REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par homofobijas apkarošanu Eiropā
21.5.2012 - (2012/2657(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Sophia in ‘t Veld, Sarah Ludford, Renate Weber, Sonia Alfano, Frédérique Ries, Kristiina Ojuland, Gianni Vattimo, Ramon Tremosa i Balcells, Marietje Schaake, Louis Michel, Jan Mulder, Edward McMillan-Scott ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0234/2012
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju par bērna tiesībām un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu., 3. panta 5. punktu, 6., 7., 21. un 27. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pantu un ES Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes Cilvēktiesību darba grupas pieņemto instrumentu kopumu, ar ko veicina un aizsargā visu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) cilvēktiesības,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2010. gada 29. aprīļa rezolūciju Nr. 1728 par diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un Ministru komitejas 2010. gada 31. marta ieteikumu CM/Rec(2010)5 par pasākumiem, ar kuriem novērst diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ,
– ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2010. gada novembra ziņojumu „Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ”,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par homofobiju un jo īpaši 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par homofobiju Eiropā, 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanos Eiropā, 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par homofobiju Eiropā, 2011. gada 19. janvāra rezolūciju par vārda brīvības pārkāpšanu un ar seksuālo orientāciju saistīto diskrimināciju Lietuvā, 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Lietuvas likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā, kā arī ietekmi uz ES stratēģisko politiku cilvēktiesību jomā, 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi un 2011. gada 28. septembra rezolūciju par cilvēktiesību, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, tostarp minoritāšu tiesību ievērošana, un tā kā tā atbalsta un veicina šīs vērtības gan savā teritorijā, gan attiecībās ar citām pasaules valstīm;
B. tā kā homofobija ir uz aizspriedumiem balstītas iracionālas bailes no homoseksualitātes un lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām un izpaužas kā nepatika pret šiem cilvēkiem, un tā kā tā līdzinās rasismam, ksenofobijai, antisemītismam un dzimumdiskriminācijai; homofobijai privātajā un publiskajā jomā ir dažādi izpausmes veidi, piemēram, naidīgi izteikumi un mudināšana uz diskrimināciju, izsmiešana un vārdiska, psiholoģiska un fiziska vardarbība, vajāšana, slepkavības un diskriminācija, neievērojot līdztiesības principu, kā arī tiesību nepamatota un nevajadzīga ierobežošana, un bieži vien šīs izpausmes tiek maskētas ar apsvērumiem par sabiedrisko kārtību, reliģisko brīvību un tiesībām atteikties pārliecības dēļ;
C. tā kā Komisija ir paudusi apņemšanos nodrošināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu ES un ir paziņojusi, ka homofobijai nav vietas Eiropā;
D. tā kā homofobija turpina izpausties dalībvalstīs un trešās valstīs, tostarp notiek slepkavības, tiek aizliegti geju praidi un vienlīdzības gājieni, publiski tiek pausti aizvainojoši, draudoši un naidīgi izteikumi, policija nenodrošina pienācīgu aizsardzību, notiek sankcionētas homofobu grupu vardarbīgas demonstrācijas un tiek skaidri aizliegts atzīt divu viena dzimuma personu savienību;
E. tā kā dažās dalībvalstīs viena dzimuma partneri atšķirībā no divu dzimumu laulātām personām nevar izmantot visas tiesības un aizsardzības iespējas un tāpēc viņi cieš no diskriminācijas un atrodas neizdevīgā stāvoklī, un tā kā vienlaikus arvien vairāk Eiropas valstu ir paziņojušas par to, ka tās nodrošinās vai centīsies nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu un cieņpilnu attieksmi, un nodrošina aizsardzību pret seksuālās orientācijas, dzimuma izpausmes un dzimumidentitātes dēļ, kā arī atzīst viena dzimuma personu ģimenes;
F. tā kā Eiropas Parlaments joprojām iestājas par līdztiesību un diskriminācijas novēršanu seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ ES un jo īpaši atbalsta to, ka jāpieņem Padomes direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kura joprojām ir bloķēta dažu dalībvalstu iebildumu dēļ, kā arī gaidāmos priekšlikumus par civilstāvokļa dokumentu spēkā esamības savstarpēju atzīšanu, gaidāmo pamatlēmuma par rasismu un ksenofobiju pārskatīšanu, lai tajā iekļautu homofobijas noziegumus, un visaptveroša ceļveža par līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumindentitāti izveidi;
G. tā kā Lietuvā juridiski joprojām nav skaidrs, vai, publiski paužot informāciju, drīkst vai nedrīkst veicināt homoseksualitātes pieņemšanu, turklāt ir spēkā 2010. gadā grozītais likums par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi;
H. tā kā Latvijā Rīgas domes deputāts nesen iesniedza tiesību akta projektu, lai aizliegtu „homoseksuālisma propagandu” un nepieļautu „Baltijas Praida” gājienu 2012. gada martā un tā kā šis priekšlikums vēl nav izskatīts;
I. tā kā Ungārijā galēji labējā partija Jobbik nesen iesniedza vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai radītu jaunu nozieguma veidu — „seksuālās uzvedības traucējumu popularizēšana” —, un tā kā Fidesz partija pirms Budapeštas geju praida Budapeštas domē iesniedza rīkojuma projektu „ierobežot nepiedienīgus gājienus”; tā kā šie priekšlikumi vēlāk tika noraidīti, lai gan tos var atkārtoti iesniegt valsts vai vietējās lēmējiestādēs; tā kā pieaug bažas saistībā ar jēdziena „ģimene” definīcijas pārskatīšanu;
J. tā kā Krievijā kriminālie un administratīvie tiesību akti pret „homoseksuālisma propagandu” tika ieviesti Rjazaņas reģionā 2006. gadā, Arhangeļskas reģionā 2011. gadā, Kostromas un Sanktpēterburgas reģionā 2012. gadā un šādu tiesību aktu ieviešana pašlaik tiek apspriesta Novosibirskas, Samāras, Kirovas, Krasnojarskas un Kaļingradas apgabalā; tā kā šie tiesību akti paredz dažādus sodus līdz pat EUR 1270 apmērā privātpersonām un līdz EUR 12 700 apmērā biedrībām un uzņēmumiem; tā kā Krievijas dome apsver iespēju ieviest līdzīgu tiesību aktu;
K. tā kā Ukrainas parlaments izskata divus 2011. un 2012. gadā iesniegtus tiesību aktu projektus, kas „homoseksuālisma izplatīšanu”, tostarp „sanāksmju, parāžu, akciju, demonstrāciju un masu pasākumu rīkošanu nolūkā apzināti izplatīt jebkādu pozitīvu informāciju par homoseksualitāti”, klasificētu par noziedzīgu nodarījumu, paredzot naudas sodus un ieslodzījumu līdz pieciem gadiem; tā kā Vārda un informācijas brīvības komiteja atbalsta šos tiesību aktu projektus;
L. tā Moldovā Bălți, Anenii Noi, Chetriş un Hiliuţi rajonu padomes un pašvaldību iestādes 2012. gadā pieņēma likumus, kas aizliedz „homoseksuālisma propagandu un musulmaņu aktivitāti” un tā kā Chetriş rajona kanceleja šādus pasākumus jau ir pasludinājusi par neatbilstošiem konstitūcijai;
M. tā kā ES delegācija Moldovā ir paudusi dziļu nožēlu un bažas par šīm neiecietības un diskriminācijas izpausmēm,
Stāvoklis Eiropas Savienībā
1. stingri nosoda jebkādu vardarbību un diskrimināciju dzimumorientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un uzskata, ka Eiropas Savienībā, dalībvalstīs un trešās valstīs ir nemitīgi un nepārtraukti jācenšas cīnīties pret sabiedrībā valdošo homofobiju un jāatturas pieņemt likumus, kuriem ir negatīva ietekme uz lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām; aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis nodrošināt, lai lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas tiktu aizsargātas pret homofobiskiem naidīgiem izteikumiem, kūdīšanu uz naidu, vardarbību un diskrimināciju un lai viena dzimuma partneri, tāpat kā pārējie sabiedrības locekļi, varētu izmantot tādas pašas tiesības un brīvības un tiktu respektēti, cienīti un aizsargāti; nosoda politisko un reliģisko līderu diskriminējošās piezīmes, kas vērstas pret homoseksuālām personām, jo šādas piezīmes izraisa naidu un vardarbību, un aicina attiecīgo organizāciju vadītājus paust nosodījumu par tām;
2. aicina Komisiju pārskatīt pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju, lai stiprinātu un paplašinātu tā darbības jomu, ietverot cita starpā homofobiju un transfobiju;
3. aicina Eiropas Savienības Padomi un dalībvalstis konkretizēt mērķi attiecībā uz cīņu pret homofobijas izraisītu diskrimināciju, sakot izskatīt Padomes ierosināto direktīvu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai Direktīva 2004/38/EK par brīvu pārvietošanos tiktu īstenota, nediskriminējot nevienu personu dzimumorientācijas dēļ, un iesniegt Tiesā lietas pret tām dalībvalstīm, kuras šo direktīvu ir transponējušas daļēji vai nepareizi; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai civilstāvokļa dokumentu spēkā esamība tiktu savstarpēji atzīta, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principu;
5. vērš uzmanību uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumā „Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ” paustajiem secinājumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas vairāk ņemt vērā minētajā ziņojumā izklāstītos viedokļus; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt turpmākos rezultātus, kuri tiks iegūti Pamattiesību aģentūras pētījumā par lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām, un attiecīgi rīkoties;
6. aicina Komisiju nodrošināt, ka ikgadējā ziņojumā par Pamattiesību hartas piemērošanu tiek ietverta stratēģija pamattiesību stiprināšanai ES, tostarp pilnīga un visaptveroša informācija par homofobijas izplatību dalībvalstīs un ierosinātajiem risinājumiem un darbībām, lai to pārvarētu;
7. atkārtoti prasa Komisijai izstrādāt visaptverošu plānu, kas ļautu veicināt līdztiesību, ievērojot personu dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;
8. atzinīgi vērtē dalībvalstu sasniegumus tādas diskriminācijas novēršanā, ar kuru lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un viena dzimuma pāri saskaras tādās jomās kā mantojuma lietas, īpašuma jautājumu kārtošana, noma, pensijas, nodokļi, sociālais nodrošinājums u. c., un atzinīgi vērtē arī to, ka šie sasniegumi ir panākti, galvenokārt atzīstot viena dzimuma personu attiecības, kas noformētas kā kopdzīve, nereģistrēta kopdzīve vai laulības; atzinīgi vērtē to, ka 16 dalībvalstis pašlaik nodrošina šīs iespējas, un aicina arī pārējās dalībvalstis apsvērt šādu rīcību; aicina dalībvalstis nodrošināt iespējas ziņot par homofobiskiem noziegumiem, apmācīt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, kā pienācīgi risināt šādas situācijas, un cīnīties pret iebiedēšanu skolās;
9. aicina dalībvalstis piešķirt patvērumu cilvēkiem, kas tiek vajāti savas dzimumorientācijas vai dzimumidentitātes dēļ;
Homofobiski tiesību akti un vārda brīvība Eiropā
10. pauž dziļas bažas par norisēm dažās ES dalībvalstīs un valstīs, kas nav ES dalībvalstis, proti, par tiesību aktiem, kuri attiecas uz publiski paustu informāciju par homofobiju un kuros konsekventi noteikti vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumi, pamatojoties uz nepareiziem pieņēmumiem par homoseksualitāti un dzimuma maiņu;
11. pauž nožēlu, ka šie tiesību akti jau ir izmantoti, lai arestētu un sodītu ar naudassodu iedzīvotājus, tostarp tos heteroseksuālos pilsoņus, kuri pauž atbalstu lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām un ir toleranti vai iecietīgi pret šīm personām; pauž nožēlu arī par to, ka šie tiesību akti padara likumīgu homofobiju un dažkārt vardarbību, kā, piemēram, 2012. gada 17. maijā Sanktpēterburgā notikušā vardarbīgā uzbrukuma gadījumā autobusam, kas veda lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kustības aktīvistus;
12. uzsver, ka jēdziens „propaganda” ir reti definēts; pauž bažas par to, ka plašsaziņas līdzekļi neapšaubāmi tiek cenzēti, iedzīvotāji ir iebiedēti un baidās paust savu viedokli un biedrības un uzņēmumi, kas izmanto gejiem draudzīgu simboliku, piemēram, varavīksni, var tikt sodīti;
13. uzsver, ka šie tiesību akti ir pretrunā Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas aizsargā dzimumorientāciju pret diskriminējošiem tiesību aktiem un praksi[1] un kam Krievija, Ukraina, Moldova, Lietuva, Latvija un Ungārija ir pievienojušās; aicina Eiropas Padomi izmeklēt šos pamattiesību pārkāpumus, pārbaudīt to saderību ar saistībām, kuras jāpilda, pamatojoties uz dalību Eiropas Padomē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un veikt attiecīgus pasākumus;
14. turklāt uzsver, ka šie tiesību akti ir pretrunā bērna interesēm, kura tiesības meklēt un saņemt dažādu informāciju un idejas aizsargā Konvencija par bērna tiesībām; atzīst, ka bērniem, kuri ir lesbietes, geji, biseksuāļi vai transpersonas, ir jābūt pieejamai pozitīvai un iedrošinošai informācijai par viņu seksualitāti; pauž nožēlu, ka šie tiesību akti padara piekļuvi šādai informācijai sarežģītu un nelegālu;
15. visbeidzot, uzsver, ka valstu un starptautiskās tiesas ir konsekventi apstiprinājušas, ka sabiedriskās morāles apsvērumi neattaisno atšķirīgu attieksmi, tostarp attiecībā uz vārda brīvību; norāda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu nav šādu tiesību aktu un ka tajās ir plaukstoša, daudzveidīga un toleranta sabiedrība;
16. aicina attiecīgās iestādes Krievijā, Ukrainā, Moldovā, Lietuvā, Latvijā un Ungārijā apliecināt un nodrošināt nediskriminēšanas principa ievērošanu un pārskatīt šos tiesību aktus, ņemot vērā starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā un no tiem izrietošās saistības;
17. nosoda vardarbīgo uzbrukumu miermīlīgajiem demonstrantiem, kas piedalījās geju praidā Kijevā; pauž nožēlu par to, ka Ukrainas iestādes nav spējušas nodrošināt praida dalībniekiem nepieciešamo drošību un aizsardzību;
18. aicina Moldovas iestādes beidzot pieņemt diskriminācijas novēršanas likuma projektu, ar kuru tiktu īstenots līdztiesības princips un kurš attiektos arī uz dzimumorientāciju balstītas diskriminācijas novēršanu;
19 aicina Komisiju, Padomi un Ārējās darbības dienestu pieņemt zināšanai šos aizliegumus un nosodīt tos, jo īpaši saistībā ar iekšlietām, divpusējo dialogu un Eiropas kaimiņattiecību politiku; turklāt aicina Eiropas Savienības Padomi un Ārējās darbības dienestu aktualizēt šo jautājumu attiecīgajos starptautiskajos forumos, piemēram, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijā;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas un Ukrainas valdībai un parlamentam, minētajiem Krievijas reģionālajiem parlamentiem un Moldovas vietējām padomēm.
- [1] Toonen v. Australia, Paziņojums Nr. 488/§992, ANO dokuments CCPR/C/50/D/488/1992 (1994); Young v. Australia, Paziņojums Nr. 941/2000, ANO dokuments CCPR/C/78/D/941/2000 (2003); X v. Columbia, Paziņojums Nr. 1361/2005, ANO dokuments CCPR/C/89/D/1361/2005 (2007).