REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Kazahstānā (2012/2553(RSP))
7.3.2012
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Norica Nicolai, Leonidas Donskis, Marietje Schaake, Alexander Graf Lambsdorff, Graham Watson, Marielle de Sarnez ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0135/2012
B7‑0141/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Kazahstānā(2012/2553(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, jo īpaši 2009. gada 17. februāra rezolūciju,
– ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES stratēģiju Vidusāzijai,
– ņemot vērā ES stratēģiju Vidusāzijai,
– ņemot vērā Kazahstānas un Eiropas Kopienu partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gadā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par notikumiem Žanaezenā,
– ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misijas 2011. gada 28. janvāra provizorisko ziņojumu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Kazahstānā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES un Kazahstāna pašlaik apspriež jaunu tālejošu nolīgumu, kuram vajadzētu aizstāt partnerības un sadarbības nolīgumu, kas vairs nav spēkā, un kura mērķis ir uzlabot un paplašināt abu pušu attiecības, un ir paredzēts, ka jauna sarunu kārta sāksies aprīlī;
B. tā kā 2011. gada 16. decembrī Manghistau provincē Žanaezenas pilsētā vairāk nekā 3000 cilvēku piedalījās demonstrācijā, lai atbalstītu naftas uzņēmumu strādniekus, kuri kopš maija streiko, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus;
C. tā kā policija uzbruka demonstrantiem, atklājot uguni pret neapbruņotiem streikotājiem un viņu ģimenēm, kā rezultātā saskaņā ar oficiāliem paziņojumiem gāja bojā vismaz 16 cilvēku, taču neatkarīgi avoti uzskata, ka bojāgājušo skaits ir daudz lielāks un ka ievainoto skaits sasniedz 500;
D. tā kā pēc sadursmēm Kazahstānas varas iestādes izsludināja ārkārtas stāvokli, aizliedzot žurnālistiem un neatkarīgiem novērotājiem ierasties Žanaezenā; tā kā ārkārtas stāvokli 31. janvārī tomēr atcēla;
E. tā kā 2011. gada 8. augustā Aktau pilsētas tiesa atzina naftas uzņēmumu darbinieku advokāti Natāliju Sokolovu vainīgu apsūdzībās par sociālo nesaskaņu izraisīšanu un aktīvu līdzdalību pretlikumīgos mītiņos un notiesāja viņu uz 6 gadiem par sociāla konflikta izraisīšanu;
F. tā kā Kazahstānas prezidents prasīja notikušo rūpīgi izmeklēt un izveidoja valdības komisiju, ko vada premjerministra pirmais vietnieks, kā arī aicināja starptautiskos ekspertus, tostarp no ANO, piedalīties izmeklēšanā; tā kā pret policistiem ir sākta izmeklēšana par nepienācīgu šaujamieroča pielietošanu, tomēr līdz šim nevienam no viņiem apsūdzība nav uzrādīta;
G. tā kā 6. janvārī Kazahstānas prezidents parakstīja Valsts drošības likumu, ar ko drošības dienestiem piešķirtas lielākas pilnvaras un minēts, ka cilvēkus, par kuriem tiek pieņemts, ka viņi grauj valsts tēlu pasaules mērogā, var uzskatīt par destruktīviem un viņiem jārēķinās ar attiecīgām sekām;
H. tā kā neslavas celšana joprojām ir krimināli sodāma un tā kā 2009. gada 10. jūlija likumā par izmaiņām un papildinājumiem tiesību aktos par informatīviem sakaru tīkliem interneta resursi (tīmekļa vietnes, tērzētavas, blogi, diskusiju forumi) ir pielīdzināti plašsaziņas līdzekļiem un ir noteikts, ka tie un to īpašnieki ir saucami pie atbildības par tādiem pašiem nodarījumiem;
I. tā kā 2011. gada septembrī varas iestādes pieņēma likumu par reliģiju, kurā visām reliģiskajām grupām noteikts pienākums pārreģistrēties un paredzētas normas, kas aizliedz Kazahstānas pilsoņiem brīvi praktizēt savu ticību;
J. tā kā EDSO uzskatīja, ka vispārējās vēlēšanas, kas notika 2012. gada 16. janvārī, neatbilda EDSO standartiem, jo bija plaši izplatīti pārkāpumi balsošanas norisē un izmantoti valsts resursi un saukļi, lai palielinātu valdošās partijas popularitāti, kā rezultātā netika nodrošināti apstākļi, kas vajadzīgi, lai vēlēšanas būtu patiesi plurālistiskas, tomēr šoreiz vēlēšanas tika labi vadītas tehniskā ziņā;
K. tā kā 23. janvārī Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieki ielauzās opozīcijas partijas „Alga” birojos Almati un veica kratīšanu galveno partijas biedru dzīvokļos, kā arī opozīcijas laikraksta „Vzgļad” telpās; tā kā partijas vadītājs Vladimirs Kozlovs un laikraksta galvenais redaktors Igors Viņjavskis tika apcietināti, apsūdzot viņus par kūdīšanu uz sociāliem nemieriem un aicinājumu vardarbīgi gāzt un mainīt konstitucionālo kārtību, pielietojot spēku un apdraudot Kazahstānas republikas vienotību,
L. tā kā 2. februārī policija ielauzās opozīcijas laikraksta „Golos Repubļiki”, konfiscējot printeri un citas datoriekārtas, un redaktora vietnieci Oksanu Makušinu VDK divas reizes izsauca uz savu biroju;
M. tā kā pēc tam, kad strādnieku arodbiedrību biedri un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, kas runāja un tikās ar ES ierēdņiem, arī Eiropas Parlamenta deputātiem, atgriezās valstī, Kazahstānas valsts iestādes viņus ir vajājušas, apcietinājušas un draudējušas viņiem;
N. tā kā apcietinātie aktīvisti tika pakļauti iebiedēšanai, solot, ka varas iestādes izrēķināsies ar viņu ģimenēm, ja viņi nesadarbosies, un dažiem tiek liegtas tiesības sazināties ar ārpasauli, piemēram, Kozlovam tiek liegts satikt sievu, un informācija par to, ka viņa veselības stāvoklis pasliktinās, tiek saņemta tikai no viņa advokāta;
O. tā kā 28. janvārī aptuveni 1000 cilvēku Almati piedalījās neatļautā protesta akcijā pret apspiešanu un prasīja, lai varas iestādes izbeigtu politisku vajāšanu;
P. tā kā 2010. gadā Kazahstāna pārņēma EDSO vadību un solīja veikt vairākas demokrātiskas reformas un ievērot šīs organizācijas pamatprincipus,
1. stingri nosoda policijas spēku vardarbību, apspiežot demonstrantus Žanaezenā, un prasa veikt notikumu neatkarīgu, pārredzamu, objektīvu un ticamu starptautisku izmeklēšanu;
2. uzsver, ka progresam sarunās par jauno nolīgumu ir jābalstās uz sasniegumiem politisko reformu īstenošanā, vienlaikus jo īpaši ievērojot cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiskās brīvības;
3. ņem vērā Kazahstānas valdības pausto apņemšanos izskatīt naftas uzņēmumu strādnieku likumīgās prasības un aicina veikt konkrētus pasākumus, sākt mērķtiecīgu sociālo dialogu un pienācīgi risināt darba tiesību jautājumus;
4. pauž nožēlu par plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvības pastāvīgo apspiešanu un aicina Kazahstānas valdību mazināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu kontroli;
5. pauž nožēlu par pastāvīgi īstenoto opozīcijas partiju un to vadītāju apspiešanu un aicina varas iestādes ievērot EDSO principus un saistības, ar ko garantē vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;
6. prasa nekavējoties atbrīvot advokāti Natāliju Sokolovu un Akžanatu Aminovu, kā arī opozīcijas partijas „Alga” vadītāju Vladimiru Kozlovu, laikraksta „Vzgļad” redaktoru Igoru Viņjavski, sociālos aktīvistus Seriku Sapargaliju, Ruslanu Simbinovu un Aižangulu Amirovu;
7. prasa, lai Kazahstānas varas iestādes garantētu apcietināto aktīvistu ģimeņu drošību;
8. mudina Kazahstānas varas iestādes ļaut starptautiskiem cilvēktiesību novērotājiem un vietējiem pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārstāvjiem netraucēti ierasties Kazahstānas rietumdaļā un iesaistīties neatkarīgā uzraudzībā uz vietas;
9. aicina Kazahstānas valdību pilnībā novērst visas nepilnības un trūkumus, uz kuriem norādījusi EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misija provizoriskajā ziņojumā par 16. janvāra vēlēšanām;
10. atzinīgi vērtē Kazahstānas Starptautiskā cilvēktiesību un tiesiskuma biroja direktora Jevgeņija Žovtisa un laikraksta „Vremja” žurnālista Tohņijaza Kučukova atbrīvošanu un prasa atbrīvot visus politieslodzītos;
11. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu paust šīs bažas patlaban notiekošo sarunu procesā, apspriežot uzlabotu nolīgumu, un atrast veidus, kā uzraudzīt situāciju, izmantojot starptautisko cilvēktiesību organizāciju un pilsoniskās sabiedrības grupu palīdzību, un regulāri ziņot Eiropas Parlamentam;
12. uzskata, ka uzlabota sadarbības nolīguma noslēgšana būtu jāsaista ar to politieslodzīto atbrīvošanu, kurus aizturēja saistībā ar Žanaezenas notikumiem, kā arī ar dialoga uzsākšanu par samierināšanās procesu, lai atrisinātus būtiskās problēmas;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kazahstānas Republikas valdībai un parlamentam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.