REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ierobežojumiem darbaspēka pārvietošanās brīvībai Eiropas Savienībā (2011/2958(RSP))
13.12.2011
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Rovana Plumb, Stephen Hughes S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0727/2011
B7‑0728/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ierobežojumiem darbaspēka pārvietošanās brīvībai Eiropas Savienībā (2011/2958(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A7–0258/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 21., 45. un 47. pantu un Pamattiesību hartas 15., 21., 29., 34. un 45. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 151. pantu,
– ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā,
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 6. decembra paziņojumu „Mobilitāte — instruments darbavietu skaita un kvalitātes palielināšanai. Eiropas darba mobilitātes rīcības plāns (2007.–2010.)” (COM(2007)0773),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 18. novembra paziņojumu „Darbaspēka brīvas pārvietošanās ietekme ES paplašināšanās kontekstā” (COM(2008)0765),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 13. jūlija paziņojumu „No jauna apstiprinot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību — tiesības un svarīgākās norises” (COM(2010)0373),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par pārejas pasākumiem, ar kuriem ierobežo darbaspēka pārvietošanās brīvību ES darba tirgos,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei par pārejas režīma piemērošanu attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību (COM(2011)0729 galīgā redakcija),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinumu par to šķēršļu noteikšanu, kuri kavē mobilitāti iekšējā darba tirgū,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā tiesības dzīvot un strādāt citā Savienības valstī ir daļa no ES pamatbrīvībām, kuras garantē vienlīdzīgu attieksmi un aizsardzību pret diskrimināciju valstspiederības dēļ, tās ir Līgumos atzītās Eiropas Savienības pilsonības būtiska sastāvdaļa, un tomēr divu dalībvalstu pilsoņiem vēl joprojām ir ierobežotas tiesības strādāt citas dalībvalsts teritorijā;
B. tā kā saskaņa ar Komisijas 2011. gada 11. novembra ziņojumu viesstrādnieki no Rumānijas un Bulgārijas labvēlīgi ietekmē to dalībvalstu ekonomiku, kuras uzņem viesstrādniekus;
C. tā kā nav ziņu par to, ka būtu vērojamas negatīvas sekas dalībvalstīs, kuras nepiemēro pārejas pasākumus attiecībā uz to darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kuri nāk no dalībvalstīm, kas 2004. un 2007. gadā pievienojās Eiropas Savienībai, bet dažas dalībvalstis ir nolēmušas arī turpmāk piemērot ierobežojumus savā darba tirgū Rumānijas un Bulgārijas valstspiederīgajiem, galvenokārt politiskā spiediena dēļ, nevis tāpēc, ka tam varētu būt pamatota negatīva ietekme uz ekonomiku un darba tirgu;
D. tā kā jaunākie statistikas dati liecina, ka 2010. gada beigās viesstrādnieki no Rumānijas un Bulgārijas, kas pastāvīgi uzturas citās dalībvalstīs, veidoja 0,6 % no ES kopējā iedzīvotāju skaita;
E. tā kā darbaspēka pieplūdumam no Rumānijas un Bulgārijas bija labvēlīga ietekme uz uzņēmējas valsts tirgu, jo viņus nodarbināja jomās un nozarēs, kurās trūkst darbaroku;
F. tā kā Komisijas jaunākajā paziņojumā ir teikts, ka viesstrādnieki no Rumānijas un Bulgārijas ar lielāku varbūtību pārstāv darba ņēmējus ekonomiski produktīvajā dzīves posmā salīdzinājumā ar uzņēmējas valsts valstspiederīgajiem, jo abu šo dalībvalstu viesstrādnieki, kas jaunāki par 35 gadiem, veido 65 % no visiem darbspējīga vecuma viesstrādniekiem, nevis 34 %, kā tas ir citās 15 ES valstīs;
G. tā kā jaunākie Eirostata dati liecina, ka viesstrādnieki no Rumānijas un Bulgārijas būtiski neietekmē algas un nodarbinātības rādītājus uzņēmējās valstīs;
H. tā kā mobilitātes virzienus galvenokārt nosaka pieprasījums pēc darbaspēka un, kad Eiropas mērogā vērojama pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība, pagaidu ierobežojumi var kavēt Eiropas uzņēmumu ekonomisko attīstību un apdraudēt tiesības uz darbu un uzturēšanos citas dalībvalsts teritorijā;
I. tā kā darba ņēmējiem no Rumānijas un Bulgārijas ir pilnībā vai daļēji liegta viena no pamatbrīvībām — pārvietošanās brīvība, kas pamatojas uz Līgumos pausto vienlīdzīgo attieksmi, tomēr tai pašā laikā darba ņēmēju brīvu pārvietošanos aizvien vairāk aizstāj darba ņēmēju jeb pakalpojumu sniedzēju mobilitāte (izmantojot apakšuzņēmējus un starpniekus), kas rada negodīgu konkurenci algu un darba apstākļu ziņā;
J. tā kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir pozitīvs sociālekonomisks piemērs gan ES, gan dalībvalstīm, jo tā liecina par ES integrāciju, ekonomisko attīstību, sociālo kohēziju, privātpersonu profesionālo izaugsmi un vienlaikus palīdz novērst ekonomiskās krīzes nelabvēlīgās sekas un radīt spēcīgāku ekonomiku, kas ir spējīga izturēt globālās pārmaiņas;
K. tā kā nesenās izmaiņas mūsu sabiedrībā, jo īpaši tās, ko izraisījušas pārmaiņas rūpniecībā, globalizācija, jauni darba organizācijas modeļi, demogrāfiskās pārmaiņas un transportlīdzekļu attīstība, prasa no darba ņēmējiem lielāku mobilitāti;
L. tā kā mobilitātei ES iekšienē ir ļoti svarīga nozīme, lai nodrošinātu visiem Eiropas iedzīvotājiem vienādas tiesības un pienākumus;
M. tā kā Komisijas jaunākajā paziņojumā ir norādīts, ka traucējumus dalībvalstu darba tirgū ir radījuši daudzi faktori, piemēram, ekonomikas un finanšu krīze un darba tirgus strukturālās problēmas, nevis viesstrādnieku pieplūdums no Rumānijas un Bulgārijas;
N. tā kā 2010. gadā Eiropas Savienībā tikai 1 % no visiem bezdarbniekiem (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) veidoja darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas salīdzinājumā ar trešo valstu valstspiederīgajiem (4,1 %), tāpēc viņi nespēja izraisīt krīzi atsevišķu valstu darba tirgū;
O. tā kā pašreizējos Eiropas ekonomikas lejupslīdes apstākļos viesstrādnieku naudas pārvedumiem uz izcelsmes valstīm var būt kopumā labvēlīga ietekme uz nosūtītāju valstu maksājumu bilanci;
P. tā kā dažas dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās paredz līdz 2014. gadam saglabāt ierobežojumus Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmējiem; tā kā pārējās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās atvērs savu darba tirgu visiem ES darba ņēmējiem,
1. aicina dalībvalstis atcelt visus spēkā esošos pārejas pasākumus, jo nav pārliecinoša ekonomiska pamatojuma ierobežot Rumānijas un Bulgārijas valstspiederīgo tiesības strādāt un dzīvot citas dalībvalsts teritorijā; uzskata, ka šādi ierobežojumi ir nelietderīgi un rada diskrimināciju attiecībā pret ES iedzīvotājiem, un aicina efektīvi ieviest atvieglojumu klauzulu visā Savienībā;
2. aicina Padomi pilnībā ņemt vērā neseno Eiropas Komisijas paziņojumu un sekot ieteiktajām pamatnostādnēm, izvērtējot to, vai pārejas ierobežojumi ir lietderīgs un vajadzīgs pasākums;
3. aicina Komisiju izstrādāt skaidru definīciju terminam „nopietni traucējumi vai nopietnu traucējumu draudi darba tirgū”;
4. aicina Komisiju izstrādāt skaidrus, sociālekonomiski pamatotus rādītājus un uzlabotu metodiku, pēc kuriem varētu izvērtēt, vai ir nepārprotama vajadzība pagarināt dalībvalstu noteiktos pilnīgos vai daļējos ierobežojumus, kas skaidrojami ar traucējumiem dalībvalstu darba tirgū, ko varētu būt radījuši darba ņēmēji no Rumānijas un Bulgārijas, un šo procedūru izmantot arī tad, kad dalībvalsts prasa piemērot drošības klauzulu;
5. aicina Komisiju pēc iespējas pārredzami publiskot kritērijus, pēc kuriem dalībvalsts drīkst saglabāt pārejas ierobežojumus, ņemot vērā šāda lēmuma ietekmi uz Eiropas Savienības ekonomiku un Eiropas Savienības Tiesas atzinumiem par pamatbrīvību ierobežojumu precīzu interpretāciju;
6. norāda uz to, ka dalībvalstis, kas bez skaidra un pārredzama pamatojuma par nopietniem darba tirgus traucējumiem saglabā šos ierobežojumus, saskaņā ar Tiesas nolēmumiem pārkāpj pievienošanās līguma noteikumus; aicina Komisiju kā Līgumu pārraudzītāju nodrošināt atbilstību pievienošanās līguma noteikumiem;
7. aicina dalībvalstis, gatavojot paziņojumus Komisijai ar pieprasījumu ieviest vai pagarināt pārejas ierobežojumus, izmantot attiecīgo definīciju, metodiku, rādītājus un kritērijus;
8. norāda, ka ierobežojumi Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem pilntiesīgi pievienoties ES-25 dalībvalstu darba tirgum var paaugstināt nedeklarētā darba apjomu, kas savukārt izraisa darba ņēmēju tiesību pārkāpumus un ēnu ekonomikas palielināšanos;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis atcelt pārejas ierobežojumus, lai Bulgārijas un Rumānijas pilsoņi varētu saņemt Līgumos paredzēto vienlīdzīgo attieksmi, kas nodrošina godīgu konkurenci starp uzņēmumiem un novērš sociālā vai ekonomiskā dempinga iespējamību;
10. norāda, ka pārejas pasākumi traucē apkarot fiktīvo pašnodarbinātību un nelegālo nodarbinātību, jo darba ņēmēji bez tiesībām brīvi ienākt likumīgajā darba tirgū dažkārt izvēlas strādāt kā fiktīvi pašnodarbinātie vai nelegālie darba ņēmēji bez pienācīgas algas un darba apstākļiem;
11. aicina ES-25 dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par to, pārtraukt vai pagarināt pilnīgos vai daļējos ierobežojumus Rumānijas un Bulgārijas darbaspēka pārvietošanās brīvībai, apspriesties ar sociālajiem partneriem;
12. aicina dalībvalstis, kas grasās saglabāt ierobežojumus Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmējiem darba tirgū, iesniegt skaidri un pārredzami sagatavotu vispusīgu pamatojumu, kas satur pārliecinošus argumentus un datus, tostarp visus sociālekonomiskos rādītājus, kuri ļauj secināt, ka teritoriālā mobilitāte rada nopietnus traucējumus valsts darba tirgū;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.