Rezolūcijas priekšlikums - B7-0278/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0278/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem

6.6.2012 - (2012/2678(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Marta Andreasen EFD grupas vārdā

Procedūra : 2012/2678(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0278/2012
Iesniegtie teksti :
B7-0278/2012
Pieņemtie teksti :

B7‑0278/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem

(2012/2678(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1],

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 312. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikuma „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” I un II daļu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu Padome pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas ar vienprātīgu lēmumu pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu;

B.  tā kā Dānija, kas ir pašreizējā prezidentvalsts, gatavojas iesniegt Eiropadomes jūnija sanāksmē tā dēvētos „sarunu rīkus”, piedāvājot dažādus risinājumus attiecībā uz visiem sarunu aspektiem, tostarp ieņēmumiem, bet šajā laikposmā vēl neminot nekādus skaitļus;

C. tā kā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā tika noteiktas politikas prioritātes nākamajai DFS gan attiecībā uz likumdošanu, gan budžetu, nodrošinot stabilu pamatu sarunām par nākamo DFS[2];

D. tā kā Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņems daudzgadu programmas, kas saistītas ar nākamo DFS;

E.  tā kā Parlaments vairākkārt aicinājis izveidot jaunus un patiesus pašu resursus,

1.  norāda, ka ES budžets nekalpo tam paredzētajam mērķim — būt ieguldījumu budžetam, kam ir spēcīgs sviras efekts; mazāk nekā 45 % budžeta izdevumu ir iekļauti 1. izdevumu kategorijā (ilgtspējīga izaugsme), bet pārējie līdzekļi ir atvēlēti citiem mērķiem, kuriem ir maz sakara ar stratēģiskiem ieguldījumiem Eiropā;

2.  norāda, ka viens no stratēģijas „Eiropa 2020” svarīgajiem mērķiem ir atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību Eiropā un to apstiprināja 27 dalībvalstis, bet tās pamatā esošās Lisabonas stratēģijas neveiksmes dēļ ir cietusi stratēģijas „Eiropa 2020” ticamība;

3.  atsaucas uz specializētās SURE komitejas ziņojuma apstiprināšanu Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā;

4.  atzīst, ka ES budžetā ir jāpanāk saprātīgs ieņēmumu un izdevumu līdzsvars; norāda, ka, palielinoties ieņēmumiem no patiesajiem pašu resursiem, tiks samazinātas dalībvalstu iemaksas; pieņem zināšanai Komisijas 2011. gada 29. jūnija likumdošanas priekšlikumus par pašu resursu sistēmas reformu; noraida priekšlikumus attiecībā uz finanšu darījumu nodokli (FDN) un ES jaunajiem PVN pašu resursiem; pauž nožēlu, ka FDN radīs nesamērīgu un netaisnīgu slogu dažām dalībvalstīm, kuras negūs nekādu labumu no šā nodokļa;

5.  ņemot vērā makroekonomisko vidi un mainīgās pasaules izaicinājumus, uzskata, ka lielāka budžeta elastība daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam gan vienas izdevumu kategorijas ietvaros, gan starp vairākām izdevumu kategorijām, kā arī starp finanšu gadiem vienas DFS ietvaros liecina par sliktu budžeta sagatavošanu;

6.  uzstāj, ka ES budžetā ir jāievēro vienotības princips, uzsverot, ka DFS ir jānodrošina pienācīgs finansējums visām politikas jomām un programmām, tādējādi veicinot pārredzamību, prognozējamību un pārskatatbildību;

7.  tai pašā laikā uzskata, ka, pirms minēt konkrētus skaitļus, ir jāvienojas par DFS mērķiem un politikas jomām, un uzsver, ka Parlamentam un Padomei, pirms noteikt konkrētus skaitļus un veikt visa DFS tiesību aktu kopuma galīgo pielāgošanu, ir jārīko plašas un pilnvērtīgas sarunas par visiem ar DFS saistītiem aspektiem; pauž uzskatu, ka nav lietderīgi turēties pie principa „vienošanās nepastāv, kamēr puses nav vienojušās par visu”;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un pārējām ieinteresētajām iestādēm un struktūrām.