Procedūra : 2011/2948(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0693/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0693/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 14/12/2011 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0575

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 166kWORD 102k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0693/2011
12.12.2011
PE479.392v01-00
 
B7-0693/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi


(2011/2948(RSP))

Rebecca Harms, Werner Schulz, Barbara Lochbihler, Bart Staes, Tarja Cronberg, Raül Romeva i Rueda, Indrek Tarand, Rui Tavares, Ulrike Lunacek Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi  
B7‑0693/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši rezolūciju par 2011. gada 9. un 10. jūnijā Ņižņijnovgorodā notikušās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes secinājumiem, 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par gatavošanos 2011. gada decembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām un 2011. gada 17. februāra rezolūciju par tiesiskumu Krievijā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kurš stājās spēkā 1997. gadā un ir pagarināts līdz brīdim, kad to aizstās jauns nolīgums,

–   ņemot vērā 2008. gadā uzsāktās un pašlaik notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kurš paredzētu jaunu vispārēju sistēmu ES un Krievijas attiecībām, kā arī 2010. gadā uzsākto modernizācijas partnerību,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām, jo īpaši pēdējo tikšanos, kas notika 2011. gada 29. novembrī,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2010. gada 29. aprīļa rezolūciju Nr. 1728 par diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un Ministru komitejas 2010. gada 31. marta ieteikumu CM/Rec(2010)5 par pasākumiem, ar kuriem novērst diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ,

–   ņemot vērā 2011. gada 19.–20. septembrī Varšavā notikušās ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejas 14. sanāksmes beigās sniegto galīgo paziņojumu un ieteikumus,

–   ņemot vērā ES un Krievijas Pilsoniskās sabiedrības foruma sanāksmi, kas notika 2011. gada 1. un 2. decembrī Varšavā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Gruzijas un Krievijas Federācijas nesen panāktais nolīgums sagatavo ceļu Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā un novērš galveno šķērsli ES un Krievijas ekonomikas un tirdzniecības attiecību padziļināšanai; tā kā, lai gan arvien pieaug savstarpējā tirdznieciskā un ekonomiskā atkarība, ES un Krievijas attiecību progress ir neliels, jo pastāv nesaprašanās un neuzticība attiecībā uz pamatjautājumiem, kas ir atturējuši abas puses no patiesas stratēģiskās partnerības veidošanas;

B.  tā kā ciešākai sadarbībai un labām kaimiņattiecībām starp ES un Krieviju ir izšķirīga nozīme stabilizācijas, drošības un labklājības nodrošināšanai visā Eiropā; tā kā ES un Krievijas Federācijas stratēģisko partnerību var veidot, vienīgi pamatojoties uz kopīgām vērtībām; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt partneru sadarbību starptautiskā līmenī visās iestādēs, organizācijās un forumos, lai uzlabotu globālo pārvaldību un risinātu kopīgās problēmas,

C. tā kā 27. novembrī Vienotās Krievijas partijas kongresā tika oficiāli apstiprināta bijušā prezidenta V. Putina kandidatūra 2012. gada martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās; tā kā savas runas laikā pašreizējais premjerministrs V. Putins brīdināja rietumvalstis neiejaukties Krievijas vēlēšanās un izbeigt finanšu palīdzības sniegšanu NVO un Kremļa kritizētājiem;

D. tā kā 4. decembra vēlēšanu godīgumu liek ievērojami apšaubīt tas, ka netika ievēroti daži no vēlēšanu rīkošanas pamatnosacījumiem, piemēram, publiskas debates, brīva prese un vienlīdzīgi nosacījumi visiem politiskajiem spēkiem valstī, un turklāt tika reģistrēti nopietni šķēršļi delegātu izvirzīšanai un partiju reģistrācijai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas rīkot kampaņas;

E.  tā kā 2011. gada 1. decembrī Maskavas prokuratūra uzsāka administratīvu lietu un noteica naudas sodu Krievijas pieredzējušākajai vēlēšanu uzraudzības grupai „Association Golos”, apsūdzot šo organizāciju vēlēšanu likumu pārkāpumos, izveidojot tīmekļa vietni vēlēšanu krāpšanas un pārkāpumu reģistrācijai;

