REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas darba programmu 2013. gadam
27.6.2012 - (2012/2688(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 35. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Andrew Duff, Alexander Graf Lambsdorff ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0346/2012
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2013. gadam,
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, jo īpaši tā IV pielikumu,
– ņemot vērā visu Komisijas locekļu un Parlamenta komiteju regulārā dialoga iznākumu, kā arī Priekšsēdētāju konferencei iesniegto 2012. gada 12. jūnija Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 35. panta 3. punktu,
A. tā kā asi izpaužas finanšu un ekonomikas krīze un vienai no Komisijas svarīgākajām prioritātēm vajadzētu būt stabilitātes atjaunošanai Savienībā un ekonomikas atlabšanas procesa uzsākšanai;
B. tā kā Eiropas Komisijas pienākums ir veicināt Savienības vispārējās intereses, šajā nolūkā uzsākt atbilstīgas iniciatīvas, nodrošināt Līgumu piemērošanu, pārraudzīt Savienības tiesību aktu īstenošanu, veikt koordinēšanu, kā arī administratīvās un pārvaldības funkcijas un ierosināt tiesību aktus;
C. tā kā euro zonas krīzi nevarēs pārvarēt, ievērojami nepadziļinot integrāciju banku uzraudzības, fiskālās politikas un ekonomikas pārvaldības jomā,
1. aicina Komisiju izmantot pilnībā visas tai piešķirtās pilnvaras un nodrošināt nepieciešamo politisko vadību, lai risinātu daudzās problēmas, kuras izraisījusi ilgstošā valsts parāda krīze, jo īpaši iesniedzot likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir integrēt ES finanšu, budžeta un ekonomikas politikas pamatnostādnes, un izstrādāt vadlīnijas politiskas savienības veidošanai;
2. mudina Komisiju pilnveidot tās likumdošanas programmas vienotību, uzlabot likumdošanas priekšlikumu sagatavošanas kvalitāti, pastiprināt ietekmes novērtējumu nozīmi likumprojektos, attiecīgos gadījumos ierosināt atbilstības tabulu izmantošanu ES tiesību aktu labākai transponēšanai un atbalstīt Parlamentu sarunās ar Padomi par deleģēto un īstenošanas aktu izmantošanu; atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu Parlamenta nostājai jautājumā par Šengenas noteikumu juridisko pamatu;
STABILAS UN ATBILDĪGAS EIROPAS VEIDOŠANA
Finanšu nozares reforma
3. aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumus krīzes mazināšanai, tostarp priekšlikumus par Eiropas glābšanas fondu, par Eiropas banku savienību, kuras pamatā būtu Eiropas uzraudzības institūcija sistēmiskajām finanšu iestādēm, par visas Eiropas noguldījumu garantēšanas shēmu un par mehānismu banku noregulējumam un rekapitalizācijai;
4. aicina Komisiju izveidot tādu sistēmu attiecībā uz valsts maksātnespēju, kas ļautu maksātnespējīgām valstīm atgūt konkurētspēju euro zonā;
5. mudina Komisiju izstrādāt noteikumus, lai turpinātu stiprināt stabilitātes un izaugsmes paktu, ieviešot pilnīgu automātiskumu un iekļaujot atbilstības stiprināšanas papildu pasākumus;
6. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kuri veicinātu ieguldījumu izdarīšanu ES;
7. ņem vērā tālejošo reformu programmu finanšu tirgiem un pakalpojumiem, kas iekļauta pēdējā un iepriekšējā darba programmā, taču norāda, ka Komisija neievēro grafiku; aicina Komisiju paātrināt un pabeigt finanšu tirgus reformu;
DFS
8. atgādina, ka ES budžetā ir jāatspoguļo ES politikas prioritātes; atkārtoti norāda, ka ir jānosaka pašu resursi un jāpalielina ieguldījums ES mērogā, lai palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;
9. tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus jaunai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam un Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas padziļinātai reformai;
10. atkārto, ka ir nepieciešams atklāts un konstruktīvs dialogs un sadarbība ES līmenī par Savienības daudzgadu finanšu shēmas (DFS) mērķiem, darbības jomu un virzību, kā arī tās ieņēmumu sistēmas reformu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē rezultātus, kas tika panākti 2011. gada 22. martā notikušajā augsta līmeņa konferencē par ES daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un pašu resursiem, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu deputāti, un atzinīgi vērtē Kipras apņemšanos organizēt trešo un līdzīgu konferenci šīs valsts ES prezidentūras laikā;
11. atgādina par Parlamenta izstrādātajām vadlīnijām attiecībā uz DFS pēc 2013. gada, kuras pieņēmusi tā Īpašā komiteja ilgtspējīgas Eiropas Savienības politisko uzdevumu un budžeta resursu plānošanai laikposmam pēc 2013. gada ziņojumā „Jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”, kā arī par Parlamenta 2012. gada 13. jūnija rezolūciju; atgādina, ka Parlamenta piekrišana, kas balstās uz Budžeta komitejas ziņojumu, ir obligāta, lai Padome varētu pieņemt DFS; atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. panta 5. punktu un 324. pantu Eiropas Parlaments ir pilnībā jāiesaista sarunu procesā par nākamo DFS;
12. atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem ir jānodrošina abpusēja sadarbība starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju pirms Parlaments sniedz piekrišanu DFS regulējumam un regulējumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, kā arī pirms tas sniedz atzinumu par visiem citiem ar pašu resursiem saistītajiem normatīvajiem dokumentiem;
13. atkārtoti pauž nopietnas bažas par detalizācijas pakāpi Eiropadomes diskusijā par DFS, kas varētu ne tikai ietekmēt Parlamenta prerogatīvas, bet arī radīt šķēršļus sarunām par likumdošanas priekšlikumiem, kuri tiek izskatīti, izmantojot parasto likumdošanas procedūru; cer uz pilnīgu Komisijas kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājas atbalstu, nodrošinot to jauno tiesību normu pilnīgu ievērošanu, kas nostiprinātas Lisabonas līgumā;
14. atgādina, ka pastāv saikne starp ieņēmumu reformu un izdevumu reformu, un attiecīgi prasa saistībā ar nākamajām DFS sarunām cieši apņemties diskutēt par priekšlikumiem attiecībā uz pašu resursiem;
ES līdzekļu pareizas izmantošanas garantēšana
15. uzsver, cik būtiski ir atbilstīgi un laikus īstenot ES tiesību aktus dalībvalstu tiesību aktos, un mudina Komisiju izmantot tās izpildvaru un vajadzības gadījumā sākt pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu atbilstīgu transponēšanu un efektīvu izpildi;
16. atzinīgi vērtē Komisijas piemērotos pārtraukumus, kad dalībvalstīs pastāv nepārejošas grūtības nodrošināt pareizus maksājumus no ES līdzekļiem; tomēr ņem vērā nedaudzās dalībvalstīs pastāvošo konsekvento pārkāpumu modeli; tādēļ prasa Komisijai izmantot maksājumu pārtraukšanas līdzekļi, kā arī vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret pastāvīgu un atkārtotu pārkāpumu izdarītājiem;
17. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar kuru tiktu paredzētas obligātas valsts pārvaldības deklarācijas, kuras parakstītu pienācīgā politiskā līmenī un kas attiektos uz ES līdzekļiem, kuri pakļauti dalītai pārvaldībai;
18. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai noteiktu, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi ir juridiski saistoši, un izstrādātu konverģences kodeksu dalībvalstīm, paredzot standartu minimumu un maksimumu, kas jāpiemēro šo valstu tautsaimniecību galvenajiem pamatelementiem;
ILGTSPĒJĪGAS IZAUGSMES UN SOLIDARITĀTES SAVIENĪBAS VEIDOŠANA
Vienotais tirgus izaugsmei
19. aicina Komisiju turpināt īpašu uzmanību pievērst vienotā tirgus pārvaldīšanas uzlabošanai un attiecīgā gadījumā ierosināt regulu, nevis direktīvu pieņemšanu, kuras būtu instruments vienotā tirgus regulēšanai, kam dodama priekšroka;
20. sagaida, ka Komisija izstrādās Vienotā tirgus II aktu ar priekšlikumiem par prioritāriem pasākumiem, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un uzticēšanos vienotajam tirgum;
21. aicina Komisiju sistemātiskāk piemērot tā dēvēto „MVU testu”, kas netiek pareizi un konsekventi piemērots visos jaunajos likumdošanas priekšlikumos, jo īpaši valstu līmenī; tāpēc aicina Komisiju iesniegt uz paraugpraksi balstītus obligātos standartus un prasības, lai „MVU testu” piemērotu ES un valstu līmenī; šajā sakarībā mudina Komisiju izstrādāt pārmērīgas regulēšanas uzraudzības mehānismu, lai novērstu dalībvalstu pārmērīgu ES tiesību aktu īstenošanu, kropļojot līdzvērtīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū;
22. aicina Komisiju ierosināt jaunas iniciatīvas, ar kurām uzlabotu MVU piekļuvi finansēm un attīstītu uzņēmēju papildu iespējas koncepciju, lai veicinātu maza mēroga uzņēmējus atgriezties uzņēmējdarbībā;
23. atzinīgi vērtē jauno programmu, kas paredzēta MVU konkurētspējas nodrošināšanai (COSME); norāda uz Konkurētspējas un inovāciju programmas veiksmīgajiem pasākumiem, kuri saskaņā ar jauno programmu būtu jāturpina un vēl vairāk jāizvērš, piemēram, Neatkarīgo ieinteresēto pušu augsta līmeņa grupas administratīvā sloga mazināšanas jautājumos un Uzņēmumu Eiropas tīkla darbība, uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka COSME programma ir pietiekami labi finansēta un tiek efektīvi īstenota;
24. atzinīgi vērtē 2012. gada mērķa īstenošanu par administratīvā sloga samazināšanu, bet uzskata, ka vēl daudz būtu jāpaveic, lai samazinātu birokrātiju attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem; mudina Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus un iesniegt jaunu un vērienīgu samazinājuma mērķi saskaņā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu un principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;
Patērētāju tiesību aizsardzība
25. mudina Komisiju ierosināt vērienīgu Patērētāju programmu, kurā būtu iekļauti pasākumi, kas dotu lielākas iespējas patērētājiem, palielinot informāciju un veicinot viņu tiesību ievērošanu iekšējā tirgū;
26. atgādina, ka ir nopietni jāpārskata Vispārējā produktu drošības direktīva, ar kuru garantē patērētāju drošību un veselības aizsardzību, bet veicina arī preču tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz MVU; aicina Komisiju ierosināt jaunus, transversālus noteikumus par visu produktu tirgus uzraudzību, kuros ir jānosaka arī juridiskais pamats galvenajai koordinējošai struktūrai, kas palīdzētu dalībvalstīm sadarboties tirgus uzraudzībā;
27. uzsver nepieciešamību veidot sinerģijas starp konkurences un patērētāju aizsardzības politiku, tajā skaitā izveidojot kolektīvās tiesiskās aizsardzības Eiropas modeli, kuru varētu izmantot no konkurences tiesību pārkāpumiem cietušās personas un kurš darbotos uz brīvprātīgas iesaistīšanās principa pamata, turklāt šā modeļa izstrādes procesā ņemt vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā noteiktos kritērijus, paredzot to, ka vajadzētu atlīdzināt tikai patiešām ciestos zaudējumus tikai identificēto personu lokam vai to nominētām personām; aicina Komisiju apsvērt, kādos veidos šādu mehānismu varētu iestrādāt pastāvošajās valstu tiesību sistēmās;
28. aicina Komisiju īstenot programmu „taisnīgums kā izaugsmes faktors”, uzlabojot tiesas pieejamību uzņēmumiem un patērētājiem;
29. tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas tiesību akta priekšlikumus par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu, kas palīdzēs palielināt izaugsmi un stiprināt patērētāju paļāvību; tāpat atzinīgi vērtē Komisijas nolūku nākt klajā ar likumdošanas instrumentu B2B strīdu alternatīvai izšķiršanai, lai veicinātu piekļuvi tiesām un palielinātu uzņēmumu, īpaši MVU, uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībai;
30. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma projektu par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, kas palīdzēs novērst svarīgu šķērsli pārrobežu darījumos, palielināt gan patērētāju, gan uzņēmumu uzticēšanos un uzlabot netraucētu iekšējā tirgus darbību;
31. atzinīgi vērtē ierosinātos turpmākos pasākumus saistībā ar Zaļo grāmatu par tiešsaistes azartspēlēm; jo īpaši aicina Komisiju nekavējoties uzsākt visas pienākumu neizpildes procedūras un ierosināt likumdošanas instrumentu ar saistošiem obligātiem standartiem patērētāju tiesību aizsardzībai;
32. uzsver, cik svarīga ir patērētāju tiesību aizsardzība privāto ieguldījumu tirgū, un aicina šajā sakarībā Komisiju iesniegt priekšlikumu par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (UCITS) un priekšlikumu par privāto ieguldījumu produktu piedāvājumu paketēm (PRIPS), lai nodrošinātu, ka patērētāji vienmēr saņem pareizu informāciju un pret viņiem izturas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem;
33. aicina Komisiju novērst Eiropas integrēto ekonomisko norēķinu sistēmu (ESAs) budžeta līdzekļu samazinājumus un atbilstoši risināt cilvēkresursu nepieciešamību direktorātos, kas nodarbojas ar pašreizējās situācijas izvirzītajiem ekonomikas un finanšu jautājumiem un to pasākumu sekām, kurus ir pieņēmuši likumdevēji;
Tiesiskais regulējums
34. aicina Komisiju cik vien drīz iespējams iesniegt priekšlikumu par Kopienas preču zīmes regulas un direktīvas pārskatīšanu;
35. prasa, lai Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu par tiesību aktu kopumu Roma II, kas atbilstu Parlamenta pieņemtajam iniciatīvas ziņojumam un nodrošinātu noteikumu iekļaušanu attiecībā uz neslavas celšanu regulā Roma II;
36. sagaida, ka tiks pieņemts paziņojums, kurā būs noteiktas turpmākās prioritātes uzņēmējdarbības tiesību jomā, un aicina Komisiju iekļaut 2013. gada darba programmā likumdošanas priekšlikumus ar iniciatīvu par 14. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par uzņēmuma atrašanās vietas pārrobežu pārcelšanu;
37. uzstāj, ka ir nepieciešami uzlabojumi publiskā un privātā sektora partnerību īstenošanā, jo pašreiz to pareizu darbību nepieļauj programmu neelastīgais finanšu mehānisms;
38. mudina Komisiju pētniecības un izstrādes jomā īstenot risku pieļaujošākas un uz uzticēšanos balstītas pieejas, lai samazinātu birokrātiju un palielinātu inovatīvu uzņēmumu līdzdalību projektos;
39. aicina EIB sniegt nozīmīgāku ieguldījumu uzņēmumu pētniecības un inovāciju finansēšanā, īpaši attiecībā uz rūpniecības inovāciju projektiem un tīrajām tehnoloģijām;
40. atzinīgi vērtē plānotā tiesiskā regulējuma pieņemšanu par drošu elektroniskās autentifikācijas, elektroniskās identifikācijas sistēmu un elektronisko rēķinu pārrobežu atzīšanu un savietojamību un uzsver šo priekšlikumu nozīmīgumu ES vienotā digitālā tirgus pabeigšanā;
41. pauž nožēlu par kavēšanos, pieņemot priekšlikumu par kolektīvo tiesību pārvaldību, mudina pieņemt visaptverošu un vērienīgu priekšlikumu, lai veicinātu vienota Eiropas digitālā satura tirgus izveidi un nodrošinātu, ka patērētājiem visā Eiropas Savienībā sniedz vairāk pārrobežu pakalpojumu;
42. atgādina, ka palielinās intelektuālā īpašuma tiesību nozīme ekonomiskajā izaugsmē un Eiropas radošā potenciāla attīstībā, un uzsver, ka šo tiesību atbilstoša aizsardzība ir jāgarantē, negatīvi neietekmējot personas tiesības un brīvības; aicina Komisiju tuvākajā laikā veikt paveiktā darba analīzi un iesniegt konkrētus pārskatīšanas priekšlikumus šajā jomā, tostarp piemērot intelektuālā īpašuma tiesību direktīvu; uzsver intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi kultūras un radošajā nozarē un piekļuvē kultūras precēm un pakalpojumiem;
Iespēju nodrošināšana cilvēkiem iekļaujošā sabiedrībā
43. sagaida, ka Komisija turpinās savu darbu saistībā ar sarunām par nelokāmu kohēzijas politiku visā ES, kuras īstenošanai būtu paredzēti atbilstoši finanšu līdzekļi un kuras pamatā būtu vairāku līmeņu pārvaldība, un par struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves spēju; aicina vienkāršot fondu uzbūvi pēc 2013. gada, piemērojot vienus un tos pašus noteikumus visām dalībvalstīm un vienotu revīzijas sistēmu kopā ar samērīgas, efektīvas un nepārtrauktas Komisijas īstenotas uzraudzības un kontroles sistēmu, lai uzlabotu pārvaldību un struktūrfondu īstenošanas sistēmu;
44. prasa izstrādāt spēcīgu ES mēroga kohēzijas politiku laikposmam pēc 2013. gada un sagatavot turpmākās kohēzijas politikas pamatnostādnes, lai saskaņotu pašreizējos fondus un programmas, nodrošinātu pienācīgus finanšu resursus un šo politiku saskaņotu ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, vienlaikus ar sinerģiju un citu iekšpolitikas pasākumu palīdzību radot pievienoto vērtību;
45. sagaida, ka Komisija, ievērojot koplēmuma principu, uzņemsies konstruktīvu vidutājas lomu visās procedūrās saistībā ar regulu pieņemšanu, kuras aptver kohēzijas politiku, lai pēc iespējas drīz panāktu vienošanos likumdošanas procedūrā un novērstu lieku kavēšanos un efektīvi pārvarētu parastās grūtības, kas saistītas ar jaunu sākumu un kas var rasties kohēzijas politikas īstenošanas procesā saistībā ar darbības programmām nākamajam plānošanas periodam; aicina Komisiju no jauna apsvērt priekšlikumu, ka kopējā stratēģiskā programma (KSP) tiek pieņemta ar deleģēto aktu, un piekrist tās pieņemšanai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
46. sagaida, ka Komisija sarunu rezultātā sagatavos un formulēs partnerattiecību nolīgumus saskaņā ar turpmāko pamatregulu, kura pašreiz tiek apspriesta; uzsver, ka Parlaments būtu regulāri un pilnībā jāinformē par šādu nolīgumu rezultātiem un saturu, jo to saistība ar stratēģijas „ES 2020” mērķu īstenošanu ir būtiska;
47. aicina Komisiju ierosināt jaunas iniciatīvas, ar kurām uzlabotu MVU piekļuvi finansēm un attīstītu uzņēmēju papildu iespējas koncepciju, lai veicinātu maza mēroga uzņēmējus atgriezties uzņēmējdarbībā;
48. uzsver, ka ir ārkārtīgi nepieciešams vienkāršot un vienādot ES fondu īstenošanas noteikumus, palielinot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, atbalstot MVU un uzlabojot Eiropas reģionu veiktspēju, lai sekmētu to konkurētspēju un panāktu ekonomisku izaugsmi;
49. mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par pašreizējā regulējuma pielāgošanu attiecībā uz Eiropas Savienības Solidaritātes fondu;
50. atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi, un uzskata, ka Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi, ir jāizveido Eiropas stratēģija nolūkā radīt apstākļus stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēto nodarbinātības līmeņu sasniegšanai; atzinīgi vērtē Komisijas uzsāktās iniciatīvas nolūkā likvidēt darba samaksas atšķirības starp dzimumiem; tomēr uzskata, ka spēkā esošie tiesību akti bijuši neefektīvi un aicina līdz 2013. gada februārim pārskatīt direktīvu par vienādu atalgojumu, lai tā atbilstu Parlamenta 2012. gada 24. maija rezolūcijā izteiktajām prasībām;
Virzība uz ilgtspējīgu nākotni
51. aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu projektiem turpmāk minētajās jomās:
– ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reforma, lai, sākot ar 2020. gadu, grozītu prasību par gada lineāro samazinājumu par 1,76 %, paredzot tādu lielumu, kas būtu pietiekams, lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu par CO2 samazināšanu līdz 2050. gadam, kā arī stabilu oglekļa cenu, kas stimulētu ieguldījumus noturīgās tehnoloģijās ar zemām oglekļa emisijām;
– likumdošanas priekšlikums par galīgā enerģijas patēriņa īpatsvaru, kas līdz 2030. gadam katrai dalībvalstij jāiegūst no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, balstoties uz 2020. gadam paredzēto mērķu turpināšanu un Atjaunīgās enerģijas direktīvu;
– vēlākais līdz 2014. gadam starptautiskā jūras transporta radīto emisiju samazināšanas iekļaušana Kopienas emisiju samazināšanas saistībās saskaņā ar Padomes un Parlamenta vienošanos ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā;
52. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumus, lai risinātu emisijas kvotu pašreizējās tirdzniecības sistēmas trūkumus sistēmas sabrukšanas novēršanai;
53. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par Marķējuma direktīvas (1999/94/EC) pārskatīšanu, lai patērētājiem sniegtu precīzu un aktualizētu informāciju par emisijām un degvielas patēriņu saistībā ar vieglajiem automobiļiem;
54. mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kā nodrošināt, lai labāk tiek īstenoti ES tiesību aktu vides jomā;
55. uzsver, ka jāveic konkrēti pasākumi, lai īstenotu ceļvedi resursu ziņā efektīvai Eiropai, nolūkā radīt stimulus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei; aicina Komisiju iesniegt attiecīgus priekšlikumus, tostarp par videi draudzīgu publisko iepirkumu, un pārskatīt Ekodizaina direktīvu; uzskata, ka apsvērumi par resursu efektivitāti ir jāiekļauj visos attiecīgajos politikas priekšlikumos; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā integrēt resursu efektivitātes pasākumus Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā saskaņā ar paredzēto stratēģijā „Eiropa 2020” un apskatīt tos gada izaugsmes pētījumā;
56. aicina Komisiju saskaņā ar ES un G20 valstu saistībām ierosināt vispusīgu plānu, lai identificētu un pakāpeniski pārtrauktu subsīdijas, kas izraisa kaitējumu videi;
57. atbalsta Komisijas ieceri modernizēt pārtikas aprites tiesisko regulējumu; uzsver nepieciešamību nodrošināt augstu pārtikas nekaitīguma līmeni un panākt saskaņotāku īstenošanu visā iekšējā tirgū; aicina Komisiju veikt efektīvu dalībvalstu veiktās kontroles pārvaldību;
Enerģētika
58. aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu ar sīki izstrādātiem pasākumiem, kas veicami, lai panāktu patiesi integrētu un savstarpēji savienotu Eiropas enerģijas vienoto tirgu, ņemot vērā 2014. gadam un turpmākajiem gadiem izvirzītos mērķus, uzraudzīt ES trešā tiesību aktu kopuma īstenošanu un nepieciešamības gadījumā uzsākt pienākumu neizpildes procedūras;
59. aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis transponē un īsteno Energoefektivitātes direktīvu un novērtēt, kādas papildu vadlīnijas un pasākumi var būt nepieciešami, lai Eiropas Savienība sasniegtu vai, ja iespējams, pārsniegtu tās vērienīgo mērķi palielināt energoefektivitāti, līdz 2020. gadam par 20 % samazinot ES enerģijas patēriņu;
60. uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt Kodoldrošības direktīvu gan attiecībā uz pašiem drošības noteikumiem, gan administratīvajiem aspektiem, pamatojoties uz Fukušimas katastrofā gūto pieredzi un Eiropas kodoliekārtu stresa pārbaužu rezultātiem;
61. aicina Komisiju paātrināt darbu pie ekodizaina un ekomarķējuma prasību noteikšanas un atjaunināšanas visiem enerģiju patērējošiem un ar enerģētikas nozari saistītajiem izstrādājumiem, tostarp IT aprīkojumam; aicina Komisiju veikt pasākumus, kas ļautu vienkāršot enerģijas uzkrāšanas iespēju pilnveidi, ņemot vērā dažu atjaunojamo enerģijas avotu mainīgo dabu; pieņemt sašķidrinātās dabasgāzes izmantošanas plānu ar mērķi uzlabot sašķidrinātās dabasgāzes tehnoloģijas un palielināt ieguldījumus šā resursa pārvades jaudas palielināšanā un regazifikācijas terminālos; pieņemt priekšlikumus par saistošiem biomasas ilgtspējības kritērijiem un par netiešām izmaiņām zemes izmantojumā;
62. uzsver, cik svarīga ir pāreja uz ekoloģiski efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un saistošiem mērķiem 2050. gada perspektīvā, tostarp arī vidusposma mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. un 2040. gadam; norāda, ka Savienībai jācenšas darīt visām valstīm pieejamas ilgtspējīgas zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas, jo īpaši atjaunojamos energoresursus, šajā nolūkā veicinot sadarbību starp universitātēm, Komisiju un uzņēmējdarbības aprindām; ņemot vērā, ka vairāk nekā 40 % CO2 emisiju rada ēkas ar zemu energoefektivitāti, par prioritāru uzdevumu jānosaka pastāvošo ēku renovācija un jaunu „nulles emisijas” ēku būvniecība;
63. aicina Komisiju turpināt darbības, ar kurām īsteno Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam;
64. uzsver, ka ES stratēģijai par resursu izmantošanas efektivitāti arī turpmāk jābūt ES rīcības programmas prioritātei un tā jāatspoguļo visos politiskajos lēmumos; uzsver, ka Eiropas Savienībai, veicot pašreizējās ES finanšu reformas, jācenšas panākt resursu efektivitāte un ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju , jo īpaši īstenojot zivsaimniecības politiku, lauksaimniecības politiku, reģionālās politikas virzienus un programmu „Apvārsnis 2020”, kā arī LIFE programmu;
65. mudina Komisiju un dalībvalstis līdz 2013. gadam novērst šķēršļus Eiropas otrreizējas pārstrādes un izmantošanas tirgus darbībai un stimulēt šo tirgu, veicinot pieprasījumu pēc otrreizējās pārstrādes materiāliem un blakusproduktiem un to pieejamību;
66. mudina Komisiju un dalībvalstis līdz 2013. gadam vienoties par skaidriem, pārliecinošiem un izmērāmiem saimnieciskās darbības rādītājiem, kuros ņemtas vērā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un resursu efektivitāte no dzīves cikla perspektīvas, un izmantot šos rādītājus par pamatu likumdošanas iniciatīvām un konkrētiem samazināšanas mērķiem; uzsver, ka šim procesam jābūt pārredzamam un tajā jāiesaista galvenās ieinteresētās personas;
67. aicina veicināt videi nekaitīgu ražojumu iekšējo tirgu;
68. atgādina, ka tā sauktajā ES pusgadā ir svarīgi izvērtēt vides aizsardzības mērķus;
Transports
69. prasa uzlabot sadarbību starp transporta un enerģētikas nozarēm; mudina Komisiju vienkāršot vienotu sadarbspējīgu standartu drīzu pieņemšanu elektriskajiem transportlīdzekļiem;
70. aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgu priekšlikumu par autotransportu — transporta veidu, kam joprojām ir liela nozīme iekšējā tirgus izveidē, jo īpaši pēdējā posmā, lai likvidētu atlikušos šķēršļus; ar šo priekšlikumu vajadzētu atcelt ierobežojumus kabotāžas pārvadājumiem iekšējā tirgū, brīvai konkurencei un sankciju saskaņošanai, lai tādējādi samazinātu konkurences kropļojumus; atgādina, ka Parlaments atbalsta integrētu un sadarbspējīgu Eiropas dzelzceļa tirgu, tāpēc aicina Komisiju izpildīt savas saistības dzelzceļa nozarē un paplašināt Eiropas Dzelzceļa aģentūras kompetences, attiecinot tās uz sertifikācijas un drošības jomu;
71. pauž nožēlu, ka pietrūcis politiskās gribas, lai īstenotu Eiropas vienoto gaisa telpu, izveidojot funkcionālos gaisa telpas blokus, un ka šo mērķi neizpildīs termiņā, proti, līdz 2012. gada decembrim; prasa Komisijai nodrošināt, ka ar pārskatāmu finansiālo sistēmu tiek panākti ieguvumi attiecībā uz izmaksām, vidi un laiku; pauž dziļu nožēlu, ka pastāvīgi netiek nodrošināta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana attiecībā uz šķidrumiem, aerosoliem un želejveida vielām pasažieru aviopārvadājumos, un uzskata, ka tam vajadzētu būt prioritāram Komisijas uzdevumam;
72. ir stingri pārliecināts — tā kā ekonomikas krīzes laikā atsevišķiem Eiropas reģioniem tūrisma nozare ir viens no galvenajiem resursiem, ir vajadzīgs vērienīgs rīcības plāns;
73. atzinīgi vērtē stratēģiju par alternatīvu degvielu, taču pauž nožēlu par to, ka nav konkrētu priekšlikumu attiecībā uz CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisijām, tādēļ aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumus par ārējo izmaksu internalizāciju visiem transporta veidiem, nosakot konkrētus mērķus un grafiku CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai;
Lauksaimniecība
74. uzskata, ka KLP reforma būtu vēl vairāk jāpieskaņo stratēģijai „Eiropa 2020”, reformas centrā izvirzot inovācijas aspektu, lai tādējādi veicinātu gan ES lauksaimniecības nozares ilgtspējību, gan konkurētspēju; īpaši ar Eiropas inovācijas partnerību izveidi lauksaimniecības nozarē būtu jārosina labāka un straujāka novatorisku risinājumu pārnese no pētniecības uz lauksaimniecības praksi un otrādi, rezultātā uzlabojot resursu izmantošanas un ražošanas efektivitāti;
75. turklāt uzskata, ka ar KLP reformu būtu jānodrošina labāka lauksaimnieku integrācija tirgos, lai sekmētu Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju; aicina Komisiju analizēt risinājumus, kā saskaņā ar KLP labāk nodrošināt aizdevumus lauksaimniekiem, jo finanšu krīzes dēļ daudziem no viņiem kredītu pieejamība ir apgrūtināta; turklāt uzskata, ka KLP līdzekļus vajadzētu izlietot mērķtiecīgāk, lai panāktu maksimālu ES pievienoto vērtību, un ka būtu jānodrošina lielāka ES fondu saskaņotība atbilstoši kopējai stratēģiskai programmai, tajā pašā laikā nodrošinot vairāk uz rezultātu orientētu pieeju ES fondu piešķiršanā, lietošanā un novērtēšanā;
76. aicina Komisiju veikt konkrētus tiesiskus pasākumus dzīvnieku labturības un veselības jomā, pievēršot pienācīgu uzmanību nozīmīgajam mikroorganismu rezistences jautājumam;
77. aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par stāvokli piena ražošanas nozarē un nosacījumiem attiecībā uz piena kvotu pakāpenisku atcelšanu līdz 2012. gada beigām, kā arī labāk analizēt un pārvaldīt cukura tirgu, lai izvairītos no strukturālām piegādes nepilnībām un izstrādātu dzīvotspējīgu pielāgošanās stratēģiju cukura nozarei;
Zivsaimniecība
78. uzsver, ka patlaban Eiropas Parlaments mēģina Komisijas priekšlikumu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu padarīt par vēl vērienīgāku dokumentu, lai tādējādi stiprinātu reģionalizācijas pieeju, panāktu ilgtspējīgākus un veselīgākus zivju krājumus, novērstu nožēlojamo praksi izmest lomus un izbeigtu to līdzekļu nepareizu izvietošanu, kuri paredzēti zvejas flotes jaudas samazināšanai; norāda, ka neizbēgami nāksies ieviest ekosistēmisku pieeju un jaunus stimulus Eiropas akvakultūras nozarei un mazapjoma zvejas aizsardzībai; joprojām mudina Komisiju atbalstīt Eiropas Parlamenta centienus rast risinājumu iestāžu diskusijā par daudzgadu atjaunošanas plānu ieviešanu; uzskata, ka daudzgadu plāni lielākam zivju krājumu skaitam būs izšķirošs faktors, lai panāktu maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu;
79. aicina Eiropas Komisiju nekavējoties vērsties pret Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā notiekošo makreļu pārzveju, par ko atbildīgas trešās valstis, un, ja nepieciešams, izmantot tirdzniecības pasākumu instrumentus, kas drīz būs pieejami;
MĒRĶIS — ILGTSPĒJĪGAS DARBA VIETAS UN SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA
80. uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš cīņai pret jauniešu bezdarbu, kura līmenis ir pārsteidzoši augsts, un priekšlaicīgai mācību pamešanai, piemēram, veicinot Eiropas Jaunatnes garantiju un līdzīgus pasākumus, lai palīdzētu jauniešiem uzsākt darbu vai izglītības kursu četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas;
81. atbalsta Eiropas līmeņa iniciatīvas, ar kurām papildina valstu pasākumus, lai padarītu mikrokredītus pieejamus un sociālo partnerību iespējamu, piedāvājot ilgtspējīgas darba vietas un apmierinot vajadzības pēc pakalpojumiem, ko publiskais vai privātais sektors pietiekami nenodrošina;
82. aicina Komisiju pieņemt atlikušos priekšlikumus aroda pensiju jomā, piemēram, grozīto priekšlikumu par papildu pensijas tiesību pārnesamību (ja Komisija to nepieņems līdz 2012. gada beigām), lai novērstu šķēršļus, kas saistīti ar darba ņēmēju mobilitāti Eiropas Savienībā;
83. aicina Komisiju pārskatīt saikni starp pašreizējo sociālās nodrošinājuma koordinācijas regulējumu un pārvietošanās brīvību, kas attiecas gan uz ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem, gan darba ņēmējiem, un vajadzības gadījumā ierosināt grozījumus tiesību aktos;
84. atgādina, ka saistībā ar pašreizējo ekonomikas krīzi izglītība, apmācība un radošums ir būtiski faktori inovāciju, produktivitātes un izaugsmes radīšanai Eiropā; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir jaunajām daudzgadu programmām, programmai „Erasmus visiem” un „Radošā Eiropa” saņemt lielākus budžeta līdzekļus, kas nepieciešami stratēģijas „Eiropa 2020” un tajā noteikto izglītības mērķu un pamatiniciatīvu sasniegšanai, tajā pašā laikā atzīstot izglītības un kultūras nozīmi plašākā izpratnē — ne tikai attiecībā uz materiālo uzplaukumu, bet arī atzīstot tās pašvērtību cilvēces un mūsu sabiedrības labklājības nodrošināšanā; mudina Komisiju novērst ES valstu izglītības standartu atšķirības un panākt pilnīgu diplomu atzīšanu visā ES, tādā veidā likvidējot šķēršļus studentu un darba meklētāju mobilitātei;
85. norāda, ka liela nozīme ir horizontālajai diskriminācijas novēršanas direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas; aicina Komisiju turpināt sniegt atbalstu, ar kuru pārvarēt tehniskās grūtības Padomē, lai nodrošinātu ātru vienošanās panākšanu; norāda, ka diskriminācijas novēršanas politikai ir būtiska nozīme personu ar invaliditāti sociālās integrācijas un nodarbinātības veicināšanā;
86. atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi, un uzskata, ka Komisijai būtu jāizveido Eiropas stratēģija, pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi, lai radītu apstākļus stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto nodarbinātības līmeņu sasniegšanai; atzinīgi vērtē Komisijas uzsāktās iniciatīvas, kuru mērķis ir likvidēt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības;
INSTITUCIONĀLIE JAUTĀJUMI
87. ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, uzsver, ka 2013. gadā jāpabeidz pārskatīt Eiropas politisko partiju nolikumu un finansēšanas noteikumus, kā arī Direktīvu 93/109/EK par balsstiesībām un tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
88. uzskata, ka ir vajadzīga konstitucionāla vienošanās, kura jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2015. gadā un ar kuru jākodificē krīzes smagākajā laikā pieņemtie ārkārtas pasākumi un jāuzlabo Savienības demokrātiskā pārskatatbildība un politiskā leģitimitāte kopumā, kā arī mudina Komisiju veikt attiecīgos priekšdarbus;
89. no jauna atgādina, ka Komisijai vajadzētu iesniegt ceļvedi par vienotās pieejas turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām; mudina Komisiju līdz 2013. gada beigām ziņot par šā ceļveža īstenošanas gaitu;
