Rezolūcijas priekšlikums - B7-0008/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0008/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē (2011/2904(RSP)

16.1.2012

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0021/2012, B7‑0675/2011 un B7‑0676/2011, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

George Lyon, Britta Reimers, Liam Aylward, Marit Paulsen, Sylvie Goulard, Riikka Manner ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0006/2012

Procedūra : 2011/2904(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0008/2012
Iesniegtie teksti :
B7-0008/2012
Pieņemtie teksti :

B7‑0008/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē (2011/2904(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada, 2011. gada 18. janvāra rezolūciju par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā un 2011. gada 23. jūnija rezolūciju par KLP 2020. gada perspektīvā — kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591) un šim paziņojumam pievienotos dažādos darba dokumentus, kā arī 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā,

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūlija lēmumu, ar ko tiek izveidots Augsta līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai (2010/C 210/03),

–   ņemot vērā Augsta līmeņa grupas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības konkurētspējas jautājumos 2009. gada 17. marta galīgos ieteikumus un Padomes 2010. gada 29. marta secinājumus par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā,

–   ņemot vērā 2008. gada 19. februāra deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu un 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Komisijas paziņojumā par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību (COM (2009)0591) tika norādīts uz būtiskām nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē, tostarp dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, negodīgiem līguma noteikumiem, novēlotiem maksājumiem, vienpusējām izmaiņām līguma nosacījumos, ierobežotām tirgus pieejamības iespējām, informācijas trūkumu par cenu veidošanos, peļņas normu nevienlīdzīgu sadalījumu pārtikas apgādes ķēdē un vairākām citām problēmām, kas saistītas ar aizvien lielāku mazumtirdzniecības nozares koncentrāciju;

B.  tā kā ļoti lielu mazumtirdzniecības uzņēmumu koncentrācijas līmenis Eiropas Savienībā negatīvi ietekmē ražotājus, jo izraisa arvien lielāku varas attiecību nelīdzsvarotību līgumslēdzēju pušu starpā, kas savukārt pastāvīgi vājina lauksaimniecības produktu ražotāju spēju panākt sev izdevīgus nosacījumus attiecībā uz cenu noteikšanu visā vērtību ķēdē, sākot no primārās ražošanas un apstrādes līdz galapatērētājam;

C. tā kā, no vienas puses, zaudējot spēju panākt sev izdevīgus nosacījumus, un, no otras puses, palielinoties ražošanas izmaksām, lauku saimniecības nonāk neizdevīgākā situācijā, tādējādi dalībvalstīs potenciāli vājinās ilgtermiņa ražošanas potenciāls un palielinās atkarība no ārējiem tirgiem;

D. tā kā zemas cenas, kas tiek maksātas ražotājiem un citiem piegādātājiem, ne vienmēr izraisa patērētāju maksāto cenu pazemināšanos, un samazinātais apgādes kanālu skaits varētu ilgtermiņā negatīvi ietekmēt patērētāju izvēlei piedāvāto produktu sortimentu,

1.  uzsver, ka šī problēma saistībā ar traucējumiem pārtikas apgādes ķēdē nepārprotami ir Eiropas mēroga problēma, ņemot vērā to, cik stratēģiski nozīmīga Eiropas Savienībai ir lauksaimniecības pārtikas produktu apgādes ķēde; atgādina, ka pārtikas apgādes ķēdē, lauksaimniecībā, lauksaimniecības pārtikas rūpniecībā un apgādē ir iesaistīti 7 % no kopējā ES strādājošo skaita, veidojot EUR 1400 miljardu vērtību gadā;

2.  vērš uzmanību uz darbu, ko veic Augsta līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai un jo īpaši tā uzņēmumu savstarpējās sadarbības platforma; aicina oficiāli un regulāri informēt Eiropas Parlamentu par aktuālo situāciju attiecībā uz paveikto un pieņemtajiem lēmumiem;

3.  aicina Komisiju vajadzības gadījumā un, netraucējot tirgu pareizu darbību, nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem un sekmēt nozares pašregulāciju, lai veidotu taisnīgākas un pārredzamākas pārtikas produktu ražotāju, piegādātāju, pārstrādātāju un izplatītāju attiecības un nodrošinātu spēkā esošo noteikumu pareizu piemērošanu;

4.  prasa, lai dalībvalstis aktīvi piedalītos apspriežu forumu izveidē nolūkā sekmēt visu pārtikas ķēdē iesaistīto personu dialogu un izstrādāt pamatnostādnes godīgāku un līdzsvarotāku attiecību veidošanai;

5.  uzstāj, ka ir jāpaskaidro ļaunprātīgas un negodīgas prakses definīcija, lai varētu veikt atbilstīgus pasākumus un uzraudzību un vajadzības gadījumā pienācīgi piemērot sankcijas;

6.  vēlas pievērst uzmanību turpmākajam kā neizsmeļošam tādas prakses sarakstam, par kuru ražotāji pauduši bažas,

     I) piekļuve mazumtirgotājiem:

        i)  avansa maksājums par iespēju sākt sarunas,

        ii) maksa par iekļaušanu sarakstā,

        iii) reģistrācijas maksa,

        iv)  cena par platību veikala plauktos,

        v) piespiedu reklāma,

        vi)  novēloti maksājumi,

        vii) cenu noteikšana,

        viii) vislabākā klienta klauzula;

     II) negodīgi līguma nosacījumi vai vienpusējas līguma noteikumu izmaiņas:

        i)  vienpusējas un atpakaļejošas līguma nosacījumu izmaiņas,

        ii) vienpusēja līguma laušana,

        iii) ekskluzīvu tiesību klauzulas / maksa,

        iv)  „piespiedu” kārtā veicami ieguldījumi privātiem zīmoliem,

        v) standarta parauga līgumu uzspiešana,

        vi) pretpasākumi,

        vii) nerakstītas līgumiskas vienošanās,

        viii) peļņas normas atgūšana,

        ix) pārmērīgas cenu atlaides,

        x) novēloti maksājumi,

        xi) piespiedu maksājums par atkritumu pārstrādi/izvešanu,

        xii) pirkšana grupās / kopīga sarunu vešana,

        xiii) apgrieztās izsoles,

        xiv) nereālistiski piegādes termiņi,

        xv) piespiedu prasība izmantot (konkrētu) iepakojuma piegādātāju vai iepakojuma materiālu,

        xvi) piespiedu prasība izmantot (konkrētu) loģistikas sistēmu vai operatoru,

        xvii) maksājums, lai segtu reklāmas (par kuru nav iepriekšējas vienošanās) izmaksas,

        xviii) reklāmas pasākumiem paredzēta produkta pārmērīga pasūtīšana,

        xix) maksājums par to, ka nav sasniegts noteikts pārdošanas apjoms,

        xx) piespiedu prasība piegādātājiem nodrošināt papildu atlaidi, ja pārdošanas apjomi pārsniedz noteiktu līmeni,

        xxi) vienpusēja produkcijas izņemšana no veikalu plauktiem,

        xxii) (nepārdotās) preces beznosacījumu atdošana atpakaļ,

        xxiii) piespiedu prasība piegādātājiem segt ar produktu saraušanos vai zādzību saistītās izmaksas,

        xxiv) piespiedu prasība piegādātājiem segt ar patērētāju sūdzībām saistītas nepamatotas izmaksas;

7.  aicina izveidot sistēmu šādas prakses efektīvai kontrolei, vispirms īstenojot visaptverošu nozares anketēšanu un izveidojot novērtēšanas un uzraudzības sistēmu, ko īstenotu dalībvalstīs un koordinētu Eiropas Komisija;

8.  aicina pastiprināt pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka tiek ievēroti maksājumu termiņi un vajadzības gadījumā ieviest jaunus instrumentus, lai samazinātu laiku no piegādes līdz brīdim, kad piegādātāji faktiski saņem maksājumu; šajā sakarībā uzsver, ka steidzami ir jārod risinājumi konkrētām problēmām, ar ko saskaras tādu produktu ražotāji, kuri ātri bojājas un veikalu plauktos var atrasties neilgu laiku, jo šiem ražotājiem ir nopietnas skaidras naudas plūsmas problēmas;

9.  norāda uz Komisijas priekšlikumu projektos iekļautajiem KLP reformas pasākumiem, kas paredzēti lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanai pārtikas apgādes ķēdē, sniedzot atbalstu ražotāju un starpnozaru organizācijām un sekmējot īsas apgādes ķēdes starp ražotājiem un patērētājiem, piemēram, vietējās produkcijas tirgu darbību; uzskata, ka lauksaimnieku pozīciju nostiprināšana palīdzēs tiem saņemt taisnīgāku pievienotās vērtības daļu;

10. prasa arī, lai lielveikalu plaktos līdzās mazumtirgotāju pašu zīmolu precēm atrastos arī neatkarīgu zīmolu preces, tādējādi patērētājam tiktu nodrošināta pēc iespējas lielāka izvēle; aicina sekmēt lielāku pārredzamību un godīgumu cenu noteikšanā pašu un neatkarīgiem zīmoliem; uzstāj, ka jābūt noteikumiem, lai novērstu praksi, kad lieli mazumtirgotāji, veidojot savus zīmolus, parazītiski kopē neatkarīgus zīmolus;

11. aicina tuvināt ES konkurences tiesību aktu interpretāciju dalībvalstīs, lai varētu identificēt konkurences tiesībām neatbilstošu rīcību un to vienādi interpretēt visā Savienībā, un mudina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādēm ar mērķi īstenot visaptverošāku pieeju vertikālajai koncentrācijai visā pārtikas apgādes ķēdē;

12. aicina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par atšķirīgajām pieejām 27 dalībvalstu konkurences politikā un veicināt tādu risinājumu izmantošanu, kuri ietver visu pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto partneru līdzdalību un nepieļauj dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas bieži notiek uz lauksaimniecības produktu ražotāja rēķina;

13. aicina Komisiju koordinēt tās dažādo dienestu darbu, lai tā varētu efektīvāk iesaistīties cenu uzraudzīšanā visā pārtikas apgādes ķēdē, kā arī mazumtirdzniecības dinamikas un attiecīgu tirgus daļu uzraudzīšanā visā ES;

14. aicina izveidot neatkarīgu pārtikas tirdzniecības ombuda institūciju, kas uzturētu sakarus ar attiecīgajām tirdzniecības un konkurences iestādēm un sekmētu informācijas un paraugprakses apmaiņu, sniegtu padomus par spēkā esošajiem tiesību aktiem un noteikumiem un ieteiktu laicīgas un atbilstīgas sankcijas;

15. mudina piemērot atturošas sankcijas konstatētas ļaunprātīgas rīcības gadījumos; tām jābūt samērīgām ar finansiālo un komerciālo kaitējumu, kas nodarīts pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem;

16 uzskata, ka nepilnību novēršanai pārtikas apgādes ķēdē ir jāparedz jauna sistēma, kas apvienotu regulējumu, pielāgojumus konkurences tiesībās un vairāk horizontālu pieeju apvienojumā ar pašregulatīviem nolīgumiem; prasa, lai dalībvalstis sekmētu paraugprakses un/vai rīcības kodeksu izstrādi, iesaistot visas ieinteresētās personas;

17. uzskata, ka ir jāorganizē ES mēroga informācijas kampaņa, kuras mērķis būtu informēt lauksaimniekus par viņu līgumiskajām tiesībām, kā arī par visizplatītāko negodīgo un ļaunprātīgo praksi attiecībā uz līgumu slēgšanu un to nosacījumu izpildi, kā arī komercdarbībām,

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.