Rezolūcijas priekšlikums - B7-0275/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0275/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par virzību uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darba vietu

6.6.2012 - (2012/2647(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Pervenche Berès Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā


Procedūra : 2012/2647(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0275/2012

B7‑0275/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par virzību uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darba vietu

(2012/2647(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu „Kvalitatīva stažēšanās sistēma” (SWD(2012)099),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nodarbinātības potenciāla izmantošanu (SWD(2012)095),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par EURES reformu, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus (SWD(2012)100),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par Jaunatnes iespēju iniciatīvas īstenošanu — pirmie paveiktie pasākumi (SWD(2012)098),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par darba tirgus tendencēm un problēmām (SWD(2012)090),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par atvērtiem, dinamiskiem un iekļaujošiem darba tirgiem (SWD(2012)097),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par IKT nodarbinātības potenciāla izmantošanu (SWD(2012)096),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par rīcības plānu attiecībā uz ES veselības aprūpes darbaspēku (SWD(2012)093),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par „zaļas izaugsmes” nodarbinātības potenciāla izmantošanu (SWD(2012)092),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu „Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682) un Parlamenta 2011. gada 4. oktobra rezolūciju par šo jautājumu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu[1],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par netipiskiem līgumiem, drošu profesionālo izaugsmi un jauniem sociālā dialoga veidiem[2],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai[3],

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 6. decembra secinājumus „Nodarbinātības politika konkurētspējīgai un videi draudzīgai ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni un efektīvu resursu izmantojumu”,

–   ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) 2010. gada pētījumu „Prasmes ekoloģiskām darba vietām”,

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par darba ņēmēju pārvietošanās brīvības Eiropas Savienībā veicināšanu[4],

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. janvāra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide” (COM(2011)0011) un tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu,

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Panākumi kopējo Eiropas mērķu sasniegšanā izglītības un apmācības jomā” (SEC(2011)0526),

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”[5],

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 24. oktobra rezolūciju par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību[6],

–   ņemot vērā Komisijai uzstādīto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, par virzību uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darba vietu (O-000000/2012 – B7 0000/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā sakarā ar nepārejošām strukturālām problēmām un ekonomisko krīzi bezdarba līmenis ir pieaudzis no 9,5 % 2010. gadā līdz 10,2 % 2012. gadā, kas nozīmē 6 miljonu darba vietu zaudēšanu kopš 2008. gada;

B.  tā kā aizvien pieaug problēmas nodarbinātības, sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas jomā un vienlaikus palielinās atšķirības starp dalībvalstīm un starp reģioniem;

C. tā kā saskaņā ar Komisijas prognozēm 2012. gada perspektīvas ir vēl nelabvēlīgākas, jo 2012. gadā tiek prognozēta ES IKP stagnācija un recesija vairākās dalībvalstīs;

D. tā kā, lai sasniegtu nodarbinātības mērķi, kas izvirzīts stratēģijā „ES 2020” (Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei) un aicina līdz 2020. gadam nodarbināt 75 % no 20–64 gadus veciem iedzīvotājiem, ir jāaizpilda 17,6 miljoni jaunu darba vietu;

E.  tā kā nestabils darbs ir visupirms cilvēciska traģēdija darba ņēmējiem un viņu ģimenēm un nozīmē produktīvo spēju zaudēšanu, jo vairākkārtīgas darba vietu maiņas un ilgu bezdarba periodu dēļ prasmes pamazām zūd;

F.  tā kā bezdarba līmenis ir īpaši augsts jauniešu vidū, kas daļēji ir izskaidrojams ar prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību, taču bieži vien nav atkarīgs no izglītības līmeņa;

G. tā kā taupības pasākumi, kuru mērķis ir fiskāla konsolidācija, ko īsteno vairākās dalībvalstīs, ir veicinājuši ievērojamu bezdarba pieaugumu;

H. tā kā finanšu krīze ir novedusi pie ievērojama bezdarba pieauguma un tā, ka daudzu dalībvalstu ekonomika nespēj augt pietiekami, lai risinātu šo problēmu;

I.   tā kā augsts nodarbinātības līmenis ir jāsasniedz arī tādēļ, lai īstenotu fiskālo konsolidāciju un ekonomikas atveseļošanu, gan saglabājot iekšējā patēriņa līmeni, gan sekmējot lielāka cilvēku skaita iesaistīšanos labklājības valsts finansēšanā;

J.   tā kā darba tiesību reformas daudzās dalībvalstīs nav sekmējušas kvalitatīvākas nodarbinātības iespējas, bet drīzāk divu līmeņu darba tirgu, kurā arvien vairāk darba ņēmēju — bieži vien visneaizsargātākās darba ņēmēju grupas, piemēram, sievietes, gados jauni darbinieki un migranti — strādā nepastāvīgu darbu par zemu samaksu;

K. tā kā saistības, kas paredzētas dalībvalstu reformu programmās, bieži vien ir nepietiekamas, lai sasniegtu lielāko daļu ES mēroga mērķu, kuri izvirzīti stratēģijā „ES 2020”;

L.  tā kā ES 2012. gada izaugsmes pētījums liecina par to, ka ir mērķtiecīgi jāsekmē jaunu darba vietu izveide un jānodrošina ekonomikas atlabšana, radot daudz jaunu darba vietu, un tā kā šis jautājums tika vairākkārtīgi apspriests 2012. gada marta Eiropadomes sanāksmēs;

M. tā kā gan dalībvalstsu, gan ES līmeņa politikas veidotāji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem ir pieejama atbilstoša izglītība un apmācības iespējas, lai pielāgotu viņu prasmju kopumu mainīgajām ekonomikas struktūrām un nodarbinātības modeļiem;

N. tā kā sociālas, resursu ziņā efektīvas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšana ir viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem;

O. tā kā jau tagad ir vērojams ar kvalificētām darba vietām saistītu īpašu prasmju deficīts jauninājumiem svarīgās nozarēs, un ir sagaidāms, ka līdz 2020. gadam vismaz 40 % no kopējās nodarbinātības veidos augstas kvalifikācijas garīgā darba nodarbošanās;

P.  tā kā saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem katram ceturtajam darba devējam Eiropā ir grūtības aizpildīt darba vietas ar kvalificētiem tirdzniecības darbiniekiem, tehniķiem un inženieriem, kurus atrast ir visgrūtāk;

Q. tā kā ieguldījumi pētniecībā, jauninājumos, izglītībā un apmācībā, kas ir būtiski svarīgi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai, ES joprojām ir mazāki nekā tās ekonomiskajiem partneriem un konkurentiem citviet pasaulē,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus papildināt gada izaugsmes pētījuma nodarbinātības prioritātes ar vidēja termiņa politikas pamatnostādnēm, kuru nolūks ir sasniegt stratēģijā „ES 2020” izvirzītos mērķus; atzinīgi vērtē plašo jautājumu loku, kas risināts tiesību aktu kopumā nodarbinātības jomā, un pauž atzinību attiecībā uz ilgi prasīto politikas maiņu jaunu darba vietu izveides sekmēšanai; aicina veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai sagatavotu ieguldījumu paktu, kurā būtu paredzēta darba un izaugsmes potenciāla izmantošana „zaļajā ekonomikā”, veselības un sociālo pakalpojumu nozarē un IKT, aptverot ieguldījumus prasmju, apmācības un augstāku algu sekmēšanā;

2.  pauž nosodījumu par to, ka, neraugoties uz politisko apņemšanos 2012. gada pavasara Eiropadomes laikā un Komisijas norādījumiem attiecīgajā paziņojumā, lielākā daļa dalībvalstu kā daļu no savas 2012. gada valsts reformu programmas nav iesniegušas valsts nodarbinātības plānu, norādot visaptverošus pasākumus darba vietu radīšanai, videi draudzīgai nodarbinātībai, saiknei starp nodarbinātības politiku un finanšu instrumentiem, darba tirgus reformām un skaidru grafiku, kā daudzgadu reformu programma tiks īstenota nākamajos 12 mēnešos;

3.  norāda, ka darba tirgus politika nevar kompensēt makroekonomikas politikas trūkumus, un aicina Komisiju visos priekšlikumos, kuru mērķis ir darba vietu radīšana, integrēt SDO programmā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai paredzētos četrus mērķus: radīt jaunas darba vietas, garantēt darba tiesības, palielināt sociālo aizsardzību un veicināt sociālo dialogu;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par darba tirgus uzraudzības sistēmu un atsevišķu uzskaites shēmu valstīm, kas neievēro valstij paredzētos īpašos ieteikumus; mudina Komisiju iekļaut šajā sistēmā uzraudzību, lai palīdzētu virzīties uz stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanu nabadzības un sociālās integrācijas jomā;

5.  mudina ES dalībvalstu un valdību vadītājus līdz 2012. gada beigām vienoties par Eiropas ieguldījumu paktu; uzskata, ka šāds pakts varētu būt svarīgs elements, lai padarītu vienpusējo fiskālas taupības pieeju līdzsvarotāku, un varētu radīt jaunu stimulu Eiropas izkļūšanai no krīzes, ja tajā ietver konkrētas valstu un Eiropas līmeņa saistības attiecībā uz ieguldījumiem, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietas svarīgākajās nozarēs, piemēram, resursu efektivitāte un pārvaldība, atjaunojamie enerģijas avoti, energoefektivitāte vai resursu pārstrādes un atkārtota izmantošana; norāda uz energoefektivitātes direktīvu kā konkrētu Eiropas tiesību aktu piemēru, kas varētu radīt līdz pat 2 miljoniem jaunu darba vietu;

6.  atzinīgi vērtē priekšlikumu samazināt darbaspēka nodokļu slogu tādā veidā, kas negatīvi neietekmē budžetu; atgādina, ka vidējā nodokļu apmēra starpība, ja salīdzina to, cik darba devējam izmaksā darbinieka pieņemšana darbā, un darbinieka reālo atalgojumu, ES bieži vien pārsniedz 40 %; uzskata, ka nodokļu sloga novirzīšana var ļaut uzņēmumiem, kas gūst labumu no šiem atbrīvojumiem vai samazinājumiem, radīt jaunas darba vietas vai palielināt algas; uzsver, ka nodokļu novirzīšanai no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu var būt ievērojama ietekme uz nodarbinātību;

7.  atbalsta ideju, ka uzņēmējdarbība, jaunu uzņēmumu izveide un pašnodarbinātība būtu jāsekmē kā jaunu darba vietu radīšanas līdzeklis, jo īpaši tāpēc, ka MVU un mikrouzņēmumi nodrošina vairāk nekā divas trešdaļas no ES privātās nozares darba vietu kopskaita, un aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt ieguldījumus šajās jomās, jo īpaši izmantojot publisko iepirkumu un finansējuma pieejamību;

8.  atzinīgi vērtē ieguldījumus sociālajā uzņēmējdarbībā, jo īpaši tādā, kas nodrošina labu iespēju apmierināt sociālās vajadzības, kuras neapmierina sabiedriskās preces un pakalpojumi;

9.  aicina Komisiju ievērot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un rūpīgi uzraudzīt atbilstošu samazinājumu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka MVU necieš no nesamērīga administratīvā sloga vai brīvas tirdzniecības šķēršļiem vienotajā tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka darba tiesības un sociālie noteikumi tiek pienācīgi ievēroti visos līmeņos;

10. mudina dalībvalstis nekavējoties atcelt visus ierobežojumus darba tirgus brīvai pieejamībai darba ņēmējiem no Bulgārijas un Rumānijas; norāda uz to, ka šie ierobežojumi sekmē nelikumīgu un nelegālu nodarbinātību un šādu darba ņēmēju ļaunprātīgu izmantošanu;

11. aicina dalībvalstis pastiprināt cīņu pret neoficiālu vai nedeklarētu darbu un „piespiedu pašnodarbinātību”, nodrošinot pietiekamus līdzekļus darba inspekcijām, organizējot informācijas kampaņas par nelegāla darba riskiem un trūkumiem, panākot spēkā esošo darba tiesību aktu un darba standartu plašāku un efektīvāku īstenošanu, lai apkarotu nedeklarētu darbu, vispārēju vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu un stingrāku ES lomu dalībvalstu darba un sociālo inspekciju ciešākas un labākas sadarbības un saskaņotas rīcības veicināšanā, kā arī paredzot profilaktiskus pasākumus ar pārbaudēm un atbilstošām sankcijām, un rūpīgi uzraugot šajā jomā paveikto;

12. atzinīgi vērtē publiskās apspriešanas uzsākšanu par nodarbinātību veselības un sociālās aprūpes nozarē; uzskata, ka šīs nozares var būtiski ietekmēt stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanu nodarbinātības un sociālās integrācijas jomā; aicina Komisiju turpmākajos politikas priekšlikumus nolūkā uzlabot darba apstākļus šajās nozarēs ņemt vērā SDO konvenciju, kurai pievienots ieteikums par vietējiem darba ņēmējiem;

13. piekrīt Komisijai, ka kohēzijas politika, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ir svarīgi ieguldījumu avoti, kas stimulē ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt maksimāli efektīvu šo līdzekļu un mikrofinansēšanas instrumenta izmantošanu ieguldījumiem izglītībā, apmācībā, individuālā darba, darbaspēka mobilitātes un ražīguma veicināšanā;

14. aicina nodrošināt ātrākas un vienkāršākas pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūras attiecībā uz ES finansējuma programmām izaugsmes un ieguldījumu sekmēšanai;

15. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kurā uzsvērtas priekšrocības, nosakot minimālās darba algas dalībvalstu līmenī, lai novērstu strādājošo nabadzību un sociālo dempingu un palielinātu kopējo pieprasījumu; uzskata, ka jebkurā šādā priekšlikumā ir jāņem vērā un jārespektē koplīgumu slēgšanas prakse dalībvalstīs;

16. pauž pārliecību, ka darba aizsardzības tiesību akti ir jāpielāgo, lai mudinātu uzņēmumus veidot jaunas darba vietas, palīdzētu palielināt mobilitāti un darba tirgu pielāgošanās spējas, vienlaikus palīdzot risināt segmentāciju visā ES;

17. aicina Komisiju vērsties pret patiesajiem darba tirgus segmentācijas iemesliem, piemēram, dzimumu nevienlīdzību un tādas politikas trūkumu, ar ko sekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru;

18. piekrīt, ka ekonomikas stagnācijas laikā darba laika organizācijas iekšēja elastība var palīdzēt saglabāt nodarbinātību un mazināt izmaksas saistībā ar pielāgošanos, taču tas nevar aizstāt izaugsmes politiku; tomēr uzsver, ka pasākumi ir jāpielāgo sociālajiem apstākļiem, jāapspriež ar sociālajiem partneriem un jāsaskaņo ar darba devēju un darba ņēmēju interesēm;

19. piekrīt Komisijai, ka visu veidu līguma noteikumiem būtu jānodrošina darba ņēmējiem piekļuve tiesību pamatkopumam, tostarp tiesībām uz pensiju, sociālo aizsardzību un mūžizglītības pieejamību;

20. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt apskatu par prasmēm Eiropas Savienībā, kas uzlabos pārredzamību un iespējas darba meklētājiem un palielinās darba ņēmēju mobilitāti;

21. atzinīgi vērtē neseno Komisijas likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju; uzskata, ka ir svarīgi stiprināt diplomu un profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un izveidot mehānismu labākai zināšanu un prasmju savstarpējai atzīšanai;

22. aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām ieviest Eiropas kvalifikāciju apliecību, lai nodrošinātu vienlīdzību un nediskrimināciju attiecībā uz līdzekļiem un vietu, kur prasmes iegūtas, prasmju pieprasījuma un piedāvājuma labāku atbilstību un veicinātu darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti;

23. atzinīgi vērtē Komisijas dienestu darba dokumentu par kvalitatīvu stažēšanās sistēmu un gaida rezultātus pētījumam par dalībvalstīs īstenoto stažēšanās sistēmu pārskatu, un aicina Komisiju ierosināt praksi vienmēr saistīt ar kvalifikācijas iegūšanas procesu; aicina Komisiju iespējami drīz iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par kvalitatīvu stažēšanās sistēmu un Padomes ieteikumam par jaunatnes garantiju regulu un noteikt minimālos standartus kvalitatīvu prakses vietu piedāvāšanai un aizpildīšanai;

24. uzsver, ka jauniešu bezdarba situācija ir ļoti atkarīga no vispārējās ekonomiskās situācijas; uzsver, ka jauniešu virzībā no izglītības uz profesionālo dzīvi ir svarīgs atbalsts, profesionālā orientācija un uzraudzība; aicina Komisiju visus turpmākos politikas priekšlikumus šajā jomā pieskaņot iniciatīvām „Jaunatne kustībā” un „Jauniešu iespējas”;

25. aicina dalībvalstis, Komisiju un Padomi ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem nodrošināt, ka katram gados jaunam ES pilsonim ilgākais pēc četru mēnešu bezdarba ir iespēja sākt strādāt vai mācīties, īstenojot Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmu, kurai vajadzētu būt tiesiski saistošai, lai efektīvi uzlabotu to jauniešu situāciju, kuri nav nedz nodarbināti, nedz turpina izglītību vai apmācību, un pakāpeniski pārvarētu jauniešu bezdarba problēmu Eiropas Savienībā; uzsver, ka Jaunatnes garantijas sistēmai ir vajadzīgs īpašs Eiropas finansiālais atbalsts, jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir visaugstākie jauniešu bezdarba rādītāji;

26. aicina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm cīņā pret bezdarbu un jauniešu bezdarbu ar neizmantotiem piešķīrumiem no struktūrfondiem;

27. pievienojas Komisijas paustajam aicinājumam dalībvalstīm, lai tās veicina EURES sistēmas izmantošanu; uzsver, ka EURES ir būtiska nozīme iekšējā tirgus darbībā, jo minētie dienesti sniedz padomu darba ņēmējiem un darba meklētājiem par to tiesībām citās dalībvalstīs; aicina pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu attiecībā uz EURES tīkla struktūras un pārvaldības reformu;

28. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt sievietēm nelabvēlīgos faktorus un sekmēt viņu integrāciju darba tirgū, nodrošinot vienādu atalgojumu un pienācīgas bērnu aprūpes iespējas, kā arī novēršot visa veida diskrimināciju un nodokļu priekšrocības bremzējošos faktorus, kas kavē sieviešu līdzdalību darba tirgū; aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus šajās jomās;

29. mudina Komisiju paātrināt darbu pie pensiju pārnesamības direktīvas, jo juridiskā nenoteiktība attiecībā uz sociālās drošības noteikumiem un pensiju tiesībām ir viens no galvenajiem šķēršļiem darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai;

30. aicina dalībvalstis pieņemt vai turpināt īstenot izaugsmi veicinošu politiku, tostarp par prioritāriem izvirzīt izdevumus izglītības, mūžizglītības, pētniecības un ieguldījumu jomās, neraugoties uz taupības pasākumiem saistībā ar ekonomikas krīzi un nepieciešamību mazināt valsts parāda slogu, jo īpaši eurozonā;

31. mudina Komisiju sekmēt taisnīgu mobilitāti un apkarot citur darbā norīkoto darba ņēmēju ļaunprātīgu izmantošanu gan uzņēmējās valstīs, gan izcelsmes valstīs;

32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.