Procedūra : 2011/2948(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0695/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0695/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 14/12/2011 - 7.10

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0575

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 157kWORD 87k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0693/2011
12.12.2011
PE479.394v01-00
 
B7-0695/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (2011/2948(RSP))


Kristiina Ojuland, Guy Verhofstadt, Leonidas Donskis, Robert Rochefort, Edward McMillan-Scott, Marietje Schaake, Ramon Tremosa i Balcells, Sonia Alfano, Izaskun Bilbao Barandica, Johannes Cornelis van Baalen, Graham Watson ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (2011/2948(RSP))  
B7‑0695/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un 2008. gadā uzsāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu, kā arī 2010. gadā uzsākto modernizācijas partnerību;

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2011. gada 5. jūlijā pieņemto rezolūciju par gatavošanos Krievijas Valsts domes vēlēšanām,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jautājumos un pēdējo šādu sanāksmi 2011. gada 29. novembrī,

–   ņemot vērā Krievijas Tieslietu ministrijas 22. jūnija lēmumu atteikt oficiālas reģistrācijas pieteikumu Tautas brīvības partijai (PARNAS), kas līdz ar to neļauj šai partijai pieteikt kandidātus un pie piedalīties Valsts domes vēlēšanās decembrī, un, visticamāk, tā nevarēs piedalīties arī Krievijas prezidenta vēlēšanās 2012. gada martā,

–   ņemot vērā pienākumu ievērot demokrātijas principus, ko paredz Krievijas dalība Eiropas Padomē un tās kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstītājas statuss,

–   ņemot vērā ārlietu ministru R. Sikorski un G. Westerwelle 2011. gada 8. novembra vēstuli augstajai pārstāvei par ES un Krievijas stratēģiskajām attiecībām,

–   ņemot vērā augstās pārstāves C. Ashton 2011. gada 6. un 7. decembra paziņojumus,

–   ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/DICB), EDSO Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) un Eiropas Padomes Parlamentārā asamblejas (EPPA) provizoriskos secinājumus pēc starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas Valsts domes vēlēšanās 2011. gada 4. decembrī,

–   ņemot vērā gaidāmo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Briselē 2011. gada 15. decembrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība turpina padziļināt un attīstīt attiecības starp ES un Krieviju, ko parāda Savienības apņemšanās nopietni iesaistīties sarunās par jaunu pamatnolīgumu attiecībā uz ES un Krievijas attiecību turpmāko attīstību, un tā kā Eiropas Savienība un Krievija ir izveidojušas dziļas un vispusīgas attiecības, jo īpaši enerģētikā, ekonomikā un uzņēmējdarbībā, un ir kļuvušas savstarpēji saistītas un atkarīgas pasaules ekonomikā;

B.  tā kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm arī turpmāk jābūt modrām, sargājot demokrātijas principus un tiesiskumu pasaulē, it īpaši attiecībās ar tādu nozīmīgu kaimiņvalsti kā Krievija, kura līdz ar dalību Eiropas Padomē ir apņēmusies ievērot un aizsargāt demokrātijas principus, tiesiskumu un pamatvērtības;

C. tā kā līdzīgas apņemšanās un pienākumi izriet no Krievijas dalības EDSO un tā kā Krievijas uzņemšana PTO pamatojas uz nosacījumu, ka valstī tiek ievērots tiesiskums;

D. tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECHR) ir nosodījusi Krievijas Federāciju par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem daudzās lietās un spriedumos un ECHR nolēmumu izpilde joprojām ir nepilnīga;

E.  tā kā Eiropas Parlaments un citas ES iestādes un augstas amatpersonas ir atkārtoti kritizējušas Krieviju par daudzajiem demokrātijas standartu un cilvēktiesību pārkāpumiem un nespēju nodrošināt tiesiskumu;

F.  tā kā Valsts domes vēlēšanu leģitimitāti jau kopš paša sākuma iedragāja atteikumi reģistrēt opozīcijas partijas un ļaut tām visām piedalīties un Krievijas pilsoņu plašās aizdomas par to, ka šī kampaņa notika pēc Kremļa norādījumiem;

G. tā kā EDSO/DICB, EDSO PA un EPPA vēlēšanu novērošanas misijas provizoriskie secinājumi apstiprina šos uzskatus un sniedz plašus pierādījumus par vēlēšanu procesa trūkumiem;

H. tā kā Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra rezolūcija par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā un ES politiku saistībā ar to aicināja ES Padomi apsvērt iespēju par aizlieguma noteikšanu un līdzekļu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar S. Magņitska nāvi,

1.  uzsver, ka turpmākās ES un Krievijas attiecības būs atkarīgas no centieniem stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Krievijā; uzsver, ka vidēja termiņa un ilgtermiņa politiskā un ekonomiskā stabilitāte un attīstība Krievijā ir atkarīga no tā, vai radīsies patiesi demokrātiskas izvēles iespējas;

2.  pauž cerību, ka gaidāmajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada 15. decembrī uzmanība pirmām kārtām tiks pievērsta jautājumiem saistībā ar demokrātiju un tiesiskumu Krievijā un tam, kā Krievija izpilda savas starptautiskās saistības šajā jomā;

3.  ar bažām norāda uz ziņojumiem par biļetenu viltošanu, manipulēšanu ar rezultātiem un plurālistiskas izvēles trūkumu 2011. gada 4. decembrī notikušajās Valsts domes vēlēšanās; aicina Krievijas varasiestādes veikt pilnīgu izmeklēšanu saistībā ar visiem ticamajiem ziņojumiem par nelikumībām vēlēšanu laikā; norāda, ka pat šādos apstākļos Krievijas elektorāts ir skaidri parādījis neapmierinātību ar valdošo partiju, kurai ievērojami samazinājās atbalsts;

4.  uzsver, ka nesenie aicinājumi anulēt 2011. gada 4. decembrī notikušo Valsts domes vēlēšanu rezultātus, pieprasījumi pārskatīt vēlēšanu likumu ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomes Venēcijas komisiju un prasība sarīkot jaunas domes vēlēšanas būtu varasiestādēm nopietni jāapsver, lai nodrošinātu Valsts domes darbības leģitimitāti;

5.  pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus mierīgos demonstrantus, kas aizturēti pēc apstrīdētajām Valsts domes vēlēšanām; aicina Krievijas varasiestādes respektēt pulcēšanās brīvību;

6.  uzskata, ka atteikums reģistrēt Tautas brīvības partiju un vairākas citas partijas nopietni apdraud politiskā plurālisma principu un biedrošanās brīvību, kas ir patiesas demokrātijas nepieciešami elementi;

7.  pauž neapmierinātību par opozīcijas partiju nereģistrēšanu, pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpšanu un plašsaziņas līdzekļu iebaidīšanu, lai panāktu to pakļaušanos; pieprasa veikt objektīvu starptautisku novērtējumu par 4. decembra vēlēšanām, pamatojoties uz to, ka tās nenotika saskaņā ar Krievijas konstitūcijā paredzētajiem demokrātiskajiem standartiem un tāpēc tās nevar uzskatīt par brīvām un godīgām;

8.  pauž bažas par plaša mēroga cenzūru attiecībā uz opozīcijas tīmekļa vietnēm un tīmekļa žurnāliem, nosoda tīmekļa žurnālu veidotāju un tiešsaistes žurnālistu arestus un aizturēšanu un pieprasa viņus nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot;

9.  ir īpaši nobažījies par tiesiskumu Krievijā un acīmredzami vājo valsts tiesu sistēmu; atkārto savas bieži paustās bažas par daudzajiem tiesu sistēmas trūkumiem Krievijā un aicina Krievijas iestādes sākt tiesu iestāžu un administratīvo reformu, lai stiprinātu tiesiskumu Krievijā un izbeigtu politisko iejaukšanos tiesu sistēmā;

10. mudina Eiropas Padomi apsvērt, vai nopietnie pārkāpumi, par kuriem ziņots 2011. gada 4. decembrī notikušo vēlēšanu laikā un kuri ir turpinājums iepriekšējiem lēmumiem ierobežot biedrošanās un politisko uzskatu paušanas brīvību, nav pretrunā Krievijas saistībām, ko tā uzņēmusies kā Eiropas Padomes locekle; atgādina, ka Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai ir tiesības neratificēt asamblejā to deputātu mandātus, kuri ievēlēti vēlēšanās, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām Eiropas standartiem; kad runa ir par EP parlamentārās sadarbības struktūrvienībām, līdzīgam jābūt Parlamenta apsvērumam par darba kontaktiem ar Valsts domi;

11. uzsver, ka sistemātiskā Krievijas nespēja ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un pamattiesības ir jāatspoguļo Eiropas Savienības nostājā sarunās saistībā ar darbu pie jaunā partnerības un sadarbības nolīguma; atkārtoti pauž atbalstu visaptverošam, juridiski saistošam nolīgumam, kurš attiektos uz politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem un kurā būtu iekļautas visas ar demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, it īpaši pamattiesību ievērošanu, saistītās jomas, un ka atbalsta nosacījums ir Krievijas gatavība strādāt, lai uzlabotu tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

12. uzsver, ka vārda brīvība gan tradicionālā izpratnē, gan tiešsaistē ir brīvas un demokrātiskas sabiedrības, kā arī citu tiesību aizsardzības un veicināšanas būtisks aspekts; uzsver, ka neierobežota piekļuve informācijai un saziņai, kā arī necenzēta piekļuve internetam (interneta brīvība) ir vispārējas tiesības un bez tām nav iespējama pārredzamība un pārskatatbildība sabiedriskajā dzīvē;

13. tāpat atkārto atbalstu iniciatīvai par partnerību modernizācijai, taču uzsver, ka Krievijai jāievēro un jāīsteno demokrātijas pamatprincipi, tiesiskums, cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvība kā pamats pastiprinātai un ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību; aicina Krieviju veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu tās situāciju cilvēktiesību ievērošanas jomā un pasargātu žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus, minoritātes un opozīcijas pārstāvjus no vardarbības un iebiedēšanas;

14. aicina Komisiju, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu sarunas ar Krieviju par jauno nolīgumu turpināt tikai pēc tam, kad 2012. gada pirmajā pusē augstās pārstāves dienests būs izstrādājis jauno ES un Krievijas attiecību stratēģiju; šī stratēģija būtu jāpieņem drīz pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām 2012. gada martā; atbalsta ārlietu ministru R. Sikorski un G. Westerwelle neseno iniciatīvu, kurā pausts aicinājums ES un Krievijas attiecības veidot, pamatojoties uz konstruktīvas iesaistīšanās un pārskatatbildības principiem;

15. uzsver, ka jaunajā ES un Krievijas attiecību stratēģijā un ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgumā, par ko pašlaik notiek sarunas, vajadzētu labāk atspoguļot reālo situāciju Krievijā un īpašu uzmanību pievērst demokrātijai un tiesiskumam; neuzskata par iespējamu šajos apstākļos piedāvāt Krievijai Eiropas Savienības stratēģiskā partnera statusu;

16. aicina Eiropas Padomi un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju novērtēt, kā Krievija izpilda pienākumus, kuri izriet no šīs valsts dalības minētajās organizācijās;

17. uzskata, ka līdztekus jaunajai politikai, ko veido attiecībās ar Krievijas vadītājiem, jāizvērš cilvēku savstarpējie kontakti, jādibina saiknes ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un jāveic citi pasākumi demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai Krievijā un ka sadarbībai un attiecībām ar Krievijas vadītājiem jābūt pragmatiskām un atkarīgām no notikumiem Krievijas iekšienē tādās ļoti svarīgās jomās kā demokrātijas ievērošana un tiesiskums;

18. atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigts kopīgo pasākumu saraksts, kas jāveic, lai panāktu bezvīzu režīmu Krievijas un ES pilsoņu īstermiņa ceļojumiem, un cer, ka šo pasākumu īstenošana sagatavos augsni sarunām par vīzu režīma atcelšanas vienošanos;

19. uzskata, ka pašreizējais vīzu režīms starp ES un Krieviju rada nevajadzīgus šķēršļus cilvēku savstarpējo kontaktu uzlabošanai; atbalsta tādu vīzu režīma atcelšanas procesu, kurš būtu savstarpējs un kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta iedzīvotājiem, tajā pašā laikā turpinātu spiedienu uz varas iestādēm, lai tās ievērotu savas starptautiskās saistības;

20. uzsver, ka enerģijas avotu un to piegādes ceļu dažādošana ir stratēģisks elements ES energoapgādes drošības politikā; šajā sakarībā pauž nožēlu par Krievijas iebildumiem pret gaidāmajām ES, Azerbaidžānas un Turkmenistānas sarunām par Kaspijas cauruļvadu sistēmas būvniecību;

21. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka Enerģētikas hartas nolīguma un tam pievienotā tranzīta protokola principi tiek iekļauti jaunajā ES un Krievijas nolīgumā;

22. pieņem zināšanai prezidenta D. Medvedeva Cilvēktiesību padomes 2011. gada jūlijā publiskoto ziņojumu, kurā sniegti pierādījumi, ka Sergeja Magņitska arests bijis nelikumīgs un viņš aizturēšanas laikā sists un spīdzināts, lai panāktu atzīšanos, ka ir vainīgs; atzinīgi vērtē ASV Valsts departamenta, Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas un Nīderlandes parlamenta lēmumu veidot tādu Krievijas amatpersonu melno sarakstu, par kurām ir aizdomas, ka tās saistītas ar Sergeja Magņitska nāvi; uzskata, ka līdzīgi pasākumi jāievieš Eiropas Savienībai kopumā, un cer, ka Krievijas iestādes nodos tiesai tos, kuri piedalījušies S. Magņitska nepamatotajā arestēšanā, spīdzināšanā, medicīniskās aprūpes atteikumā un noslepkavošanā, viņam esot apcietinājumā, kā arī šā nozieguma slēpšanā;

23. nosoda nesen dažādos Krievijas reģionos un federālajā līmenī paustos priekšlikumus kriminalizēt publisko informāciju par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; atgādina Krievijas iestādēm par tās pienākumu nodrošināt vārda brīvību un lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības; aicina Ārējās darbības dienestu ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada 15. decembrī skaidri paust stingros ES iebildumus pret minētajiem priekšlikumiem;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika