REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā (2012/2543(RSP))
13.2.2012
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Sajjad Karim, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Valdemar Tomaševski ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0068/2012
B7‑0068/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Sīrijā (2012/2543(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/523/ES, ar ko daļēji aptur starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sīrijas Arābu Republiku noslēgtā sadarbības nolīguma piemērošanu, Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes Lēmumu 2012/37/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. un 31. jūlija, 1., 4., 18., 19., 23. un 30. augusta, 2. un 23. septembra, 12. oktobra, 3. un 28. novembra, 2. un 13. decembra, 2012. gada 11. un 23. janvāra, kā arī 1. un 4. februāra paziņojumus par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 18. jūlija, 10. oktobra, 1. decembra un 2012. gada 23. janvāra secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 22. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām Sīrijā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2011. gada 3. augusta paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 2. decembra rezolūciju par Sīrijas Arābu Republiku,
– ņemot vērā neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Sīrijas Arābu Republiku, kas ANO Cilvēktiesību padomei iesniegts 2011. gada 23. novembrī,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā to, ka Sīrija ir pievienojusies 1966. gada Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā kopš 2011. gada marta, kad sākās demonstrācijas pret Sīrijas valdošo režīmu, jau vienpadsmit mēnešus turpinās nepārtraukti nemieri un asinsizliešana;
B. tā kā vardarbības eskalācijas dēļ ANO vairs nesniedz aplēses par upuru skaitu Sīrijā, un tā kā saskaņā ar nesenākajiem, janvārī no ANO saņemtajiem, aprēķiniem līdz šim nogalināti 5400 cilvēki, lielākā daļa no tiem civiliedzīvotāji, un tā kā vēl daudz vairāki ir tikuši ievainoti;
C. tā kā ANO augstā pārstāvja faktu vākšanas misija 19. augustā atklāja pierādījumus par simtiem soda izpildes gadījumu, uguns atklāšanu uz demonstrantiem, plaši izplatītu snaiperu izmantošanu protestu laikā, visu vecumu cilvēku aizturēšanu un spīdzināšanu, drošības spēku veiktu mazpilsētu un pilsētu blokādēm un ūdens apgādes sistēmu izpostīšanu;
D. tā kā Sīrijas pilsoņi tiek pakļauti patvaļīgai aizturēšanai un ieslodzīšanai bez tiesas procesa vai arī ar tiesas procesiem kara tiesā, un viņiem nav iespējas griezties neatkarīgā tiesu iestādē pēc aizsardzības, viņiem atņemta vārda brīvība un nav ar likumu garantētas tiesības uz demonstrācijām;
E. tā kā saskaņā ar iegūto informāciju valdības spēki kontrolē pilsētas un mazpilsētas visā Sīrijas teritorijā un tajās nav pieejama pārtika, netiek piegādāti ārstnieciskie līdzekļi, kā arī nedarbojas sakari;
F. tā kā pretēji daudziem publiskiem paziņojumiem par apņemšanos veikt politisku reformu prezidents Bashar al-Asad nav rīkojies, lai īstenotu īpašu reformu programmu, kas nodrošinātu sabiedrības brīvības un tiesībsargājošo iestāžu neatkarību, un aizliegtu Sīrijas valdībai aizskart cilvēktiesības;
G. tā kā Sīrijas valdība izmanto Augstāko valsts drošības tiesu iestādi, kas ir īpaša tiesa, kura neietilpst parastajā krimināltiesu sistēmā, lai tiesātu politiskos aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus;
H. tā kā Persijas līča arābu valstu sadarbības padome strādās kopā ar Sīrijas iestādēm, lai sāktu pāreju uz brīvām vēlēšanām un prezidenta Bashar Al-Assad varas nodošanas procesu;
I. tā kā 2011. gada 2. septembrī, 13. oktobrī un 1. decembrī, un 2012. gada 23. janvārī ES dalībvalstis ir vienojušās par sankciju paplašināšanu papildus jau spēkā esošajiem ierobežojumiem, kurus piemēro Sīrijai,
J. tā kā prezidents Bashar al-Assad ignorē neskaitāmos starptautiskās sabiedrības aicinājumus izbeigt briesmīgo vardarbību Sīrijā;
K. tā kā pilsoņu nemieri un Sīrijas varas iestāžu brutālā Sīrijas iedzīvotāju apspiešana patlaban draud novest valsti pie plaša pilsoņu kara visā tās teritorijā, kas savukārt var izvērsties reģionālā konfliktā;
1. nosoda Ķīnas un Krievijas lēmumu izmantot veto tiesības attiecībā uz ANO dalībvalstu nesenākajiem centieniem izstrādāt rezolūciju, kurā būtu pausts nosodījums to protestu vardarbīgai apspiešanai, kas vērsti pret Sīrijas valdību; pauž sarūgtinājumu par to, ka nav bijis vienotas ANO Drošības padomes reakcijas uz Sīrijas iestāžu cietsirdīgo rīcību, un aicina starptautisko sabiedrību kopīgi nosodīt Sīrijas režīma reakciju uz demonstrācijām;
2. pauž stingru nosodījumu vardarbībai Sīrijā, neatkarīgi no tā, kura puse par to atbildīga;
3. pauž sašutumu par Sīrijas režīma brutalitāti, uzbrūkot Homsai; aicina Sīrijas režīmu atsaukt visus Sīrijas armijas spēkus no Sīrijas pilsētām; turklāt aicina Sīrijas režīmu tūlīt un bez nosacījumiem atļaut darboties humānās palīdzības organizācijām un to darbiniekiem; uzsver, ka nedrīkst liegt medicīnisko palīdzību šajā vardarbībā ievainotajiem;
4. atzinīgi vērtē Arābu valstu līgas vadības centienus izbeigt briesmīgo vardarbību Sīrijā; pauž nožēlu par Arābu valstu līgas novērošanas misijas apturēšanu un par to, ka Sīrijas režīms neīstenoja pilnībā miera plānu, par kuru bija panākta vienošanās; atzinīgi vērtē Arābu valstu līgas kārtējo iniciatīvu sagatavot jaunu miera plānu un mudina Sīrijas režīmu nekavējoties pieņemt un īstenot šo plānu;
5. atzinīgi vērtē Turcijas un Saūda Arābijas rīcību, kas nosodījušas Sīrijas režīmu, kā arī Turcijas lomu bēgļu uzņemšanā; pauž nožēlu, ka Irāna turpina atbalstīt prezidenta Bashar al-Assad nesamierināmo nostāju un vardarbīgo tautas apspiešanu;
6. atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 23. janvāra secinājumus un atbalsta sankciju paplašināšanu pret Sīrijas režīmu;
7. pieprasa, lai Sīrijas valdība garantētu protestētājiem aizsardzību pret uzbrukumiem un atbalstītu protestētāju tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās, kā arī nodrošinātu vārda brīvību; aicina Sīrijas valdību nekavējoties atteikties no spēka pielietošanas pret miermīlīgiem protestētājiem;
8. norāda, ka prezidents Bashar al-Assad kā Sīrijas valsts vadītājs saskaņā ar konstitūciju ir pilnībā atbildīgs par visām bruņoto spēku veiktajām darbībām; mudina Sīrijas prezidentu Bashar al-Assad atzīt, ka viņa režīmu Sīrijas tauta ir noraidījusi, un Sīrijas un tās tautas vienotības interesēs atkāpties no amata;
9. aicina Sīrijas valdību noteikt, ka jāveic neatkarīga un pārredzama izmeklēšana par drošības spēku darbībām un jo īpaši par prezidenta brāļa darbību, komandējot īpašos drošības spēkus, un saukt pie atbildības ikvienu drošības spēku pārstāvi, kurš šāvis vai pavēlējis šaut uz neapbruņotiem demonstrantiem ar īstu munīciju;
10. pauž bažas par ziņām, ka protestētāju vidū pieaug to bruņoto islāmistu kaujinieku skaits, kuriem ir kontrabandas ceļā iegūti ieroči, kuri kūda uz džihādu un šauj uz drošības spēkiem, tādējādi radot pilsoņu kara draudus sektantisku motīvu dēļ;
11. prasa Sīrijas valdībai atturēties no politisko aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas un atbrīvot visas pārliecības dēļ ieslodzītās personas; aicina Sīrijas iestādes publiski atzīt attiecīgo faktu par ikvienu personu, kas ir nogalināta, ievainota vai pazudusi bez vēsts;
12. pauž nopietnas bažas, ka Sīrijas iestāžu veiktā iebaidīšana varētu sasniegt arī izsūtītos opozīcijas aktīvistus;
13. prasa rīkot atklātu un miermīlīgu dialogu starp Sīrijas valdību un Sīrijas iedzīvotājiem; neatlaidīgi mudina Sīrijas valdību rīkoties atbilstīgi tās publiski paziņotajām saistībām un nekavējoties īstenot demokrātiskas reformas, pilnībā ievērojot visu minoritāšu tiesības;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes bruņoto spēku Augstākajai padomei, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.