Procedūra : 2011/2962(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0224/2012

Iesniegtie teksti :

B7-0224/2012

Debates :

Balsojumi :

PV 10/05/2012 - 12.56
CRE 10/05/2012 - 12.56

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0203

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 167kWORD 92k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0223/2012
2.5.2012
PE486.790v01-00
 
B7-0224/2012

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par jūras pirātismu (2011/2962(RSP))


Roberts Zīle, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Peter van Dalen, Oldřich Vlasák, Paweł Robert Kowal, Jacqueline Foster ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par jūras pirātismu (2011/2962(RSP))  
B7‑0224/2012

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2008. gada 20. maija rezolūciju par integrētu Eiropas Savienības jūrlietu politiku(1),

–   ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par jūras pirātismu, jo īpaši 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par pirātismu jūrā(2) un 2009. gada 26. novembra rezolūciju par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē(3),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

–   ņemot vērā ANO 1988. gada konvenciju, lai apkarotu nelikumīgas pret jūras navigācijas drošību vērstas darbības,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2008. gada 15. maija Rezolūciju Nr. 1814(2008), 2008. gada 2. jūnija Rezolūciju Nr. 1816(2008), 2008. gada 7. oktobra Rezolūciju Nr. 1838(2008), 2008. gada 16. decembra Rezolūciju Nr. 1851(2008), 2009. gada 16. janvāra Rezolūciju Nr. 1863(2009), 2009. gada 30. novembra Rezolūciju Nr. 1897(2009), 2010. gada 27. aprīļa Rezolūciju Nr. 1918(2010), 2010. gada 23. novembra Rezolūciju Nr. 1950(2010), 2011. gada 11. aprīļa Rezolūciju Nr. 1976(2011), 2011. gada 30. septembra Rezolūciju Nr. 2010(2011), 2011. gada 24. oktobra Rezolūciju Nr. 2015(2011), 2011. gada 22. novembra Rezolūciju Nr. 2020(2011), kā arī 2012. gada 22. februāra Rezolūciju Nr. 2036(2012) par stāvokli Somālijā,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 19. septembra Vienoto rīcību 2008/749/KĀDP par Eiropas Savienības militārās koordinācijas darbību, atbalstot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1816 (2008) (EU NAVCO)(4),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 10. novembra Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP(5) un Padomes 2010. gada 7. decembra Lēmumu 2010/766/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ATALANTA(6),

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. marta lēmumu pagarināt EU-NAVFOR ATALANTA pilnvaras līdz 2014. gadam un paplašināt šo militāro spēku operāciju teritoriju,

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 15. februāra Lēmumu 2010/96/KĀDP un Padomes 2010. gada 31. marta Lēmumu 2010/197/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju „EUTM Somālija”,

–   ņemot vērā krīzes pārvarēšanas koncepciju, par kuru 2011. gada 16. decembrī vienojās Ārlietu padome attiecībā uz Padomes reģionālo jūrniecības spēju izveides (RMCB) misiju,

–   ņemot vērā Stratēģisko programmu Āfrikas ragam, ko Padome pieņēma 2011. gada 14. novembrī, lai noteiktu vadlīnijas ES darbībai šajā reģionā,

–   ņemot vērā 2008. gada 9. jūnijā Džibutijā parakstīto vienošanos par varas sadali, kuras mērķis bija uzsākt visaptverošu nacionālo izlīgumu un izveidot stipru un iekļaujošu politisko savienību, kas varētu nodrošināt mieru, panākt izlīgumu valstī un atjaunot centralizētu valsts varu;

–   ņemot vērā 2012. gada 23. februārī Londonā notikušajā konferencē par Somāliju pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā jūras transports jau izsenis ir bijis viens no Eiropas ekonomiskās izaugsmes un labklājības stūrakmeņiem un vairāk nekā 80 % pasaules tirdzniecības pārvadājumu ir jūras pārvadājumi;

B.  tā kā pirātisms un bruņota laupīšana jūrā ir jāapkaro koordinēti, par pamatu izmantojot UNCLOS tiesisko regulējumu; tā kā Konvencijas 100. pantā noteikts, ka visām valstīm ir pienākums sadarboties, lai izskaustu pirātismu;

C. tā kā jūras pirātisms ir joprojām neatrisināta problēma, turklāt Indijas okeāna rietumdaļā, jo īpaši Somālijas un Āfrikas Raga ūdeņos, pirātisma izplatība strauji palielinās, taču tas notiek arī citās jūras teritorijās, tostarp arī Dienvidaustrumāzijā un Rietumāfrikā, tādējādi šī bīstamā problēma arvien spēcīgāk apdraud gan jūrnieku, gan citu cilvēku dzīvību un drošību, reģiona attīstību un stabilitāti, jūras vidi, pasaules tirdzniecību, visus jūras transporta un pārvadājumu veidus, tostarp zvejas kuģus, kā arī humānās palīdzības piegādi;

D. tā kā ik gadu 10 000 Eiropas kuģu pārvietojas pa bīstamām jūras teritorijām un līdz ar to, neraugoties uz dzīvības briesmām un drošības aspektiem, pirātisms ir arī ekonomiska rakstura problēma, jo tas apdraud starptautiskos komerciālos kuģošanas maršrutus un atstāj būtiski negatīvu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību;

E.  tā kā uzbrukumu mēģinājumu skaits pieaug, 2011. gadā tika ziņots, ka tika nolaupīti 28 kuģi un 470 jūrnieki, 15 tika nogalināti un patlaban 7 kuģi tiek turēti gūstā, pieprasot izpirkumu, un Somālijā gūstā atrodas aptuveni 190 jūrnieki, kas ilgstoši tiek turēti šausmīgos un necilvēciskos apstākļos;

F.  tā kā pirāti savu taktiku un metodes pastāvīgi pilnveido un ir paplašinājuši darbības rādiusu, par bāzes kuģiem izmantojot lielāka izmēra nolaupītos kuģus;

G. tā kā viens no pirātisma problēmas iemesliem ir ieilgusī politiskā nestabilitāte Somālijā, kura veicina šīs problēmas pastiprināšanos, un atsevišķi Somālijas iedzīvotāji pirātismu joprojām uzskata par ienesīgu un dzīvotspējīgu ienākumu avotu;

H. tā kā pirātismu nevar uzveikt tikai ar militāriem līdzekļiem, bet tā uzveikšana ir atkarīga galvenokārt no sekmīgas miera, attīstības un valsts veidošanas veicināšanas Somālijā,

I.   tā kā pirātisma problēma negatīvi ietekmē arī visu reģionu, kurā zvejas darbības ir kļuvušas par bīstamu uzņēmējdarbības veidu, un tas attiecas ne tikai uz ES kuģiem, kuri zvejo, piemēram, Seišelu ūdeņos saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp ES un Seišelu republiku, bet arī uz vietējiem zvejniekiem, kuriem ES sniedz nozares atbalstu; paturot prātā, ka vietējiem zvejniekiem nav pieejamas tādas pašas iespējas sevi aizsargāt nedz finansiālā, nedz cilvēkresursu kapacitātes ziņā, kādas ir ES traleriem;

J.   tā kā ES ir lielākā līdzekļu devēja Somālijai, un līdz šim tās saistības attīstības palīdzībai ir EUR 215,4 miljoni no Eiropas Attīstības fonda (EAF) laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam; tā kā šī finansējuma galvenais mērķis ir atbrīvot cilvēkus no nabadzības, dodot iespējas pašpietiekamai ekonomiskai izaugsmei, un nodrošināt paliekošu stabilitāti valstī, lai vērstos pret pirātisma pamatcēloņiem, finansējot projektus pārvaldības, izglītības, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un lai atbalstītu ar pamatjomām nesaistītās nozares (veselības un vides aizsardzību, ūdens un sanitārijas jomas);

K. tā kā patlaban daudzas dalībvalstis pašas izstrādā savus noteikumus par bruņotas apsardzes nodrošināšanu uz tirdzniecības kuģiem;

1.  pauž visdziļākās bažas par tiem nerimstošajiem un pieaugošajiem draudiem jūrnieku un citu personu drošībai, reģionālajai stabilitātei un visu veidu jūras transportam un kuģošanai, tostarp zvejas darbībām, kurus izraisa pirātisms un bruņota laupīšana, kas vērsta pret starptautiskiem un ES zvejas, tirdzniecības un pasažieru kuģiem Indijas okeāna Āfrikas piekrastes tuvumā, jo īpaši Somālijas un Āfrikas raga ūdeņos;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami apsvērt veidus, kā atbrīvot simtiem jūrasbraucēju, kas saņemti gūstā, tādējādi izbeidzot viņu ieilgušo un šaušalīgo ieslodzījumu pie saviem sagūstītājiem un dodot viņiem iespēju atgriezties mājās, un vienlaikus izbeidzot nolaupīto kuģu aizturēšanu;

3.  atzīmē ES dalībvalstu, NATO un ASV starptautisko jūras spēku ieguldījumu jūrniecības drošībā Somālijas piekrastē, veicot trīs galvenās pret pirātismu vērstās jūras misijas reģionā (EU NAVFOR, CTF-150/151 un TF-508 NATO operācijas Ocean Shield ietvaros);

4.  uzsver, ka vajadzīga ciešāka sadarbība visos līmeņos, lai novērstu ES un NATO misiju nevajadzīgu pārklāšanos, jo abas organizācijas — gan ES, gan NATO, pamatojoties uz savu lēmumu pieņemšanas autonomiju, darbojas šajā teritorijā, tām ir vienādas intereses un tās lielā mērā izmanto vienu un to pašu Eiropas valstu līdzekļus;

5.  visnotaļ atzinīgi vērtē Londonas konferenci par Somāliju, kas notika Lancaster House 2012. gada 23. februārī, un tās rezultātā sagatavoto Communiqué, kurā pausta arī starptautiskās sabiedrības apņēmība izskaust pirātismu, nozares partneru centieni cīņā pret pirātismu un aicinājums plašāk piemērot uz kuģiem labas pārvaldības prakses, kā arī apliecinājums tam, ka netiks pieļauts, ka pirātismā vainojamie varētu palikt nesodīti; kā arī atzinīgi vērtē aicinājumu panākt tiesu sistēmas kapacitātes palielināšanos, lai varētu tiesāt un apcietināt pirātismā vainojamos gan Somālijā, gan citur šajā reģionā;

6.  atzīmē Padomes 2012. gada 27. februāra lēmumu pagarināt EU-NAVFOR operācijas ATALANTA pilnvaras līdz 2014. gadam;

7.  atzīmē Ārlietu padomes 2011. gada 12. decembra lēmumu par reģionālās jūrniecības spēju izveides (RMCB) misijas sagatavošanu, kas būs reģionāla piekrastes policijas spēku un tiesnešu apmācības misija; raizējas par šo misiju, ņemot vērā iepriekšējo ES apmācības misiju nepilnības, jo īpaši EUPOL misijas Afganistānā gadījumā;

8.  uzsver — jo ilgāk pirāti netiks sodīti, jo vairāk pieaugs viņu noziegumu skaits; pauž nožēlu par to, ka neraugoties uz ES nolīgumiem ar trešām valstīm (Keniju, Seišelām, Maurīciju, Puntlandi, Somālilendu, Somāliju) un uz starptautisko tiesisko regulējumu, daudzi pirāti un citi noziedznieki joprojām nav arestēti vai arī bieži tiek atbrīvoti pienācīgu tiesisku pierādījumu trūkuma dēļ, un arī dažām ES dalībvalstīm nav atbilstīgu krimināllikumu attiecībā uz pirātismu starptautiskajos ūdeņos;

9.  šajā sakarībā prasa nekavējoties veikt efektīvus pasākumus, lai uzsāktu kriminālvajāšanu un sodītu personas, kuras tur aizdomās par pirātismu, un mudina trešās valstis un ES dalībvalstis — ja tas vēl nav izdarīts — transponēt savos tiesību aktos visas normas, kas noteiktas ANO Jūras tiesību konvencijā un ANO Konvencijā par tādu prettiesisku darbību novēršanu, kuras apdraud jūras navigācijas drošību, lai cīnītos pret pirātu nesodāmību;

10. mudina dalībvalstis sadarbībā ar Eiropolu un Interpolu izsekot un noskaidrot naudas plūsmas un konfiscēt summas, kas samaksātas pirātiem kā izpirkuma nauda, jo ir pazīmes, kas liecina, ka šī nauda, iespējams, aizplūst uz banku kontiem visā pasaulē, tostarp uz Eiropas bankām, kā arī apzināt un likvidēt organizētās noziedzības tīklus, kuri gūst peļņu no šādām darbībām;

11. mudina starptautiskos spēkus efektīvi cīnīties pret to, ka pirāti izmanto nolaupītos kuģus par bāzes kuģiem — tā rezultātā būtiski palielinās pirātu darbības spējas un viņi var uzbrukt spēcīgāk, apņēmīgāk un ar lielākām manevrēšanas iespējām visā Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā;

12. atzīmē, ka jāpastiprina centieni risināt pirātisma problēmu uz sauszemes un ka NATO un ES operācijās jāizdara izmaiņas, lai dotu iespēju veikt sauszemes misijas pret pirātiem, nodrošinot juridisku pamatu uzbrukt pirātu kuģu krasta iekārtām un piestātnēm, tādējādi efektīvi samazinot pirātu iespējas uzbrukt kuģiem;

13. mudina kuģniecības uzņēmumus ievērot un pilnībā piemērot „Vadlīnijas aizsardzībai pret Somālijas pirātiem”(BMP-4), kurās visām iesaistītajām pusēm tiek sniegta pietiekama informācija par to, kā palīdzēt kuģiem izvairīties, novērst vai aizkavēt pirātu uzbrukumus pie Somālijas krastiem; atkārtoti aicina reģistrēt attiecīgajās jūras satiksmes drošības koordinācijas iestādēs visus kuģus, kas pārvietojas šajā teritorijā, un sekot EU- NAVFOR ATALANTA ieteikumiem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek reģistrēti visi to kuģi;

14. uzsver, ka cīņa pret pirātismu būs veiksmīga vienīgi labi koordinētas starptautiskas rīcības gadījumā, kurā būs ņemti vērā visi attiecīgie aspekti — drošība un attīstība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, kā arī starptautiskās humanitārās tiesības; tāpēc lielāka uzmanība jāvelta nestabilajai un bieži vien anarhiskajai politiskajai situācijai krastā, kuru vēl sliktāku dara ekonomiskās attīstības trūkums;

15. mudina Padomi un Komisiju kopā ar ANO un Āfrikas Savienību, atsaucoties uz Somālijas federālās pagaidu valdības vairākkārtējiem lūgumiem pēc starptautiskas palīdzības, lai cīnītos pret pirātiem Somālijas piekrastē, turpināt sadarbību un atbalstīt Somālijas federālo pagaidu valdību cīņā pret pirātismu, Al Shabab un noziegumu izdarītājiem, kurus jāsauc pie atbildības, kā arī palīdzēt Somālijai un visam reģionam stiprināt savu darbībspēju;

16. atzinīgi vērtē to, ka Etiopijas armija nesen atbrīvoja lielu Somālijas teritoriju no Al Shabab kontroles; atzīmē Kenijas karavīru nesenos iebrukumus Somālijā, lai leģitīmi aizsargātu savu valsti no tūristu, tostarp Apvienotās Karalistes tūristu, nolaupīšanas, ko veica Al Shabab teroristi;

17. atzinīgi vērtē Somālilendas pozitīvo ieguldījumu un Somālilendas panākumus cīņā pret pirātismu; izsaka pateicību tām valstīm, kuras sniedza materiālu palīdzību un apmācību Somālilendas krasta apsardzei, lai tā varētu vēl vairāk iesaistīties efektīvā cīņā pret pirātismu, sniedzot informāciju par aizdomīgiem kuģiem reģionā patrulējošiem jūras spēkiem;

18. pauž bažas par to, ka humanitārais stāvoklis Āfrikas raga reģionā aizvien pasliktinās, un aicina starptautisko sabiedrību un jo īpaši ES palielināt humāno palīdzību trūkumā nonākušajiem cilvēkiem, lai spētu nodrošināt vajadzīgo humānās palīdzības apmēru un novērstu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos;

19. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piedāvāt Āfrikas Savienības misijai Somālijā (AMISOM) vēl EUR 50 miljonus kā ES finansiālo atbalstu, un aicina dalībvalstis un starptautisko sabiedrību palīdzēt veicināt mieru, ekonomisko attīstību un stabila, demokrātiska valdošā režīma veidošanu Somālijā, kas ilgtermiņā sekmētu drošību un cīņu pret pirātismu; atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts ES īpašais pārstāvis Āfrikas raga reģionā;

20. uzsver, ka nekavējoties jāuzbūvē starptautiskiem standartiem atbilstošas ieslodzījuma vietas pirātiem Somālilendā, Somālijā un Puntlandē; prasa rast risinājumu, kas dotu iespēju šajā sakarā piesaistīt starptautisko finansiālo palīdzību;

21. atzinīgi vērtē Stabilitātes instrumenta Bīstamo jūras ceļu programmā iekļauto ES projektu Marsic, kura mērķis ir pastiprināt kuģošanas drošību un drošumu Indijas okeāna rietumu daļā un Adenas līcī, apmainoties ar informāciju un uzlabojot darbībspēju, kā arī lielāku uzsvaru liekot uz reģiona valstu reģionālo sadarbību, un sagaida, ka šis projekts tiks pagarināts, lai tā darbība turpinātos arī pēc 2013. gada;

22. mudina veidot Austrumāfrikas, Dienvidāfrikas un Indijas okeāna reģiona valstu iniciatīvas cīņai pret pirātismu, kas līdzinātos jaunajam pirātisma apkarošanas projektam MASE (Jūrlietu un drošības programma), kura uzsākšanai ES piešķīra EUR 2 miljonu lielu dotāciju;

23. aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos drošības pasākumus uz kuģiem saskaņā ar savām suverēnajām tiesībām, uzsver, ka privātas bruņotas apsardzes, kas uzrauga kuģus, nav risinājums pirātisma problēmai, bet tikai pagaidu pasākums, ko kuģu īpašnieki bija spiesti īstenot, cenšoties aizsargāt jūrasbraucējus, aicina arī Komisiju un Padomi strādāt pie ES pieejas izstrādes attiecībā uz sertificēta bruņota personāla izmantošanu uz kuģiem, lai nodrošinātu SJO vadlīniju labu īstenošanu šajā jomā;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstīm, Āfrikas Savienības ģenerālsekretāriem, ANO un Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD), Somālijas federālās pagaidu valdības vadītājam un Panāfrikas parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0213.

(2)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0519.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0099.

(4)

OV L 252, 20.09.2008., 39. lpp.

(5)

OV L 301, 12.11.2008., 33. lpp.

(6)

OV L 327, 11.12.2010., 49. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika