Procedūra : 2011/2899(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0584/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0584/2011

Debates :

PV 14/02/2012 - 3
CRE 14/02/2012 - 3

Balsojumi :

PV 16/02/2012 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0052

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 137kWORD 80k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0579/2011
9.11.2011
PE472.795v01-00
 
B7-0584/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par kopējās zivsaimniecības politikas ieguldījumu sabiedrisko preču ražošanā


Ulrike Rodust, Josefa Andrés Barea, Ole Christensen, Iliana Malinova Iotova, Guido Milana, Catherine Trautmann S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par kopējās zivsaimniecības politikas ieguldījumu sabiedrisko preču ražošanā  
B7‑0584/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu COM (2011)0244 (galīgā redakcija) „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM (2011)0363 „Rio+20” konference: virzība uz „zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību”,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu COM (2010)2020 „Eiropa 2020”,

–   ņemot vērā Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EC),

–   ņemot vērā KZP reformai veltīto dokumentu kopumu, ko Komisija iesniedza 2011. gada 13. jūlijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā zvejniecība ir viena no vissenākajām cilvēku darbībām, un zivis ir svarīga un neaizstājama cilvēku uztura sastāvdaļa, kas ir jānodrošina — saglabājot un uzturot veselīgus zivju krājumus — ne tikai pašreizējai, bet arī turpmākajām paaudzēm;

B.  tā kā zivsaimniecība jau sen tiek uzskatīta par būtisku nozari, kas apgādā cilvēku sabiedrību ar pārtiku; Gunars  Gunars

 

C. tā kā jūras dzīvnieki ir nozīmīgs olbaltumvielu avots gandrīz trīs miljardiem cilvēku visā pasaulē un papildina iztiku vairāk nekā 540 miljoniem cilvēku;

D. tā kā zivsaimniecības nozare, tostarp savvaļas zivju zveja un akvakultūra, ir darbība, kas caur trīs galvenajiem kanāliem — zveju, pārstrādi un tirdzniecību — dod ieguldījumu nepieciešamo pamatpreču ražošanā;

E.  tā kā akvakultūra — jūrās un saldūdenī, piekrastē un šelfā — ir svarīga un arvien nozīmīgāka zivsaimniecības nozares sastāvdaļa;

F.  tā kā veselīgi zivju krājumi, veselīgas jūras ekosistēmas un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir svarīgas pamatpreces, kas ir jāsaglabā;

G. tā kā reformētajai LZP būtu jānodrošina zivju resursu ilgtspējīga izmantošana, kas ir pamatnoteikums, lai garantētu zivsaimniecības nozares vides, sociālo un ekonomisko noturību dažādos hidrogrāfiskajos baseinos, kā arī piekrastes zonās, kur cilvēki nodarbojas ar zivsaimniecību;

H. tā kā ilgtspējīgai un modernai zivsaimniecības nozarei, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu ilgtspējīgas darba iespējas un noturētu jauniešus mazāk attīstītos reģionos, nepieciešami jauni un moderni instrumenti, kas atbilstu tirgus norisēm un pieprasījumam;

I.   tā kā modernai zivsaimniecības nozarei būs jādažādo tās darbības, lai nodrošinātu gan vides un ekosistēmu noturīgu attīstību, gan ilgtspējīgus ienākumus, un apmierinātu tirgus pieprasījumu;

J.   tā kā zivsaimniecības darbības ietekmē galvenokārt piekrastes zonas un salas, dodot ieguldījumu to pārvaldībā un uzlabojot to sociālo un ekonomisko dinamiku, kas ir īpaši nozīmīgi šo teritoriju kopienām, kuras bieži vien dzīvo nelabvēlīgākos apstākļos, kam raksturīga nepietiekama nodarbinātība un vāji attīstīta ekonomika;

K. tā kā ES zivsaimniecības nozare dod gan tiešu, gan netiešu ieguldījumu ES ekonomiskajā izaugsmē un vairāku to Eiropas reģionu, piekrastes zonu un salu sociālajā attīstībā, kas lielā mērā ir atkarīgi no šīs darbības;

L.  tā kā, īstenojot integrēto jūrniecības politiku, kurā vide ir atzīta par vienu no galvenajām prioritātēm, Eiropas zivsaimniecības nozare var arī rosināt un uzlabot veselu virkni zinātnisko pētījumu, kas padziļina mūsu zināšanas par okeānu vides dinamiku, ekosistēmām un to ūdensdzīvnieku bioloģiju, kas tieši vai netieši ir saistīti ar zivsaimniecību,

1.  uzver, ka zivsaimniecība ir svarīga ES nozare, kas nodrošina Eiropas pilsoņiem augstas kvalitātes pārtiku un rada Eiropas Savienībai pievienoto ekonomisko un sociālo vērtību; tādēļ pārveidotajai KZP ir jānodrošina zivsaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana un zivju krājumu saglabāšana un uzturēšana atbilstošā līmenī, lai tās īstenošanas rezultātā varētu turpināt zveju teritorijās un kopienās, kur tā ir tradicionāla vietējo iedzīvotāju nodarbošanās;

2.  uzsver, ka KZP galvenajai prioritātei jābūt tādas zivsaimniecības nozares izveidei, kas darbojas atbilstīgi vides ilgtspējības principiem, lai nodrošinātu zvejas sociālos un ekonomiskos labumus šai un nākamajām paaudzēm;

3.  uzsver, ka veselīgi zivju krājumi un jūras ekosistēmas, kā arī jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana jau ir pamatpreces, kas tiek radītas tikai tad, ja zivju krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā un līdz minimumam tiek samazināta nevajadzīga negatīva ietekme uz vidi;

