REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”
6.6.2012 - (2012/2663(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Malcolm Harbour Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā
B7‑0300/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija „Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” (COM(2011)0206),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” COM(2010)0608),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 24. februāra darba dokumentu „Vienotā tirgus ieviešana ― 2011. gada pārvaldības pārskats” (SWD(2012)0025),
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 16. augusta darba dokumentu „Vienotais tirgus cilvēku uztverē: aktuālā informācija par iedzīvotāju un uzņēmumu uzskatiem un redzējumiem. 20 galvenās problēmas” (SEC(2011)1003),
– ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2010. gada 10. decembra sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem[1],
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei[2],
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem[3],
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū[4],
– ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Krakovā (Polija) 2011. gada 3. un 4. oktobrī notikušā Vienotā tirgus foruma rezultātiem, kā arī Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas vienotais tirgus ir radījis milzīgas priekšrocības Eiropas iedzīvotājiem, vienlaikus paverot jaunas izaugsmes iespējas Eiropas uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
B. tā kā vienotais tirgus ir Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks; tā kā Eiropas iedzīvotāji daudzās jomās vēl nav pilnībā apguvuši vienotā tirgus piedāvātās priekšrocības un tā kā ir vajadzīgi jauni stimuli, it īpaši efektīvas darbaspēka mobilitātes un pienācīgas sociālās kohēzijas nodrošināšanai visā Eiropā, kā arī pārrobežu tirdzniecības un iepirkšanās sekmēšanai;
C. tā kā vienoto tirgu nedrīkst vērtēt atrauti no citām horizontālām politikas jomām, it īpaši veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības, darba tiesībām, vides politikas, ilgtspējīgas attīstības un ārpolitikas nostādnēm; tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” praktiskai īstenošanai ir nepieciešama pilnībā izstrādāta pieeja vienotā tirgus pilnveidošanai;
D. tā kā pašreizējā ekonomikas lejupslīde un protekcionisma izpausmju atkārtota parādīšanās dalībvalstu ekonomikā apdraud dažus no visredzamākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem; tā kā patlaban nepieciešamība pēc vienotā tirgus ir lielāka nekā jebkad agrāk, jo tas var kalpot kā līdzeklis Eiropas ekonomikas atjaunošanai, piedāvājot konkrētus risinājumus ieilgušajai krīzei, un ļaus ilgtermiņā nodrošināt vienotās Eiropas projekta dzīvotspēju;
E. tā kā dalībvalstīm un ES iestādēm būtu jāvienojas par saistošu grafiku un konkrētiem pasākumiem, kas nepieciešami vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanai, un jālikvidē visi vēl atlikušie nepamatotie šķēršļi, kuri kavē preču un pakalpojumu brīvu apriti un darbaspēka pārvietošanos;
F. tā kā dalībvalstīm un ES iestādēm būtu koncentrēti jāpievēršas galveno ar izaugsmes jomu saistīto tiesību aktu pieņemšanai un straujai īstenošanai, prioritāru nozīmi piešķirot jauniešu bezdarba apkarošanai un birokrātijas mazināšanai,
I. Ievads
1. uzsver, ka vienotā tirgus nostiprināšanai un pareizas ekonomikas pārvaldības nodrošināšanai, kas nepieciešama tā atbalstam, ir jākļūst par galveno aspektu ES izaugsmes programmā, un prasa ar vislielāko apņēmību un maksimāli strauji pabeigt vienotā tirgus izveidi, pienācīgi pievēršoties ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem;
2. uzsver Akta par vienoto tirgu un tajā noteikto divpadsmit mehānismu stratēģisko nozīmi noturīgas, gudras un integrējošas izaugsmes nodrošināšanā, jo tas ir svarīgs ieguldījums vispusīgā un līdzsvarotā vienotā tirgus nostiprināšanā; uzsver, ka Akts par vienoto tirgu ir rezultāts plašam apspriešanās procesam ar ieinteresētajām personām un iestāžu savstarpējām konsultācijām;
3. uzskata, ka pieņemt Aktā par vienoto tirgu noteiktās divpadsmit pamatdarbības, it īpaši tos pasākumus, kuri sekmēs vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu, ir neatliekams un prioritārs uzdevums, un tas, ja vien iespējams, jāpaveic līdz 2012. gada beigām; aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt pamatdarbību īstenošanu, tiecoties panākt savlaicīgu un pirmstermiņa transponēšanu;
4. uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt Akta par vienoto tirgu nodrošināto dinamiku, tādēļ ierosina, ka Aktam par vienoto tirgu vajadzētu kļūt par mainīgu programmu, kura reizi gadā tiktu pārskatīta un atjaunināta; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri vienotā tirgus turpmākas pilnveides nolūkā līdz 2012. gada beigām izvērtēt, kādus panākumus ir nodrošinājis Akts par vienoto tirgu, par mērķi izvirzot izaugsmes veicināšanu un vienotā tirgus pārvaldības uzlabošanu; atkārtoti uzsver, ka Aktā par vienoto tirgu būtu jāpievēršas arī Eiropas Savienības sociālekonomiskajām problēmām un jātiecas nodrošināt tādu tirgu, kas būtu noderīgs iedzīvotājiem;
5. uzskata, ka turpmākajiem prioritāro darbību pasākumiem galvenokārt jābūt balstītiem uz Aktā par vienoto tirgu noteiktajiem divpadsmit izaugsmes veicināšanas mehānismiem, lai koncentrētu politisko uzmanību, panāktu vienprātību attiecībā uz līdzsvarotu progresu un pilnveidotu un modernizētu vienoto tirgu, īpašu uzmanību veltot tā priekšrocību popularizēšanai patērētāju un uzņēmumu vidū; uzskata, ka vienotā tirgus uzdevums būtu arī sociālās labklājības saglabāšana un taisnīgu darba apstākļu nodrošināšana;
6. prasa Komisijai līdz 2013. gada pavasarim nākt klajā ar attiecīgiem detalizēti izstrādātiem priekšlikumiem;
II. Vienotā tirgus pārvaldība
7. uzsver — lai atjaunotu ticību un uzticēšanos vienotajam tirgum, ir nepieciešams, lai Eiropas iestādes uzņemtos stingru vadību, savukārt dalībvalstis demonstrētu politisko ieinteresētību;
8. uzsver, ka nepilnīga un novēlota tiesību aktu transponēšana un neatbilstīga noteikumu ieviešana un īstenošana liedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības;
9. atkārtoti uzsver, ka līdz 2012. gada beigām jāsamazina vienotā tirgus direktīvu transponēšanas nepilnības, tiecoties panākt, lai novēloti transponēto tiesību aktu īpatsvars, kā arī nepareizi transponēto tiesību aktu īpatsvars attiecīgi nepārsniegtu 0,5 %;
10. aicina Komisiju mērķtiecīgi pievērsties vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanas uzlabošanai, it īpaši preču un pakalpojumu nozarē, jo tiek uzskatīts, ka šīm nozarēm piemīt vislielākais potenciāls veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi; tādēļ aicina Komisiju ātri un enerģiski izmeklēt ar vienoto tirgu saistītos pārkāpumus;
11. lūdz Komisiju apsvērt iespēju paplašināt tādu novatorisku mehānismu kā, piemēram, Pakalpojumu direktīvā paredzētās savstarpējās izvērtēšanas procedūras, piemērošanas spektru, izmantojot šādus instrumentus arī citās jomās, lai nodrošinātu ES tiesību aktu labāku piemērošanu;
12. uzskata, ka atbilstības tabulu izmantošana vairo pārredzamību ES tiesību aktu piemērošanas nodrošināšanas procesā;
13. aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis apņemties līdz 2015. gadam samazināt administratīvo slogu vēl par 25 %, un modernizēt valsts pārvaldi;
14. aicina Komisiju izstrādāt „proporcionalitātes testu”, lai noskaidrotu, kuri ES tiesību akti neatbilst proporcionalitātes principam, un atcelt šādus tiesību aktus;
15. atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto 2011. gada pārvaldības pārskatu, kurā pirmo reizi integrētā veidā ir raksturoti dažādie instrumenti, kas izmantoti vienotā tirgus pārvaldības ciklā, tostarp iekšējā tirgus rezultātu apkopojums (Internal Market Scoreboard), tīkla SOLVIT gada ziņojums un tīmekļa lapa „Tava Eiropa” (Your Europe); stingri apstiprina Parlamenta nemainīgo nostāju attiecībā uz „vienas pieturas aģentūru” nozīmi; pauž atzinību Komisijai par portālā „Tava Eiropa” ieguldīto darbu un rosina pabeigt šā novatoriskā instrumenta izstrādi, jo tas būtiski papildina vienoto kontaktpunktu tīklu, piedāvājot vienotu piekļuvi visai informācijai un atbalsta pakalpojumiem, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir nepieciešami, lai izmantotu savas tiesības vienotajā tirgū;
16. rosina Komisiju nekavējoties pieņemt rīcības plānu turpmākai SOLVIT, tīmekļa vietnes „Tavs Eiropas padomdevējs” un Eiropas Patērētāju centru lomas pilnveidošanai un nostiprināšanai citu palīdzības dienestu vidū, tos padarot atpazīstamākus iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
17. uzsver, ka ir svarīgi jau agrīnā posmā lielākā mērā iesaistīt ieinteresētās personas to pasākumu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un pārraudzībā, kuri nepieciešami, lai sekmētu izaugsmi un nostiprinātu iedzīvotāju tiesības vienotajā tirgū; turklāt uzsver — lai atjaunotu ticību vienotajam tirgum, būtiska nozīme ir dialogam ar sociālajiem partneriem, valstu parlamentiem un pilsonisko sabiedrību, un tādēļ šim dialogam jābūt atjaunotā vienotā tirgus pamatā;
18. aicina dalībvalstis un Komisiju ciešāk iesaistīt iedzīvotājus vienotā tirgus attīstībā, it īpaši sniedzot skaidrāku informāciju, kas ļautu viņiem pārraudzīt vienotā tirgus regulējuma īstenošanu, veicinot dialogu un saziņu ar iedzīvotājiem, lai labāk izprastu viņu vēlmes, un nodrošinot iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas īstenot savas tiesības un pildīt savus pienākumus;
19. atgriežoties pie Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūcijā paustās prasības, aicina Komisiju pieņemt Pilsoņu hartu, kura būtu ērti izmantojama, viegli pieejama un tiktu regulāri atjaunināta un kurā būtu aptverti daudzējādie aspekti, kas saistīti ar iedzīvotāju tiesībām dzīvot un strādāt jebkurā Eiropas Savienības vietā; uzskata, ka šai hartai jābūt viegli pieejamai un tā būtu jāizmanto kā noderīga rokasgrāmata visiem iedzīvotājiem, kuri pārvietojas, strādā, iepērkas un veic pārdošanas darījumus pārrobežu mērogā, un ka tajā būtu jāsniedz vairāk praktiskas informācijas un risinājumi problēmām, ar ko ikdienā saskaras Eiropas iedzīvotāji;
20. atkārtoti norāda, ka Akta par vienoto tirgu īstenošana nemitīgi jāuzrauga augstākajā politiskajā līmenī; atzinīgi vērtē Eiropadomes iesaisti Akta par vienoto tirgu īstenošanas uzraudzībā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vienotā tirgus tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un transponēšanu, veicot sistemātiskāku, neatkarīgāku uzraudzību, lai panāktu vienlīdzīgus nosacījumus visā Savienībā; ierosina uzlabot tiesību aktu transponēšanu, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai konstatētu problēmas, ar kurām tās saskaras, transponējot tiesību aktus, tai skaitā šo aktu neatbilstību valsts tiesību aktiem, un tādējādi nodrošinātu, ka Komisija var palīdzēt dalībvalstīm;
21. aicina Komisiju uzraudzīt vienotā tirgus izveides pabeigšanu ikgadējā Eiropas pusgada īstenošanas kontekstā, ņemot vērā ikgadējo vienotā tirgus pārvaldības pārskatu un tirgus rezultātu apkopojuma ziņošanas mehānismus; uzskata, ka, veicot ikgadējo uzraudzību, būtu jānovērtē tas, cik lielā mērā gan patērētāji, gan uzņēmumi gūst labumu no vienotā tirgus, un jāziņo par šķēršļiem tā darbībā;
22. aicina Komisiju, pamatojoties uz Aktu par vienoto tirgu un atbilstīgiem spēkā esošiem lēmumiem, nākt klajā ar mērķtiecīgu iniciatīvu izaugsmes veicināšanai, kas tiktu veidota, balstoties uz Eiropas pusgadu un kurai tiktu piešķirts finansējums no, cita starpā, struktūrfondu, projektu obligāciju un pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem; ierosina, ka Eiropadomei un Eiropas Parlamentam pēc apspriešanās ar valstu parlamentiem būtu politiski jāatbalsta izaugsmes iniciatīva un ka šā procesa rezultātā būtu jāizstrādā katrai valstij atbilstīgi ieteikumi, ņemot vērā vienotā tirgus īstenošanas stadiju katrā valstī;
III. Turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai
23. uzskata, ka ir svarīgi, lai vienotā tirgus politikas nostādņu un tiesību aktu pamatā būtu nozares, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi un patērētāju vajadzības;
24. aicina visas ES dalībvalstis nodrošināt Pakalpojumu direktīvas pilnīgu īstenošanu, cita starpā izveidojot lietotājiem ērti pieejamus un vispusīgus vienotus kontaktpunktus, un kontrolēt savstarpējās novērtēšanas procesu un darbības rezultātu pārbaudi; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja apvienot minētās darbības ar preču tiesību aktu kopumā paredzēto vienoto kontaktpunktu darbību;
25. aicina Komisiju izstrādāt Profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas direktīvas 59. pantā minēto pārredzamības mehānismu, lai konstatētu jomas, kurās dalībvalstis neproporcionālā apmērā liedz pieeju nodarbinātībai reglamentētās profesijās;
26. uzsver publiskā iepirkuma lielo nozīmi jauninājumu un konkurētspējas veicināšanā un tādēļ prasa šajā jomā saglabāt attīstības tempu; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās iestādes stratēģiski īstenot jaunos tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā, tādējādi garantējot, ka ar publiskajiem līdzekļiem, kas tiek ieguldīti darbu veikšanā, pakalpojumu sniegšanā un piegāžu nodrošināšanā, tiek nodrošināta ilgtspējīga izaugsme, nodarbinātība un sociālā kohēzija;
27. uzsver nepieciešamību ātri izlietot neizmantotos ES līdzekļus pasākumiem, kas efektīvi samazinātu jauniešu bezdarba augsto līmeni; aicina dalībvalstis un ES iestādes ātri vienoties par saistošiem mērķiem un pasākumiem jaunatnes mobilitātes jomā („Jaunatne kustībā”), kā arī nekavējoties īstenot Jaunatnes iespēju iniciatīvu;
28. uzsver, ka Savienībai šajā digitālajā laikmetā ir pilnībā jāīsteno potenciāls un iespējas, ko piedāvā internets, e-tirdzniecība un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izplatība MVU un valsts pārvaldē, lai turpinātu vienotā tirgus attīstību, padarot to pieejamu visiem ES iedzīvotājiem; uzsver, ka, attīstot jaunās tehnoloģijas, jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt visus iedzīvotājus, patērētājus un MVU;
29. aicina Komisiju par prioritāti uzskatīt digitālā vienotā tirgus attīstību, lai patērētājiem būtu pilnīgi pieejami konkurētspējīgāki preču un pakalpojumu piedāvājumi; pieprasa turpmāku rīcību no dalībvalstu puses, to saskaņojot ar Komisiju, lai novērstu šķēršļus, kas liedz iedzīvotājiem piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem;
30. prasa noteikt tālejošu darba kārtību patērētāju tiesību jomā, ietverot likumdošanas un politikas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt vidusmēra un neaizsargātu patērētāju tiesību ievērošanu;
31. uzsver mazumtirdzniecības kā vienotā tirgus pamatelementa nozīmi izaugsmes un darba vietu izveides stimulēšanā; atzinīgi vērtē to, ka plānots pieņemt Komisijas vispusīgo rīcības plānu mazumtirdzniecības nozarei, kurā iekļauta stratēģija efektīvāka un taisnīgāka mazumtirdzniecības tirgus veidošanai Eiropā, pamatojoties uz pozitīviem sasniegumiem un sniedzot risinājumus pašreizējām problēmām, kā arī paziņojumu, kurā novērtēti pašlaik īstenotie valstu pasākumi līgumattiecību jomā; atgādina, ka ar rīcības plānu un rezultātiem, kas gūti ieinteresēto personu dialogā par darījumiem starp uzņēmumiem (B2B), iepazīstinās pirmajā mazumtirdzniecības tirgus jautājumiem paredzētajā apaļā galda sanāksmē, ko organizēs līdz 2012. gada beigām;
32. uzskata, ka ir jāstiprina vienotā tirgus ārējā dimensija, it īpaši, uzlabojot sadarbību starptautiskās standartizācijas jomā, un ka būtu jācenšas panākt sinerģiju starp Savienības iekšējās un ārējās ekonomikas politikas nostādnēm, proti, starp vienoto tirgu un tirdzniecību;
33. aicina Komisiju un mudina dalībvalstis veicināt vienotas Eiropas gaisa telpas II regulējuma īstenošanu, kam būs ļoti nepieciešama SESAR ieviešana, un aicina Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt priekšlikumu par vienotas Eiropas gaisa telpas izveidošanas pabeigšanu, samazinot funkcionālo gaisa telpas bloku skaitu;
34. uzsver to, ka ir svarīgi pilnveidot infrastruktūras, kas paredzētas lielām, ar tīkliem saistītām nozarēm un sabiedrisko pakalpojumu sektoram, tai skaitā enerģētikas nozarei, transporta pakalpojumu nozarei, piemēram, Eiropas mēroga dzelzceļa tīkliem, un elektroniskās komunikācijas nozarei, piemēram, platjoslas interneta pieslēguma pieejamības nodrošināšanai visā Eiropas Savienībā, lai stimulētu konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību; uzsver to, ka ir jāizveido vienots Eiropas enerģijas tirgus, lai samazinātu ES atkarību enerģētikas jomā, palielinātu ES energoefektivitāti un uzlabotu enerģijas cenas;
35. aicina Komisiju vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim iesniegt direktīvas priekšlikumu, kurā būtu ietverti noteikumi attiecībā uz infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu savstarpēju saistību un priekšlikumu par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu, nesamazinot dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un ievērojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības;
36. uzsver to, ka jāveicina MVU loma vienotajā tirgū, nodrošinot kredītu un finansējuma pieejamību, kā arī pilnībā īstenojot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu;
37. aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai uzlabotu pamata nosacījumus rūpniecības nozarei un MVU, it īpaši uzlabojot Eiropas Investīciju bankas darbību, nolūkā atbalstīt finansējuma pieejamību un sekmēt pētniecību un jauninājumus, būtiski palielinot galvenās ES pētniecības un izstrādes un jauninājumu programmas un labāk izmantojot projektiem, kas veicina izaugsmi, neizlietotos ES līdzekļus;
38. atgādina par savu prasību pieņemt Četrpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par uzņēmumu juridisko adrešu pārrobežu pārcelšanu, norādot, ka ar šādu direktīvu tiktu ievērojami veicināta uzņēmumu mobilitāte Eiropā; turklāt prasa Komisijai iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, kuros iekļautas Zaļajā grāmatā par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību paustās idejas, un iekļaut šos priekšlikumus 2013. gada darba programmā;
39. pauž nožēlu par to, ka ir atsaukts priekšlikums regulai par Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtiem, un prasa Eiropas Komisijai nākt klajā ar jaunu priekšlikumu; prasa, lai Komisija atsāktu darbu pie Devītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas, kas attiecas uz uzņēmējsabiedrību grupām, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu šim bieži sastopamajam uzņēmumu apvienības veidam un tādējādi radītu vienotu noteikumu kopumu, cita starpā, meitasuzņēmumu un ieinteresēto personu aizsardzībai, un juridiskās un īpašumtiesību struktūras lielāku pārredzamību;
40. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā uzlabot pašreiz pieejamos ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam paredzētos finanšu instrumentus, piemēram, projektu obligācijas ilgtermiņa ieguldījumiem, un publiskot ziņojumu par konkurences politikas ieguldījumu jauninājumu izstrādē un izaugsmē, vajadzības gadījumā pārskatot spēkā esošos noteikumus;
41. prasa, lai Komisija steidzami nāktu klajā ar priekšlikumiem par investoru un citu privāto klientu aizsardzības uzlabošanu saistībā ar finanšu pakalpojumiem, proti, standartizētiem privāto ieguldījumu pakalpojumiem (PRIPS), pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (UCITS), apdrošināšanas starpniecību un apdrošināšanas garantiju sistēmām;
42. uzsver to, ka stabila finanšu tirgus infrastruktūra ir svarīgs vienotā tirgus atbalsta elements, un tādēļ aicina Komisiju ātri nākt klajā ar priekšlikumiem par šādai infrastruktūrai nepieciešamiem krīzes novēršanas mehānismiem; turklāt uzsver to, ka ir svarīgi veikt agrīnu pārraudzību saistībā ar Komisijas stratēģijas dokumentu par PVN nākotni;
43. atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt rezultātu apkopojumu, norādot tajā šķēršļus, ar kuriem Savienībā saskaras darba ņēmēji, kas vēlas izmantot brīvas pārvietošanās tiesības, aprakstot, kā dalībvalstīs novērš šos šķēršļus, un novērtējot, vai šie novēršanas pasākumi ir pamatīgi un iedarbīgi, tai skaitā aplūkojot sociālā dempinga jautājumu; aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu, lai novērstu joprojām pastāvošos šķēršļus, ar kuriem Savienībā saskaras iedzīvotāji, kas vēlas izmantot savas tiesības pārcelties uz citu dalībvalsti un strādāt tajā;
44. uzskata, ka Eiropas iedzīvotāji daudzās jomās vēl nav pilnībā izmantojuši vienotā tirgus piedāvātās priekšrocības, tai skaitā personu un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās iespējas, un ka ir nepieciešami spēcīgi stimuli, it īpaši, lai nodrošinātu efektīvu darbaspēka mobilitāti visā Eiropā, sevišķi garantējot sociālās drošības un pensiju tiesību pārvedamību;
45. aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 un LESD 153. pantu veikt pētījumus, lai nodrošinātu mobilo iedzīvotāju sociālās drošības aizsardzības nepārtrauktību Eiropas Savienībā un vienlīdzīgu attieksmi pret mobilajiem iedzīvotājiem un attiecīgās valsts iedzīvotājiem, ņemot vērā arī izvēles, brīvprātīgo un pārvedamo sociālās drošības sistēmu Eiropas līmenī papildus vispārējai sistēmai, lai veidotu ciešāku sadarbību sociālās politikas jomā; uzskata, ka līdzšinējās idejas saistībā ar tā saukto sociālās drošības sistēmas 28. regulējumu būtu jāatjaunina un jāiekļauj pētījumos;
46. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0186.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0146.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0145.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0144.