Procedūra : 2012/2685(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0320/2012

Iesniegtie teksti :

B7-0320/2012

Debates :

Balsojumi :

PV 14/06/2012 - 11.5

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0257

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 149kWORD 1334k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0312/2012
11.6.2012
PE491.939v01-00
 
B7-0320/2012

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par stāvokli Tibetā (2012/2685(RSP))


Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Tibetā (2012/2685(RSP))  
B7‑0320/2012

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu un Tibetu, jo īpaši 2011. gada 26. oktobra rezolūciju un 2010. gada 24. novembra rezolūciju,

–   ņemot vērā iepriekšējo 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par aizliegumu rīkot trimdā esošās Tibetas valdības vēlēšanas Nepālā,

–   ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas 36. pantu, ar kuru garantē, ka visiem pilsoņiem ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību,

–   ņemot vērā ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos gaidāmo iecelšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību ievērošana un identitātes, kultūras, reliģijas un biedrošanās brīvības ir ES un tās ārpolitikas pamatprincipi;

B.  tā kā Eiropas Parlaments ir ņēmis vērā to, ka Ķīnas Tautas Republika ir okupējusi Tibetu;

C. tā kā Viņa Svētības Dalailamas sūtņi ir sākuši sarunas ar Ķīnas Tautas Republikas valdību, lai rastu miermīlīgu un savstarpēji izdevīgu risinājumu Tibetas jautājumā;

D. tā kā sarunās starp Dalailamas pārstāvjiem un Ķīnas iestādēm nav panākts būtisks progress, risinot tādus pamatjautājumus kā Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un tradīciju saglabāšana, un tā kā ir jāizveido sistēma, lai Ķīnas konstitūcijā paredzētu nozīmīgas autonomijas piešķiršanu Tibetai;

E.  tā kā Ķīnas Tautas Republikas iestādes, apspiežot protestus Tibetā 2008. gadā, izmantoja spēku un kopš tā laika ir noteikušas ierobežojošus drošības pasākumus, kas mazina vārda, biedrošanās un pārliecības brīvību;

F.  tā kā 2008. gada protestu laikā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku un aizturēto skaits svārstās no 4434 līdz vairāk nekā 6500 cilvēku, un tā kā ir zināms, ka 2010. gada beigās Tibetā bija 831 politieslodzītais un ka no šī skaita 360 tika tiesāti un 12 cilvēkiem tika piespriests mūža ieslodzījums;

G. tā kā ir ziņots, ka Tibetas cietumos izmanto tādas spīdzināšanas metodes kā sišana, elektrošoka ieroču izmantošana, ilglaicīga turēšana vieninieka kamerās, badināšana un citus līdzīgus paņēmienus, lai izspiestu atzīšanos;

H. tā kā ir ziņots, ka kopš 2009. gadā ir notikuši vairāk nekā 30 tibetiešu, galvenokārt mūku un mūķeņu, pašaizdedzināšanās gadījumi, tādējādi protestējot pret ierobežojošo Ķīnas politiku Tibetā un pieprasot Dalailamas atgriešanos un tiesības īstenot reliģijas brīvību Abas (Ngabas) novadā Sičuaņas provincē un visās pārējās Tibetas plakankalnes daļās; tā kā pašaizdedzināšanos var uzskatīt par jauno Tibetas iedzīvotāju protesta veidu un pieaugošā izmisuma izpausmi un neatkarīgi no personiskajiem motīviem šīs darbības ir jāvērtē plašākā gadiem ilgušās reliģiskās un politiskās apspiešanas kontekstā Ngabas novadā;

I.   tā kā joprojām nav informācijas vai nav precīzi zināms par to, kādā stāvoklī pašreiz atrodas un kur mīt vairāki cilvēki, kas pašaizdedzinājās, proti, Chimey Palden, Tenpa Darjey, Jamyang Palden, Lobsang Gyatso, Sona Rabyang, Dawa Tsering, Kelsang Wangchuck, Lobsang Kelsang, Lobsang Kunchok un Tapey;

J.   tā kā Ķīnas Tautas Republikas iestādes apcietināja 11. pančenlamu Gendhun Choecky Nyima un viņš kopš 1995. gada 14. maija vairs nav redzēts;

K. tā kā tibetiešu identitāte, valoda, kultūra un reliģija, kas liecina par vēsturiski bagātu civilizāciju, ir apdraudēta, jo Tibetas vēsturiskajā teritorijā uz dzīvi apmetas ķīniešu tautības cilvēki un tiek iznīcināts tibetiešu tradicionālais nomadu dzīvesveids;

L.  tā kā līdzšinējie Eiropas Parlamenta aicinājumi Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos pievērsties stāvoklim Tibetā, pieaicinot partnerus no Ķīnas, nav devuši vēlamos rezultātus,

1.  atkārto, ka stratēģiskajai partnerībai starp ES un Ķīnas Tautas Republiku būtu jāpamatojas uz kopējiem principiem un vērtībām;

2.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uzlabot un pastiprināt centienus risināt jautājumu par tibetiešu cilvēktiesību stāvokli ar ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga starpniecību;

3.  aicina Ķīnas Tautas Republikas iestādes piešķirt autonomiju Tibetas vēsturiskajai teritorijai;

4.  mudina Ķīnas iestādes iesaistīties saturiskā diskusijā ar Tibetiešu centrālās pārvaldes pārstāvjiem un pastiprināt dialogu, rūpējoties, lai tas norisinātos atklātības gaisotnē un ar mērķi vienoties par ilgstošu risinājumu Tibetas jautājumā;

5.  aicina Ķīnas Tautas Republikas iestādes ievērot tibetiešu miermīlīgas viedokļa paušanas, biedrošanās un pārliecības brīvību;

6.  mudina Ķīnas Tautas Republikas iestādes atļaut neatkarīgām starptautiskām organizācijām veikt izmeklēšanu saistībā ar 2008. gadā notikušajiem protestiem un to sekām un prasa atbrīvot politieslodzītos;

7.  nosoda jebkāda veida spīdzināšanu, kas jāizcieš arestētajām personām;

8.  atkārtoti pauž nosodījumu par to, ka Ķīnas iestādes turpina nopostīt tibetiešu klosterus, un aicina Ķīnas valdību garantēt tibetiešu un visu pārējo iedzīvotāju reliģijas brīvību;

9.  uzstāj, ka Ķīnas iestādēm ir jāsniedz informācija par visu to personu likteni un atrašanās vietu, kuri pašaizdedzinājās Tibetā;

10. uzstāj, ka Ķīnas iestādēm ir jāsniedz informācija par 11. pančenlamas Gendhun Choecky Nyima likteni un atrašanās vietu;

11. aicina Ķīnas iestādes atbalstīt tibetiešu valodas, kultūras, reliģijas brīvību un citas pamatbrīvības un atturēties no ķīniešu tautības cilvēku izmitināšanas Tibetas vēsturiskajā teritorijā, kā arī nepiespiest tibetiešu nomadus atteikties no sava ierastā dzīvesveida;

12. pauž bažas par to, ka Ķīnas iestādes neļauj ārvalstu pārstāvjiem apmeklēt Tibetu un ir atcēlušas šā reģiona apmeklējumam izdotās vīzas, un aicina Ķīnas iestādes ļaut ārvalstu pārstāvjiem un žurnālistiem apmeklēt Tibetu;

13. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos risināt jautājumu par cilvēktiesību stāvokli Tibetā ikvienā sanāksmē ar Ķīnas Tautas Republikas pārstāvjiem;

14. mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos iecelt ES īpašo pārstāvi Tibetas jautājumos, lai uzlabotu tibetiešu cilvēktiesību ievērošanu, tostarp tiesības saglabāt un pilnveidot viņiem raksturīgo identitāti un reliģiskās, kultūras un valodas izpausmes; atbalsta konstruktīvu dialogu un sarunas starp Ķīnas Tautas Republiku un Viņa Svētības Dalailamas sūtņiem; atbalsta palīdzības sniegšanu tibetiešu bēgļiem, jo īpaši Nepālā un Indijā;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, trimdā esošajai Tibetas valdībai, trimdā esošajam Tibetas parlamentam un Viņa Svētībai Dalailamam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika