REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā (2011/2958(RSP))
14.12.2011
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Traian Ungureanu, Csaba Őry, Elena Băsescu, Iliana Ivanova, Marian-Jean Marinescu PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0727/2011
B7‑0727/2011
Eiropas parlamenta rezolūcija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā (2011/2958(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju[1] par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības Eiropas Savienībā veicināšanu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 21., 45. un 47. pantu un Pamattiesību hartas 15., 21., 29., 34. un 45. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 151. pantu,
– ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kas kodificēta ar Regulu (ES) Nr. 492/2011[2],
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 6. decembra paziņojumu „Mobilitāte — instruments darbavietu skaita un kvalitātes palielināšanai. Eiropas darba mobilitātes rīcības plāns (2007.–2010.)” (COM(2007)0773),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 18. novembra paziņojumu par darbaspēka brīvas pārvietošanās ietekmi ES paplašināšanās kontekstā (COM(2008)0765),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 13. jūlija paziņojumu „No jauna apstiprinot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību — tiesības un svarīgākās norises” (COM(2010)0373),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu rezolūcijai par pārejas režīmu, ar ko ierobežo darba ņēmēju pārvietošanās brīvību ES darba tirgos,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei par pārejas režīma piemērošanu attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, COM (2011)729 galīgā redakcija,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par atlikušo šķēršļu apzināšanu, kas traucē mobilitātei iekšējā darba tirgū,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā tiesības dzīvot un strādāt citā Savienības valstī ir viena no ES pamatbrīvībām un Līgumos atzīts Savienības pilsonības pamatkomponents, tomēr divas dalībvalstis joprojām sastopas ar šķēršļiem attiecībā uz tiesībām atrast darbu citas dalībvalsts teritorijā;
B. tā kā nesenie statistikas dati liecina, ka 2010. gada beigās citas dalībvalsts teritorijā dzīvojošie mobilie darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas ir 0,6 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita;
C. tā kā 2010. gada beigās Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēji ir panākuši, ka par 0,3 % palielinās 25 dalībvalstu ES ilgtermiņa IKP, turklāt par 1,7 % tas palielinās Spānijā un par 1,3 % — Itālijā;
D. tā kā darbaspēka pieplūdums no Rumānijas un Bulgārijas ir labvēlīgi ietekmējis uzņēmēju valstu tirgus, jo šis darbaspēks aizpildīja darbavietas vai nozares, kurās trūka darbinieku;
E. tā kā Komisija savā iepriekšējā paziņojumā, pamatojoties uz faktu, ka ES –2 mobilie darba ņēmēji, kas jaunāki par 35 gadiem, ir 65 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, savukārt ES–15 to skaits ir 34 %, norādīja, ka mobilie darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas salīdzinājumā ar uzņēmēju valstu pilsoņiem atrodas ekonomiski aktīvākā dzīves periodā;
F. tā kā nesenie Eirostata dati liecina, ka migrējošie darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas būtiski neietekmē algu un bezdarba līmeņus uzņēmējās valstīs;
G. tā kā mobilitātes plūsmas galvenokārt nosaka darba pieprasījums, un laikā, kad Eiropas mērogā darba piedāvājums neatbilst pieprasījumam, pārejas šķēršļi var apgrūtināt Eiropas uzņēmumu ekonomisko attīstību un tiesības strādāt un dzīvot citas dalībvalsts teritorijā;
H. tā kā darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir labs sociālekonomiskais piemērs gan ES, gan dalībvalstīm, jo tas ir pamats ES integrācijai, ekonomikas attīstībai, sociālai kohēzijai un personīgai izaugsmei profesijā, novēršot ekonomiskās krīzes negatīvās sekas un radot veiktspējīgāku ekonomiku, kas ir gatava globālo uzdevumu risināšanai;
I. tā kā nesenās pārmaiņas mūsu sabiedrībā, ko galvenokārt izraisījušas industriālās izmaiņas, globalizācija, jauni darba attiecību modeļi, demogrāfiskās pārmaiņas un transporta līdzekļu attīstība, prasa paaugstināt darba ņēmēju mobilitāti;
J. tā kā Komisijas 2011. gada 11. novembra paziņojumā norādīts, ka mobilie darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas ir labvēlīgi ietekmējuši ekonomiku dalībvalstīs, kuras ir uzņēmušas mobilos darba ņēmējus;
K. tā kā migrācija Eiropas Savienībā ir ļoti kutelīgs politiskais jautājums un ir būtiski nodrošināt, ka visiem Eiropas pilsoņiem tiek garantētas vienādas tiesības un pienākumi;
L. tā kā iepriekšējā Komisijas paziņojumā norādīts, ka problēmas dalībvalstu darba tirgos radījuši vairāki tādi faktori kā ekonomiskā un finanšu krīze un strukturālās darba tirgus problēmas, nevis darba ņēmēju pieplūdums no Rumānijas un Bulgārijas;
M. tā kā darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas ir tikai 1 % no visiem bezdarbniekiem (vecumā no 15–64 gadiem) Eiropas Savienībā, savukārt trešo valstu pilsoņu vidū šis īpatsvars ir 4,1 %;
N. tā kā pašreizējos ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kas vērojami visā Eiropā, mobilo darba ņēmēju sūtītie naudas pārvedumi uz izcelsmes valstīm var labvēlīgi ietekmēt to valstu bilanci, no kuras veikti naudas pārvedumi,
1. aicina dalībvalstis atcelt spēkā esošos pārejas pasākumus, ņemot vērā, ka nepastāv reāli ekonomiskie apsvērumi, lai ierobežotu Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu tiesības strādāt un dzīvot citas dalībvalsts teritorijā;
2. aicina Padomi rūpīgi apsvērt iepriekšējo Eiropas Komisijas paziņojumu, pieņemot lēmumu par to, vai pārejas perioda šķēršļi ir konstruktīvs un nepieciešams pasākums;
3. aicina Komisiju ierosināt skaidru definīciju jēdzienam „būtiski darba tirgus traucējumi”;
4. aicina Komisiju, pamatojoties uz ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, precizēt kritērijus un metodoloģiju, kas apstiprinātu, ka pastāv nepārprotama vajadzība arī turpmāk piemērot dalībvalstu noteiktos šķēršļus, jo darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas ir nelabvēlīgi ietekmējuši šo dalībvalstu darba tirgus;
5. aicina Komisiju pēc iespējas pārredzamākā veidā publiskot kritērijus, ar kuriem saskaņā dalībvalstīm atļauj saglabāt pārejas perioda šķēršļus, ņemot vērā šāda lēmuma ietekmi uz Eiropas Savienības ekonomiku un Eiropas Savienības Tiesas pieņemtajām interpretācijām, atsaucoties uz atkāpēm no pamatbrīvībām;
6. aicina dalībvalstis piemērot konkrētu definīciju, metodoloģiju, rādītājus un kritērijus, sagatavojot paziņojumus Komisijai, ar kuriem pieprasa ieviest pārejas perioda šķēršļus vai pagarināt to piemērošanu,
7. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka skrupulozi īsteno darba tiesības, lai garantētu, ka visi ES darba ņēmēji saņem vienādu attieksmi, ka uzņēmumu konkurence ir godīga un ka netiek pieļauts ekonomiskais un sociālais dempings;
8. aicina ES–25 apspriesties ar abām nozarē iesaistītajām pusēm, pirms tiek pieņemts lēmums par to, vai atcelt vai pagarināt pārejas režīmu, ko piemēro saistībā ar Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību;
9. aicina dalībvalstis, kuras plāno saglabāt Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmējiem piemērotos ierobežojumus, skaidrā un pārredzamā veidā sniegt sociālekonomiskos rādītājus, kuru dēļ secināts, ka ģeogrāfiskā mobilitāte rada būtiskas problēmas šo valstu darba tirgū;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0455.
- [2] OV L 141, 27.5.2011., 1.–12. lpp.