Rezolūcijas priekšlikums - B7-0319/2012/REV1Rezolūcijas priekšlikums
B7-0319/2012/REV1

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību stāvokli Tibetā

11.6.2012 - (2012/2685(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Thomas Mann, Ioannis Kasoulides, Filip Kaczmarek, Jarosław Leszek Wałęsa, Roberta Angelilli, Laima Liucija Andrikienė, László Tőkés, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Tunne Kelam PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0312/2012

Procedūra : 2012/2685(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0319/2012
Iesniegtie teksti :
B7-0319/2012
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0319/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Tibetā

(2012/2685(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu un Tibetu, jo īpaši 2011. gada 26. oktobra rezolūciju un 2010. gada 24. novembra rezolūciju,

–   ņemot vērā iepriekšējo 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par aizliegumu rīkot trimdā esošās Tibetas valdības vēlēšanas Nepālā,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas 36. pantu, ar kuru garantē, ka visiem pilsoņiem ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību,

–   ņemot vērā ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos paredzēto iecelšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību ievērošana un identitātes, kultūras, reliģijas un biedrošanās brīvības ir ES un tās ārpolitikas pamatprincipi;

B.  tā kā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogs nav devis nekādus būtiskus tibetiešu cilvēktiesību stāvokļa uzlabojumus;

C. tā kā Eiropas Parlaments ir ņēmis vērā to, ka Ķīnas Tautas Republika ir okupējusi Tibetu;

D. tā kā Viņa Svētības Dalailamas sūtņi ir sākuši sarunas ar Ķīnas Tautas Republikas valdību, lai rastu miermīlīgu un savstarpēji izdevīgu risinājumu Tibetas jautājumā;

E.  tā kā Ķīnas Tautas Republikas iestādes, apspiežot protestus Tibetā 2008. gadā, izmantoja nesamērīgu spēku un kopš tā laika ir noteikušas ierobežojošus drošības pasākumus, kas mazina vārda, biedrošanās un pārliecības brīvību;

F.  tā kā 2008. gada protestu laikā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku un aizturēto skaits svārstās no 4434 līdz vairāk nekā 6500 cilvēku, un tā kā ir zināms, ka 2010. gada beigās Tibetā bija 831 politieslodzītais un ka no šī skaita 360 tika tiesāti un 12 cilvēkiem tika piespriests mūža ieslodzījums;

G. tā kā ir ziņots, ka, lai izspiestu atzīšanos, Ķīnas Tautas Republikas iestādes Tibetas cietumos izmanto tādas spīdzināšanas metodes kā sišana, elektrošoka ieroču izmantošana, ilglaicīga turēšana vieninieka kamerās, badināšana un citus līdzīgus paņēmienus;

H. tā kā ir ziņots, ka kopš 2009. gada ir notikuši 38 tibetiešu, galvenokārt mūku un mūķeņu, pašaizdedzināšanās gadījumi, tostarp 2 gadījumi Lasā, tādējādi protestējot pret ierobežojošo Ķīnas politiku Tibetā un pieprasot Dalailamas atgriešanos un tiesības īstenot reliģijas brīvību Abas (Ngabas) novadā Sičuaņas provincē un visās pārējās Tibetas plakankalnes daļās;

I.   tā kā joprojām nav informācijas vai nav precīzi zināms par to, kādā stāvoklī pašreiz atrodas un kur mīt vairāki cilvēki, kas pašaizdedzinājās, proti, Chimey Palden, Tenpa Darjey, Jamyang Palden, Lobsang Gyatso, Sona Rabyang, Dawa Tsering, Kelsang Wangchuck, Lobsang Kelsang, Lobsang Kunchok un Tapey;

J.   tā kā Ķīnas Tautas Republikas iestādes apcietināja 11. pančenlamu Gendhun Choecky Nyima un viņš kopš 1995. gada 14. maija vairs nav redzēts;

K. tā kā tibetiešu identitāte, valoda, kultūra un reliģija, kas liecina par vēsturiski bagātu civilizāciju, ir apdraudēta, jo Tibetas vēsturiskajā teritorijā uz dzīvi apmetas ķīniešu tautības cilvēki un tiek iznīcināts tibetiešu tradicionālais nomadu dzīvesveids;

L.  tā kā ES pašreiz apsver ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos mandātu un iecelšanu;

M. tā kā līdzšinējie Eiropas Parlamenta aicinājumi Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos pievērsties stāvoklim Tibetā, pieaicinot partnerus no Ķīnas, nav devuši vēlamos rezultātus,

1.  atkārto, ka stratēģiskajai partnerībai starp ES un Ķīnas Tautas Republiku būtu jāpamatojas uz kopējiem principiem un vērtībām;

2.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uzlabot un pastiprināt centienus risināt jautājumu par tibetiešu cilvēktiesību stāvokli ar ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga starpniecību;

3.  pauž atzinību par Viņa Svētības Dalailamas veikto ļoti svarīgo un sekmīgo demokratizācijas procesu trimdā esošās Tibetas valdībā un par to, ka viņš nesen ir nodevis savas politiskās pilnvaras un pienākumus demokrātiski ievēlētajam Tibetiešu centrālās pārvaldes vadītājam Kalon Tripa, ar kuru Tibetas tauta saista savas cerības;

4.  pauž atzinību par Tibetas demokrātiski ievēlētās jaunās politiskās vadības lēmumu turpināt ievērot Viņa Svētības Dalailamas īstenoto vidusceļa politiku, kuras mērķis ir panākt patiesas autonomijas piešķiršanu Tibetai Ķīnas Tautas Republikas sastāvā un to paredzēt Ķīnas konstitūcijā;

5.  atbalsta principus, kas ietverti priekšlikumā „Memorands par tibetiešu patiesu autonomiju”, kuru Viņa Svētības Dalailamas sūtņi 2008. gadā ierosināja saviem Ķīnas partneriem un kurš veido pamatu Tibetas jautājuma reālam un ilgtspējīgam politiskam risinājumam;

6.  noraida Ķīnas Tautas Republikas apgalvojumu par to, ka valdību iesaistīšanās sarunās ar Viņa Svētību Dalailamu un ievēlētajiem Tibetas valdības vadītājiem un valdību paustie atbalsti miermīlīgam Tibetas jautājuma risinājumam ar dialoga un sarunu starpniecību ir politikas „Vienota Ķīna” pārkāpumi;

7.  aicina Ķīnas Tautas Republikas iestādes piešķirt Tibetas vēsturiskajai teritorijai nozīmīgu autonomiju;

8.  joprojām pauž dziļas bažas par Ķīnas Tautas Republikas politiku attiecībā uz tibetiešu budismu, kā arī par tās praksi iznīcināt, apspiest vai neatbalstīt citu Tibetas tautas atšķirīgās identitātes aspektu saglabāšanu un pilnveidošanu, tostarp kultūru, valodu, ieražas, dzīvesveidu un tradīcijas;

9.  pauž neapmierinātību par to, ka Ķīnas Tautas Republika kopš 2010. gada janvāra vairs nevēlas turpināt dialogu ar Viņa Svētības Dalailamas sūtņiem, un mudina Ķīnas iestādes iesaistīties saturiskā diskusijā ar Tibetiešu centrālās pārvaldes pārstāvjiem par Tibetas nākotni;

10. uzstāj, ka Ķīnas Tautas Republikas iestādēm jāievēro tibetiešu vārda, biedrošanās un pārliecības brīvība;

11. mudina Ķīnas Tautas Republikas iestādes atļaut neatkarīgām starptautiskām organizācijām veikt izmeklēšanu saistībā ar 2008. gadā notikušajiem protestiem un to sekām un prasa atbrīvot politieslodzītos;

12. nosoda jebkāda veida spīdzināšanu, kas jāizcieš arestētajām personām, un aicina Ķīnas Tautas Republikas iestādes ļaut neatkarīgām starptautiskām organizācijām pārbaudīt cietumus un aizturēšanas centrus Tibetā;

13. atkārtoti pauž nosodījumu par to, ka Ķīnas iestādes turpina nopostīt tibetiešu klosterus, un aicina Ķīnas valdību garantēt tibetiešu un visu pārējo iedzīvotāju reliģijas brīvību;

14. uzstāj, ka Ķīnas iestādēm ir jāsniedz informācija par visu to personu likteni un atrašanās vietu, kuri pašaizdedzinājās Tibetā;

15. uzstāj, ka Ķīnas iestādēm ir jāsniedz informācija par 11. pančenlamas Gendhun Choecky Nyima likteni un atrašanās vietu;

16. aicina Ķīnas iestādes atbalstīt tibetiešu valodas, kultūras, reliģijas brīvību un citas pamatbrīvības un atturēties no ķīniešu tautības cilvēku izmitināšanas Tibetas vēsturiskajā teritorijā, kā arī nepiespiest tibetiešu nomadus atteikties no sava ierastā dzīvesveida;

17. vēlas, lai ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos regulāri ziņotu par cilvēktiesību stāvokli Ķīnas Tautas Republikā, jo īpaši Tibetā;

18. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos risināt jautājumu par cilvēktiesību stāvokli Tibetā ikvienā sanāksmē ar Ķīnas Tautas Republikas pārstāvjiem;

19. mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos iecelt ES īpašo pārstāvi Tibetas jautājumos, lai uzlabotu tibetiešu cilvēktiesību ievērošanu, tostarp tiesības saglabāt un pilnveidot viņiem raksturīgo identitāti un reliģiskās, kultūras un valodas izpausmes; atbalsta konstruktīvu dialogu un sarunas starp Ķīnas Tautas Republiku un Viņa Svētības Dalailamas sūtņiem; atbalsta palīdzības sniegšanu tibetiešu bēgļiem, jo īpaši Nepālā un Indijā;

20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Viņa Svētībai Dalailamam un Tibetiešu centrālās pārvaldes vadītājiem.