Rezolūcijas priekšlikums - B7-0304/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0304/2012

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšanu

    11.6.2012 - (2012/2684(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Marina Yannakoudakis, Konrad Szymański, Martin Callanan, Daniel Hannan, James Nicholson, Malcolm Harbour, Edvard Kožušník, Valdemar Tomaševski, Julie Girling ECR grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0304/2012

    Procedūra : 2012/2684(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0304/2012
    Iesniegtie teksti :
    B7-0304/2012
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0304/2012

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšanu

    (2012/2684(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā ANO ziņojumus, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās papildprotokolus un Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu,

    –   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībā[1],

    –   ņemot vērā 2010. gada PVO ziņojumu „Globāla stratēģija ar mērķi novērst to, ka veselības aprūpes darbinieki veic sieviešu dzimumorgānu kropļošanu”,

    –   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 5. decembra īpašo ziņojumu „Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšana”,

    –   ņemot vērā 2010. gada 8. marta Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes secinājumus saistībā ar pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanu Eiropas Savienībā un pausto aicinājumu starptautiskā līmenī cīnīties pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

    –   ņemot vērā 2011. gada 5. marta rezolūciju (A7‑065/2011) par prioritātēm un pamatnostādņu izklāstu jaunai ES politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana (SDzK) ir nelabojama un neatgriezeniska procedūra, kas mūsdienās skar 140 miljonus sieviešu un meiteņu, tā kā katru gadu 3 miljoniem meiteņu draud šī procedūra;

    B.  tā kā Eiropā dzīvo 500 000 sieviešu, kurām veikta SDzK un tā draud 180 000 meiteņu, tā kā speciālisti uzskata, ka šie skaitļi ir pārāk mazi, jo netiek ņemta vērā nelegālo imigrantu otrā paaudze;

    C. tā kā jebkāda veida SDzK ir vardarbība pret sievietēm, ko veic kā vīrieši, tā sievietes, tas ir sieviešu pamattiesību pārkāpums un ar to jo īpaši tiek pārkāptas tiesības uz personas neaizskaramību un tiesības uz fizisko un garīgo veselību;

    D. tā kā SDzK sievietēm un meitenēm, kam tā veikta, īstermiņā un ilgtermiņa izraisa ļoti nopietnu un neatgriezenisku fiziskās un garīgās veselības bojājumu un ir ļoti smags personas neaizskaramības pārkāpums, kas dažos gadījumos var izraisīt nāvi,

    1.  aicina ANO Ģenerālo asambleju savā sešdesmit septītajā sesijā pieņemt rezolūciju, ar kuru visā pasaulē tiktu aizliegta sieviešu dzimumorgānu kropļošana, tādējādi mudinot dalībvalstis sadarboties, lai izskaustu šo kaitīgo praksi;

    2.  aicina starptautisko sabiedrību, attiecīgās ANO struktūrvienības un pilsonisko sabiedrību, piešķirot finanšu resursus, aktīvi atbalstīt mērķtiecīgas un inovatīvas programmas un izplatīt labu praksi saistībā ar tādu meiteņu vajadzībām un prioritātēm, kuras ir neaizsargātas pret, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un kurām ir grūtības piekļūt programmām un pakalpojumiem;

    3.  norāda, ka SDzK galvenokārt tiek veikta jaunām meitenēm no dzimšanas līdz 15 gadu vecumam, tādēļ tā ir bērna tiesību pārkāpums; atgādina, ka visas 27 ES dalībvalstis ir apņēmušās aizsargāt ANO Konvencijā par bērna tiesībām nostiprinātās bērnu tiesības;

    4.  mudina ES Komisiju pievērst īpašu uzmanību sieviešu dzimumorgānu kropļošanas problēmai, izstrādājot vispārējo stratēģiju vardarbības pret sievietēm apkarošanai, kā arī ES darba programmā bērna tiesību jomā; mudina dalībvalstis asi vērsties pret šo nelegālo praksi;

    5.  mudina tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, savos tiesību aktos paredzēt kriminālatbildību par SDzK un sodīt tos, kas veic SDzK vai tos, kas ir atbildīgi par mazu meiteņu un jauniešu izvešanu uz trešām valstīm, kur tā tiek veikta;

    6.  pauž dziļas bažas par to, ka ir pierādījumi par to, ka kaitīgo SDzK praksi, kuras rezultātā dažkārt iestājas nāve, veic medicīniskais personāls, it kā tā būtu medicīniska procedūra;

    7.  prasa ANO ģenerālsekretāram nodrošināt, ka visas attiecīgās organizācijas un iestādes ANO sistēmā, īpaši ANO Bērnu fonds, ANO Iedzīvotāju fonds, Pasaules Veselības organizācija, ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija, ANO Sieviešu attīstības fonds, ANO Attīstības programma un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, katra atsevišķi un visas kopā savās valstu programmās vajadzības gadījumā un atbilstīgi attiecīgo valstu prioritātēm ņem vērā nepieciešamību aizsargāt meitenes pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un veicināt šo tiesību ievērošanu, lai vēl vairāk nostiprinātu valstu centienus šajā jomā;

    8.  uzsver, ka ir nepieciešama izpratnes veidošana, kopienas mobilizācija, izglītība un apmācība, lai nodrošinātu, ka visas svarīgākās iesaistītās personas, valstu amatpersonas, tostarp tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu personāls, veselības aprūpes darbinieki, reliģiskie un kopienu līderi, skolotāji, darba devēji, plašsaziņas līdzekļu darbinieki un tie, kas nepastarpināti strādā ar meitenēm, kā arī vecāki, ģimenes un kopienas sadarbojas, lai izskaustu attieksmi un kaitīgu praksi, kurai ir negatīva ietekme uz meitenēm;

    9.  mudina dalībvalstis uzlabot savas veselības informācijas sistēmas, lai būtu iespējams noteikt to meiteņu un sieviešu skaitu, kas figurē Eiropas veselības aprūpes sistēmā un kurām ir veikta SDzK;

    10. uzsver nepieciešamību sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, īpaši sieviešu organizācijām, kas strādā savās kopienās, lai būtu iespējams izskaust vardarbību pret sievietēm un bērniem, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

    11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.