REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē (2011/2904(RSP))
16.1.2012
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
James Nicholson, Janusz Wojciechowski ECR grupas vārdā
B7‑0007/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē (2011/2904(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada[1], 2011. gada 18. janvāra rezolūciju par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā[2] un 2011. gada 23. jūnija rezolūciju par KLP 2020. gada perspektīvā — kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas[3],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūlija lēmumu, ar ko tiek izveidots Augsta līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai (2010/C 210/03).
– ņemot vērā Agrārās un pārtikas nozares konkurētspējas augsta līmeņa grupas 2009. gada 17. marta galīgos ieteikumus,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku ziņojumu „Agrārā uzņēmējdarbība un tiesības uz pārtiku”,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Komisijas paziņojumā par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību (COM(2009)0591) norādīts, ka 16 % no Eiropas mājsaimniecību izdevumiem attiecas uz pārtiku un tāpēc augstas patēriņa cenas rada bažas par apgrūtinājumu mājsaimniecībām;
B. tā kā Komisijas paziņojumā norādītas vairākas nelīdzsvarotības pārtikas piegādes ķēdē, tostarp dominējošas pirktspējas ļaunprātīga izmantošana, netaisnīgi līguma noteikumi, novēloti maksājumi, vienpusējas līguma izmaiņas, ierobežota piekļuve tirgum, nevienmērīgs peļņas normu sadalījums pārtikas ķēdes dažādos posmos un vairākas problēmas saistībā ar palielinātu koncentrāciju mazumtirdzniecības nozarē;
C. tā kā nesenā pārtikas un preču cenu nepastāvība ir izraisījusi lielas bažas par pārtikas apgādes ķēžu darbību un spēju sasniegt apgādes ķēžu galvenos mērķus, t. i., sniegt lauksaimniekiem taisnīgus ienākumus un kopējā ilgtspējīgas ražošanas kontekstā nodrošināt Eiropas patērētājiem drošu apgādi ar kvalitatīviem produktiem par cenām, ko tie ir gatavi maksāt;
D. tā kā ir jāuzlabo MVU piekļuve tirgiem visos apgādes ķēdes posmos;
E. tā kā tirgus koncentrācija jebkurā ekonomikas nozarē izraisa cenu pazemināšanos un tādējādi sniedz labumu patērētājam, tomēr tai var būt negatīva ietekme un tā var kaitēt brīvai konkurencei, ja kompetentās varasiestādes neveic efektīvu kontroli;
F. tā kā, ņemot vērā šajā ķēdē iesaistīto dalībnieku skaitu un to, ka primārā produkta izmaksas var veidot tikai nelielu daļu no galaprodukta izmaksām, ne vienmēr ir viegli pārliecināties par to, cik lielā mērā cena, ko saņem lauksaimnieks, ir saistīta ar cenu, ko maksā patērētājs;
G. tā kā lauksaimnieki ļoti bieži izmanto pārstrādātājus, kā arī tiešas piegādes mazumtirgotājus un pārstrādes posms pārtikas ķēdē ir jāizpēta sīkāk;
H. tā kā potenciāli netaisnīga tirdzniecības prakse un potenciāli pret konkurenci vērsta prakse ir nepārprotami atšķirīgas un neviena no tām nav nevienlīdzīgas sarunu pozīcijas neizbēgamas sekas;
I. tā kā pašu zīmolu produkti ir tikai zīmoli, kurus ražo mazumtirgotāji vai kurus ražo pēc to pasūtījuma, kuri palielina vērtību un izvēles iespēju patērētājiem un sniedz noietu daudziem maziem un vidējiem piegādātājiem daudzās dalībvalstīs, kurus ražo daži vadošie citu zīmolu ražotāji un kuri bieži ir tirgus līderi attiecībā uz patērētāju informēšanu un sabiedrības veselību,
1. aicina Komisiju un dalībvalstis skaidri atzīt, ka labi funkcionējošai pārtikas apgādes ķēdei visvairāk ir vajadzīgs brīvas konkurences tirgus, kurā visi dalībnieki var rīkoties komerciāli pamatotā veidā un saņemt taisnīgu peļņu un kurā regulēšanu izmanto, lai garantētu un īstenotu konkurenci, nodrošinātu iespēju iesaistīties jaunpienācējiem, garantētu drošību un izlabotu skaidri pierādītas tirgus nepilnības;
