REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Gvinejā-Bisavā
6.6.2012 - (2012/2660(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0277/2012
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves 2012. gada 31. maija paziņojumu par Padomes lēmumu noteikt stingrākas sankcijas pret militāro huntu Gvinejā-Bisavā,
– ņemot vērā Gvinejā-Bisavā 2012. gada 18. martā notikušās prezidenta vēlēšanas, kas tika rīkotas pirms termiņa, jo šā gada 9. janvārī miris prezidents Malam Bacai Sanha,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2012. gada 21. aprīļa paziņojumu, kurā nosodīts nesenais militārais apvērsums Gvinejā-Bisavā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad asiņaina kara rezultātā Gvineja-Bisava no Portugāles kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti, tā joprojām slīgst nabadzībā un valsts civilās un militārās varasiestādes atrodas gandrīz pastāvīgā konfliktā, par ko liecina neskaitāmas politiskās slepkavības; tā kā kopš neatkarības iegūšanas 1973. gadā neviens no valsts politiskajiem līderiem nav spējis noturēties amatā visu savu pilnvaru laiku;
B. tā kā gadu desmitiem ilgušās politiskās nestabilitātes rezultātā Gvineja-Bisava ir nonākusi dziļā krīzē — valstī nav pieejams tīrs ūdens, veselības aprūpe un izglītība, un vairākās ministrijās valsts ierēdņi mēnešiem nav saņēmuši algu, un tā kā Gvineja-Bisava ir viena no tām valstīm, kurai pastāvīgu uzmanību pievērš Apvienoto Nāciju Organizācijas Miera veidošanas komisija, kas cenšas palīdzēt nabadzīgām valstīm, lai tajās neatjaunotos karadarbība vai haoss;
C. tā kā šā gada 12. aprīlī bruņotie spēki sagrāba varu valstī un apcietināja pagaidu prezidentu Raimundo Pereira, bijušo ministru prezidentu un prezidenta amata kandidātu Carlos Gomes Jr., kā arī vairākas citas augsta ranga valsts amatpersonas, tā apturot gatavošanos šā gada 22. aprīlī plānotajai prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai;
D. tā kā dumpinieki savā kontrolē pārņēma oficiālos PAIGC (Āfrikas Gvinejas un Kaboverdes neatkarības partijas) birojus un radiostacijas, kā arī cīnījās ar valdībai lojālajiem policijas spēkiem, kas izrādīja pretestību un pēc tam bija spiesti atkāpties, kad tos sāka apšaudīt RPG (politiskās partijas „Gvinejas Tautas sapulce”) spēki; tā kā tika bloķēti ceļi, liedzot jebkādu iespēju iekļūt valsts galvaspilsētā vai izkļūt no tās, un tika pārtraukta valsts radio un televīzijas apraide;
E. tā kā, sākoties 2012. gada aprīļa militārajam apvērsumam, Āfrikas Savienība uz laiku izslēdza Gvineju-Bisavu no šīs organizācijas, kamēr valstī nebūs atjaunota konstitucionālā kārtība;
F. tā kā Pasaules Banka un Āfrikas Attīstības banka uz laiku ir pārtraukušas finansiālā atbalsta sniegšanu valstij;
G. tā kā kopš 2010. gada 1. aprīlī notikušā militārā dumpja, pēc kura par bruņoto spēku un jūras spēku virspavēlniekiem tika iecelti tā galvenie rīkotāji, ES ir pārtraukusi sniegt Gvinejai-Bisavai palīdzību attīstības jomā; tā kā šīs palīdzības apturēšana nav ietekmējusi humāno palīdzību un tiešo atbalstu, kas tiek sniegts iedzīvotājiem;
H. tā kā Eiropas Savienības Padome ir iekļāvusi vēl 15 personas to personu sarakstā, kurām ir aizliegts ieceļot Eiropas Savienībā, un ir noteikusi, ka šo personu aktīvi ES tiek iesaldēti;
I. tā kā iesaistījās ECOWAS (Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena), kas ar 629 reģionālu miera uzturēšanas spēku vienību līdzdalību īstenoja gan drošību veicinošus pasākumus, gan stingri un pragmatiski veda sarunas, piedraudot ar ekonomiskām sankcijām;
J. tā kā kontrabandas kokaīna kravas no Dienvidamerikas pāri Atlantijas okeānam kuģos un lidmašīnās tiek nogādātas Gvinejas-Bisavas Virdžīnu salu arhipelāgā, no kurienes narkotikas tālāk tiek vestas ziemeļu virzienā uz Eiropu;
K. tā kā 2010. gada 30. septembrī beidzās pilnvaru termiņš ES norīkotajai drošības sektora reformas (DSR) misijai, kas Gvinejā-Bisavā bija darbojusies kopš 2008. gada jūnija,
1. nosoda nelikumīgās un antikonstitucionālās darbības, ko nesen veikuši militāristi, kad apvērsuma rezultātā tika izjauktas prezidenta vēlēšanas un pie varas nāca militāra hunta;
2. pauž nožēlu, ka tieši pirms prezidenta vēlēšanu otrās kārtas kampaņas sākuma ir noticis šāds notikumu pavērsiens;
3. pauž atzinību ECOWAS organizācijai, kas nodrošinājusi stingru vadību, reaģējot uz šo krīzi;
4. mudina visas puses rīkoties maksimāli savaldīgi, atturēties no vardarbības, saglabāt mieru un darīt visu iespējamo, lai stabilizētu valsti;
5. atzinīgi vērtē to, ka ANO un PAIGC (lielākā politiskā partija, kas saglabājusi 2/3 vairākumu bijušās valdības sastāvā) ir noraidījušas „Militārās pavēlniecības” paziņojumu, kurā ierosināts izveidot Valsts pagaidu padomi un divos gados vienlaicīgi rīkot gan politiskās, gan likumdevējas varas vēlēšanas;
6. atsakās atzīt pagaidu valdības leģitimitāti, jo tā nav nākusi pie varas demokrātiska procesa rezultātā un joprojām atrodas tiešā bruņoto spēku kontrolē;
7. prasa atjaunot demokrātiski ievēlēto pārstāvju pilnvaras un militārās pārvaldes vietā nekavējoties atjaunot civilo valsts pārvaldi;
8. uzsver — kamēr Gvinejas-Bisavas iestādēs netiks novērstas strukturālās nepilnības, pastāv risks, ka valsts joprojām būs nestabila un nespēs novērst plaukstošo korupciju, nedz arī atbrīvoties no svarīgas narkotiku tranzītvalsts statusa;
9. aicina Savienības augsto pārstāvi, Komisiju, dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizāciju, Āfrikas Savienību, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS), Portugāļu valodā runājošo valstu kopienu (CPLP) un citus starptautiskās sabiedrības pārstāvjus uzraudzīt notikumu gaitu Gvinejā-Bisavā, palīdzēt saglabāt konstitucionālo kārtību un arī turpmāk atbalstīt miera veidošanai paredzētu pasākumu īstenošanu šai valstī;
10. ir nobažījies, jo miera nostiprināšanu Gvinejā-Bisavā un stabilitāti Rietumāfrikas reģionā apdraud narkotiku tranzīts no tik tālām valstīm kā Kolumbija un Afganistāna un cilvēku tirdzniecība, un aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras ar attiecīgu ECOWAS atbalstu izstrādāt reģionālu rīcības plānu šīs problēmas risināšanai;
11. uzsver, ka Rietumu pasaulei ir ārkārtīgi svarīgi, lai Gvineja-Bisava būtu demokrātiska valsts, jo tā joprojām ir nozīmīgs starpposms narkotiku tranzīta maršrutā no Dienvidamerikas uz Eiropu;
12. aicina Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un ES atbalstīt valsts turpmāku apņēmīgu rīcību, kas garantētu demokrātiskās un pilsoniskās tiesības visiem tās iedzīvotājiem;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO un ECOWAS ģenerālsekretāriem, Āfrikas Savienības iestādēm, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, CPLP sekretariātam, kā arī Gvinejas-Bisavas valdībai un parlamentam.