REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par homofobijas apkarošanu Eiropā
21.5.2012 - (2012/2657(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Cornelis de Jong, Mikael Gustafsson, Cornelia Ernst, Younous Omarjee, Marie-Christine Vergiat, Søren Bo Søndergaard, Marisa Matias, Alda Sousa, Nikolaos Chountis, Patrick Le Hyaric, Willy Meyer GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0234/2012
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju par bērna tiesībām un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu., 3. panta 5. punktu, 6., 7., 21. un 27. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pantu un ES Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes Cilvēktiesību darba grupas pieņemto instrumentu kopumu, ar ko veicina un aizsargā visu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu cilvēktiesības,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2010. gada 29. aprīļa rezolūciju Nr. 1728 par diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un Ministru komitejas 2010. gada 31. marta ieteikumu CM/Rec(2010)5 par pasākumiem, ar kuriem novērst diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ,
– ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2010. gada novembra ziņojumu „Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ”,
– ņemot vērā 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā,
– ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par gaidāmo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi,
– ņemot vērā 2011. gada 28. septembra rezolūciju par cilvēktiesību, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā,
– ņemot vērā 2011. gada 19. janvāra rezolūciju par vārda brīvības pārkāpšanu un ar seksuālo orientāciju saistīto diskrimināciju Lietuvā,
– ņemot vērā 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Lietuvas likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par homofobiju un jo īpaši 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par homofobiju Eiropā, 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanos un 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par homofobiju Eiropā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, tostarp minoritāšu tiesību ievērošana, un tā kā tā atbalsta un veicina šīs vērtības attiecībās ar citām pasaules daļām;
B. tā kā homofobija ir uz aizspriedumiem balstītas iracionālas bailes no homoseksualitātes un lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām un izpaužas kā nepatika pret šiem cilvēkiem, un tā kā tā līdzinās rasismam, ksenofobijai, antisemītismam un dzimumdiskriminācijai; homofobijai privātajā un publiskajā jomā ir dažādi izpausmes veidi, piemēram, naidīgi izteikumi un mudināšana uz diskrimināciju, izsmiešana un vārdiska, psiholoģiska un fiziska vardarbība, vajāšana, slepkavības un diskriminācija, neievērojot līdztiesības principu, kā arī tiesību nepamatota un nevajadzīga ierobežošana, un bieži vien šīs izpausmes tiek maskētas ar apsvērumiem par sabiedrisko kārtību, reliģisko brīvību un tiesībām atteikties pārliecības dēļ;
C. tā kā Krievijā kriminālie un administratīvie tiesību akti pret „homoseksuālisma propagandu” tika ieviesti Rjazaņas reģionā 2006. gadā, Arhangeļskas reģionā 2011. gadā, Kostromas un Sanktpēterburgas reģionā 2012. gadā un šādu tiesību aktu ieviešana pašlaik tiek apspriesta Novosibirskas un Maskavas reģionos; tā kā šie tiesību akti paredz dažādus naudassodus līdz pat EUR 1270 apmērā privātpersonām un līdz EUR 12 700 apmērā biedrībām un uzņēmumiem; tā kā Krievijas dome apsver iespēju ieviest līdzīgu tiesību aktu;
D. tā kā Ukrainas parlaments izskata divus 2011. un 2012. gadā iesniegtus tiesību aktu projektus, kas „homoseksuālisma izplatīšanu”, tostarp „sanāksmju, parāžu, akciju, demonstrāciju un masu pasākumu rīkošanu nolūkā apzināti izplatīt jebkādu pozitīvu informāciju par homoseksualitāti”, klasificētu par noziedzīgu nodarījumu, paredzot naudas sodus un ieslodzījumu līdz pieciem gadiem; tā kā Vārda un informācijas brīvības komiteja atbalsta šos tiesību aktu projektus;
E. tā kā Moldovā Belci, Anenīnojas, Ketrisas un Hiliuti rajonu padomes un pašvaldību iestādes 2012. gadā pieņēma likumus, kas aizliedz „homoseksuālisma propagandu un musulmaņu aktivitāti” un tā kā Ketrisas rajona kanceleja šādus pasākumus jau ir pasludinājusi par neatbilstošiem konstitūcijai;
F. tā kā Lietuvā juridiski joprojām nav skaidrs, vai, publiski paužot informāciju, drīkst vai nedrīkst veicināt homoseksualitātes pieņemšanu, turklāt ir spēkā 2010. gadā grozītais likums par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi;
G. tā kā Latvijā Rīgas domes deputāts nesen iesniedza tiesību akta projektu, lai aizliegtu „homoseksuālisma propagandu” un nepieļautu „Baltijas Praida” gājienu 2012. gada martā un tā kā šis priekšlikums vēl nav izskatīts;
H. tā kā Ungārijā galēji labējā partija Jobbik nesen iesniedza vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai radītu jaunu nozieguma veidu — „seksuālās uzvedības traucējumu popularizēšana” —, un tā kā Fidesz partija pirms Budapeštas geju praida Budapeštas domē iesniedza rīkojuma projektu „ierobežot nepiedienīgus gājienus”; tā kā šie priekšlikumi vēlāk tika noraidīti, lai gan tos var atkārtoti iesniegt valsts vai vietējās lēmējiestādēs;
I. tā kā ES delegācija Moldovā ir paudusi dziļu nožēlu un bažas par šīm neiecietības un diskriminācijas izpausmēm,
J. tā kā Komisija ir paudusi apņemšanos nodrošināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Eiropas Savienībā un deklarējusi, ka homofobijai nav vietas Eiropā;
K. tā kā homofobija turpina izpausties dalībvalstīs un trešās valstīs, tostarp notiek slepkavības, tiek aizliegti geju praidi un vienlīdzības gājieni, publiski tiek pausti aizvainojoši, draudoši un naidīgi izteikumi, policija nenodrošina pienācīgu aizsardzību, notiek sankcionētas homofobu grupu vardarbīgas demonstrācijas un tiek skaidri aizliegts atzīt divu viena dzimuma personu savienību;
L. tā kā Eiropas Parlaments joprojām iestājas par līdztiesību un diskriminācijas novēršanu seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ ES un jo īpaši atbalsta to, ka jāpieņem Padomes direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kura joprojām ir bloķēta dažu dalībvalstu iebildumu dēļ, kā arī gaidāmos priekšlikumus par civilstāvokļa dokumentu spēkā esamības savstarpēju atzīšanu, gaidāmo pamatlēmuma par rasismu un ksenofobiju pārskatīšanu, lai tajā iekļautu homofobijas noziegumus, un visaptveroša ceļveža par līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumindentitāti izveidi,
Homofobiski tiesību akti un vārda brīvība Eiropā
1. pauž dziļas bažas par šīm norisēm, kas ierobežo vārda un pulcēšanās brīvību, pamatojoties uz nepareiziem pieņēmumiem par homoseksualitāti un dzimuma maiņu;
2. pauž nožēlu, ka šie tiesību akti jau ir izmantoti, lai arestētu un sodītu ar naudassodu iedzīvotājus, tostarp tos heteroseksuālos pilsoņus, kuri pauž atbalstu lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām un ir toleranti vai iecietīgi pret šīm personām; pauž nožēlu arī par to, ka šie tiesību akti padara likumīgu homofobiju un dažkārt vardarbību, kā, piemēram, 2012. gada 17. maijā Sanktpēterburgā notikušā vardarbīgā uzbrukuma gadījumā autobusam, kas veda lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kustības aktīvistus;
3. uzsver, ka jēdziens „propaganda” ir reti definēts; pauž bažas par to, ka plašsaziņas līdzekļi neapšaubāmi tiek cenzēti, iedzīvotāji ir iebiedēti un baidās paust savu viedokli un biedrības un uzņēmumi, kas izmanto gejiem draudzīgu simboliku, piemēram, varavīksni, var tikt sodīti;
4. uzsver, ka šie tiesību akti ir pretrunā Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas aizsargā dzimumorientāciju pret diskriminējošiem tiesību aktiem un praksi[1] un kam Krievija, Ukraina, Moldova, Lietuva, Latvija un Ungārija ir pievienojušās;
5. turklāt uzsver, ka izglītībai ir svarīga nozīme, un tāpēc uzskata, ka ir nepieciešama laba, pieejama un cieņpilna dzimumizglītība; atzīst, ka bērniem, kuri ir lesbietes, geji, biseksuāļi vai transpersonas, ir jābūt pieejamai informācijai par viņu seksualitāti; pauž nožēlu, ka šie tiesību akti padara piekļuvi šādai informācijai sarežģītu un nelegālu;
6. visbeidzot, uzsver, ka valstu un starptautiskās tiesas ir konsekventi apstiprinājušas, ka sabiedriskās morāles apsvērumi neattaisno atšķirīgu attieksmi, tostarp attiecībā uz vārda brīvību; norāda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu nav šādu tiesību aktu un ka tajās ir plaukstoša, daudzveidīga un toleranta sabiedrība;
7. aicina attiecīgās iestādes Krievijā, Ukrainā, Moldovā, Lietuvā, Latvijā un Ungārijā apliecināt un nodrošināt nediskriminēšanas principa ievērošanu un pārskatīt šos tiesību aktus, ņemot vērā starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā un no tiem izrietošās saistības;
8. aicina Komisiju, Padomi un Ārējās darbības dienestu pieņemt zināšanai šos aizliegumus un nosodīt tos, jo īpaši saistībā ar iekšlietām, divpusējo dialogu un Eiropas kaimiņattiecību politiku; turklāt aicina Eiropas Savienības Padomi un Ārējās darbības dienestu aktualizēt šo jautājumu attiecīgajos starptautiskajos forumos, piemēram, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijā;
Stāvoklis Eiropas Savienībā
9. pauž nožēlu par to, ka pat Eiropas Savienībā lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu pamattiesības ne vienmēr tiek pilnībā ievērotas; stingri nosoda jebkādu diskrimināciju, naidīgus izteikumus vai vardarbību, kuras pamatā ir dzimumorientācija un dzimumidentitāte;
10. aicina Komisiju pārskatīt pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju, lai stiprinātu un paplašinātu tā darbības jomu, ietverot tajā homofobiju un transfobiju;
11. pauž nožēlu par to, ka vairākās dalībvalstīs, tostarp Francijā, vēl aizvien pret transseksuālām personām tiek vērsta institucionālā diskriminācija, un attiecīgi prasa neuzskatīt vēlmi mainīt identitāti par psihisku patoloģiju;
12. aicina Eiropas Savienības Padomi un dalībvalstis sākt pirmajā lasījumā izskatīt ierosināto Padomes direktīvu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;
13. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai Direktīva 2004/38/EK par brīvu pārvietošanos tiktu īstenota bez diskriminācijas dzimumorientācijas dēļ; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai civilstāvokļa dokumentu spēkā esamība tiktu savstarpēji atzīta, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principu; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt pasākumus, lai aizsargātu viena dzimuma personu ģimeņu bērnus (adoptētus bērnus), ja šīs ģimenes pārceļas uz dzīvi citā dalībvalstī;
14. vērš uzmanību uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumā „Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ” paustajiem secinājumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas vairāk ņemt vērā minētajā ziņojumā izklāstītos viedokļus;
15. aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt turpmākos rezultātus, kuri tiks iegūti Pamattiesību aģentūras pētījumā par lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām, un attiecīgi rīkoties;
16. aicina Komisiju nodrošināt, ka ikgadējā ziņojumā par Pamattiesību hartas piemērošanu tiek ietverta stratēģija pamattiesību stiprināšanai ES, tostarp pilnīga un visaptveroša informācija par homofobijas izplatību dalībvalstīs un ierosinātajiem risinājumiem un darbībām, lai to pārvarētu;
17. atkārtoti prasa Komisijai izstrādāt visaptverošu plānu, kas ļautu veicināt līdztiesību, ievērojot personu dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;
18. uzskata, ka lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības tiks vairāk aizsargātas, ja šiem cilvēkiem būs pieejamas tādas likumīgas iespējas kā kopdzīve, reģistrētas partnerattiecības vai laulība; atzinīgi vērtē to, ka 16 dalībvalstis pašlaik nodrošina šīs iespējas, un aicina arī pārējās dalībvalstis apsvērt šādu rīcību;
19. aicina dalībvalstis piešķirt patvērumu cilvēkiem, kas tiek vajāti savas dzimumorientācijas vai dzimumidentitātes dēļ;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas un Ukrainas valdībai un parlamentam, minētajiem Krievijas reģionālajiem parlamentiem un Moldovas vietējām padomēm.
- [1] Toonen v. Australia, Paziņojums Nr. 488/§992, ANO dokuments CCPR/C/50/D/488/1992 (1994); Young v. Australia, Paziņojums Nr. 941/2000, ANO dokuments CCPR/C/78/D/941/2000 (2003); X v. Columbia, Paziņojums Nr. 1361/2005, ANO dokuments CCPR/C/89/D/1361/2005 (2007).