REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem
6.6.2012 - (2012/2678(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Martin Callanan, Richard Ashworth, Geoffrey Van Orden, Anthea McIntyre, James Nicholson, Struan Stevenson ECR grupas vārdā
B7-0279/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1],
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 5. pantu,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 311. un 312. pantu,
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikuma „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” I un II daļu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu Padome pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas ar vienprātīgu lēmumu pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu;
B. tā kā Dānija, kas ir pašreizējā prezidentvalsts, gatavojas iesniegt Eiropadomes jūnija sanāksmē tā dēvētos „sarunu rīkus”, piedāvājot dažādus risinājumus attiecībā uz visiem sarunu aspektiem, tostarp ieņēmumiem, bet šajā laikposmā vēl neminot nekādus skaitļus;
C. tā kā Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņems daudzgadu programmas, kas saistītas ar nākamo DFS,
1. uzskata, ka fiskālā konsolidācija ir ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes priekšnosacījums un ka sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu noris laikā, kad dalībvalstis īsteno ārkārtas pasākumus, lai līdz pieļaujamam līmenim samazinātu budžeta deficītu un valsts parādu, ievērojot pastiprinātas fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības regulējumu;
2. atgādina, ka Eiropas publiskos izdevumus nevar neskart dalībvalstu nopietnie centieni stingrāk kontrolēt valsts izdevumus, uzsver, ka tādēļ pašreizējās finanšu perspektīvas atlikušajos gados ir pakāpeniski jāpaplašina pasākumi, kas pēdējos gados vērsti uz to, lai ierobežotu Eiropas maksājumu apropriāciju ikgadēju pieaugumu, un nākamajās finanšu perspektīvās maksājumu apropriāciju pieaugums vismaz nedrīkst pārsniegt inflāciju; līdz ar to saistību apropriācijas nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nedrīkst pārsniegt 2013. gada līmeni, izaugsmes tempam saglabājoties zem inflācijas līmeņa;
3. uzskata, ka Eiropas pievienotās vērtības principam nākotnē ir jābūt visu izdevumu pamatā un tāpat ir jāvadās pēc lietderības, efektivitātes un izdevīguma principa, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, kas definēts LES 5. pantā un atrunāts 1. protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;
4. norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi gūt pilnīgu Eiropas iedzīvotāju atbalstu, ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus, lai no jauna apstiprinātu un īstenotu mūsu saistības, kas noteiktas stratēģijā „Eiropa 2020”; tādēļ aicina labāk izmantot esošo finansējumu; uzsver, ka turpmāk Eiropas Savienības svarīgais uzdevums būs — nevis tērēt vairāk līdzekļu, bet tērēt tos lietderīgāk;
5. atgādina, ka ES budžets ir ieguldījumu budžets, kam ir spēcīgs sviras efekts, un tas var radīt ļoti iedarbīgus instrumentus, lai sekmētu stratēģiskus ieguldījumus ar Eiropas pievienoto vērtību, kuri savienojami ar mērķi veicināt izaugsmi un jaunu darba vietu izveidi; uzsver, ka nākamajai DFS galvenokārt ir jāatbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, īpašu uzmanību pievēršot izdevumiem, kas veicina saprātīgu izaugsmi, ilgtermiņā paredzot saskaņotu un konsekventu stratēģisku pieeju Savienībā risināmām problēmām;
6. norāda, ka LESD 311. panta otrajā daļā ir noteikts, ka budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem; uzskata, ka pašreizējā ieņēmumu sistēma ir gan likumīga, gan atbilst Līguma garam; atkārtoti iebilst pret Komisijas 2011. gada 29. jūnija likumdošanas priekšlikumiem par pašu resursu sistēmas reformu, tostarp priekšlikumiem par finanšu darījumu nodokli (FDN) un ES jaunajiem PVN pašu resursiem;
7. atkārtoti pauž savu stingro nostāju attiecībā uz korekcijas mehānismiem, uzsver, ka netiks atbalstīti priekšlikumi grozīt vai atcelt pašreizējo sistēmu; aicina visas iesaistītās puses rast pragmātisku risinājumu un pievērstiem tām DFS jomām, kurās var panākt vienprātību;
8. ņemot vērā makroekonomisko vidi un mainīgās pasaules izaicinājumus un lai panāktu esošā ES finansējuma labāku un lietderīgāku izmantošanu, mudina padarīt DFS 2014.–2020. gadam elastīgāku, lai pienācīgi reaģētu uz mainīgiem apstākļiem un prioritātēm, vienlaikus ievērojot maksājumu apropriācijām iepriekš noteikto līmeni;
9. uzstāj, ka ES budžetā ir jāievēro vienotības princips, uzsverot, ka DFS ir jānodrošina pienācīgs finansējums visām politikas jomām un programmām, tādējādi veicinot pārredzamību, prognozējamību un pārskatatbildību;
10. atzinīgi vērtē Padomes prezidentvalstu apņēmību[2] nodrošināt atklātu un konstruktīvu dialogu un sadarbību ar Parlamentu, ņemot vērā LESD 312. pantu; atkārtoti apliecina savu gatavību strādāt ciešā sadarbībā ar Padomi un Komisiju, sarunu gaitā pilnībā ievērojot Lisabonas līguma noteikumus;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un pārējām ieinteresētajām iestādēm un struktūrām.