REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Marokas nolīgumu par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem (2012/2522(RSP))

8.2.2012

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

José Bové, Raül Romeva i Rueda, Yannick Jadot Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0047/2012

B7‑0047/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Marokas nolīgumu par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem (2012/2522(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15975/2010),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīguma projektu vēstuļu apmaiņas veidā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem, 1., 2. un 3. protokola un šo protokolu pielikumu aizstāšanu un grozījumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (15974/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 1995. gadā uzsāktais Barselonas process ir novedis pie asociācijas nolīgumu noslēgšanas starp Eiropas Savienību un aptuveni desmit Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm ar mērķi pastiprināt dialogu un sadarbību un līdz ar to izveidot miera, drošības un stabilitātes telpu;

B.  tā kā 2005. gadā izveidotais Rabatas ceļvedis mainīja sadarbības uzsvaru, piešķirot privilēģijas brīvās tirdzniecības noteikšanai, nevis sabalansētai visu pīlāru attīstībai, un tā rezultātā tika pievērsta lielāka uzmanība asociācijas nolīguma tirdzniecības pīlāram saistībā ar turpmāku liberalizācijas procesu;

C. tā kā ES tirdzniecības politikas galvenajam uzsvaram attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm vajadzētu būt pasākumu nodrošināšanai, lai palielinātu mieru, drošību un stabilitāti ar reģionālo integrāciju, augstāka līmeņa ražošanu ar lielāku pievienoto vērtību un vietējo patēriņu;

D. tā kā arābu pavasaris ir apliecinājis, ka jebkurā politikas jomā starp ES un Vidusjūras reģiona valstīm vispirms ir jārisina demokrātijas nepietiekamības jautājumi;

E.  tā kā centieni šajā jomā būtu jāstiprina ar tirdzniecības attiecībām, kurās pirmām kārtām tiktu ņemtas vērā Marokas ekonomiskās un lauku attīstības vajadzības, tajā pašā laikā saglabājot jūras vidi, nepieļaujot zivju krājumu izsmelšanu, kā arī saglabājot lauku vidi, jo īpaši pareizi apsaimniekojot ūdeni un izvairoties no plašiem vienas šķirnes augu stādījumiem;

F.  tā kā Marokas lauksaimniecības, zivsaimniecības un saistītajās nozarēs būtu jāveicina ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas, uzsverot ģimenes un zemniecības būtisko lomu, ievērojot darba tiesības un cenšoties paplašināt pārtikas pārstrādes nozari, tādējādi palielinot kvalificētākas un labāk apmaksātas nodarbinātības iespējas;

G. tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzimumu aspektam, nodrošinot vēl vairāk pienācīgu darba vietu sievietēm un sekmējot risinājumus, kā sievietēm un vīriešiem apvienot ģimenes dzīvi un darbu;

H. tā kā augļu un dārzeņu ražošanas nozare ir ļoti svarīga daudzos Eiropas Savienības dienvidu reģionu lauku apgabalos, jo īpaši Spānijā un Francijā, kur ekonomikas un sociālā krīze ir sasniegusi biedējošus apjomus;

I.   tā kā ilgtspējības ietekmes novērtējumā (IIN) par pilnvērtīgu brīvās tirdzniecības zonu Vidusjūras reģiona valstīs, kuru Tirdzniecības ģenerāldirektorāts pasūtīja Mančestras universitātei, pirmajos desmit šīs zonas pastāvēšanas gados ir drīzāk prognozētas pieaugošas sociālas grūtības un neilgtspējīgs vides stress;

J.   tā kā 2011. gada 14. decembrī Eiropas Parlaments noraidīja ES zivsaimniecības nolīguma ar Maroku protokolu;

K. tā kā Rietumsahāra nav Marokas daļa un to nedrīkst ne izslēgt no kāda nolīguma, ne arī netieši iekļaut nevienā nolīgumā, ko ES paraksta ar Marokas Karalisti; un tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka Savienībai visās tās darbībās ir saistošas starptautiskās tiesības, un Rietumsahāras iekļaušana nolīgumā būtu starptautisko tiesību pārkāpums,

1.  uzsver, ka Komisijai ir steidzami jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai novērstu Barselonas procesa līdzšinējos trūkumus, ņemot vērā arābu pavasara, kurš 2011. gadā pārsteidza šo reģionu un kura sākotnējie mērķi joprojām ir tālu no īstenošanas, radītos uzdevumus;

2.  ierosina, pieņemot lēmumus ekonomikas un tirdzniecības jomā, koncentrēt pūliņus uz reģionālās integrācijas stiprināšanu un demokrātiskās politikas telpas paplašināšanu, kā arī uzlabot pievienotās vērtības ķēdes dažādās valstīs, ļaujot radīt pienācīgus ražošanas un patēriņa modeļus;

3.  uzskata, ka veiksmīgu tirdzniecības attiecību pamatā ir līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana, īpaši ievērojot vājāko iesaistīto personu intereses, dabas resursu aizsardzība, atbilstīgu iepirkuma cenu nodrošināšana ražotājiem, taisnīgs atalgojums un ilgtspējīgas darba vietas, tādējādi nodrošinot stabilitāti vietējos tirgos un saglabājot vidi;

4.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar jaunākajiem UNICEF ziņojumiem 1,5 miljoniem skolu audzēkņu joprojām tiek liegtas tiesības uz izglītību, ka joprojām un jo īpaši lauku apgabalos turpinās bērnu darbs un ka pieaugošā uz eksportu orientētā ražošana varētu kavēt jebkādus centienus pārtraukt šo nelikumīgo praksi;

5.  uzsver nepieciešamību pirms tālākas tirdzniecības liberalizācijas ar Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm turpmāk rūpīgi veikt ilgtspējības ietekmes novērtējumus, lai nepieļautu nekādas grūtības, kas varētu kavēt arābu pavasara mērķu īstenošanu;

6.  ir pārliecināts, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem Rietumsahāra būtu skaidri jāizslēdz no jebkādu nolīgumu jomas, kurus ES noslēdz ar Maroku, tajā pašā laikā saglabājot iespējas noslēgt atsevišķus nolīgumus ar Rietumsahāras iedzīvotājiem, ja viņi to vēlas;

7.  aicina Komisiju atkārtot sarunas par tās piekrišanu attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares liberalizāciju, lai pielāgotu paredzētos pasākumus ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām, kura veicina reģionālo integrāciju;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, dalībvalstīm un Marokas valdībai.