Rezolūcijas priekšlikums - B7-0005/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0005/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropadomes 2011. gada 8. un 9. decembra sanāksmi (2011/2546(RSP))

11.1.2012

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0003/2012

Procedūra : 2011/2546(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0005/2012
Iesniegtie teksti :
B7-0005/2012
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0005/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropadomes 2011. gada 8. un 9. decembra sanāksmi (2011/2546(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 9. un 10. decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus,

 

–   ņemot vērā euro zonas valstu un valdību vadītāju 2011. gada 9. decembra paziņojumu,

 

–   ņemot vērā ekonomikas un fiskālās uzraudzības noteikumu kopumu jeb t. s. sešpaku un divus Komisijas priekšlikumus par fiskālās disciplīnas turpmāku stiprināšanu[1],

 

–   ņemot vērā stāvokli sarunās par projektu starptautiskam nolīgumam par pastiprinātu ekonomikas savienību,

 

–   ņemot vērā ad hoc darba grupā Parlamenta pārstāvju iesniegto priekšlikumu,

 

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

1.  pauž šaubas par šāda starpvaldību nolīguma nepieciešamību, kura svarīgākos mērķus var labāk un efektīvāk sasniegt ar ES tiesību aktu palīdzību, turpinot nodrošināt steidzamu un ilgstošu atbildes reakciju uz pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi un sociālo krīzi daudzās ES dalībvalstīs; tomēr pauž gatavību strādāt, lai rastu konstruktīvu risinājumu;

 

2.  apstiprina atbalstu priekšlikumam, ko ad hoc darba grupai iesniedza Priekšsēdētāju konferences izvirzītie Parlamenta pārstāvji; pauž nožēlu, ka līdz šim 2012. gada 10. janvāra nolīguma projekts neatspoguļo Eiropas Parlamenta priekšlikumu, un norāda uz daudzu dalībvalstu atbalstu dažiem 2012. gada 12. janvāra sanāksmē izteiktajiem priekšlikumiem; apsvērs savu nostāju pēc galīgā projekta saņemšanas, kas gaidāma 2012. gada 18. janvārī;

 

3.  pauž stingru pārliecību, ka Monetārā savienība var pārvērsties par patiesu ekonomikas un fiskālo savienību, tikai izmantojot Komisijas metodi; atgādina, ka ES ir politisks projekts, kas pamatojas uz kopīgām vērtībām, stiprām kopīgām institūcijām un kopīgo noteikumu ievērošanu;

 

4.  it īpaši uzstāj uz to, ka:

 

–   parakstot jauno nolīgumu, skaidri jāpieņem ES tiesību aktu prioritāte salīdzinājumā ar šā nolīguma noteikumiem;

–   visiem nolīguma īstenošanas pasākumiem jābūt pieņemtiem saskaņā ar attiecīgajām ES līgumos paredzētajām procedūrām;

–   nolīgumam jāatbilst ES tiesību aktiem, it īpaši attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta skaitļiem, un gadījumā, ja līgumslēdzējas puses vēlas nospraust mērķus, kas ir atšķirīgi no ES mērķiem, tas jādara, piemērojot ES tiesību procedūras, un tas nedrīkst novest pie dubultstandartu ieviešanas;  

–   ir jāievēro demokrātiskā pārskatatbildība, stiprinot gan Eiropas Parlamenta, gan dalībvalstu parlamentu līdzdalību visos Eiropas ekonomikas koordinēšanas un pārvaldības aspektos;

–   Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu sadarbībai saskaņā ar Lisabonas līguma 1. protokola 9. pantu jānotiek ES līgumu ietvaros;

–   jaunajā nolīgumā juridiski saistošā veidā jāiekļauj līgumslēdzēju pušu apņemšanās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šis nolīgums, vēlākais, piecu gadu laikā pēc būtības tiek integrēts Līgumā;

 

5.  atkārto prasību, lai minētā savienība aptvertu gan stabilitāti, gan ilgtspējīgu izaugsmi; uzskata, ka fiskālā disciplīna kā tāda — lai gan tā ir ilgtspējīgas izaugsmes pamats — nenodrošinās ekonomikas atveseļošanos un ka ar šo nolīgumu būtu jādod skaidra ziņa, ka Eiropas vadītāji rīkosies vienādi enerģiski abās frontēs, un tādēļ uzstāj, ka nolīgumā jāiekļauj līgumslēdzēju pušu saistības veikt pasākumus, kuri veicina konverģenci un konkurētspēju, kā arī priekšlikumus attiecībā uz izpirkšanas fondu, projektu obligācijām un finanšu darījumu nodokli ES tiesību aktu ietvaros, vienlaikus nodrošinot fiskālo disciplīnu, un ceļvedi stabilitātes obligācijām;

 

6.  uzsver, ka šie paši institucionālie, juridiskie un politiskie aspekti tiek ņemti vērā arī saistībā ar citiem daudzpusējiem nolīgumiem, kuru temats ir finanšu krīze, piemēram, Eiropas stabilitātes mehānismā, tādēļ prasa, lai Parlaments līdzīgā veidā piedalītos arī šajās sarunās;

 

7.  patur tiesības izmantot visus tā rīcībā esošos juridiskos instrumentus, lai aizstāvētu ES tiesību aktus un ES institūciju lomu, it īpaši tad, ja galīgā nolīguma atsevišķi elementi neatbildīs ES tiesību aktiem;

 

8.  atgādina Komisijai, ka tai ir institucionāls pienākums uzraudzīt ES līgumu īstenošanu;

 

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju valstu un valdību vadītājiem, Padomes priekšsēdētājam, Euro grupas priekšsēdētājam, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.