4.  uzsver, ka KZP dod ieguldījumu ES 2020 bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu īstenošanā un ES centienos līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmas pakalpojumu pasliktināšanos, lai ar pieņemtajiem noteikumiem nodrošinātu zivsaimniecības ilgtspējību, ko var panākt, veicot piesardzības pasākumus destruktīvas zvejas novēršanai, nodrošinot pārmērīgi izmantoto zivju krājumu atjaunošanu un veicot pasākumus zvejas mērķsugām nepiederīgo zivju aizsardzībai;

5.  atgādina, ka saskaņā ar aprēķiniem ekonomiskajā līmenī zivsaimniecības nozare (arī akvakultūras) rada vērtību EUR 34,2 miljardu apmērā, bet sociālajā līmenī tā rada vairāk nekā 350 000 darba vietu zvejas, zivju pārstrādes un tirdzniecības jomā, jo īpaši piekrastes un nomaļos reģionos un salās;

6.  uzsver, ka zivsaimniecības nozarei, līdztekus tās trim tradicionālajiem darbības virzieniem un tās visredzamākajai ietekmei uz ekonomiku un sabiedrību, ir būtiska nozīme arī citās jomās, piemēram, vides aizsardzībā, kultūrā, izklaidē un tūrismā, zinātnē, enerģētikā un izglītībā;

7.  uzsver, ka zivsaimniecības nozare (tostarp arī savvaļas zivju zveja un akvakultūra) ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības nodrošinātības ar pārtiku balstiem, un tās ilgtspējība un stabilitāte ir jānodrošina, īstenojot KZP reformu, lai nākotnē šī nozare var pietiekamā daudzumā nodrošināt atbilstīgas kvalitātes zivsaimniecības produktus un apmierināt vairāk nekā pusmiljarda Eiropas iedzīvotāju pieprasījumu;

8.  uzsver, cik būtisks ir jūras un saldūdens akvakultūras potenciāls, lai papildinātu zivsaimniecību devumu ar mērķi nodrošināt ievērojamu daļu no ES nepieciešamās pārtikas;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi stiprināt akvakultūru ES un piešķirt tai atbilstīgu finansējumu; aicina Komisiju izstrādāt vispārējus akvakultūras produktu kvalitātes kritērijus, kuri būtu jāievēro visā ES un kuros tiktu ņemta vērā akvakultūras ietekme uz ekoloģiju un sabiedrību; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka ievestie akvakultūras produkti tiek ražoti atbilstīgi attiecīgajiem Eiropas kvalitātes standartiem, t.i., ekoloģijas vai dzīvnieku labturības standartiem;

10. uzsver, ka zivsaimniecības nozare ir daudzfunkcionāla — tā nodrošina sabiedrību ar papildu pamatproduktiem, labvēlīgi ietekmē Eiropas iedzīvotājus kopumā, nevis tikai tos, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar zivsaimniecību — šī ietekme ir jāatzīst un jānovērtē; turklāt ievērojams daudzums Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo piekrastes zonās, gūst labumu no zivsaimniecības dažādajām funkcijām; uzsver, ka šo papildu sabiedrisko preču ražošanu nevar izmantot par attaisnojumu to KZP un zivsaimniecības nozarei nepieciešamo reformu atlikšanai, kuru mērķis ir atjaunot krājumus un novērst pārlieku lielu jaudas pārpalikumu;

11. uzsver, ka turpmāka to darbību daudzveidošana, kas ar zivsaimniecību ir saistītas tieši vai netieši, varētu palēnināt strādnieku aizplūšanu no šīs nozares, lai saglabātu dažādu reģionu ieražas un tradīcijas un apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos dažos piekrastes reģionos;

12. uzsver, ka zivsaimniecības pārvaldībā arvien vairāk tiek izmantoti zinātniski dati, un tas stimulē lietišķos pētījumus šajā jomā, veicina zināšanas, tehnikas attīstību un novatorismu atbilstīgi „Eiropa 2020” stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

13. uzsver, ka zivsaimniecības nozare ir pilnībā atkarīga no zivju krājumu veselības un ekosistēmas līdzsvara, tādēļ par KZP reformas galveno uzdevumu jākļūst jūras resursu aizstāvēšanai un pārvaldībai atbilstīgi „Eiropa 2020” stratēģijai gudrai izaugsmei;

14. uzsver, ka zvejas darbības, ņemot vērā visas to dimensijas (arī akvakultūru) un tiešo un netiešo ietekmi, kā arī pamatproduktu ražošanu, sociālās garantijas un teritoriālo kohēziju, veicina profesionālo apmācību, sociālo un ekonomisko aktivitāti atbilstīgi „Eiropa 2020” stratēģija integrējošai izaugsmei;

15. uzsver, ka zivsaimniecības nozare gan vien pati, gan ar integrēto jūrniecības politiku, dod ieguldījumu „Rio +20” atklātas ekonomikas mērķu īstenošanā, kā arī darba vietu radīšanā un nabadzības izskaušanā;

16. prasa, lai Komisija atzītu zivsaimniecības nozares daudzfunkcionalitāti un tās saražoto dažādo un atšķirīgo pamatproduktu vērtību;

17. prasa, lai Komisija savos turpmākajos politikas ierosinājumos un lēmumos nodrošinātu, ka KZP dod ieguldījumu, īstenojot svarīgākos stratēģijas „ES 20” un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam, kā arī jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķus; prasa, lai Komisija, izstrādājot un īstenojot šīs politikas darbības, ņemtu vērā zivsaimniecības un piekrastes reģionu īpatnības;

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika