REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kazahstānu (2012/2553(RSP))

7.3.2012

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Paul Murphy, Søren Bo Søndergaard, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā

B7‑0144/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kazahstānu (2012/2553(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, jo īpaši 2009. gada 17. septembra rezolūciju,

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES stratēģiju Vidusāzijai,

–   ņemot vērā ES stratēģiju Vidusāzijai,

–   ņemot vērā EK un Kazahstānas partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gadā,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par notikumiem Žanaezenā,

–   ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/DICB) vēlēšanu novērošanas misijas 2011. gada 28. janvāra provizorisko ziņojumu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Kazahstānā,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Parlamenta nostāju attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomes 19. sesiju,

–   ņemot vērā Kazahstānas Republikas ģenerālprokurora paziņojumu par notikumiem Žanaezenas pilsētā laikā no 2011. gada 16. decembra līdz 2012. gada 25. janvārim,

–   ņemot vērā ES delegācijas Kazahstānas Republikā paziņojumu 2012. gada 28. un 29. februārī,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES un Kazahstāna risina sarunas par jaunu un vērienīgu nolīgumu, kurš aizstās PSN un kura mērķis ir uzlabot un padziļināt abu pušu attiecības, tomēr šīs sarunas faktiski ir apturētas kopš cilvēku nogalināšanas Žanaezenā pagājušā gada decembrī;

B.  tā kā 2011. gada 16. decembrī Manghistau apgabala Žanaezenas pilsētā vairāk nekā 3000 cilvēku piedalījās mierīgā demonstrācijā, lai atbalstītu naftas uzņēmumu strādniekus, kuri kopš 2011. gada maija streiko, pieprasot tiesības izvēlēties savus arodbiedrības pārstāvjus un ievērot valstī pieņemtās samaksas likmes par darbu bīstamos apstākļos un attālās vietās;

C. tā kā policijas specvienības un Nacionālās drošības komitejas (NDK) vienības uzbruka demonstrantiem, atklājot uguni pret neapbruņotiem streikotājiem un viņu ģimenēm, kā rezultātā saskaņā ar oficiāliem paziņojumiem gāja bojā vismaz 16 cilvēku (14 Žanaezenas pilsētā un 2 netālajā Šetpes pilsētā), taču neatkarīgi avoti uzskata, ka bojāgājušo skaits ir daudz lielāks un ka ievainoto skaits sasniedz 500;

D. tā kā pēc sadursmēm Kazahstānas varasiestādes izsludināja ārkārtas stāvokli, aizliedzot žurnālistiem un neatkarīgiem novērotājiem ierasties Žanaezenā; tā kā ārkārtas stāvokli 31. janvārī tomēr atcēla;

E.  tā kā 2011. gada 8. augustā Aktau pilsētas tiesa atzina naftas uzņēmumu darbinieku advokāti Natāliju Sokolovu par vainīgu apsūdzībās par sociālo nesaskaņu izraisīšanu un aktīvu līdzdalību pretlikumīgos mītiņos un notiesāja viņu uz 6 gadiem cietumā par sociāla konflikta veicināšanu;

F.  tā kā Kazahstānas prezidents prasīja notikušo rūpīgi izmeklēt un izveidoja valdības komisiju, ko vada premjerministra pirmais vietnieks, kā arī aicināja izmeklēšanā piedalīties starptautiskos ekspertus, tostarp no ANO; tā kā pret policistiem ir sākta izmeklēšana par nepienācīgu šaujamieroča pielietošanu, tomēr līdz šim nevienam no viņiem apsūdzība nav uzrādīta;

G. tā kā nekas nav darīts, lai veiktu izmeklēšanu vai vērstos pret prezidenta administrācijas vadītāju, kurš, iespējams, deva pavēli šaut uz protestētājiem, vai pret iekšlietu ministru Kalmukhanbet Kasymov, kurš ir lielījies ar to, ka ir atbildīgs par pavēli atklāt uguni;

H. tā kā kopš 2011. gada decembra Žanaezenā aptuveni 43 streika aktīvisti, tostarp Akzhanat Aminov, Yestai Karashaev, Natalya Azhigalieva, Aiman Ongarbaeva, Zhanara Saktaganova, Talat Saktaganov, Maksat Dosmagambetov, Roza Tuletaeva un citi, ir apcietināti un apsūdzēti par nodarījumiem, par kuriem var piespriest līdz sešus gadus ilgu cietumsodu; tā kā daudzi musulmaņu jaunieši tika arestēti Uraļskas pilsētā 2012. gada 3. februārī, pamatojoties uz aizdomām par masu nekārtību organizēšanu Žanaezenā;

I.   tā kā 2012. gada 23. janvārī Nacionālās drošības komitejas (NDK) darbinieki pārmeklēja opozīcijas partijas „Alga” un opozīcijas laikraksta „Vzgļad” birojus Almatā, kā arī veica kratīšanu vadošo partijas biedru dzīvokļos; tā kā partijas „Alga” vadītājs Vladimirs Kozlovs un laikraksta galvenais redaktors Igors Viņjavskis tika apcietināti, apsūdzot viņus par kūdīšanu uz sociāliem nemieriem un aicinājumu vardarbīgi gāzt un mainīt konstitucionālo kārtību, pielietojot spēku un apdraudot Kazahstānas Republikas vienotību;

J.   tā kā 2012. gada 2. februārī policija ielauzās opozīcijas laikraksta „Golos Repubļiki” birojā, konfiscējot printeri un citas datoriekārtas, un redaktora vietniece Oksana Makušina divas reizes tika izsaukta uz NDK;

K. tā kā ir uzsākta kriminālizmeklēšana pret neatkarīgās arodbiedrības „Zhanartu” un Kazahstānas Sociālistiskās kustības vadītājiem Ainur Kurmanov un Esenbek Ukteshbayev; tā kā cietumnieku tiesību aktīvists Vadim Kuramshin ir apcietināts un viņam ir izvirzīta kriminālapsūdzība par kampaņu pret korupciju; tā kā neatkarīgās arodbiedrības aktīvistam Aidos Sadykov ir atteikta amnestija, neatbrīvojot viņu no pēdējiem 4 mēnešiem ieslodzījumā; tā kā pret kampaņas „Lieciet iedzīvotāju mājas mierā” aktīvistiem pastāvīgi tiek vērstas represijas un aresti;

L.  tā kā laikraksts „Vzgļad” 2012. gada 28. februārī sniedza informāciju, ka strādniekiem, kuri prasa algas pielikumu Kazakmys raktuvēs Karagandas reģionā, uzņēmuma vadības pārstāvis draudēja, ka „ja jūs nolemsiet organizēt otru Žanaezenu, sargiem tiks izsniegti ieroči un dota atļauja šaut”;

M. tā kā 6. janvārī Kazahstānas prezidents parakstīja likumu par nacionālo drošību, ar ko paplašina drošības dienestu pilnvaras un apstiprina, ka personas, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas kaitē valsts tēlam starptautiskā mērogā, var tikt klasificētas kā „destruktīvas” un pakļautas represijām;

N. tā kā neslavas celšana joprojām ir krimināli sodāma un tā kā 2009. gada 10. jūlija likumā par izmaiņām un papildinājumiem tiesību aktos par informatīviem sakaru tīkliem interneta resursi (tīmekļa vietnes, tērzētavas, blogi, diskusiju forumi) ir pielīdzināti plašsaziņas līdzekļiem un ir noteikts, ka tie un to īpašnieki ir saucami pie atbildības par tādiem pašiem nodarījumiem;

O. tā kā 2011. gada septembrī varas iestādes pieņēma likumu par reliģiju, ar ko visām reliģiskajām grupām uzliek par pienākumu pārreģistrēties un paredz normas, kuras aizliedz Kazahstānas pilsoņiem brīvi praktizēt savu ticību;

P.  tā kā EDSO atzina, ka 2012. gada 16. janvārī notikušās vispārējās vēlēšanas neatbilda EDSO standartiem, jo plašā mērogā tika liegta opozīcijas kandidātu un partiju izvirzīšana, tika novēroti pārkāpumi balsošanas norisē un valsts resursi un lozungi tika izmantoti, lai palielinātu valdošās partijas popularitāti, tādējādi neradot nepieciešamos apstākļus patiesi plurālistisku vēlēšanu organizēšanai, lai gan šoreiz vēlēšanas tika labi vadītas tehniskā ziņā;

Q. tā kā 28. janvārī aptuveni 1000 cilvēku Almatā piedalījās neatļautā protesta akcijā pret apspiešanu un prasīja, lai varasiestādes izbeigtu politisku vajāšanu;

R.  tā kā opozīcijas partijas OSDP/Azat vadītāji Bolat Abilov un Amirzhan Kosanov un 28 citi cilvēki 2012. gada 25. februārī Almatā tika arestēti par piedalīšanos naftas uzņēmumu strādnieku atbalsta demonstrācijā un B. Abilov un A. Kosanov vēlāk uzsāka badastreiku;

S.  tā kā Žanaezenas 2011. gada notikumu komiteja paziņoja arī par lēmumu sākt stafetes veida badastreiku no 2012. gada marta līdz decembrim, prasot taisnīgi izmeklēt Žanaezenas notikumus;

T.  tā kā opozīcijas partijas paziņoja par plāniem 24. martā veikt protesta akcijas Almatā, atzīmējot 100 dienas kopš Žanaezenā notikušajām nogalināšanām;

U. tā kā Kazahstāna 2010. gadā bija EDSO priekšsēdētāja valsts un apņēmās veikt vairākas demokrātiskas reformas, kā arī ievērot šīs organizācijas pamatprincipus;

V. tā kā ANO Cilvēktiesību padomes 19. sesijā 2012. gada februārī ārlietu ministrs Erzhan Kazykhanov pieteica Kazahstānas kandidatūru dalībai ANO Cilvēktiesību padomē,

1.  stingri nosoda policijas spēku vardarbību pret mierīgajiem demonstrantiem Žanaezenā un prasa veikt šo notikumu neatkarīgu, pārredzamu, objektīvu un uzticamu starptautisku izmeklēšanu, kā arī izmeklēt neatkarīgo arodbiedrību un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu avotu sniegto pārliecinošo informāciju par to, ka policija izmantojusi pārmērīgu spēku, slikti izturējusies pret aizturētajiem, un tie tikuši spīdzināti;

2.  ņemot vērā ievērojamo situācijas pasliktināšanos, ko Kazahstānas valdība pēdējā laikā ir pieļāvusi cilvēktiesību jomā, tostarp attiecībā uz ieslodzīto tiesībām, tiesiskumu, vēlēšanu demokrātiju, demokrātiskajām brīvībām, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plašiem opozīcijas aktīvistu arestiem, sarunas par jaunu nolīgumu ar Kazahstānu nebūtu jāatjauno, kamēr Kazahstānas valdība nebūs panākusi ievērojamu progresu šajos jautājumos;

3.  pieņem zināšanai Kazahstānas valdības pasludināto gatavību risināt naftas uzņēmumu strādnieku likumīgās prasības, norāda uz Kazahstānas valdības iepriekšējiem šāda veida solījumiem, kuri pēc tam ir tikuši ignorēti, un prasa izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju, iesaistot arodbiedrību un cilvēktiesību aktīvistus, kuri var palīdzēt noskaidrot faktus par nogalināšanām Žanaezenā un Šetpē;

4.  uzskata, ka naftas uzņēmumu strādnieku pamatotās prasības ir jāizpilda un ka ir jānodrošina pilna apjoma kompensācija visām valsts drošības spēku ievainotajām personām un nogalināto ģimenēm;

5.  nosoda plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvības pastāvīgo apspiešanu un aicina Kazahstānas valdību pilnībā izbeigt elektronisko un drukāto plašsaziņas līdzekļu kontroli;

6.  nosoda pastāvīgi īstenoto opozīcijas partiju un organizāciju un to vadītāju apspiešanu un aicina varasiestādes ievērot principus un saistības, kas garantē vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;

7.  prasa nekavējoties atbrīvot advokāti Natāliju Sokolovu un izbeigt kriminālizmeklēšanu pret visām iepriekšminētajām personām;

8.  atzinīgi vērtē Kazahstānas Starptautiskā cilvēktiesību un tiesiskuma biroja direktora Jevgeņija Žovtisa un laikraksta „Vremja” žurnālista Tohņijaza Kučukova atbrīvošanu un prasa nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos;

9.  mudina Kazahstānas varasiestādes neierobežot starptautisko cilvēktiesību novērotāju un arodbiedrību darbinieku, kā arī vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, strādnieku organizāciju un arodbiedrību pārstāvju apmeklējumus Rietumkazahstānā un viņu iesaistīšanos neatkarīgā uzraudzībā uz vietas;

10. aicina Kazahstānas valdību pilnībā novērst visas nepilnības un trūkumus, uz kuriem norādījusi EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misija provizoriskajā ziņojumā par 16. janvāra vēlēšanām, un atļaut dibināt un reģistrēt visas partijas un arodbiedrības;

11. aicina ES Ārējās darbības dienestu paust šīs bažas Kazahstānas varasiestādēm un atrast veidus, kā novērot situāciju, izmantojot starptautisko cilvēktiesību organizāciju un pilsoniskās sabiedrības grupu palīdzību, un regulāri ziņot Eiropas Parlamentam;

12. uzskata, ka pašreizējā politika par attiecībām ar autoritārām valdībām šajā reģionā ir neveiksmīga, un prasa izmainīt Eiropas Savienības un Kazahstānas attiecību stratēģiju, pārtraucot visas diskusijas par drošību un energoapgādes drošību, ja nenotiek nopietni uzlabojumi cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kazahstānas Republikas valdībai un parlamentam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.