F.  tā kā EDSO/ Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs par vēlēšanu dienu paziņoja, ka vēlēšanu norises kvalitāte ievērojami pasliktinājās balsu skaitīšanas laikā, kad tika konstatēti bieži procedūras pārkāpumi un neapšaubāmi ietekmēšanas gadījumi, tostarp arī tādi nopietni pārkāpumi kā biļetenu nelikumīga ievietošana vēlēšanu urnās; tā kā policija aizturēja simtiem opozīcijas aktīvistu, kuri 4. decembrī un nākamajās dienās Maskavā, Sanktpēterburgā un citās Krievijas pilsētās mēģināja rīkot demonstrācijas, lai protestētu pret vēlēšanu norisi;

G. tā kā 10. decembrī vismaz 50 000 cilvēku piedalījās demonstrācijā Bolotnaja laukumā Maskavā — lielākajā demonstrācijā kopš Padomju Savienības sabrukuma — aicinot anulēt 4. decembra vēlēšanu rezultātus, rīkot jaunas vēlēšanas, panākt vēlēšanu komisijas vadītāja Vladimir Churov atkāpšanos, iespējamu vēlēšanu rezultātu falsifikācijas izmeklēšanu un tūlītēju arestēto protestētāju atbrīvošanu; tā kā līdzīgas demonstrācijas notika citās Krievijas pilsētās;

H. tā kā ES un Krievija 2010. gada jūnijā pieņēma kopīgu deklarāciju par prioritātēm jaunajā modernizācijas partnerībā, kuras mērķis ir modernizēt abu pušu ekonomiku un sabiedrību; tā kā šajā sakarībā tām darba plāna daļām, kurās ietverti konkrēti priekšlikumi un sadarbības un palīdzības projekti cilvēktiesību un tiesiskuma jomās, netika nodrošināta nopietna pārraudzība;

I.   tā kā enerģētika ir svarīgs Krievijas ārpolitikas instruments un tam joprojām ir izšķiroša un stratēģiska nozīme ES un Krievijas attiecībās; tā kā ES ievērojamā atkarība no fosilā kurināmā traucē attīstīt līdzsvarotu, saskaņotu un uz vērtībām balstītu Eiropas pieeju Krievijai, tā kā palielinās ES un Krievijas konkurence enerģētikas jautājumos kopīgu interešu teritorijās, piemēram, Dienvidkaukāzā un Vidusāzijā; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES paustu vienotu nostāju un nelokāmu iekšēju solidaritāti;

J.   tā kā pašlaik netiek pievērsta uzmanība vairākām abpusēji izdevīgām ES un Krievijas sadarbības jomām enerģētikā, piemēram, energoefektivitātei vai atjaunojamo enerģijas tehnoloģiju pētniecībai;

K. tā kā vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība Krievijā joprojām ir apdraudēta un cilvēktiesību aizstāvju, neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, politisko oponentu, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un iedzīvotāju iniciatīvas un darbības bieži vien tiek ierobežotas vai kavētas, turklāt īpaši satraucošs stāvoklis ir Ziemeļkaukāzā un citviet Krievijas Federācijā;

L.  tā kā Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcija par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku saistībā ar to aicināja ES Padomi apsvērt iespēju par aizlieguma noteikšanu un līdzekļu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Sergeja Magņitska nāvi,

M. tā kā, būdama Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes dalībvalsts, Krievijas Federācija ir apņēmusies saistības ievērot demokrātijas principus un cilvēktiesības, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;

N. tā kā labas kaimiņattiecības, miers un stabilitāte kopējās kaimiņvalstīs ir gan Krievijas, gan ES interesēs; tā kā vajadzētu attīstīt atvērtu, godīgu un uz rezultātiem orientētu dialogu par krīzēm šajās valstīs, jo īpaši ņemot vērā neatrisinātos konfliktus, lai nostiprinātu drošību un stabilitāti, atbalstītu attiecīgo valstu teritoriālo vienotību un izveidotu kopīgus mehānismus krīžu pārvarēšanai;

O. tā kā drošība Eiropā joprojām ir ļoti jutīgs un pretrunīgs jautājums un ES un Krievijai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai pārvarētu pašreizējās pretrunas un atšķirīgos viedokļus un veicinātu dialogu un sadarbību šajā jomā,

1.  uzskata, ka Briseles augstākā līmeņa sanāksme varētu radīt impulsu abu pušu mērķiem atbilstošu ievērojamu uzlabojumu veikšanai ES un Krievijas attiecībās tikai tad, ja tiek pilnībā ievērots tiesiskums un demokrātiskās vērtības un ja tam tiek nodrošināta galvenā vieta šajās attiecībās; uzsver, ka pašlaik pušu apspriestajam jaunajam nolīgumam ir jābūt juridiski saistošam un tajā visaptveroši jāiekļauj ikkatrs attiecību aspekts; atkārtoti pauž viedokli, ka demokrātijai un cilvēktiesībām jābūt šā nolīguma neatņemamai daļai, jo īpaši — jādefinē un jāiekļauj efektīva un piemērojama klauzula par cilvēktiesībām;

2.  nosoda policijas bargos pasākumus pret miermīlīgajiem demonstrācijas dalībniekiem, kuri protestēja pret vēlēšanu pārkāpumiem un viltojumiem, par kuriem ziņoja starptautiskie novērotāji un kurus vidusmēra pilsoņi dokumentēja videoierakstos; aicina Krievijas varas iestādes pilnībā ievērot pulcēšanās un vārda brīvību un pamatīgi izvērtēt visus vēlēšanu nelikumību gadījumus, lai sodītu ar sankcijām iesaistītās amatpersonas un no jauna rīkotu vēlēšanas vietās, kurās nelikumības notikušas; prasa nekavējoties atbrīvot visus demonstrācijas dalībniekus;

3.  aicina Padomes priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES prezidentūru stingri pievērst uzmanību 4. decembra vēlēšanu jautājumam augstākā līmeņa sanāksmē, mudinot Krieviju ievērot tās starptautiskās saistības, kas jo īpaši izriet no Krievijas dalības Eiropas Padomē un EDSO; aicina rūpīgi izvērtēt vēlēšanu procesu, lai sagatavotu ceļu īstām, brīvām un godīgām prezidenta vēlēšanām 2012. gada martā;

4.  norāda, ka ES un Krievija saskaras ar kopējiem izaicinājumiem — ekonomikas un finanšu lejupslīdi, efektīvu un daudzpusēju iestāžu panākšanu, enerģijas un energoapgādes drošības problēmām, pāreju uz demokrātiju arābu valstīs un strupceļā nonākušiem konfliktiem kopējās kaimiņvalstīs — tāpēc vajadzīga ciešāka abpusēja sadarbība un labāka sadarbība krīžu pārvaldības jomā; šajā sakarībā aicina Krieviju ratificēt Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus;

5.  uzskata, ka modernizācijas partnerību nevar attiecināt tikai uz ekonomisko sadarbību un tehnoloģiskiem jauninājumiem, bet tai jābūt saistītai ar tālejošu iekšējo reformu procesu, kas paredzētu demokrātisko iestāžu un uzticamas tiesiskās sistēmas konsolidāciju, tiesiskumu un netraucētu patiesas pilsoniskās sabiedrības attīstību; šajā sakarā aicina Komisiju un Krievijas valdību noteikt galvenos nepieciešamos pasākumus ceļā uz šo mērķu sasniegšanu;6.  norāda uz to, ka ES–Krievijas Pilsoniskās sabiedrības forums varētu būt izšķiroši svarīgs, lai veicinātu Modernizācijas partnerības darbību cilvēktiesību un pilsonisko tiesību jomā, un tiesiskuma nodrošināšanā, kā arī cīņā pret korupciju, šajā sakarā atzinīgi vērtē konstruktīvo pieeju un darba atmosfēru Varšavas sammitā, kā arī tajā pieņemtos ieteikumus;

7.  uzsver, ka pašreizējā situācijā attiecības ar Krieviju var būt vienīgi pragmatiska rakstura; atzinīgi vērtē starp Gruziju un Krievijas Federāciju panākto vienošanos attiecībā uz Krievijas pievienošanos PTO un cer, ka Krievijas turpmākā dalība šajā organizācijā paātrinās sarunas par jauno partnerattiecību nolīgumu;

8.  atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigts kopīgo darbību saraksts, kas jāizpilda ceļā uz bezvīzu režīma nodrošināšanu Krievijas un ES pilsoņu īstermiņa ceļojumiem, un cer, ka šo darbību īstenošana sagatavos augsni sarunām par vienošanos par vīzu režīma atcelšanu; tomēr norāda, ka vīzu režīma atvieglojumiem un liberalizācijai ar Krievijas Federāciju nekādā veidā nevajadzētu piešķirt privilēģijas tiem Krievijas pases turētājiem, kuri dzīvo strupceļā nonākušo konfliktu reģionos, kaitējot Moldāvijas un Gruzijas pilsoņu interesēm;

9.  norāda uz to, ka sadarbība enerģijas jomā un jo īpaši dialogs par enerģētiku ir viens no ES un Krievijas attiecību pamatelementiem; uzsver — atbilstīgi tās mērķiem ES ir jāsamazina atkarība no fosilā kurināmā; uzsver, ka šādas sadarbības pamatprincipiem jābūt savstarpējai atkarībai, pārredzamībai un ES likumu ievērošanai, kā arī vienlīdzīgām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai, investīcijām un uzticamai tiesībaizsardzības sistēmai; ar nepacietību gaida, ka tiks izstrādāta ilgtermiņa ceļakarte, lai tiktu apspriesta Krievijas energoresursu nozīme ES enerģijas avotu sadalījumā līdz 2050. gadam;

10. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka Enerģētikas hartas nolīguma un tam pievienotā tranzīta protokola principi tiek iekļauti jaunajā ES un Krievijas partnerības nolīgumā;

11. uzsver, ka enerģijas piegāžu un to ceļu dažādošana ir stratēģisks elements ES energoapgādes drošības stratēģijā; šajā sakarā pauž nožēlu par Krievijas iebildumiem attiecībā uz gaidāmajām ES, Azerbaidžānas un Turkmenistānas sarunām par Kaspijas cauruļvadu sistēmu;

12. mudina Krievijas Federāciju palielināt savu ieguldījumu klimata pārmaiņu problēmas risināšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un piedaloties starptautiskās UNFCCC un Kioto Protokola sarunās par visaptverošu klimata pārmaiņu politiku pēc 2012. gada; šajā sakarā uzsver — lai sasniegtu I pielikuma valstu emisiju samazināšanas mērķi salīdzinājumā ar 1990. gada emisijām līdz 2020. gadam, visām rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāuzņemas emisiju būtiskas samazināšanas saistības salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem un jāpalielina oglekļa uztveršana mežos;

13. uzsver, ka ES ir jāpaplašina sadarbība ar Krieviju enerģētikas jomā, attiecinot to arī uz citām savstarpēji izdevīgām nozarēm, piemēram, energoefektivitāti vai pētniecību atjaunojamo enerģiju tehnoloģijās; atgādina, ka Krievijas un Eiropas starpvaldību nolīgumiem, kā arī komerclīgumiem enerģētikas jomā jābūt atbilstīgiem abu pušu likumiem un noteikumiem;

14. atgādina, ka Černobiļas tipa kodolreaktori, kā arī citi pirmās paaudzes reaktori, joprojām atrodas netālu no ES robežām un lūdz Krieviju tos nekavējoties slēgt; aicina ES un dalībvalstis ieviest kodolenerģijas importa aizliegumu no kodolreaktoriem, kas neatbilst visaugstākajiem kodoldrošības standartiem;

15. pauž nopietnas bažas par kodolelektrostacijas projektu Sosnovij Bor, Kaļiņingradas apgabalā; šajā sakarā aicina Krieviju nekavējoties ratificēt UNECE (Espoo) konvenciju un panākt atbilstību tās prasībām, un atgādina par Krievijas apņemšanos izstrādāt vienotus standartus pārrobežu projektu ietekmes uz vidi novērtējumam;

16. pauž visdziļāko nožēlu par vispārējās cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā un par to, ka nenotiek nekāda virzība attiecībā uz ES–Krievijas apspriežu cilvēktiesību jomā modalitātēm; pauž bažas par šo dialogu, kurš ir pārvērties vienkārši par procesu, nevis līdzekli izmērāmu un reālu mērķu sasniegšanai; atkārtoti uzstāj uz to, ka jānosaka publiski indikatori, kas norādītu uz panākumiem šajās apspriedēs par cilvēktiesībām, lai pilnveidotu dialoga gaitu, piemēram, mainot apspriežu vietas, nodrošinot Krievijas NVO un Krievijas varas iestāžu mijiedarbību šajā procesā, kā arī Krievijas delegācijas sastāvā, kā arī sniedzot publisku novērtējumu par progresu, sakarā ar ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēm, kā arī Partnerattiecību Padomes sanāksmēm;

17. pauž nožēlu par to, ka Krievija joprojām iestājas pret citu ministriju un iestāžu, izņemot Ārlietu ministrijas (piemēram, ombuda), iesaistīšanos apspriedēs, pret apspriežu organizēšanu pārmaiņus Krievijā un ES un tikšanos ar Krievijas un starptautiskām NVO;

18. aicina Padomes priekšsēdētāju un Komisiju uzsvērti norādīt uz ES bažām par pastāvīgi naidīgo situāciju cilvēktiesību jomā Krievijā, jo īpaši attiecībā uz to, ka pilsoniskajai sabiedrībai jādod izpausmes iespējas, lai tās funkcijas netiktu nepamatoti ierobežotas, kā arī paust bažas par cilvēktiesību aizstāvju drošību Krievijā un to, ka steidzami jārod risinājumi attiecībā uz tik izplatīto nesodāmību par spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un citiem smagiem noziegumiem Ziemeļkaukāzā; turklāt uzsver, cik svarīgi ir, lai Krievija pilnībā īstenotu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, jo tas ir līdzeklis, kā risināt šo problēmu;

19. nosoda Sanktpēterburgā nesen izteiktos juridiskos priekšlikumus kriminalizēt publisko informāciju par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; tā pat nosoda līdzīgus noteikumus Arhangeļskas un Rjazaņas apgabalos, kā arī iespējamus turpmākus priekšlikumus Maskavā un federālā līmenī; aicina Krievijas politiskās struktūras atturēties no vārda brīvības ierobežošanas un beigt apvienot vienā jautājumu kopumā seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un pedofiliju; aicina Ārējās darbības dienestu uzsvērt ES stingro nostāju pret šiem priekšlikumiem;

20. atgādina Krievijas Federācijai par tās saistībām, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā —atbalstīt lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesības; aicina Krieviju ievērot Ministru komitejas ieteikumus attiecībā uz pasākumiem cīņā pret diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ, un sargāt LGBT cilvēku tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;

21. uzskata, ka tiesībsargājošo iestāžu neatkarības trūkums nodrošina nesodāmību Krievijā, un pauž bažas par saņemtajiem ziņojumiem par politiski motivētām prāvām, negodīgiem tiesas procesiem un tādu nopietnu noziegumu kā nogalināšana, vajāšana vai cita veida vardarbības neizmeklēšanu;

22. pauž nožēlu par to, ka divus gadus pēc Sergeja Magņitska nāves Krievijas varas iestāžu solītā izmeklēšana vēl līdz novembra beigām nav pabeigta un ir pagarināta līdz 2012. gadam; pieņem zināšanai prezidenta D. Medvedjeva Cilvēktiesību padomes 2011. gada jūlijā publiskoto ziņojumu, kurā sniegti pierādījumi, ka Sergeja Magņitska arests bijis nelikumīgs un viņš aizturēšanas laikā sists un spīdzināts, lai panāktu atzīšanos, ka ir vainīgs;

23. atzīmē, ka Krievijas varas iestāžu bezdarbības dēļ ASV Valsts departaments un Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas 2011. gadā lēma noteikt vīzas aizliegumu aptuveni 60 Krievijas amatpersonām, par kurām ir aizdomas, ka tās saistītas ar Sergeja Magņitska nāvi; sakarā ar to, ka nav vērojama nekāda pozitīva izmeklēšanas virzība Sergeja Magņitska lietā, no jauna aicina Padomi uzstāt, ka Krievijas varas iestādēm ir jāsauc vainīgos pie atbildības, kā arī mudina Padomi nekavējoties noteikt vīzu aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu visās ES dalībvalstīs tām Krievijas valdības amatpersonām, kas bija iesaistītas krāpšanā nodokļu jomā, kā arī tiem, kas bija iesaistīti Magņitska nepamatotajā aizturēšanā, spīdzināšanā, medicīniskās aprūpes atteikumā un noslepkavošanā ieslodzījumā, kā arī nozieguma slēpšanā;

24. pauž nožēlu par Krievijas atteikumu atbalstīt ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā tika pausts nosodījums represijām Sīrijā, tādējādi liedzot iespēju starptautiskajai sabiedrībai izdarīt nepieciešamo politisko un ekonomisko spiedienu uz Asada režīmu un nepieļaut turpmāku vardarbību un militāro eskalāciju;

25. atzinīgi vērtē Krievijas gatavību turpināt darbu pie pamatnolīguma krīzes vadības operāciju jomā; šajā sakarā aicina Krievijas varas iestādes būt konsekventām un atļaut, lai ES uzraudzības misija Gruzijā varētu piekļūt separātiskajām teritorijām — Abhāzijai un Dienvidosetijai, saskaņā ar 2008. gada vienošanos par pamieru;

26. aicina Krievijas varas iestādes pielikt vairāk pūļu, lai sasniegtu konkrētus panākumus Piedņestras konflikta risināšanā, un šajā sakarā atzinīgi vērtē lēmumu atsākt oficiālās 5+2 formāta sarunas ar mērķi tuvākajā nākotnē rast visaptverošu risinājumu;

27. pauž nožēlu par to, ka nav rasti nekādi risinājumi Kalnu Karabahas konflikta noregulējumam; pauž bažas par militāro saspīlējumu reģionā un mudina Krievijas valdību pārtraukt visas ieroču piegādes konfliktējošām pusēm, lai mazinātu spriedzi un nogludinātu ceļu uz ilgstošu un vispusīgu nokārtojumu;

28. pauž nožēlu par agrīnās brīdināšanas kodolraķešu radara izvietošanu Kaļiņingradā un Krievijas vadības nesenos izteikumus par iespējamo Krievijas izstāšanos no Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līguma (START), reaģējot uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas projektu; aicina uz ASV, NATO un Krievijas konstruktīvu sadarbību drošības jautājumos, tostarp datu un informācijas apmaiņas jomā;

29. atgādina, cik izšķiroša nozīme Eiropas drošības veicināšanā ir EDSO; prasa saistībā ar EDSO atjaunot parastā tipa ieroču samazināšanas un atbruņošanās procesu; atbalsta sarunu sākšanu par turpmākajiem pasākumiem bruņoto spēku un bruņojuma samazināšanai (CFE II); mudina Krievijas Federācijas valdību atcelt sākotnējā CFE līgumā paredzēto atbilstības saistību izpildes apturēšanu un izpildīt 1999. gada Stambulas saistības; mudina NATO dalībvalstis bez kavēšanās ratificēt un īstenot pieņemto CFE līgumu;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, EDSO, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

 

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika