REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nigērijā (2012/2550(RSP))
7.3.2012
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Mario Mauro, Alojz Peterle, Filip Kaczmarek, Michèle Striffler, Bogusław Sonik, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Gay Mitchell, Cristian Dan Preda, Laima Liucija Andrikienė, Santiago Fisas Ayxela, Ria Oomen-Ruijten PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0131/2012
B7-0138/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nigērijā (2012/2550(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes 1995. gada 4. decembra kopējo nostāju par Nigēriju (Nr. 95/544/KĀDP, OV L 309, 21.12.1995., 1. lpp.), kas pieņemta, pamatojoties uz ES līguma J.2. pantu,
– ņemot vērā Padomes 1997. gada 28. novembra lēmumus iepriekš minētās kopējās nostājas spēkā esamības pagarināšanu un tās īstenošanu (OV L 338, 9.12.1997., 7.-8. lpp.),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nigēriju,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Nigērijā,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Nigērija ratificēja 1993. gada 29. oktobrī,
– ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Nigērija ratificēja 1983. gada 22. jūnijā,
– ņemot vērā Nigērijas Republikas Konstitūciju un it īpaši tās noteikumus par reliģijas brīvības aizsardzību (IV nodaļa „Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību”),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. apbēdināts par nesenajiem „degvielas” dumpjiem un tajos zaudētajām dzīvībām, kurus izraisīja degvielas subsidēšanas pārtraukšana ar š. g. 1. janvāri saistībā ar radikālajām ekonomiskajām reformām, kuru mērķis teorētiski ir uzlabot fiskālo disciplīnu Āfrikas lielākajā degvielas ražošanas valstī; tā kā „degvielas subsidēšanas neizdošanās”, kā tiek pasniegts, galvenais iemesls ir valdības neefektīvā darbība un korupcija;
B. tā kā šis ļoti nepopulārais pasākums uzskatāmi parāda lielo plaisu starp valdību un saujiņu elites, no vienas puses, un vienkāršo tautu, kas iztiek ar mazāk nekā USD 2 dienā, no otras puses;
C. satriekts par nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem vairākos Nigērijas reģionos, tostarp gļēvajiem uzbrukumiem reliģiskajiem simboliem un baznīcām Ziemassvētku laikā, nogalinot un ievainojot daudz kristiešu;
D. tā kā Nigērijas valdība vēl aizvien nespēj kontrolēt situāciju;
E. šausmināts par islāmistu sektas „Boko Haram” sarīkoto pēdējo uzbrukumu vilni, lietojot šaujamieročus un bumbas un par uzbrukuma mērķi izraugoties galvenokārt policijas posteņus, un par to, ka vienā no šādiem uzbrukumiem, kas notika 20. janvārī Kano, tika nogalināti vismaz 185 cilvēki; tā kā naktī Kano izplatītajās skrejlapās „Boko Haram” brīdināja pilsētas iedzīvotājus, ka tās organizētās sacelšanās pret drošības dienestiem turpināsies, un mudināja būt neatlaidīgiem, jo šī grupa cīnās par „islāma sistēmas” ieviešanu;
F. tā kā „Boko Haram” savus uzbrukumus vērsa pret kristiešiem, turklāt Ziemassvētku dienā, kad bumbu sērijveida sprādzienos tika nogalināts daudz cilvēku, visasiņainākajā no šiem uzbrukumiem, kas notika pie katoļu baznīcas, netālu no galvaspilsētas Abudžas, dzīvību zaudējot 44 cilvēkiem, un tā kā šī grupa ir apzvērējusi izvērst reliģisku karu pret kristiešiem un padzīt viņus no lielākoties musulmaņu apdzīvotājiem valsts ziemeļiem;
G. tā kā š. g. 3. janvārī „Boko Haram” pasludināja ultimātu un atvēlēja Ziemeļnigērijā dzīvojošajiem kristiešiem trīs dienas, lai atstātu viņu apdzīvoto teritoriju; tā kā vismaz astoņu kristiešu nogalināšana, kuri š. g. 5. janvārī apmeklēja dievkalpojumu Gombē, un 20 kristiešu bērinieku nogalināšana 6. janvārī Mubi norāda uz saspīlējuma saasināšanos pēc nāvējošajiem sprādzieniem pie baznīcas Ziemassvētku dienā, kuram drīz pēc tam sekoja islāma skolas spridzināšana Dienvidnigērijā;
H. satriekts par pēdējo pašnāvnieka sarīkoto mašīnā ievietotas bumbas sprādzienu š. g. 26. februārī, kad rīta lūgšanu laikā katoļu baznīcā nemieru pārņemtajā Nigērijas centrālās daļas pilsētā Džosā tika nogalināti vismaz trīs cilvēki un ievainoti vismaz 38, šim sprādzienam izsaucot kristiešu jauniešu atriebības uzbrukumus, kuros saskaņā ar sniegtajām ziņām tika nogalināti vismaz divi musulmaņi un tika nodedzināta virkne musulmaņiem piederošu veikalu; tā kā arī par šo pēdējo uzbrukumu atbildību uzņēmusies „Boko Haram”;
I. tā kā islāmisti, kuru nosaukums nozīmē „Rietumu izglītība ir grēks”, tiek vainoti vairāk nekā 900 cilvēku nāvē aptuveni 160 dažādos uzbrukumos, kas izdarīti kopš 2009. gada jūlija; tā kā vairākos nesenajos ziņojumos norādīts uz iespējamu saikni starp „Boko Haram” un AQMI (Al Qaeda au Maghreb Islamique), kas varētu nopietni apdraudēt mieru un drošību Sāhelas reģionā;
J. tā kā pēdējos desmit gados reliģiska un etniska rakstura vardarbības aktos Nigērijas centrālajos štatos gājuši bojā tūkstošiem cilvēku, jo šajā reģionā bieži saasinās reliģiskais un etniskais saspīlējums;
K. tā kā ne musulmaņiem, ne kristiešiem nav iespējams sistemātiski piedēvēt nedz agresora, nedz cietušā lomu, jo vēsturiski šīs abas grupas ir bijušas mainītās lomās;
L. tā kā pašreizējā nestabilitāte uzsver Āfrikas visdaudzskaitlīgākās nācijas nedrošo stāvokli;
M. tā kā sakarā ar Nigērijas vadošo lomu reģionā un Subsahāras Āfrikā šīs valsts stabilitātei un demokrātijai ir būtiska nozīme arī tālāk par tās kaimiņvalstīm;
N. tā kā saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 8. pantu ES uzņemas iesaistīties regulārā politiskā dialogā ar Nigēriju par cilvēktiesībām un demokrātijas principiem, tostarp etnisko, reliģisko un rasu diskrimināciju,
1. aicina Nigērijas federālo valdību atrisināt valsts ekonomiskās un sociālās problēmas, veicot vairākus pasākumus, piemēram, novēršot efektivitātes trūkumu valdības darbā un korupciju;
2. stingri nosoda nesenos vardarbības aktus, it īpaši islāma sektas „Boko Haram” teroristiskos uzbrukumus, pauž nožēlu par traģiskajiem nāves gadījumiem nemieru piemeklētajos Nigērijas reģionos un izsaka līdzjūtību tuviniekus zaudējušajiem un ievainotajiem;
3. mudina visas kopienas būt savaldīgām un censties risināt starp Nigērijas reliģiskajām un etniskajām grupām pastāvošos strīdus mierīgā ceļā;
4. aicina federālo valdību nodrošināt nesenāko vardarbības aktu izmeklēšanu, kā arī nodrošināt to, ka šo vardarbības aktu veicēji tiek saukti pie atbildības tiesas ceļā; it īpaši aicina federālo valdību bargi vērsties pret „Boko Haram”, kas palielina savu ietekmi, ļaunprātīgi izmantojot dziļi iesakņojušos reliģisko saspīlējumu Nigērijā;
5. aicina federālo valdību veikt konkrētus un steidzamus pasākumus, lai atbalstītu etnisko un konfesiju dialogu;
6. prasa rūpīgāk izpētīt šā konflikta pamatcēloņus, tai skaitā sociālo, ekonomisko un etnisko saspīlējumu, un izvairīties no vispārīgu un novienkāršotu skaidrojumu sniegšanas, balstoties tikai uz reliģiju, jo tie nesniegs pamatu ilgtermiņa un stabilam problēmu risinājumam šajā reģionā;
7. aicina federālo valdību aizsargāt valsts iedzīvotājus un novērst vardarbības pamatcēloņus, visiem pilsoņiem nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un risinot problēmas, kas saistītas ar auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kontroli, bezdarbu un nabadzību;
8. mudina ES saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu turpināt politisko dialogu ar Nigēriju un steidzami risināt jautājumus, kas saistīti ar domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību, kura ir noteikta vispārējos, reģionālos un valsts cilvēktiesību instrumentos;
9. uzsver reģionālās sadarbības nozīmi to draudu novēršanā, kurus rada iespējamā saikne starp „Boko Haram” un AQMI (Al Qaeda au Maghreb Islamique); mudina reģiona valstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, tostarp ar attiecīgo reģionālo organizāciju palīdzību, lai novērstu „Boko Haram” un AQMI sinerģiju; aicina ES iestādes un dalībvalstis atbalstīt šos reģionāla līmeņa centienus;
10. no jauna pauž bažas par to, ka daudzās trešās valstīs netiek pilnībā un efektīvi ievērotas visu reliģisko minoritāšu tiesības uz reliģijas brīvību; šajā sakarībā uzsver, ka lūgšanas brīvība ir tikai daļa no tiesībām uz reliģijas brīvību, kas ietver arī brīvību mainīt reliģisko piederību un individuāli, kolektīvi, privāti, publiski vai institucionālā līmenī paust reliģisko pārliecību, to sludinot, praktizējot un veicot attiecīgus rituālus; šajā sakarībā uzsver, ka publiskais faktors ir reliģiskās brīvības galvenais elements un ka aizliegšana kristiešiem publiski paust savu ticību, vienlaikus viņu reliģiju noreducējot līdz privātai parādībai, ir nopietns viņu tiesību uz reliģijas brīvību pārkāpums;
11. uzsver, ka daudzās pasaules daļās vēl aizvien pastāv šķēršļi brīvai ticības praktizēšanai un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos C. Ashton un Eiropas Komisiju uzstāt uz šādu jautājumu risināšanu saistībā ar tās atbilstīgo iniciatīvu cilvēktiesību jomā;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Nigērijas federālajai valdībai, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas institūcijām, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.