REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē (2011/2904(RSP))
16.1.2012
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
José Bové Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0006/2012
B7‑0009/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepilnībām pārtikas apgādes ķēdē (2011/2904(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591) un paziņojumam pievienotos dažādos darba dokumentus,
– ņemot vērā Agrārās un pārtikas nozares konkurētspējas augsta līmeņa grupas 2009. gada 17. marta galīgos ieteikumus[1],
– ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā[2],
– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. februāra deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu[3],
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 29. martā pieņemtos secinājumus par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā[4],
– ņemot vērā ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku ziņojumu „Agrārā uzņēmējdarbība un tiesības uz pārtiku”,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā nesenā pārtikas un preču cenu nepastāvība ir izraisījusi bažas par Eiropas un pasaules pārtikas apgādes ķēdes darbību;
B. tā kā pārtikas apgādes ķēde nedarbojas, kā pienākas, ko pierāda tas, ka kopš 1996. gada pārtikas cenas ir cēlušās par 3,3 % gadā, taču lauksaimnieku saņemtās cenas ir kāpušas tikai par 2,1 %, savukārt darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %;
C. tā kā Komisijas paziņojumā atzīts, ka „šīs izmaiņas ir izraisījušas ievērojamas grūtības lauksaimniecības produktu ražotājiem un norāda uz to, ka patērētāji nesaņem produktus par taisnīgu cenu”[5];
D. tā kā galapatēriņa cenas vidēji saglabājās iepriekšējā līmenī vai pat palielinājās, lai gan 2008. gadā strauji kritās lauksaimniecības preču cenas;
E. tā kā līdzsvarotas komercattiecības ne tikai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību, bet arī sniegtu priekšrocības lauksaimniekiem;
F. tā kā negodīgas komercprakses izplatīšanās pašlaik apdraud lauksaimnieku spējas ieguldīt un ieviest jauninājumus (jo īpaši zaļajās tehnoloģijās, klimata pārmaiņu mazināšanā un atjaunojamās enerģijas avotos, turklāt lauksaimniekiem ir izvirzīti augsti vides standarti un šīs prasības tiks pastiprinātas kopējā lauksaimniecības politikā laikposmam pēc 2013. gada);
G. tā kā pārtikas apgādes ķēdes radītā lauksaimniecības pievienotās vērtības daļa no 31 % 1995. gadā samazinājās līdz 24 % 2005. gadā 25 dalībvalstu ES un tā kā nākamo gadu sākotnējie rādītāji liecina par turpmāku tās daļas samazinājumu, kas nonāk atpakaļ pie lauksaimniekiem, savukārt pārstrādātāju, vairumtirgotāju un/vai mazumtirgotāju un uzņēmēju, kuri darbojas ārpus pārtikas apgādes ķēdes, peļņa pastāvīgi pieaug;
H. tā kā 2009. gadā 27 dalībvalstu ES vidējie lauksaimnieka ienākumi samazinājās par vairāk nekā 12 %, kas nozīmē, ka lauksaimnieki vairs negūst taisnīgu samaksu par savu darbu, un tā kā, neraugoties uz šādu situāciju, lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas nozarei joprojām ir jāražo ārkārtīgi augstiem kvalitātes standartiem atbilstoši pārtikas produkti par patērētājiem pieejamām cenām un saskaņā ar KLP noteiktajiem mērķiem;
I. tā kā pārtikas apgādes ķēdē ir iesaistīti lauksaimnieki, „lauksaimnieku” kooperatīvi un ražotāju organizācijas, pārtikas pārstrādes nozare, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, lielveikalu ķēdes, ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, tiešie piegādātāji no pašnodrošinājuma saimniecībām, privātie ražotāji un patērētāji, kā arī uzņēmēji, kuri darbojas ārpus pārtikas apgādes ķēdes, tādi kā sabiedrisko attiecību un reklāmas kompānijas, sagādnieki transporta un loģistikas, enerģētikas un iekārtu, pakošanas, tehnisko līdzekļu, palīgpakalpojumu un tehnoloģiju jomā un konsultāciju pakalpojumu sniedzēji; tā kā šī sazarotība un lielā daudzveidība jāņem vērā, lai uzlabotu visas ķēdes ilgtspējību;
J. tā kā Komisijas paziņojumā norādīts uz tādām smagām problēmām kā dominējošā pircēja varas ļaunprātīga izmantošana, negodīga līgumslēgšanas prakse (tostarp maksājumu kavēšana), vienpusīgas līguma noteikumu izmaiņas, avansa maksājumi par darījumu sarunu sākšanu, ierobežota piekļuve tirgum, informācijas trūkums par cenu veidošanu un peļņas daļas sadali visā pārtikas apgādes ķēdē un šīs problēmas ir cieši saistītas ar aizvien lielāko koncentrāciju ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē;
K. tā kā Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumā ieteikts sekmēt un atvieglināt lauksaimniecības nozares pārstrukturizāciju un konsolidāciju, mudinot veidot brīvprātīgas lauksaimniecības ražotāju organizācijas;
L. tā kā globalizācija un koncentrācijas process, jo īpaši mazumtirdzniecības sektorā, ir radījis situāciju, kurā pastāv nelīdzsvarotas attiecības starp dažādiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem, un šodienas realitāte ir tāda, ka skaitliski niecīga ļoti ietekmīgu mazumtirgotāju daļa tieši vai netieši nosaka darījumu sarunas ar 13,4 miljoniem lauksaimnieku un 310 000 lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu visā Savienībā;
M. tā kā pārmērīga koncentrācija samazina produktu daudzveidību, kultūras mantojumu, mazumtirdzniecības veikalu skaitu, darbvietas un iztikas līdzekļus,
N. tā kā Komisija norāda, ka nelīdzsvarotie līgumu noteikumi saistībā ar nevienlīdzīgām sarunu vešanas pozīcijām nelabvēlīgi ietekmē pārtikas apgādes ķēdes konkurētspēju, jo mazāki, taču efektīvāki tirgus dalībnieki var būt spiesti darboties ar zemākiem peļņas rādītājiem, kas ierobežo to iespējas un motivāciju ieguldīt labākā produktu kvalitātē un ražošanas procesu inovācijā;
O. tā kā pārtikas produktus brīvi tirgo iekšējā tirgū un ražotāju (organizāciju), pārstrādātāju, iepircēju un mazumtirgotāju sarunu par cenām rezultātu bieži vien nosaka cenu tendences pasaules tirgū;
P. tā kā milzīgās skaitliskā daudzuma un ekonomiskās ietekmes atšķirības starp lauksaimniekiem un mazumtirgotājiem skaidri liecina par nelīdzsvarotu pārtikas apgādes ķēdi; tā kā, lai līdzsvarotu skaitliskos rādītājus, ir jāveicina lauksaimnieku ekonomisko organizāciju attīstība; tā kā izšķiroša nozīme lauksaimnieku ietekmes un sarunu vešanas pozīciju nostiprināšanā ir kooperatīviem;
Q . tā kā Eiropas Savienība ir integrēta pasaules tirdzniecībā un ar līgumu ir saistīta ar to;
R. tā kā Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu importētāja un eksportētāja un ES lauksaimniecības produktu imports 2008. gadā palielinājās aptuveni par 10 %, sasniedzot 98 600 miljonus eiro, savukārt lauksaimniecības produktu eksports pieauga gandrīz par 11 %, sasniedzot 75 200 miljonus eiro;
S. tā kā Eiropas Savienība saskaņā ar tās attīstības palīdzības politiku piešķir ļoti daudz koncesiju un tā kā divpusējos nolīgumus nedrīkst padarīt par vienpusējiem, tādējādi kaitējot Eiropas lauksaimniecībai,
1. atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā (COM(2009)0591)”, kurā atzīts, ka pastāv izteikti nevienlīdzīgs spēku samērs starp dažādiem iesaistītajiem uzņēmējiem, taču uzskata, ka minētajā paziņojumā ierosinātie pasākumi ir nepietiekami, lai šo problēmu atrisinātu;
2. aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties risināt problēmu, ko rada netaisnīga peļņas sadale pārtikas apgādes ķēdē, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku pienācīgiem ienākumiem; atzīst, ka nolūkā stimulēt ilgtspējīgas un ētiskas ražošanas sistēmas, ir jākompensē lauksaimnieku ieguldījumi un saistības šajās jomās; uzsver, ka jāpārtrauc cīņa par ietekmi un jāveido uz sadarbību balstītas attiecības;
3 norāda, ka visi Romas līgumā minētie lauksaimniecības jomas mērķi (palielināta produktivitāte, pienācīga pārtikas apgāde, samērīgas patēriņa cenas, tirgus stabilizācija) ir sasniegti, izņemot vienu mērķi, proti, nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem; tādēļ aicina Komisiju to pienācīgi ņemt vērā visos budžeta priekšlikumos;
4. atzīst, ka ir jāizveido stabila, droša un rentabla ražošanas nozare, kas būtu pārtikas apgādes ķēdes izšķirošais faktors; tomēr norāda arī, ka pārtikas apgādes ķēde sastāv no vairākiem dalībniekiem — no lauksaimniekiem, pārstrādātājiem, ražotājiem, piegādātājiem un mazumtirgotājiem —, kas visi kopā rada pievienoto vērtību, un katram no viņiem ir vajadzīga atbilstīga drošība;
Cenu pārredzamība
5. aicina Komisiju uzlabot Eiropas pārtikas cenu uzraudzības mehānismu, lai padarītu to lietotājdraudzīgāku, iekļaujot daudzvalodu saskarni, kas ietver lielāku pārtikas produktu skaitu un nodrošina labāku pārtikas pamatproduktu cenu salīdzināmību ikvienā pārtikas apgādes ķēdes posmā gan attiecīgajā dalībvalstī, gan starp dažādām dalībvalstīm, lai apmierinātu patērētāju un lauksaimnieku vajadzības labāk pārredzēt pārtikas cenu veidošanu;
6. pauž nožēlu par Komisijas vilcināšanos veikt pētījumu par peļņas daļas sadali visā apgādes ķēdē, lai gan šāda pētījuma veikšana bija apstiprināta 2009. gada budžeta procedūrā;
7. norāda, ka nelīdzsvarotā darījumu pārredzamība starp lauksaimniecības uzņēmumiem un pārtikas apgādes ķēdes iepriekšējo un nākamo posmu dalībniekiem var negatīvi ietekmēt lauksaimnieku un ražotāju grupu sarunu vešanas pozīcijas;
8. aicina Komisiju steidzami īstenot izmēģinājuma projektu par Eiropas lauksaimniecības cenu un peļņas novērošanas centra izveidi (papildus iesniedzot datus par cenām, peļņas normām un apjomiem), kam Parlaments un Padome 2010. gada budžetā atvēlēja apropriācijas 1,5 miljonu eiro apmērā, lai šo centru izveidotu Komisijas paspārnē, un aicina iekļaut tradicionālo un ētisko produktu ilgtspējīgu ražošanas izmaksu un saimniecības cenu atšķirību salīdzinājumu dalībvalstu galvenajās lauksaimniecības nozarēs un sociālekonomiskās situācijās;
9. mudina Komisiju saglabāt pārtikas apgādes ķēdes augsta līmeņa grupu kā pastāvīgu diskusiju forumu, jo ir pierādījies, ka tas ir nozīmīgs instruments, lai apzinātu problēmas, sniegtu ieteikumus un pieņemtu stratēģijas nolūkā izlīdzināt pašreizējo nelīdzsvaroto situāciju;
10. aicina Komisiju ierosināt, lai Eiropas lielākajiem ražotājiem, pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem izvirza obligātu prasību ik gadu iesniegt ziņojumu par viņu tirgus daļu (iesniedzot datus par tirgotāju izveidotiem zīmoliem) attiecībā uz pārtikas pamatprecēm un ikmēneša pārdošanas apjomiem, lai visi tirgus dalībnieki varētu izvērtēt pieprasījuma, piegādes un cenu izmaiņu tendences pārtikas apgādes ķēdē;
11. norāda, ka dažās valstīs pārtikas pārstrādes nozare gūst lielāko peļņas normu pārtikas apgādes ķēdē, un šo faktu apstiprinājusi arī Komisija; tādēļ aicina jo īpaši uzraudzīt un apsekot pārstrādes nozari, lai garantētu cenu pārredzamību;
12. uzskata, ka ir jāpalielina tirgus pārredzamība un patērētājiem sniegtās informācijas apjoms, kas ir priekšnoteikums, lai noteiktu produktu identitāti un garantētu pārtikas, lauksaimniecības un agropārtikas produktu daudzveidību, kas ir daudzu valstu un reģionu vēstures un kultūras pašizpausme un atspoguļo katras dalībvalsts lauksaimniecības atšķirīgo raksturu;
13. mudina Komisiju ieviest prasību sniegt darījumu dokumentā skaidru pierādījumu par piegādātāja pārdoto apjomu, kā arī par darījuma faktisko neto cenu;
14. aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par priekšrocībām, ko sniedz individuāli izveidotā kvalitātes marķējuma un izplatītāju zīmolu labāks tiesiskais regulējums, lai nepieļautu to skaita pieaugumu un sniegtu patērētājiem labāku pārredzamību un ražotājiem piekļuvi tirgum;
15. uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražošanas pievienotā vērtība un jāsāk patērētāju informēšanas kampaņa par lauksaimnieku un nozares centieniem saistībā ar vidi, pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku labturību;
Konkurence
16. aicina valstu un Eiropas konkurences uzraudzības iestādes un citas ražošanā un tirdzniecībā iesaistītās regulatīvās iestādes stingri vērsties pret pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto lauksaimniecības nozares ražotāju, izejvielu piegādes uzņēmumu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju dominējošo stāvokli un samazināt viņu pārstāvēto ievērojamo tirgus daļu; mudina šīs iestādes vērsties pret visiem tirgus dalībniekiem, kuri piekopj ļaunprātīgu iepirkšanas praksi un kuri lauksaimniekus nostāda krasi nevienlīdzīgā darījumu slēgšanas situācijā;
17. aicina Komisiju izveidot jaunas attiecības starp konkurences noteikumiem un KLP, lai lauksaimniekiem un viņu starpnozaru organizācijām nodrošinātu instrumentu, ar kura palīdzību varēs uzlabot viņu sarunu vešanas pozīcijas;
18. mudina Komisiju pārbaudīt sekas, ko rada viena vai dažu mazumtirdzniecības uzņēmumu nozīmīga iekļuve attiecīgas dalībvalsts tirgū; mudina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ražotājiem un patērētājiem labvēlīgus koriģējošus pasākumus, ja tiek konstatēts, ka mazumtirgotāja praksei vai tirgus daļai ir pret konkurenci vērsta ietekme;
19. aicina Komisiju līdz 2010. gada beigām iesniegt Parlamentam ziņojumu, iekļaujot datus par pircēja varas ļaunprātīgu izmantošanu ES, konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību un negodīgu līgumisko praksi visā pārtikas apgādes ķēdē no izejvielu nozares līdz pat patērētājam, kā arī ierosinot piemērotus risinājumus;
20. aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā piešķirt plašāku rīcības brīvību valsts konkurences uzraudzības iestādēm, ieviešot nepastarpinātus pierādījumu vākšanas mehānismus attiecībā uz konkurences noteikumu pārkāpumiem, ko rada negodīga līgumiskā prakse;
21. uzskata, ka pārdošana zem iepirkuma cenas ir jāaizliedz Kopienas mērogā;
22. mudina Komisiju sākt pilnīgu nozares apsekošanu visā pārtikas apgādes ķēdē, lai apzinātu pircēja varas ļaunprātīgas izmantošanas apmēru nozarē; norāda uz veiksmīgo konkurences apsekojumu farmācijas nozarē 2009. gadā;
23. mudina Komisiju pārskatīt kritērijus, kādus pašlaik izmanto, lai novērtētu pret konkurenci vērstu rīcību (Herfindahl indekss); šis indekss, kas ir noderīgs monopolstāvokļa riska novērtēšanai, neuzrāda faktisko pret konkurenci vērstas slēptas vai oligopolistiskas rīcības apmēru, kas acīmredzot vismaz daļēji pastāv lielapjoma mazumtirdzniecībā;
24. aicina Komisiju nodrošināt mērķtiecīgāku konkurences noteikumu piemērošanu pārtikas apgādes ķēdē un šajā ziņā apsvērt likumdošanas priekšlikumu iesniegšanu Parlamentam un Padomei, lai efektīvi ierobežotu dominējoša tirgus stāvokļa veidošanos izejvielu sektoros, pārtikas pārstrādes nozarē un mazumtirdzniecības sektorā, kā arī nostiprinātu lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas, ļaujot viņiem ar ietekmīgu ražotājorganizāciju, nozaru organizāciju un MVU starpniecību koordinēti vērsties pret dominējošiem tirgus dalībniekiem;
25. uzskata, ka nekavējoties ir jāpārskata Regulas Nr. 1234/2007 par tirgus kopīgo organizāciju (TKO) regulējums, lai nostiprinātu šādas organizācijas, un ka minētās regulas darbības joma ir jāpaplašina, lai kā nosacījumu LESD 101. pantā minētā atbrīvojuma piešķiršanai iekļautu ilgtspējīgu ražošanas praksi;
26. uzskata, ka atsevišķu pret negodīgu komercpraksi vērstu valsts koordinēšanas un saskaņošanas pasākumu ieviešana būs vajadzīga ES mērogā;
27. mudina Komisiju nodrošināt normatīvo aktu dažādošanu attiecībā uz izteikti reģionāliem produktiem, kam salīdzinājumā ar standartizētajiem produktiem piemīt īpašas, atšķirīgas, vietējas vai reģionālas iezīmes;
28. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus pasākumiem, lai saglabātu dažādas ar uzturu, vidi un veselību saistītas īpatnības un lai nodrošinātu šādai daudzveidībai atbilstīgas cenas; katrā ziņā ir jāattīsta konkurence, arī pamatojoties uz dažādiem kvalitātes raksturlielumiem, kam jābūt pienācīgi izmērāmiem;
Pircēja varas un līgumattiecību ļaunprātīga izmantošana
29. aicina Komisiju nodrošināt, lai ES konkurences tiesības nepieļautu pircēja varas ļaunprātīgu izmantošanu pārtikas apgādes ķēdē, kas bieži izpaužas kā maksājumu kavēšana lauksaimniekiem vai mazajiem pārstrādātājiem, vēlāk izdarītas līguma noteikumu izmaiņas, piespiedu atlaides, tālākpārdošana ar zaudējumiem, prasības pēc nesamērīgi liela apjoma un nepamatotas maksas par iekļaušanu piegādātāju sarakstā, kā arī aicina vajadzības gadījumā iesniegt atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus;
30. jo īpaši prasa, lai saistībā ar pašreiz pārskatāmo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos visā pārtikas apgādes ķēdē attiecībā uz visiem pārtikas produktiem tiktu saīsināti maksājumu termiņi, nepārsniedzot 30 dienas un mazāku termiņu ātri bojājošiem produktiem (izņēmumi pieļaujami attiecībā uz ražotāju organizācijām un kooperatīviem);
31. mudina Komisiju ierosināt Eiropas konkurences tiesību darbības jomas paplašināšanu, kas pašlaik ir visai šaura un ietver tikai patērētāju labklājību un ieinteresētību saglabāt zemas pārtikas cenas;
32. aicina Komisiju analizēt, vai saistībā ar dārzeņu un augļu audzēšanas praksi un pesticīdu atliekām atsevišķu izplatīšanas ķēžu noteiktās prasības, kas pārsniedz likumos ietvertās, ir tādas, kas apgrūtina brīvo tirdzniecību un ir netaisnīgas, lai nostiprinātu izplatītāju pozīcijas pārtikas apgādes ķēdē;
33. aicina apkopot informāciju par ļaunprātīgu komercpraksi, tādu kā pārdošana ar zaudējumiem vai komisijas maksa par pārdošanu, un noteikt šādas prakses nepārprotamu aizliegumu Eiropas Savienībā; aicina izveidot publisku sarakstu, kurā uzskaitīti uzņēmumi, kas pārkāpj noteikumus, un aicina ieviest sodu sistēmu;
34. aicina Komisiju izpētīt, vai un kādā mērā veikalu izveidoto zīmolu (pašu mazumtirgotāju zīmolu) ļaunprātīgā izmantošana un lielveikalu ķēžu pirkšanas apvienību piekoptā prakse rada negodīgu konkurenci, spiedienu uz lauksaimniekiem un ražotāju cenu sistemātisku pazemināšanu; uzsver, ka veikalu izveidoto zīmolu ļaunprātīga izmantošana nelabvēlīgi ietekmē ražotāju (jo īpaši mazo ražotāju) inovācijas spēju; mudina Komisiju īstenot pasākumus šajā jomā, lai cenu veidošanas procesā taisnīgi izturētos pret lauksaimniekiem un ražotāju grupām;
35. uzskata, ka Komisijas ieteikumi sekmēt pārtikas nozares vertikālo integrāciju ne vienmēr atspoguļo vajadzību atgūt sarunu vešanas pozīciju līdzsvaru starp lauksaimniekiem, izplatītājiem un pārtikas nozari un ka līdz ar to papildus šīm stratēģijām ir jāīsteno pasākumi ļaunprātīgas prakses izskaušanai;
36. brīdina, ka pircēju uzspiestā līgumsaimniekošana, vertikālā integrācija un standartizēti nākotnes līgumi, kas ieņem aizvien nozīmīgāku vietu, var vājināt konkurenci un lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas; tādēļ aicina Komisiju analizēt sekas, ko rada šāda veida līgumslēgšanas kārtība, un īstenot vajadzīgos pasākumus;
37. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt godīgu līgumslēgšanu starp visiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem, pamatojoties uz lauksaimnieku un ražotāju organizāciju, tostarp nozaru un starpnozaru organizāciju apstiprinātiem noteikumiem, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un nodrošinātu produktu izcilu kvalitāti, samazinātu izejvielu iepirkuma cenas un garantētu taisnīgas cenas, kā arī ieviestu viegli pieejamu sistēmu, kas uzpircējiem liedz pārkāpt līgumu noteikumus; uzskata, ka tipveida līgumi var būt noderīgi instrumenti, kuru īstenošana atsevišķās nozarēs jānosaka par obligātu; atbalsta dalībvalstu apmaiņu ar labāko praksi par līgumiskās prakses paziņošanas kārtību, tostarp informācijas sniegšanu Komisijai;
38. atzinīgi vērtē pārtikas mazumtirdzniecības nozarē izveidoto ombuda biroju un citus strīdu izšķiršanas mehānismus, kuru mērķis ir garantēt līguma noteikumu ievērošanu, un mudina turpināt šādu praksi; aicina Komisiju analizēt pieredzi šajā jomā, lai pārtikas mazumtirdzniecības nozarē izveidotu ES mēroga ombuda biroju, kura uzdevumi būtu nodrošināt rīcības kodeksu, labākās prakses un līgumu saistību ievērošanu darījumos starp dažādu dalībvalstu uzņēmējiem;
39. aicina Komisiju apzināt negodīgu praksi saistībā ar maksām par iekļaušanu piegādātāju sarakstā un citām tirgū iekļūšanas maksām un izanalizēt to atbilstību konkurences tiesībām; aicina Komisiju ierosināt vienotus noteikumus par piegādātāju sarakstā iekļaušanas un tirgū iekļūšanas maksu izmantošanu un jo īpaši aicina vērsties pret izplatītāju pieprasītajām pārmērīgajām maksām;
40. uzskata, ka Komisijai ir jārīko plaša informācijas kampaņa Eiropas mērogā, lai uzlabotu lauksaimnieku izpratni par viņu tiesībām un par ļaunprātīgu praksi, kas var būt vērsta pret viņiem, kā arī par pieejamiem līdzekļiem, lai viņi varētu ziņot par šādu praksi;
Spekulācija
41. aicina Eiropas Savienību panākt, lai tiktu izveidota neatkarīga vispārēja regulatīva aģentūra, kas paredz noteikumus par standartizētiem preču nākotnes darījumiem un iespēju līgumu biržām un īsteno stingrus regulatīvos pasākumus pret vispārējo spekulāciju ar pārtikas precēm;
42. prasa, ņemot vērā tirgus paplašināšanās tendenci, veikt pasākumus, lai mazinātu cenu ārkārtīgo nestabilitāti, jo atsevišķi pārtikas apgādes ķēdes dalībnieki izmanto šo tendenci savā labā, savukārt citi acīmredzot cieš zaudējumus; tādēļ aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, ar kuriem ievieš instrumentus cenu nestabilitātes novēršanai, lai mazinātu ražotāju atkarību no šīs nedrošās situācijas;
43. aicina Komisiju nostiprināt Eiropas preču biržas struktūru pilnvaras, lai novērstu spekulāciju ar pārtikas precēm un censtos īstenot atbilstīgus ES pasākumus, kuru mērķis ir novērst spekulāciju ar nelauksaimnieciskām precēm nolūkā ietekmēt standartizētos nākotnes darījumus lauksaimniecības jomā;
44. aicina Komisiju uzlabot lauksaimniecības preču atvasināto tirgu pārraudzību un vispārējo pārredzamību, kā arī uzlabot ārpusbiržas darbību pārredzamību saistībā ar gaidāmo Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (MiFID) un citu attiecīgo tiesību aktu pārskatīšanu;
Pašregulējums
45. mudina Padomi turpmāk atbalstīt pašregulējuma iniciatīvas un iespēju izveidot kopīgus fondus ekonomiskās krīzes risku novēršanai, lai nostiprinātu lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas, jo īpaši sniedzot atbalstu uzņēmumu un ražotāju organizācijām, nozaru organizācijām un lauksaimnieku kooperatīviem;
46. mudina dalībvalstis izstrādāt labas komercprakses kodeksus ieviešanai pārtikas apgādes ķēdē, paredzot sūdzību mehānismus un sodus par negodīgu praksi; aicina Komisiju ierosināt kopīgu, visā ES piemērojamu kodeksu, lai atjaunotu attiecību līdzsvaru pārtikas apgādes ķēdē; turklāt mudina Komisiju ierosināt visā ES piemērot mehānismu, ar ko uzrauga attiecības starp dominējošiem mazumtirgotājiem un viņu piegādātājiem, izmantojot specializētas dalībvalstu struktūras;
47. uzskata, ka ir jāsekmē pārtikas apgādes ķēdes posmu lielāka integrācija saistībā ar starpnozaru organizācijām, kā arī jāizstrādā brīvprātīgi tipveida līgumi, paredzot dalībvalstīm iespēju atsevišķos gadījumos šo līgumu piemērošanu noteikt par obligātu, jo īpaši attiecībā uz ātrbojīgām precēm;
Ilgtspējīgas pārtikas apgādes sistēmas, pārtikas kvalitāte
48. pauž nožēlu, ka Komisija savā paziņojumā nav pievērsusi lielāku uzmanību tam, cik nozīmīga pārtikas apgādes un pārtikas nozares ekonomiskās vērtības ķēdē ir lauksaimniecība; uzsver saikni starp zemām saimniecības cenām un strukturālu pārprodukciju un tās ietekmi uz ilgtspējību, pārtikas kvalitāti, dzīvnieku labturību, lauksaimniecisko inovāciju un nodarbinātību mazāk attīstītos reģionos;
49. aicina Komisiju ierosināt attiecīgu instrumentu pieņemšanu, lai atbalstītu un veicinātu lauksaimnieku pārvaldītas pārtikas apgādes ķēdes, īsas apgādes ķēdes un lauksaimnieku tirgus nolūkā izveidot tiešas attiecības ar patērētājiem un ļaut lauksaimniekiem saņemt taisnīgāku vērtības daļu no galīgās pārdošanas cenas, samazinot procesā iesaistīto starpnieku un posmu skaitu;
50. mudina Komisiju savās darbībās īpašu uzmanību pievērst situācijai jaunattīstības valstīs un neapdraudēt šo trešo valstu pašapgādi ar pārtiku;
51. aicina Komisiju pārskatīt ES sanitāros standartus saistībā ar vietējo pārdošanu vai tālpārdošanu un produktu uzglabāšanas laiku, lai decentralizētu un vienkāršotu sertifikācijas un kontroles sistēmas, kā arī veicināt tiešas ražotāju–patērētāju attiecības un īsas pārtikas apgādes ķēdes;
52. uzskata, ka uz ražotāju organizācijām, lauksaimnieku kooperatīviem un MVU ir jāattiecina preferenciāls režīms, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības pārtikas apgādes ķēdē; aicina Komisiju ierosināt pasākumus šajā jomā;
53. apstiprina, cik svarīgi un vajadzīgi ir stingri noteikumi par lauksaimniecības produktu kvalitāti; šajā ziņā atgādina par Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. marta rezolūciju par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku un apstiprina, ka importētajiem produktiem obligāti ir jāatbilst visiem kvalitātes un ražošanas standartiem, lai nepieļautu negodīgu konkurenci ar Eiropas produktiem;
54. atgādina, ka lauksaimnieku ienākumu stabilitāte nosaka viņu spēju ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās, klimata pārmaiņu mazināšanā, atjaunojamos enerģijas avotos un vides aizsardzības pasākumos, kas sekmē ilgtspējīgu lauksaimniecību, kā arī lauksaimniekiem ir jāievēro augsti vides standarti, turklāt šīs prasības tiks nostiprinātas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijā laikposmam pēc 2013. gada;
55. uzskata, ka ir būtiski uzlabot pārtikas apgādes ķēdes organizāciju un turpināt tās racionalizāciju, lai samazinātu pārtikas transportēšanas ietekmi uz vidi (pārtikas jūdzes) un veicinātu vietējo pārtikas produktu tirdzniecību;
56. uzsver, ka ieguldījumi lauksaimniecības produktu saglabāšanas un pakošanas iekārtās būtiski palīdzētu nodrošināt šo produktu taisnīgas cenas;
57. uzsver, ka jānodrošina lauksaimniecības ilgtspējīga attīstība, mudinot lauksaimniecības produktus pārstrādāt saimniecībās, kā arī veikt ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, lai palielinātu darbavietu skaitu un gūtu papildu ieņēmumus;
58. aicina Komisiju atbalstīt vietējās un reģionālās pārtikas tirdzniecības iniciatīvas un neradīt nevajadzīgu noteikumu un birokrātijas slogu, jo šādas iniciatīvas būtiski palielina lauksaimniecības uzņēmumu radīto pievienoto vērtību;
Pašapgāde, sabiedriskā ēdināšana, pārtikas atkritumi
59. aicina Komisiju, pārskatot ES standartus, pienācīgu uzmanību pievērst arī vietējiem pārtikas pārstrādātājiem, tādiem kā tie, kas nodarbināti pašnodrošinājuma saimniecībās;
60. aicina Komisiju izvērtēt iespēju grozīt noteikumus par publiskā iepirkuma praksi ēdināšanas pakalpojumu jomā, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksamniecības praksi un dzīvnieku labturību, kā arī attīstītu sezonas un vietējās pārtikas ražošanu;
61. uzskata, ka ir jāgarantē mazo vietējo ražotāju un vietējo ražotāju grupu piekļuve publiskajam iepirkumam, piemēram, saistībā ar skolās īstenotām īpašām piena produktu, augļu un dārzeņu programmām;
62. uzskata, ka ir jāveic pasākumi, lai mudinātu lauksaimniekus tieši pārvaldīt lauksaimniecības tirgus, izveidotu ražotāju preču tirdzniecības vietas, kurās patērētājiem produktus pārdod bez starpniecības, un ieviestu programmas, lai veicinātu produktu pārdošanu vietējos tirgos;
63. aicina Komisiju Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtajā ziņojumā analizēt pārtikas apgādes ķēdes radīto atkritumu milzīgo apjomu, kas vairākumā dalībvalstu ir līdz 30 % no saražotās pārtikas, un veikt pasākumus, proti, izpratnes veidošanas kampaņas par pārtikas patieso vērtību;
64. apstiprina, ka ir jāizstrādā pārtikas programmas tiem ES iedzīvotājiem, kuriem tās ir vajadzīgas, tādiem kā mazāk aizsargātas personas, vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši; o o o
65. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/food/files/high_level_group_2008/documents_hlg/final_recommendations_hlg_17_03_09_en.pdf
- [2] Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0191.
- [3] Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0054.
- [4] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/agricult/113636.pdf
- [5] COM (2009)591, ievads.