Rezolūcijas priekšlikums - B7-0127/2012/REV1Rezolūcijas priekšlikums
B7-0127/2012/REV1

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par 2011. progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2011/2887(RSP))

29.2.2012

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Richard Howitt Ārlietu komitejas vārdā


Procedūra : 2011/2887(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0127/2012
Iesniegtie teksti :
B7-0127/2012
Pieņemtie teksti :

B7‑0127/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2011. progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2011/2887(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu un ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus, kas tika pieņemti pēc 2006. gada 15. un 16. jūnija un 2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes sanāksmes,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1993. gada rezolūciju Nr. 845 un Nr. 817, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas 1993. gada rezolūciju Nr. 47/225 un 1995. gada Pagaidu nolīgumu,

–   ņemot vērā Starptautiskās Tiesas spriedumu par 1995. gada13. septembra Pagaidu nolīguma piemērošanu (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pret Grieķiju),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada progresa ziņojumu (SEC(2011)1203) un Komisijas 2011. gada 12. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2010.−2011. gadā” (COM(2011)0666),

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas,

–   ņemot vērā Apvienotās parlamentārās komitejas 2011. gada 4. novembra ieteikumu,

–   ņemot vērā EDSO/ Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (DICB) vēlēšanu novērošanas misijas gala ziņojumu par 2011. gada 5. jūnija parlamenta vēlēšanām,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/212/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes 2010. gada 13. un 14. decembra, kā arī 2011. gada 5. decembra sanāksmju secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes sanāksmē visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās varēs iestāties Eiropas Savienībā, un šī apņemšanās tika apstiprināta 2010. gada 2. jūnijā Sarajevā notikušajā augsta līmeņa sanāksmē par Rietumbalkāniem;

B.  tā kā Komisija savā 2011. gada progresa ziņojumā saglabāja 2009. gada ieteikumu sākt ES pievienošanās sarunas ar šo valsti;

C. tā kā Komisija savā 2011. gada paplašināšanās stratēģijā apstiprināja, ka „paplašināšanās politika ir pierādījusi sevi kā spēcīgu instrumentu sabiedrības pārveidei” un ka „iestāšanās process ir balstījies uz apņemšanos, nosacījumiem un uzticamību, kas bijuši tā sekmju pamatā”;

D. tā kā Asociācijas partnerība ir aicinājusi, pamatojoties uz konstruktīvu pieeju, pastiprināt centienus, lai sarunās ar Grieķiju apspriestu un rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu nosaukuma jautājumā atbilstīgi ANO Drošības padomes rezolūcijās Nr. 817/93 un 845/93 noteiktajam, kā arī izvairīties no rīcības, kas varētu negatīvi ietekmēt šādus centienus; tā kā gan Komisija, gan Padome ir vairākkārt uzsvērušas, ka ir būtiski svarīgi ANO aizgādībā uzturēt labas kaimiņattiecības, tostarp sarunu ceļā panākot pusēm pieņemamu vienošanos jautājumā par valsts nosaukumu;

E.  tā kā divpusējus strīdīgus jautājumus nedrīkstētu uzskatīt vai izmantot par šķērsli iestāšanās procesā un tie ir jārisina konstruktīvi un pēc iespējas drīzāk, ņemot vērā ES kopējās intereses un vērtības;

F.  tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības joprojām ir būtiska paplašināšanās procesa daļa un kompromisu panākšana strīdīgajos jautājumos ir labākais veids, kā sekmēt reģionālo sadarbību atbilstīgi miera un labu kaimiņattiecību saglabāšanas interesēm Rietumbalkānu reģionā; tā kā pievienošanās procesa turpināšana veicinātu šīs valsts stabilitāti un vēl vairāk stiprinātu attiecības starp etniskajām kopienām;

G. tā kā katrai kandidātvalstij ir savs specifisks progresa līmenis un pievienošanās dinamika; tā kā Eiropas Savienībai ir pienākums uzņemt ikvienu valsti un, nemitīgi atliekot pievienošanās sarunu sākšanu, var mazināties ES paplašināšanās procesa ticamība;

H. tā kā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika bija viena no pirmajām šā reģiona valstīm, kam piešķīra kandidātvalsts statusu, šajā valstī, kā rāda vietējās sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā un tagad šī valsts ir trīs gadus pēc kārtas saņēmusi labvēlīgu Eiropas Komisijas ieteikumu, lai noteiktu datumu, kurā jāsākas sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai;

I.   tā kā integrācijas procesā visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ir jāuzlūko atbilstīgi to sasniegumiem,

1.  atkārtoti aicina Padomi nekavējoties noteikt datumu, kad jāsākas pievienošanās sarunām ar šo valsti;

2.  piekrīt Komisijas 2011. gada progresa ziņojumā par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku sniegtajam novērtējumam par šīs valsts nepārtraukto darbu politisko kritēriju izpildē; pauž nožēlu par to, ka Padome trešo gadu pēc kārtas neņēma vērā Komisijas ieteikumu un 2011. gada 9. decembra sanāksmē nepieņēma lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu ar šo valsti;

3.  uzsver, ka valstij ir svarīgs Eiropas integrācijas process un visi pasākumi, kas tiek veikti šā mērķa atbalstam, jo īpaši iepriekšēja izpēte attiecībā uz tiesību aktu saskaņošanu ar acquis un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma otrā posma īstenošana;

4.  negrasoties noliegt vēlamo progresu ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ko veikušas citas Rietumbalkānu valstis, pauž bažas, ka šīs valsts sasniegtā progresa uztveršana par „apsteidzošu” varētu traucēt etnisko kopienu savstarpējo attiecību uzlabošanai valstī, un ka, jebkurai šā reģiona valstij nespējot panākt pastāvīgu progresu ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, galu galā tiek apdraudēta visu šo valstu stabilitāte un drošība;

5.  norāda — lai gan katrai kandidātvalstij ir savs specifisks progresa līmenis un iestāšanās dinamika, ES pienākums ir nepieļaut šīs valsts atpalikšanu;

6.  ņem vērā, ka 2011. gada 5. septembrī par paplašināšanos un kaimiņattiecību politiku atbildīgais komisārs norādīja: „Eiropas Komisijas labvēlīgais ieteikums nav akmenī cirsts”; tomēr norāda, ka Padomes lēmums neievērot Komisijas ieteikumu ir radījis pamatotu apjukumu un neapmierinātību valsts sabiedrībā un ka ES un tās dalībvalstis nekādi nedrīkst uzskatīt jebkuras kandidātvalsts Eiropas izredzes par pašsaprotamām, un tām jāpieliek tādas pašas pūles, lai patiesā partnerības garā paātrinātu pievienošanās procesu;

7.  atzinīgi vērtē jaunā Eiropas Savienības delegācijas vadītāja iecelšanu un cer, ka šā amata izveide stiprinās ES attiecības ar šo valsti;

8.  atzīst, ka gan dalība NATO, gan dalība Eiropas Savienībā ir nozīmīga valsts pieņemtajai eiroatlantiskajai pieejai, un norāda, ka NATO augstākā līmeņa tikšanās Čikāgā 2012. gada maijā, kā arī 2012. gada martā paredzētā Eiropadome sniegs turpmākas svarīgas iespējas panākt vēl lielāku progresu; atgādina par neseno NATO ģenerālsekretāra paziņojumu, ka šo valsti aicinās iestāties šajā organizācijā, tiklīdz būs rasts savstarpēji pieņemams risinājums attiecībā uz nosaukumu;

9.  atkārtoti aicina šīs valsts iestādes un plašsaziņas līdzekļus strādāt pie tā, lai izveidotu pozitīvu gaisotni, kas palīdzēs izveidot attiecības ar kaimiņvalstīm, un atturēties no naidīgu izteikumu paušanas;

10. pauž bažas par valsts tendenci popularizēt savu etnisko un kultūras identitāti uz kaimiņvalstu identitātes un kultūras rēķina;

11. norāda uz 2011. gada jūlijā izveidotās valdības lēmumu piemērot amnestijas tiesību aktus četriem gadījumiem, kas saistīti ar kara noziegumiem un kurus 2008. gadā šīs valsts tiesu sistēmai nodeva Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai; aicina valdību izskatīt alternatīvas iespējas, ar kurām tiktu nodrošināta piekļuve taisnīgai tiesai un reparācija šajos noziegumos cietušajiem un viņu ģimenēm, kā to paredz starptautisko humanitāro tiesību aktu noteikumi;

STRĪDS PAR NOSAUKUMU

12. norāda uz 2011. gada 5. decembrī izdoto Starptautiskās Tiesas lēmumu attiecībā uz strīdu par nosaukumu; uzskata, ka ar šo lēmumu vajadzētu radīt jaunu stimulu, nodrošinot, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ANO aizgādībā atrisinātu strīdu par nosaukumu, un aicina puses labā ticībā ievērot lēmumu un izmantot to, lai pastiprinātu dialogu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību panākt savstarpēji pieņemamu kompromisu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO ieceltā vidutāja paziņojumu un viņa aicinājumu pusēm izmantot minēto lēmumu, lai pastiprinātu dialogu nolūkā rast visiem pieņemamu problēmas risinājumu;

13. pauž dziļu nožēlu par to, ka strīds par valsts nosaukumu joprojām bloķē šīs valsts virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, tādējādi kavējot pašu paplašināšanās procesu; uzsver, ka labas kaimiņattiecības ir izšķirošais kritērijs ES paplašināšanās procesā, un aicina iesaistīto valstu valdības atturēties no pretrunīgiem žestiem, rīcības un paziņojumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt savstarpējās attiecības;

14. atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi un par paplašināšanos atbildīgo komisāru veicināt vienošanos nosaukuma jautājumā un piedāvāt politisku vadību; turklāt uzskata, ka valsts vadītājiem un Eiropas Savienībai būtu konsekventi jāskaidro sabiedrībai risinājuma priekšrocības, pirms tiek organizēts referendums par šo jautājumu;

15. pauž nožēlu par to, ka 2011. gada progresa ziņojumā tika izlaisti vārdi, kas saistīti ar nosaukumu „Maķedonija” un šāda prakse tiek īstenota kopš 2009. gada, lai gan Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos šo vārdu regulāri izmanto, izdarot atsauces uz valsts valodu, kultūru un identitāti; vērš uzmanību uz negatīvo reakciju, ko šis aspekts šogad izraisījis sabiedrībā, un aicina Komisiju ņemt to vērā, gatavojot nākamos ziņojumus; atgādina, ka Ohridas pamatnolīgums ir balstīts uz visu kopienu etniskās identitātes ievērošanas principu;

16. uzsver to, ka ir būtiski saglabāt pievienošanās procesa tempu; šajā saistībā atzinīgi vērtē šīs valsts valdības piedāvājumu noteikt termiņu strīda par nosaukumu veiksmīgam risinājumam ne vēlāk kā līdz brīdim, kad beigsies izpētes („skrīninga”) process, kuru, sarunām sākoties, veiks Eiropas Komisija; uzskata, ka valdības patiesi centieni un ES reformu īstenošana plašā attiecīgo jautājumu diapazonā var palīdzēt radīt tādu politisko vidi, kas ļauj atrisināt divpusējos jautājumus, kā to parādījuši citi paplašināšanās procesi; norāda, ka divpusējā jautājuma risināšana paralēli pievienošanās sarunām, pamatojoties uz Slovēnijas un Horvātijas modeli, nāktu par labu gan šai valstij, gan Eiropas Savienībai;

17. atkārtoti aicina Komisiju un Padomi sākt darbu, lai izstrādātu vispārēji piemērojamu šķīrējtiesas mehānismu, kas būtu paredzēts divpusēju strīdīgu jautājumu risināšanai starp paplašināšanās valstīm un ES dalībvalstīm;

PARLAMENTU SADARBĪBA

18. atzinīgi vērtē jaunā parlamenta ievēlēšanu un jaunas koalīcijas valdības ātro izveidošanu agrīno parlamenta vēlēšanu rezultātā; prasa stiprināt politisko dialogu, pievēršot uzmanību parlamentam kā galvenajai demokrātiskajai iestādei, kurā apspriež politisko domstarpību rezultātā radušās problēmas un rod tām risinājumu; norāda, ka Nacionālās asamblejas rezolūcijā ir atzinīgi vērtēti ieteikumi, kas iekļauti šā gada progresa ziņojumā, un ka tā tika pieņemta vienprātīgi; aicina visus politisko procesu dalībniekus valstī divkāršot centienus, turpinot vajadzīgās reformas, tai skaitā Komisijas ieteikumu efektīvu īstenošanu un paveiktā darba pārbaudi;

19. apsveic valsti ar agrīno parlamenta vēlēšanu norisi 2011. gada 5. jūnijā un atzinīgi vērtē EDSO/DICB vērtējumu, ka to laikā notika sacensība starp kandidātiem un tās bija pārredzamas un labi organizētas visā valstī; tomēr vērš uzmanību uz dažiem trūkumiem un aicina iestādes pārbaudīt, kā ir izpildīti starptautiskās sabiedrības ieteikumi, jo īpaši EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misijas secinājumi un ieteikumi, un vietējo novērotāju (no apvienības „Most”) ieteikumi, piemēram, attiecībā uz vēlētāju saraksta atjaunināšanu, līdzsvarotas publicitātes nodrošināšanu presē gan valdības, gan opozīcijas partijām, tostarp — sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos —, ierēdņu aizsardzību pret visu veidu politisko spiedienu, partiju finansējuma efektīvas uzraudzības un valsts līdzekļu izlietojuma pārredzamības nodrošināšanu, pasākumu organizēšanu balsošanai ārvalstīs, kā arī valsts un partiju struktūru pilnīgu nošķiršanu; aicina attiecīgās iestādes tuvākajā laikā atrisināt šos jautājumus;

20. atzinīgi vērtē to, ka ir izbeigts parlamenta boikots, un uzskata, ka turpmāku demokrātijas nostiprināšanu valstī var panākt tikai, uzlabojot demokrātiskajās institūcijās risinātā politiskā dialoga gaisotni un iekļaujot tajā visas politiskās partijas; prasa pastiprināt parlamenta lomu valdības un tās aģentūru uzraudzībā; prasa darīt pieejamu nepieciešamo finansējumu un nodrošināt papildu personālu, lai varētu pilnībā izveidot parlamenta institūtu; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts parlamenta uzraudzības uzklausīšanu ieviešanā, un pauž atbalstu turpmākiem Eiropas Savienības centieniem sniegt tehnisko palīdzību Nacionālajai asamblejai, lai tā varētu veidot savu praksi; atzinīgi vērtē to, ka turpinās Apvienotās parlamentārās komitejas sadarbība ar Eiropas Parlamentu;

EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA

21. pauž atzinību valstij par tās labajiem ekonomiskajiem rādītājiem un to, ka ir saglabāta makroekonomiskā stabilitāte; pauž atzinību valdībai par to, ka saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojuma „Doing Business” datiem pēdējos piecus gadus tā ir bijusi trešā veiksmīgākā valsts pasaulē regulatīvo reformu veikšanā; pauž nožēlu, ka globālā ekonomikas lejupslīde ir ietekmējusi ārvalstu tiešos ieguldījumus šajā valstī un to apjoms vēl aizvien ir ļoti mazs; uzskata, ka ieguldījumu, tirdzniecības un ekonomiskās attīstības potenciāls joprojām ir izšķirošais arguments, kādēļ valstij jāturpina ceļš uz pievienošanos Eiropas Savienībai;

22. norāda, ka, turpmāk uzlabojot uzņēmējdarbības vidi gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu investoriem, ir būtiski svarīgi, lai tiesību akti būtu prognozējami un tie tiktu piemēroti efektīvi; tādēļ aicina valdību pastiprināt centienus efektīvas un neatkarīgas tiesu varas, kā arī profesionālu, kompetentu un objektīvu pārvaldes iestāžu nodrošināšanā, tostarp paredzot pasākumus regulatīvo un uzraudzības aģentūru neatkarības un spēju pastiprināšanai;

23. atzīst, ka augsts bezdarba līmenis un nabadzība ir problēmas, kas joprojām lielā mērā apgrūtina valsti; atzinīgi vērtē parlamentā pašlaik notiekošās debates par minimālo algu; atgādina, ka šī valsts ANO tautas attīstības indeksā ierindojas zemu, un atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta stratēģija nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai; aicinot valdību pastiprināt centienus, lai novērstu strukturālo bezdarbu un aizsargātu mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, uzsver, ka tikai ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kas tiek radīta, nodrošinot vidi, kurā uzņēmumiem tiek radīts stimuls veikt lielākus ieguldījumus, var atrisināt nopietno problēmu saistībā ar pastāvīgi augsto bezdarba līmeni valstī; šajā sakarībā mudina valdību atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, atvieglojot piekļuvi finansējumam, un aicina to turpināt labo praksi apspriesties ar darījumu aprindu pārstāvjiem;

24. atzinīgi vērtē to, ka pēdējos piecos gados šī valsts Transparency International pretkorupcijas indeksā ir pakāpusies par 40 vietām; pauž atzinību par grozījumiem, kas saskaņā ar GRECO ieteikumiem izdarīti pretkorupcijas jomas tiesiskajā regulējumā; tomēr ir vienisprātis ar Komisiju, ka korupcija joprojām rada „nopietnas bažas”; mudina turpināt centienus, lai izveidotu uzskaiti attiecībā uz to, kā tiek panākta objektīva notiesāšana korupcijas gadījumos, jo īpaši saistībā ar augstākā līmeņa amatpersonām, un svarīgākajās jomās, kurās vērojamas problēmas, piemēram, valsts pasūtījumu jomā; uzsver nepieciešamību pēc labākas pārredzamības attiecībā uz valsts līdzekļu izdevumiem un politisko partiju finansēšanu; aicina Eiropas Savienības investorus un uzņēmējus, kuri veic tirdzniecību ar šo valsti, sadarbībā ar saviem partneriem rādīt piemēru un aktīvāk vērsties pret korupciju;

25. norāda uz progresa ziņojumā iekļauto konstatējumu par to, ka Valsts komisijas korupcijas novēršanai neatkarība un objektivitāte joprojām ir trausla; prasa pastiprināt ziņotāju juridisko un institucionālo aizsardzību; atzinīgi vērtē jauno Kriminālprocesa kodeksu, kas pieņemts saistībā ar plašāku krimināltiesību reformu, ar kuru būtu jāuzlabo izmeklēšanas procedūras kompleksās lietās, kas saistītas ar organizēto noziedzību un korupciju; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota izmeklēšanas grupa, kas, sākot ar nākamo gadu, strādās tiešā prokuratūras pakļautībā, un izsaka cerību, ka tas ļaus panākt faktisku vainīgo notiesāšanu lielākā skaitā lietu, kuras ir minējusi Komisija; aicina valdību piešķirt Korupcijas novēršanas valsts komisijai nepieciešamo finansējumu un personālu; uzsver, ka politiskā griba ir izšķiroši svarīga sistēmiskās korupcijas novēršanā;

26. norāda, ka ir pieņemts plaša mēroga tiesību aktu kopums, lai turpinātu nostiprināt tiesu iestāžu efektivitāti un neatkarību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Tiesnešu un prokuroru akadēmijas efektīvo darbu un tādas sistēmas ieviešanu, ar kuru lietas tiek sadalītas pēc nejaušības principa; mudina atbildīgās iestādes turpināt korupcijas apkarošanai paredzēto tiesību aktu īstenošanu, kā arī palielināt tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti un piešķirt tām vairāk finansējuma; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai tiesu sistēma darbotos bez politiskas iejaukšanās; atzinīgi vērtē centienus palielināt tiesu sistēmas efektivitāti un pārredzamību; uzsver nepieciešamību izveidot reģistru, kurā tiktu iekļauti dati par veikto kriminālvajāšanu un piespriestajiem sodiem, lai varētu noteikt sasniegto progresu; aicina vienādot tiesu praksi, lai nodrošinātu paredzamu tiesiskās sistēmas darbību un sabiedrības paļāvību;

Ohridas pamatnolīgums (OFA)

27. apsveic valsti neatkarības 20. gadadienā un Ohridas pamatnolīguma 10. gadadienā, kas tika atzīmēta 2011. gadā; uzsver, ka nolīgums var būt paraugs visam reģionam, kā veiksmīgi atrisināt etniskos konfliktus, vienlaikus saglabājot valsts teritoriālo integritāti un reformējot valsts struktūras; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams vēl pastiprināt centienus, lai panāktu pušu pilnīgu izlīgumu un veidotu pamatu tādu starpetnisku demokrātisku iestāžu konsolidēšanai, kas nebūtu šķeltnieciskas;

28. atzinīgi vērtē premjerministra 2011. gada 5. septembra runu, kurā viņš atzina, ka valsts sociālais un politiskais modelis ir multikulturālisms, uzsverot nepieciešamību īstenot OFA un par mērķi nosakot „integrāciju bez asimilācijas”; atbalsta apņemšanās, kas tika paustas attiecībā uz otro gadu desmitu Ohridas pamatnolīguma īstenošanā;

29. atzīst to, ka nesen tika pieņemti vairāki likumi, jo īpaši — grozījumi likumā par valodām un simbolu lietošanu; aicina visur sniegt aktīvu atbalstu Kopienu sadarbības komitejām;

30. ar bažām norāda uz vēsturisku argumentu izmantošanu pašreizējās debatēs, tostarp tā dēvēto antikvizāciju, kuras rezultātā var palielināties saspīlējums attiecībās ar kaimiņvalstīm un rasties jauna iekšēja šķelšanās;

31. uzsver nepieciešamību adekvāti sagatavot un operatīvi organizēt tautas skaitīšanu saskaņā ar tiesību aktiem un atbilstoši Eurostat standartiem; aicina valdību iesniegt uzticību raisošu plānu procesa īstenošanai; norāda, cik būtisks ir 20 % slieksnis, no kura saskaņā ar OFA sāk darboties atsevišķas tiesības, tomēr uzstāj, ka nekādā gadījumā nedrīkst attaisnot albāņu vai kādas citas mazākumtautības kopienas jebkāda veida diskrimināciju, pamatojoties uz šīs kopienas pārstāvju skaitu iedzīvotāju vidū;

32. aicina pielikt ievērojami lielākas pūles, lai cīnītos pret bērnu dalījumu pa atšķirīgām etniskām grupām izglītības sistēmā, vienlaikus atbalstot visu bērnu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt jaunas mācību grāmatas, lai uzlabotu savstarpējo sapratni un pakāpeniski pārtrauktu kaitīgo praksi dalīt skolēnus plūsmās pēc etniskā principa, kas joprojām tiek īstenota dažās skolās; ņemot vērā izglītības milzīgo nozīmi šai valstij, aicina nodrošināt tai lielāku atbalstu no pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) — ar nosacījumu, ka tiek efektīvi pārvarēta izglītības segregācija;

DECENTRALIZĀCIJA

33. atbalsta izlēmīgo rīcību virzībā uz valsts politisko decentralizāciju, kuru tās valdība ir nodēvējusi par OFA „galveno pīlāru” un kura ir labas valsts pārvaldes interesēs; atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināti rīcības plāni tā sasniegšanai;

34. atbalsta Komisijas ieteikumu radīt spēcīgāku impulsu decentralizācijas procesam; aicina panākt ievērojamu līdzsvaru starp centralizēto budžetu un vietējo pašvaldību budžetiem, lai varētu veikt šo decentralizāciju; uzsver to, ka pašvaldībām paredzēto dotāciju sadalē ir svarīga pārredzamība, objektivitāte un personisko interešu neiesaistīšana; pauž bažas par to, ka atsevišķām pašvaldībām ir finansiālas grūtības saistībā ar zemu finanšu pārvaldības veiktspēju, un mudina valdību sniegt tām pienācīgu tehnisko palīdzību (ja nepieciešams — ar Eiropas Komisijas atbalstu);

35. uzteic pašvaldību veiksmīgo sadarbības programmu, kas tiek īstenota ar ANO Attīstības programmas palīdzību, un aicina ES palielināt atbalstu šai praksei;

PAMATTIESĪBAS

36. pauž patiesas bažas par nesenajām norisēm plašsaziņas līdzekļu jomā un to, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības joprojām ir nepārredzamas un lielā mērā monopolizētas; mudina valsti demonstrēt ciešu apņēmību ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, tostarp rīkot uz informāciju balstītas debates, kurās tiek pārstāvēti dažādi viedokļi, par progresa ziņojumā norādītajiem jautājumiem saistībā ar reformām; atzinīgi vērtē uzaicinājumu EDSO pārstāvei plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā piedalīties tikko izveidotā Plašsaziņas līdzekļu brīvības apaļā galda diskusijās un atbalsta viņas paziņojumu, ka vienlaikus ar to, ka juridiskie un finanšu noteikumi savā uzņēmējdarbībā ir jāievēro visām apraides organizācijām, juridiskā sistēma tomēr nedrīkst speciāli mērķtiecīgi vērsties pret plašsaziņas līdzekļiem, kas kritizē vienu partiju; mudina iestādes panākt valstī tiesiskuma un plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanu, tādējādi nodrošinot, ka arī turpmāk Komisijas novērtējums būs pozitīvs;

37. aicina valdības reklāmas ieņēmumus vienādi un pārredzami sadalīt starp visām valsts apraides organizācijām neatkarīgi no redakcionālā satura vai politiskā novirziena; atbalsta Komisijas ieteikumu rīkoties, lai nodrošinātu, ka valsts televīzijas kanāls sasniedz mērķus un pilda objektīvas sabiedriskā raidorganizācijas lomu; aicina valsts iestādes pieņemt nepieciešamās izmaiņas, lai likumu par apraidi pielāgotu ES tiesību aktiem;

38. prasa veltīt pūles tam, lai nepieļautu, ka politisku iemeslu dēļ pret žurnālistiem ļaunprātīgi tiek ierosinātas prāvas par neslavas celšanu; prasa, lai neslavas celšanai pārtrauktu piemērot kriminālpārkāpuma statusu tāpat kā dažās citās šā reģiona valstīs, un aicina noteikt maksimāli pieļaujamos sodus šādiem gadījumiem; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir demokrātijas stūrakmens un obligāts priekšnosacījums katrai valstij, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti; piekrīt viedoklim, ka plašsaziņas līdzekļu nozarei būtu jāizstrādā un jāīsteno augsti žurnālistikas profesionālie standarti, kā arī jāievēro žurnālistu ētikas kodeksa noteikumi; aicina iestādes izstrādāt tiesību aktus, kas būtu vērsti pret monopolu plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī pasākumus, lai nepieļautu politisku ietekmi plašsaziņas līdzekļu darbībā;

39. atzinīgi vērtē to, ka kopumā tiek nodrošināta domas brīvība, apziņas brīvība un ticības brīvība; mudina valdību turpināt centienus diskriminācijas novēršanas politiku stiprināšanā un uzsver to, ka ir svarīgi novērst diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ, tai skaitā diskrimināciju pret iedzīvotājiem, kas atklāti norāda uz savu bulgāru identitāti un/vai etnisko izcelsmi;

40. atzinīgi vērtē to, ka šogad izveidota Diskriminācijas novēršanas komisija, un prasa Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai sadarboties un sniegt visaptverošu atbalstu šīs komisijas darbā, kā arī nodrošināt šādu sadarbību un atbalstu Eiropas neatkarīgo diskriminācijas novēršanas aģentūru tīklā Equinet; atzinīgi vērtē to, ka pašlaik šī komisija izmeklē trīs sūdzības par iespējamu diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ, kuras iesniedza dzimumtiesību un veselības tiesību koalīcija;

41. aicina stiprināt diskriminācijas novēršanas politiku un tās efektīvu īstenošanu, tostarp pielikt lielākas pūles, lai aizsargātu sieviešu un bērnu tiesības, kā arī cilvēku ar invaliditāti tiesības; atzinīgi vērtē Parlamenta Sieviešu kluba aktīvo un iedarbīgo lomu, bet pauž bažas par joprojām zemo sieviešu dalību vietējā mēroga politiskajā dzīvē, un uzskata, ka būtu jāuzlabo un jāīsteno izglītības programmas, lai iesaistītu sievietes pilsoniskajā un politiskajā dzīvē; aicina pastiprināt centienus, lai panāktu, ka personas ar invaliditāti nebūtu jāievieto speciālās iestādēs; atzinīgi vērtē to, ka parlaments 2011. gada 7. decembrī ir ratificējis ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

42. ir nobažījies, ka dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību joma ir panākts tikai neliels progress; mudina valsts valdību noteikt dzimumu līdztiesību par politisko prioritāti un palielināt atbalstu darbībām un iniciatīvam, kuru mērķis ir cīnīties ar diskriminējošām tradīcijām, paražām un stereotipiem, kas ierobežo sieviešu pamattiesības;

43. atkārtoti aicina grozīt likumu par diskriminācijas novēršanu un aizsardzību pret diskrimināciju, aizliedzot visus diskriminācijas veidus, kas norādīti Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā, un uzsver, ka tas ir pievienošanās priekšnoteikums; pauž bažas par augstskolu un skolu mācību grāmatām, kurās homoseksualitāte aprakstīta kā slimība, un aicina nekavējoties izdarīt izmaiņas; aicina Komisiju izstrādāt veiktspējas palielināšanas programmas, lai nostiprinātu pilsonisko sabiedrību, iekļaujot tajā arī lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas;

44. atzinīgi vērtē to, ka pašlaik šī valsts ir uzņēmusies „Romu integrācijas desmitgades” vadību, un pauž cerību, ka tas iedvesmos uz turpmāku progresu romu integrācijai politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē; atzinīgi vērtē panākto progresu attiecībā uz romu integrēšanu izglītības sistēmā, jo aizvien vairāk personu reģistrējas mācībām vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādēs, kā arī ir konstatēta romu labāka pārstāvība civildienestā; tomēr norāda uz Komisijas secinājumiem, ka ir nepieciešams turpināt centienus, lai veicinātu uzticēšanos, jo īpaši izglītības, kultūras un valodas jomā; atkārtoti pauž bažas par to, ka romu kopienai ir ļoti smagi sadzīves apstākļi un romi vēl aizvien saskaras ar diskrimināciju attiecībā uz izglītības, darba tirgus, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamību; vērš uzmanību uz īpaši smago stāvokli, kādā atrodas romu sievietes un bērni, kas dzīvo zem nabadzības robežas, un aicina iestādes nekavējoties veikt pasākumus, lai atrisinātu šo situāciju;

45. atzinīgi vērtē to, ka valsts valdība ir pieņēmusi Romu sociālās integrācijas stratēģiju 2012.−2014. gadam; tomēr norāda, ka 2012. gadā nav atvēlēti valsts līdzekļi, lai īstenotu attiecīgajā rīcības plānā paredzētos pasākumus, un šajā saistībā aicina valsts iestādes rast tam nepieciešamos līdzekļus;

46. aicina visas iesaistītās puses attīstīt valstī neatkarīgu, plurālistisku, starpetnisku, starpkultūru un objektīvu pilsonisko sabiedrību un sniegt tajā ieguldījumu; tomēr uzsver — lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu pildīt šo lomu, tās ir ievērojami jānostiprina un tām jākļūst neatkarīgām no ārējas ietekmes, jo īpaši no politiskajām interesēm, un šāda tendence šajā valstī kopumā vēl nav beigusies; prasa nodrošināt nevalstiskajām organizācijām pieeju iekšzemes finanšu līdzekļiem, lai izbeigtu pārmērīgo paļaušanos uz ārvalstu donoriem;

47. tomēr uzskata, ka ES Pilsoniskās sabiedrības palīdzības programmai ir potenciāls ievērojami palielināt saziņu starp šīs valsts NVO, uzņēmumiem un arodbiedrībām un partneriem ES dalībvalstīs, radot abpusēju labumu un paātrinot pievienošanos Eiropas Savienībai, kas ir šīs saziņas tiešais mērķis; šajā nolūkā aicina Komisiju paplašināt finanšu atbalstu, kas tiek piešķirts no pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, jo īpaši lai uzlabotu nevalstisko organizāciju attīstību;

48. uzsver, ka valsts ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) astoņas galvenās darba tiesību konvencijas; ir nobažījies, ka ir panākts tikai neliels progress darba tiesību un arodbiedrību tiesību jomā; aicina iestādes vēl vairāk nostiprināt darba un arodbiedrību tiesības; šajā sakarībā mudina valdību nodrošināt pietiekamu administratīvo veiktspēju, kas vajadzīga darba tiesību pareizai īstenošanai un piemērošanai; uzsver sociālā dialoga nozīmi un mudina valsts valdību noteikt vērienīgākus mērķus un sākt visaptverošu sociālo dialogu ar attiecīgajiem partneriem;

TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

49. norāda uz progresu, kas panākts, īstenojot reformu tieslietu jomā; apsveic Tiesnešu un prokuroru mācību akadēmiju, kas pašlaik atzīmē savu piekto gadadienu, ar paveikto darbu; pauž bažas par trūkumiem tiesību aktā par tiesnešiem, kurā ir atstātas iespējas politiski ietekmēt tiesnešu darbu, izmantojot atlaišanas procedūras, bet atzīst, ka pastāv vienprātība attiecībā uz to, ka ir vajadzīgi objektīvāki kritēriji tiesnešu atlaišanai no amata; atzinīgi vērtējot to, ka tagad uzmanības centrā ir tiesnešu darba rezultāti, uzsver, ka tos nav iespējams sasniegt bez patiesas apņemšanās nodrošināt spriedumu kvalitāti, tostarp apņemšanās pastāvīgi celt kvalifikāciju, kā arī nodrošināt uz nopelniem balstītas darbā pieņemšanas procedūras un tiesas neatkarības principa ievērošanu;

50. pauž bažas saistībā ar saņemtajiem ziņojumiem par policijas slikto izturēšanos un aicina rūpīgi izmeklēt šos gadījumus, jo īpaši traģisko incidentu vēlēšanu naktī, un apgalvojumus, ka nozieguma vietā netika veikta pilnvērtīga izmeklēšana; uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt policijas kontroles mehānismu, jo īpaši Iekšlietu ministrijas Iekšējās kontroles un profesionālo standartu nodaļas, neatkarību;

51. mudina veikt pasākumus, lai uzlabotu situāciju cietumos, piemēram, jaunus mācību un profesionālās izaugsmes kursus cietumu personālam un vairāku jaunu cietumu būvniecību, aizstājot vecos cietumus, kā arī īstenot iniciatīvu attiecībā uz likumprojekta par probāciju sagatavošanu, lai risinātu pārpildīto cietumu problēmu; mudina turpināt uzlabot apstākļus cietumos un prasa īpašu uzmanību pievērst jauniešu ieslodzījuma vietām un progresa ziņojumā iekļautajiem faktiem, ka vienība cīņai ar sliktu izturēšanos nav spējīga veikt savu uzdevumu;

52. uzteic sadarbību ar Eiropas Savienību cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu un atzinīgi vērtē ar kaimiņvalstīm parakstītos nolīgumus par tiesas iestāžu sadarbību un policijas sadarbību; atzinīgi vērtē darbības nolīguma noslēgšanu starp šo valsti un Eiropolu, lai ievērojami atvieglotu analītisko datu apmaiņu un uzlabotu cīņu ar organizēto noziedzību un terorismu; pieņem zināšanai Sistematizācijas aktu un izmaiņas, ko tas ievieš Iekšlietu ministrijas Nodaļā cīņai ar organizēto noziedzību, uzlabojot nodaļas funkcionalitāti un integrāciju valsts un starptautiskajā kriminālizmeklēšanas izlūkošanas sistēmā; atzinīgi vērtē jauno Kriminālprocesa kodeksu, kuram būtu jāuzlabo izmeklēšanas procedūras kompleksās organizētās noziedzības un korupcijas lietās; uzstāj, ka uzraudzība ir jāveic proporcionāli patiesajiem draudiem sabiedrības drošībai, paredzot pastiprinātu parlamenta īstenotu tiesisko kontroli un izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu pārraudzību;

53. atzinīgi vērtē politisko gribu beidzot īstenot sen doto solījumu darīt zināmus to aģentu vārdus, kuri bija saistīti ar bijušās Dienvidslāvijas slepenajiem dienestiem, un uzskata to par nozīmīgu soli, lai sarautu saites ar veco komunisma ēru; mudina nostiprināt Datu pārbaudes komisijas pilnvaras, proti, tās tiesības neatkarīgi un nepastarpināti informēt sabiedrību par konstatētajiem faktiem un visus vajadzīgos dokumentus regulāri nosūtīt uz Komisijas telpām;

54. ņem vērā migrācijas plūsmu labākas pārvaldības nolūkos veiktos pasākumus, īpaši pievēršot uzmanību nepatiesu patvēruma meklētāju problēmai; tomēr pauž bažas par profilēšanu un aicina, īstenojot šādus pasākumus, stingri ievērot principu par diskriminācijas aizliegumu; aicina pastiprināt centienus, lai īstenotu pilsonības tiesības bēgļiem, kuri ir tiesīgi uz to, un lai patvēruma pieprasījumi tiktu apstrādāti savlaicīgi un pilnībā ievērojot tiesību aktus par starptautiskajām cilvēktiesībām;

55. atzinīgi vērtē to, ka šīs valsts pilsoņi kopš 2009. gada decembra bauda priekšrocības, ko radījusi vīzu režīma atcelšana; apņemas aizstāvēt bezvīzu režīmu, jo tas ir stūrakmens attiecībām starp šo valsti un Eiropas Savienību, kā arī nozīmīgs pasākums turpmākai cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai un nostiprināšanai;

Valsts pārvalde

56. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta atjauninātā Valsts pārvaldes reformas stratēģija līdz 2015. gadam un 2011. gada aprīlī stājies spēkā likums par ierēdņiem; mudina valdību turpināt saskaņot tiesisko satvaru ierēdņu un valsts darbinieku jomā, tostarp izdarot grozījumus attiecīgajos tiesību aktos; uzsver, ka ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu profesionālu un objektīvu civildienesta darbu, tai skaitā pašvaldību līmenī; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Augstākās administratīvās tiesas izveidi un mudina par valsts pārvaldes reformu atbildīgās iestādes piedalīties reformu gaitas paātrināšanā; uzstāj, ka paralēli centieniem panākt līdzvērtīgu pārstāvību var nodrošināt un ir jānodrošina, ka iecelšana amatos balstītos uz nopelniem, nevis uz politisko piederību;

57. pauž atzinību valdībai par panākto progresu reģionālās attīstības jomā un sagatavojot IPA līdzekļu pārvaldības nodošanu; ar gandarījumu norāda uz valsts iestāžu akreditāciju attiecībā uz IPA komponentiem, kas saistīti ar pārejas palīdzību un iestāžu izveidi, reģionālo attīstību, cilvēkresursu attīstību un lauku attīstību; aicina valdību un Komisiju paātrināt darbu, kas nepieciešams, lai nodotu atlikušo IPA komponentu, kurš attiecas un pārrobežu sadarbību; atkārtoti norāda, ka IPA ir svarīgs instruments, kas izstrādāts, lai palīdzētu valstij sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā, un mudina valdību vēl vairāk pastiprināt ministriju darba koordināciju, lai valsts varētu pilnīgi izmantot pieejamos līdzekļus;

citi AR REFORMĀM SAISTĪTI jautājumi

58. atzinīgi vērtē energoefektivitātes kampaņu un sagaida efektīvākus atjaunojamās enerģijas popularizēšanas pasākumus atbilstoši valsts potenciālam; uzsver, ka ir būtiski, efektīvi īstenojot tiesību aktus vides jomā, lai aizsargātu dabas resursus, jo īpaši ūdeni; atzīmē, ka šī valsts vēl nav paudusi apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un ka valsts līmenī ir jāizvērš diskusijas par klimata pārmaiņu radītajām negatīvajām sekām; aicina pastiprināt centienus saskaņot valsts tiesību aktus ar ES acquis šajā jomā;

59. atzinīgi vērtē panākto progresu transporta, enerģijas un telekomunikāciju tīklu modernizācijā un jo īpaši centienus pabeigt X transporta koridora izveidi; ņemot vērā to, ka dzelzceļa savienojumiem ir liela nozīme kā autoceļu transporta alternatīvai, atzinīgi vērtē valdības nodomu uzlabot vai izveidot dzelzceļa savienojumus no Skopjes uz kaimiņvalstu galvaspilsētām un aicina pabeigt dzelzceļa savienojumu izveidi VIII transporta koridorā;

60. pauž vilšanos par to, ka nav panākts progress kopīgu vēsturisku notikumu atzīmēšanā un personu godināšanā kopā ar kaimiņvalstīm no ES, kas veicinātu labāku izpratni par vēsturi un labākas kaimiņattiecības; mudina izveidot kopīgas ekspertu komitejas vēstures un izglītības jautājumos ar Bulgāriju un Grieķiju, lai palīdzētu veidot objektīvu, uz faktiem balstītu vēstures interpretāciju, stiprinātu akadēmisko sadarbību un stimulētu jauniešu vidū pozitīvu attieksmi pret kaimiņiem;

61. mudina turpināt centienus īstenot augstākajā izglītībā Boloņas procesu un sadarbību ar citām reģiona valstīm, lai veicinātu universitāšu izglītības kvalitāti; atgādina, cik svarīgs ir akadēmiskās brīvības princips;

62. apsveic valsti ar tās basketbola komandas lieliskajiem panākumiem 2011. gada Eiropas Basketbola čempionātā;

63. atzinīgi vērtē saskaņošanu starp šīs valsts un ES kopīgajām nostājām ārpolitikas jomā; pauž atbalstu šīs valsts centieniem nodibināt labas attiecības ar kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka robežas ar Kosovu demarkācija 2009. gadā ir ļāvusi uzturēt ciešākas attiecības un 2011. gada septembrī noslēgt nolīgumu par kopīgu robežkontroli; sagaida, ka tuvākajā laikā šis nolīgums sāks darboties pilnā apjomā; apsveic iestādes ar veiksmīgi organizēto Rietumbalkānu valstu ES integrācijas ministru sanāksmi, kas nesen notika Skopjē;

64. uzsver, cik liela nozīme ir reģionālajai sadarbībai kā procesa būtiskai sastāvdaļai virzībā uz Eiropas Savienību; atzinīgi vērtē pasākumus, kas vērsti uz to, lai atvieglotu pārvietošanās brīvību reģionā, un kas iekļauti līgumā ar Albāniju un Melnkalni, ļaujot to pilsoņiem šķērsot robežas un brīvi pārvietoties šajās trīs valstīs, izmantojot tikai personas apliecības; mudina paplašināt šo iniciatīvu, aptverot citas reģiona valstis;

65. atzinīgi vērtē valsts starptautisko iesaistīšanos vairākās svarīgās darbībās, piemēram, piedaloties EUFOR Althea misijā, vadot Eiropas sadarbības procesu 2012.–2013. gadā un pilnā apjomā sadarbojoties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;

66. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī šīs valsts valdībai un parlamentam.