Rezolūcijas priekšlikums - B7-0042/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0042/2012

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Irānu un tās kodolprogrammu (2012/2512(RSP))

    25.1.2012

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Lena Kolarska-Bobińska, Elmar Brok, Ioannis Kasoulides, Arnaud Danjean, Cristian Dan Preda, Mario Mauro, Michael Gahler, Ria Oomen-Ruijten, Tunne Kelam, Roberta Angelilli, Laima Liucija Andrikienė, Krzysztof Lisek, Gabriele Albertini, Elena Băsescu PPE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0017/2012

    Procedūra : 2012/2512(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0042/2012
    Iesniegtie teksti :
    B7-0042/2012
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0042/2012

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu un tās kodolprogrammu (2012/2512(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

    –   ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektora 2011. gada 8. novembra ziņojumu par Drošības pasākumu nolīguma, kas saistīts ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, īstenošanu un attiecīgiem noteikumiem ANO Drošības padomes rezolūcijās par Irānu,

     

    –   ņemot vērā SAEA ģenerāldirektora Yukiya Amano 2011. gada 17. novembra paziņojumu valdei, kurā paustas nopietnas bažas par Irānas kodolprogrammas iespējamiem militārajiem aspektiem un par to, ka ir pierādījumi kodolsprādzienierīces izstrādei Irānā,

    –   ņemot vērā SAEA valdes 2011. gada 18. novembra rezolūciju,

    –   ņemot vērā ES augstās pārstāves 2011. gada 21. septembra paziņojumu E3+3 valstu grupas vārdā,

    –   ņemot vērā ES augstās pārstāves 2011. gada 21. oktobra vēstuli Saeed Jalili, Irānas galvenajai personai sarunās par kodolenerģiju,

    –   ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. novembra secinājumus par Irānu,

    –   ņemot vērā ES augstās pārstāves 2011. gada 18. novembra paziņojumu par SAEA valdes rezolūciju,

    –   ņemot vērā ES augstās pārstāves 2011. gada 29. novembra paziņojumu par uzbrukumu Apvienotās Karalistes vēstniecībai Teherānā un tās izlaupīšanu,

    –   ņemot vērā Padomes 2011. gada 1. decembra secinājumus par Irānu,

    –   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 9. decembra secinājumus,

    –   ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. janvāra secinājumus par Irānu,

    –   ņemot vērā to, ka Irāna ir pievienojusies Kodolieroču neizplatīšanas līgumam un tādējādi apņēmusies neiegādāties kodolieročus, kā arī tai līdz ar to ir juridiskas saistības deklarēt SAEA jebkādu darbību kodoljomā, cita starpā kodolmateriālus, uzticot tos aģentūras uzraudzībai;

    –   ņemot vērā to, ka sešās secīgās ANO Drošības padomes rezolūcijās (Nr. 1696, 1737, 1747, 1803, 1835 un 1929) ir noteikta kodolmateriālu bagātināšanas pārtraukšana un citas prasības kā priekšnosacījums tam, lai Irānai atjaunotu Kodolieroču neizplatīšanas līgumā piešķirtās tiesības,

    –   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2010. gada rezolūciju Nr. 1929, ar ko Irānai ir noteikti ierobežojoši pasākumi, piemērojot tai ceturtās kārtas sankcijas saistībā ar tās kodolprogrammu,

    –   ņemot vērā papildu sankcijas pret Irānu, kuras izsludinājusi Apvienotā Karaliste, ASV, Dienvidkoreja un Kanāda pēc SAEA ziņojuma,

    –   ņemot vērā Irānas parlamenta 2011. gada 27. novembra balsojumu, lai pazeminātu statusu diplomātiskajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā Irānas kodolprogramma jau sen tiek turēta slepenībā, kas ar laiku ir radījis neuzticību Irānas apgalvojumiem, ka šai programmai ir tikai miermīlīgi mērķi;

    B.  tā kā Irāna joprojām nav izpildījusi savas saistības, kas noteiktas attiecīgajās ANO Drošības padomes rezolūcijās, no kurām pēdējā ir 2010. gada Rezolūcija Nr. 1929, un visas SAEA valdes prasības par aģentūras pilnīgu un beznosacījumu piekļuvi visiem kodolinfrastruktūras objektiem, iekārtām, cilvēkiem un dokumentiem, lai nodrošinātu pienācīgu pārbaužu veikšanu saistībā ar Irānas kodolmērķiem un ļautu SAEA veikt kodoliekārtu uzraudzības pienākumu;

    C. tā kā Irāna joprojām neievēro Kodolieroču neizplatīšanas līguma II un III pantu;

    D. tā kā dažas Irānas valdības politikas nostādnes apdraud stabilitāti un mieru reģionā;

    E.  tā kā SAEA apstiprināja, ka Irāna 2007. gadā ir saņēmusi no privātpersonām Pakistānā norādījumus, kā veikt urāna tālāku bagātināšanu, lai iegūtu metālus izmantošanai kaujas galviņās, un SAEA ziņojuma pielikumā norādīts, ka Irāna ir saņēmusi informāciju, kas vajadzīga kodolsprādzienierīces radīšanai;

    F.  tā kā Irānas viceprezidents Reza Rahimi draudēja izmantot militāru spēku, lai bloķētu Ormuza šaurumu, ja tiks noteikti ierobežojumi Irānas naftas eksportam; tā kā, reaģējot uz šiem draudiem, ir papildus izvietoti Eiropas un ASV jūras spēki un visā reģionā noteikts paaugstināts trauksmes līmenis;

    G. tā kā, protestējot pret SAEA ziņojumu, Irāna ir atteikusies piedalīties SAEA 2011. gada 21. novembra sanāksmē;

    H. tā kā SAEA 2011. gada 8. novembra ziņojumā teikts, ka Irāna pretēji SAEA valdes rezolūcijām turpina darbu kodolobjektos, pretēji SAEA rezolūcijām turpina kodolmateriālu bagātināšanu, cita starpā arvien lielākā skaitā dažādās vietās ceļot kaskādēs savienotas centrifūgas un palielinot bagātināšanas pakāpi līdz 20 %, pretēji ANO Drošības padomes un SAEA rezolūcijām turpina veikt urāna konversiju un kodoldegvielas ražošanu (neievērojot SAEA rezolūcijas), joprojām nepiemēro SAEA papildu protokolu, kas dod iespēju aģentūrai pārliecināties, ka netiek izmantoti nedeklarēti kodolmateriāli, un atsakās atbildēt uz SAEA pieprasījumu sniegt jaunu informāciju par kodolmateriālu bagātināšanu un citām darbībām kodoljomā;

    I.   tā kā SAEA ziņojumā un tā pielikumos ir izdarīts secinājums, ka ir pamats uzskatīt, ka Irāna joprojām turpina kodolsprādzienierīces izstrādi un mēģina īstenot kodolieroču programmu, cita starpā radīt raķešu kodolgalviņas; tā kā Irāna jau bagātina urānu līdz 20 % līmenim, izmantojot dziļi pazemē paslēptās iekārtas Fordow, Kumas tuvumā;

    J.   tā kā Turcijas ārlietu ministrs Ahmet Davutoğlu 2012. gada 5. janvārī nodeva ES augstās pārstāves uzaicinājumu Irānai atsākt sarunas par kodolenerģiju ar P5+1 valstu grupu; tā kā Turcijas ārlietu ministra Ahmet Davutoğlu vizītes laikā Irānas ārlietu ministrs Ali Akbar Salehi paziņoja, ka Irāna ir gatava atsākt sarunas;

    K. tā kā amerikāņu pilsonim Amir Hekmati, kas apsūdzēts spiegošanā par labu CIP, 2012. gada 9. janvārī Irānā tika piespriests nāvessods par sadarbošanos ar naidīgu valsti; tā kā Amir Hekmati lieta netika taisnīgi iztiesāta un viņš ir turēts ieslodzījumā bez iespējas sazināties ar ģimeni un advokātu un saņemt konsulāro palīdzību,

    1.  atkārtoti uzsver, ka izplatīšanas risks saistībā ar Irānas kodolprogrammu joprojām rada nopietnas bažas Eiropas Savienībā, un pauž dziļas rūpes sakarā ar SAEA ziņojumā teikto, ka ir pamats uzskatīt, ka Irāna ir veikusi darbību, kas vērsta uz kodolsprādzienierīces izstrādi; pauž bažas par militāras kodoltehnoloģijas, cita starpā raķešu kodolgalviņu, radīšanu Irānā; nosoda Irānas valdības lēmumu sākt urāna bagātināšanu iekārtās, kas atrodas Fordow;

    2.  atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 23. janvāra lēmumu paplašināt jau esošās sankcijas pret Irānu, tostarp aizliedzot importēt Irānas jēlnaftu un naftas produktus un iesaldējot Irānas Centrālās bankas aktīvus Eiropas Savienībā; norāda, ka pakāpeniski tiks noteikts embargo Irānas jēlnaftas eksportam uz ES un ka noslēgtie līgumi vēl būs spēkā līdz 2012. gada 1. jūlijam; aicina Padomi lemt par vajadzīgajiem pasākumiem, lai mazinātu embargo sekas dažādās ES dalībvalstīs; aicina ES pārliecināt tādas valstis kā Ķīna, Dienvidkoreja, Indija un Japāna neiebilst pret embargo;

    3.  atbalsta Padomes apņēmību strādāt, lai panāktu diplomātisku risinājumu Irānas kodolenerģijas jautājumiem. izmatojot divpusēju pieeju, un ES mērķi rast vispusīgu un ilgtermiņa risinājumu; aicina Irānas varas iestādes pozitīvi uzņemt šo piedāvājumu sākt ļoti nozīmīgas sarunas, kā tas izklāstīts ES augstās pārstāves 2011. gada 21. oktobra vēstulē, skaidri paužot savu gatavību iesaistīties uzticības veicināšanas pasākumos un auglīgās sarunās, lai nopietni kliedētu radušās bažas saistībā ar kodolenerģijas jautājumiem, vienlaikus neizvirzot nekādus priekšnoteikumus; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pārliecināt irāņus, ka vairs nevar būt nekādu atrunu, vilcinoties atsākt šādas sarunas, un jebkāda vilcināšanās bez piekāpšanās tikai vājinās centienus panākt diplomātisku risinājumu;

    4.  atzinīgi vērtē ASV, Apvienotās Karalistes, Dienvidkorejas un Kanādas pieņemto lēmumu noteikt jaunas mērķtiecīgas sankcijas pret Irānu, paturot prātā SAEA ziņojumu; stingri nosoda demonstrantu uzbrukumu Apvienotās Karalistes vēstniecībai Teherānā 2011. gada 29. novembrī; aicina Irānas valdību pildīt savas starptautiskās saistības, tostarp Vīnes konvenciju, kas paredz diplomātu un vēstniecību aizsardzību;

    5.  aicina Komisiju, Padomi un ES dalībvalstis papildus sankcijām izvērtēt tirdzniecības attiecības ar Irānu un ieviest papildu kontroli un licences, lai nepieļautu divējādi izmantojamu tehnoloģiju eksportu, kuras var būt izmantojamas tās kodolprogrammā un nedemokrātiskiem pasākumiem;

    6.  atkārtoti aicina Irānas varas iestādes pildīt Irānai Kodolieroču neizplatīšanas līgumā noteiktās saistības; stingri aicina Irānas valdību ratificēt un īstenot Drošības pasākumu nolīguma papildprotokolu; nosoda Irānu par to, ka tā turpina atteikties pilnībā sadarboties ar SAEA, traucējot SAEA darbu, liedzot pilnīgu un beznosacījumu piekļuvi galvenajiem objektiem un iebilstot pret inspektoru iecelšanu;

    7.  atzīst, ka dialogs un sadarbība ar Turciju var būt svarīgs faktors, lai panāktu risinājumu; aicina Turcijas varas iestādes ņemt vērā Eiropas pieeju Irānas kodolprogrammai;

    8.  stingri nosoda Irānas draudus ar militāru spēku bloķēt Ormuza šaurumu; mudina Irānas varas iestādes atteikties no Ormuza šauruma blokādes; uzskata, ka šāda rīcība var izraisīt konfliktu reģionā un mudinās ASV un citas valstis veikt pretpasākumus; prasa steidzami sasaukt Eiropas Savienības Militārās komitejas (EUMC) un Politikas un drošības komitejas (PSC) sanāksmi, lai sagatavotu ES atbildi, reaģējot uz Irānas draudiem;

    9.  pauž bažas, ka Krievija joprojām atsakās atļaut Irānas lietas izskatīšanu ANO Drošības padomē, lai noteiktu tai papildu sankcijas, un pauž cerības, ka Krievija pārskatīs savu nostāju, ņemot vērā SAEA ziņojumu; aicina Krieviju nesniegt atbalstu Irānas kodolenerģijas jomas attīstībai, kamēr Irāna nav pilnībā izpildījusi savas saistības saskaņā ar ANO rezolūcijām;

    10. stingri nosoda nāvessoda piespriešanu Amir Hektami; aicina Irānas varas iestādes atcelt nāves spriedumu un nodrošināt Amir Hektami lietas taisnīgu iztiesāšanu, atļaut viņam kontaktus ar ģimeni, advokātu un nodrošināt tiesības izmantot Šveices aizsardzību;

    11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Turcijas valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, SAEA ģenerāldirektoram, ANO ģenerālsekretāram un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.