REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kazahstānu (2012/2553(RSP))
7.3.2012
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Nicole Kiil-Nielsen, Barbara Lochbihler, Bart Staes, Keith Taylor Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0135/2012
B7‑0143/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kazahstānu (2012/2553(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, it īpaši 2009. gada 17. septembra rezolūciju,
– ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju,
– ņemot vērā ES stratēģiju jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju,
– ņemot vērā Kazahstānas un Eiropas Kopienu partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gadā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par notikumiem Žanaezenā,
– ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misijas 2011. gada 28. janvāra provizorisko ziņojumu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Kazahstānā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā notiek sarunas par jaunu vērienīgu ES un Kazahstānas nolīgumu, kam būtu jāaizstāj spēku zaudējušais partnerības un sadarbības nolīgums (PSN) un kura mērķis ir stiprināt un padziļināt abu pušu attiecības;
B. tā kā 2011. gada 16. decembrī sakarā ar Kazahstānas neatkarības dienu Manghistau provinces Žanaezenas pilsētas galvenajā laukumā vairāk nekā 3000 cilvēku piedalījās demonstrācijā, lai atbalstītu naftas uzņēmuma strādniekus, kuri kopš maija streiko, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus;
C. tā kā policija uzbruka demonstrantiem, atklājot uguni pret civiliedzīvotājiem, tostarp neapbruņotiem streikotājiem un viņu ģimenēm, kā rezultātā saskaņā ar oficiāliem paziņojumiem gāja bojā vismaz 16 cilvēku, taču neatkarīgi avoti uzskata, ka bojāgājušo skaits ir daudz lielāks — līdz pat 500;
D. tā kā pēc sadursmēm Kazahstānas varas iestādes izsludināja ārkārtas stāvokli, ierobežojot žurnālistu un neatkarīgo novērotāju iebraukšanu Žanaezenā; tā kā ārkārtas stāvoklis tika pagarināts un to 31. janvārī tomēr atcēla;
E. tā kā 2011. gada 8. augustā Aktau pilsētas tiesa atzina naftas uzņēmuma darbinieku juristi Natāliju Sokolovu, kura atbalstīja strādniekus saistībā ar darba samaksas neatbilstību, par vainīgu apsūdzībās par sociālo nesaskaņu izraisīšanu un aktīvu līdzdalību pretlikumīgos mītiņos un piesprieda viņai 6 gadu cietumsodu par sociāla konflikta izraisīšanu;
F. tā kā Kazahstānas prezidents prasīja notikušo rūpīgi izmeklēt un izveidoja valdības komisiju premjerministra pirmā vietnieka vadībā, kā arī aicināja starptautiskos ekspertus, tostarp no ANO, piedalīties izmeklēšanā; tā kā pret vairākiem policistiem ir sākta izmeklēšana par nepienācīgu šaujamieroča pielietošanu, tomēr līdz šim nevienam no viņiem apsūdzība nav uzrādīta;
G. tā kā cilvēktiesību aizstāvju grupas un plašsaziņas līdzekļi ir ziņojuši par iespējamo slikto izturēšanos pret aizturētajiem un viņu spīdzināšanu nopratināšanas laikā pēc sadursmēm, kā arī minēti Bazarbaja Kenžebajeva nāves apstākļi, kurš nomira apcietinājumā no zarnu plīsuma pēc saņemtajiem sitieniem;
H. tā kā pret vairāk nekā 40 vietējiem iedzīvotājiem apgabala galvaspilsētā Aktau uzsākts tiesas process par iespējamo iesaistīšanos nemieros, kuru rezultātā bija bojāgājušie;
I. tā kā 6. janvārī Kazahstānas prezidents parakstīja likumu par valsts drošību, ar ko paplašina drošības dienestu pilnvaras un apstiprina, ka personas, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas kaitē valsts tēlam starptautiskā mērogā, var tikt klasificētas kā „destruktīvas” ar visām no tā izrietošām sekām;
J. tā kā goda aizskaršana un neslavas celšana joprojām ir krimināli sodāma un tā kā ar 2009. gada 10. jūlija likumu, ar ko ievieš izmaiņas un papildinājumus tiesību aktos par informatīviem sakaru tīkliem, interneta resursi (tīmekļa vietnes, tērzētavas, tīmekļa dienasgrāmatas, diskusiju forumi) tiek pielīdzināti plašsaziņas līdzekļiem, un ir noteikts, ka tie un to īpašnieki ir saucami pie atbildības par tādiem pašiem nodarījumiem;
K. tā kā 2011. gada septembrī varas iestādes pieņēma likumu par reliģiju, ar ko visām reliģiskajām grupām uzliek par pienākumu pārreģistrēties un paredz normas, kuras aizliedz Kazahstānas pilsoņiem brīvi praktizēt savu ticību;
L. tā kā EDSO uzskatīja, ka 2012. gadā notikušās vispārējās vēlēšanas neatbilda EDSO standartiem, jo plašā mērogā tika novēroti pārkāpumi balsošanas norisē un izmantoti valsts resursi un lozungi, lai palielinātu valdošās partijas popularitāti, un tādējādi netika radīti nepieciešamie apstākļi patiesi plurālistisku vēlēšanu organizēšanai, lai gan šoreiz vēlēšanas tika labi vadītas tehniskā ziņā;
M. tā kā 23. janvārī Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieki pārmeklēja nereģistrētās opozīcijas partijas „Alga” birojus Almati un veica kratīšanu vadošo partijas biedru dzīvokļos, kā arī opozīcijas laikraksta „Vzgļad” telpās; tā kā tika aizturēti partijas „Alga” vadītājs Vladimirs Kozlovs un pilsoniskās sabiedrības aktīvists Seriks Sapargalijs un viņiem tika izvirzīta apsūdzība par kūdīšanu uz sociāliem nemieriem un tā kā laikraksta galvenais redaktors Igors Viņjavskis tika aizturēts par aicinājumu vardarbīgi gāzt un mainīt konstitucionālo kārtību, pielietojot spēku un apdraudot Kazahstānas Republikas vienotību; tā kā 6. janvārī tika aizturēta partijas „Alga” biedre Aižangula Amirova par kūdīšanu uz sociāliem nemieriem; tā kā diviem citiem opozīcijas aktīvistiem, proti, Bolatam Atabajevam un Žanbolatam Mamajam, arī tika izvirzīta apsūdzība par kūdīšanu uz sociāliem nemieriem;
N. tā kā 2. februārī policija pārmeklēja opozīcijas laikraksta „Golos Respubļiki” biroju, konfiscējot printeri un citas datoriekārtas, un redaktora vietnieci Oksanu Makušinu VDK divas reizes izsauca uz nopratināšanu;
O. tā kā 28. janvārī aptuveni 1000 cilvēku Almati piedalījās neatļautā protesta akcijā pret represijām, prasot varas iestādēm izbeigt politisko vajāšanu; tā kā varas iestādes pēc tam lēma par triju vadošo sociāldemokrātiskās partijas „Azat” biedru īstermiņa administratīvo aizturēšanu par protesta akcijas organizēšanu, kā arī ar naudas sodu sodīja citus demonstrācijas dalībniekus;
P. tā kā 25. februārī sakarā ar citu neatļautu demonstrāciju Almati, kurā dalībnieki protestēja pret represijām, tostarp pret cilvēku nogalināšanu Žanaezenā, varas iestādes pirms demonstrācijas aizturēja trīs vadošos sociāldemokrātiskās partijas „Azat” biedrus, lai nepieļautu viņu piedalīšanos demonstrācijā, un vēlāk viņiem piesprieda divu līdz 15 dienu administratīvos sodus; tā kā simtiem policistu patrulēja miermīlīgās protesta akcijas tuvumā; tā kā vairāk nekā desmit citu personu tika sodītas ar naudas sodu par aktīvu piedalīšanos protesta akcijā;
Q. tā kā Kazahstāna 2010. gadā bija EDSO priekšsēdētāja valsts un apņēmās veikt vairākas demokrātiskas reformas, kā arī ievērot šīs organizācijas pamatprincipus,
1. stingri nosoda policijas spēku vardarbību, apspiežot demonstrantus Žanaezenā, un prasa veikt šo notikumu neatkarīgu, pārredzamu, objektīvu un uzticamu starptautisku izmeklēšanu, kā arī izmeklēt tos gadījumus, kad policija, iespējams, pārmērīgi izmantojusi spēku, slikti izturējusies pret aizturētajiem, un tie tikuši spīdzināti;
2. uzsver, ka progresam sarunās par jauno nolīgumu ir jābalstās uz sasniegumiem politisko reformu īstenošanā, vienlaikus jo īpaši ievērojot cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiskās brīvības;
3. ņem vērā Kazahstānas valdības pausto apņemšanos izskatīt naftas uzņēmuma strādnieku likumīgās prasības un aicina veikt konkrētus pasākumus, sākt mērķtiecīgu sociālo dialogu, pienācīgi risināt darba tiesību jautājumus un pārtraukt pret naftas uzņēmuma strādniekiem vērstu rīcību, sodot viņus par piedalīšanos streikos 2011. gadā, un šajā sakarībā pauž bažas par naftas uzņēmuma strādnieku aizturēšanu, kuru vidū ir Talgats Saktaganovs, Roza Tuletajeva, Maksats Dosmugambetovs, Natālija Ažigaļjeva, Aimana Ungarbajeva un Žanara Saktaganova, kā arī par Akžanata Animova arestu saistībā ar 16. decembrī notikušajām sadursmēm ar policiju;
4. aicina EĀDD cieši novērot un uzraudzīt to personu tiesas procesu, kuras apsūdzētas demonstrāciju organizēšanā, un par to ziņot Eiropas Parlamentam;
5. pauž nožēlu par plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvības pastāvīgo apspiešanu un aicina Kazahstānas valdību mazināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu kontroli;
6. pauž nožēlu par pastāvīgi īstenotajiem stingrajiem pasākumiem pret opozīcijas partijām un to vadītājiem un aicina varas iestādes ievērot EDSO principus un saistības, ar ko garantē vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;
7. prasa nekavējoties atbrīvot advokāti Natāliju Sokolovu un Akžanatu Aminovu; kā arī opozīcijas partijas „Alga” vadītāju Vladimiru Kozlovu, laikraksta „Vzgļad” redaktoru Igoru Viņjavski, sociālos aktīvistus Seriku Sapargaliju, Ruslanu Simbinovu un Aižangulu Amirovu;
8. mudina Kazahstānas varas iestādes neierobežot starptautisko cilvēktiesību novērotāju un vietējo pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārstāvju apmeklējumus Rietumkazahstānā un viņu iesaistīšanos patiesi neatkarīgā uzraudzībā;
9. aicina Kazahstānas valdību pilnībā novērst visas nepilnības un trūkumus, uz kuriem norādījusi EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misija provizoriskajā ziņojumā par 16. janvāra vēlēšanām;
10. atzinīgi vērtē Kazahstānas Starptautiskā cilvēktiesību un tiesiskuma biroja direktora Jevgeņija Žovtisa un laikraksta „Vremja” žurnālista Tohņijaza Kučukova atbrīvošanu un prasa atbrīvot visus politieslodzītos;
11. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu paust šīs bažas patlaban notiekošo sarunu procesā, apspriežot uzlabotu nolīgumu, un atrast veidus, kā uzraudzīt situāciju, izmantojot starptautisko cilvēktiesību organizāciju un pilsoniskās sabiedrības grupu palīdzību, un regulāri ziņot Eiropas Parlamentam;
12. uzskata, ka uzlabota sadarbības nolīguma noslēgšana būtu jāsaista ar to politieslodzīto atbrīvošanu, kurus aizturēja saistībā ar Žanaezenas notikumiem, kā arī ar dialoga uzsākšanu par samierināšanās procesu, lai atrisinātus būtiskās problēmas;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kazahstānas Republikas valdībai un parlamentam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.