2. uzskata, ka asimetriskā reakcija, kas vērojama pārtikas preču vairumtirdzniecības un patēriņa cenu dinamikā, varētu liecināt par tādu nelīdzsvarotību pārtikas apgādes ķēdē, kas negatīvi ietekmētu gan ražotājus, gan patērētājus; aicina Komisiju izpētīt un nepieciešamības gadījumā stiprināt Savienības instrumentus, lai mazinātu cenu nepastāvību lauksaimniecības un pārtikas tirgū;
3. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai ar konkurences tiesību aktiem un to īstenošanu varētu atbilstīgi izskatīt jebkurus konkurences pārkāpumus pārtikas ķēdē; uzsver, ka noteikumi ir jāmaina tikai tad, ja ir skaidri pierādījumi tam, ka, pienācīgi īstenojot spēkā esošos noteikumus, nav iespējams neitrālā veidā novērst tieši pret konkurenci vērstu praksi;
4. aicina valstu un ES konkurences iestādes izmeklēt un nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus, lai novērstu pret konkurenci vērstu praksi starp visiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem, tostarp tādu praksi, kuras dēļ lauksaimnieki var nonākt neizdevīgā sarunu pozīcijā;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis identificēt un apkarot ļaunprātīgu komercpraksi, kas kaitē iekšējā tirgus darbībai un kas lauksaimniekus varētu nostādīt ārkārtīgi neizdevīgā sarunu pozīcijā, tostarp tādu praksi, kuru īsteno vairumtirgotāji un mazumtirgotāji; uzsver, ka šādas prakses nepieļaušanu veicinātu labāka līgumtiesību izpratne;
6. aicina dalībvalstis izveidot drošāku pamatu līgumattiecībām visā pārtikas ķēdē, ierosinot brīvprātīgus līgumprakses kodeksus;
7. ierosina Komisijai vispirms veicināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un izvērtēt brīvprātīgās un regulatīvās metodes, kas dalībvalstīs tiek izmantotas, lai identificētu un novērstu negodīgu komercpraksi;
8. mudina visās dalībvalstīs iecelt ombudu, kas šķirtu strīdus starp visiem dalībniekiem, izskatītu sūdzības un ieteiktu, kā uzlabot tiesību aktu un brīvprātīgo kodeksu ievērošanu; mudina šos ombudus apmainīties ar labāko praksi un rīkoties saskaņoti;
9. norāda, ka Komisijas priekšlikumu projektos ir iekļauti KLP reformas pasākumi, kas paredzēti lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanai pārtikas apgādes ķēdē, sniedzot atbalstu ražotāju un starpnozaru organizācijām; uzskata, ka lauksaimnieku pozīciju nostiprināšana palīdzēs tiem saņemt taisnīgāku pievienotās vērtības daļu;
10. pieprasa Komisijai un dalībvalstīm mudināt piegādātājus, it īpaši lauksaimniekus, kļūt par ietekmīgākiem piegādes ķēdes dalībniekiem, veidojot kooperatīvus un/vai ražotāju organizācijas un tādējādi nodrošinot sev spēcīgāku sarunu pozīciju; mudina veikt ieguldījumus piegādes ķēdes sākumā, lai lauksaimnieki gūtu labumu no savu produktu pievienotās vērtības;
11. aicina Komisiju noraidīt ikvienu priekšlikumu, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka pašu zīmolu izstrāde ir vērsta pret konkurenci vai negodīga vai ka tā iedragātu pašu zīmolu kapacitāti nodrošināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lielākiem ražotājiem izmaksu lietderību un piekļuvi tirgum, brīvi, godīgi un atklāti konkurējot ar citiem zīmoliem; uzsver, ka mazumtirgotāji ir uzņēmumi un tiem ir tiesības noteikt, kurus produktus tie vēlas pārdot saskaņā ar konkurences tiesībām un taisnīgu praksi, un ka pašu zīmoliem un citiem zīmoliem būtu jāpiemēro vienāds regulējums;
12. aicina dalībvalstis noteikt pienācīgu un atbilstīgu juridisko atbildību operatoriem un privātpersonām, kas ļaunprātīgi izmanto pārtikas apgādes tirgu.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0286.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0006.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0297.