PILSOŅU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANA
Brīvība, drošība un tiesiskums
90. aicina Komisiju uzņemties pilnu atbildību par pamattiesību aizsardzību Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, nevis samazināt ES un Komisijas pienākumus šajā jomā; prasa pārskatīt Pamattiesību aģentūras regulu, lai pastiprinātu tās ietekmi, palielinātu pilnvaras un padarītu to neatkarīgāku, kā arī noteiktu tai uzdevumu uzraudzīt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu Eiropas Savienībā; aicina Komisiju saskaņā ar EP pieprasījumu sagatavot priekšlikumu par tādas agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidi, kura attiecas uz cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs; atbalsta Komisijas paveikto sarunās par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un aicina dalībvalstis, kas bloķē ES pievienošanos, steidzami pārskatīt savu nostāju; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu par Rasisma un ksenofobijas novēršanas pamatdirektīvas pārskatīšanu, lai to attiecinātu arī uz antisemītismu, homofobiju, negatīvu attieksmi pret čigānu tautības pārstāvjiem, un sagatavot ceļvedi lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu vienlīdzības nodrošināšanai;
91. aicina Komisiju nodrošināt brīvas pārvietošanās iespēju nostiprināšanu, šķēršļu un diskriminācijas galīgu likvidēšanu un pilnīgu Šengenas acquis ievērošanu; uzsver, ka nepieciešams labāk pārvaldīt Šengenas zonu, izveidojot ES mehānismu, ar kuru novērtēt tās darbību un aizstāt neatbilstīgo salīdzinošās vērtēšanas sistēmu; uzskata, ka pārvietošanās brīvība ir kopējs ieguvums un tāpēc lēmumi, kas ietekmē šo jomu kopumā, būtu jāpieņem, iesaistoties visām ES iestādēm;
92. pauž nožēlu, ka nav likumdošanas priekšlikuma par ES iekšējās solidaritātes uzlabošanu patvēruma jautājumos; uzsver, ka būtu jāturpina darbs pie patvēruma tiesību aktu paketes, lai 2012. gadā izveidotu vienotu Eiropas patvēruma sistēmu, kurā būtu iestrādāts gan atbildības, gan solidaritātes aspekts; atgādina, ka patvēruma jomu reglamentējošos tiesību aktus nevar padarīt par līdzekli citu mērķu sasniegšanai;
93. aicina Komisiju palielināt ES konkurētspēju un padarīt ES pievilcīgāku pētniekiem un kvalificētam darbaspēkam; atgādina, ka nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos Eiropas Savienībā un pārvietošanos tās teritorijā, vajadzētu būt skaidriem un lietderīgiem un tie nedrīkstētu būt birokrātiski;
94. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu datu aizsardzības regulējumam; uzstāj, ka Datu aizsardzības direktīvas pieņemšana agrākajā trešajā pīlārā ir priekšnosacījums ES PDR sistēmas un terorisma apkarošanas pasākumu pieņemšanai (tostarp juridiski definējot profilu izstrādi, uzvedības analīzi un datizraci); uzsver, ka šajos priekšlikumos būtu jānosaka augsti privātuma un datu aizsardzības sistēmas standarti; aicina Komisiju iesniegt Datu saglabāšanas direktīvas pārskatu;
95. aicina Komisiju, kad tā risina sarunas ar trešām valstīm, ievērot ES datu aizsardzības tiesību aktus; aicina Komisiju sagatavot ES un ASV vienošanos par teroristu finansēšanas izsekošanas programmu; uzsver, ka ir svarīgi likumdošanā un praksē novērst galvenos kibernoziegumu riskus un risināt privātuma jautājumus, tostarp aptverot mākoņdatošanu;
96. atzinīgi vērtē paziņojumu, ka tiks pārskatīti lēmumi par Eiropolu un Eurojust, un prasa pilnībā nodrošināt Eiropola pārraudzību, tostarp publicēt 2012. gada ziņojumu, ko sagatavo Apvienotā uzraudzības iestāde; cer saņemt priekšlikumu par Eurojust pārveidi par Eiropas Prokuratūru;
97. aicina Komisiju cieši sekot darbam, ko veic Parlamenta īpašā komiteja organizētās noziedzības jautājumos, kurai ir liels potenciāls drošības uzlabošanā un nodokļu ieņēmumu iekasēšanas veicināšanā;
98. aicina Komisiju sagatavot vērienīgu priekšlikumu par civilstāvokļa dokumentu savstarpēju atzīšanu, kā arī tiesību aktu vienkāršošanu;
99. pauž nožēlu, ka Komisijai un Padomei pietrūcis apņemšanās nodrošināt pilnīgu atklātību, pārredzamību un dokumentu pieejamību; uzstāj, ka ES tiesībās paredzētos pārredzamības standartus nevar atcelt pēc trešās valsts pieprasījuma;
100. atzinīgi vērtē Komisijas likumdošanas priekšlikumus par Eiropas aizsardzības rīkojumu, aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās un noziegumos cietušo personu tiesībām, aizsardzību un atbalstu; tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par vardarbības novēršanu pret sievietēm, kā apsolīts Stokholmas rīcības programmā;
101. aicina Komisiju iesniegt stratēģiju par to, kā panākt labāku dzimumu līdzsvaru visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, un izstrādāt priekšlikumu likumdošanas instrumentam, ar kuru uzlabot dzimumu līdzsvaru biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu valdēs;
Kultūra
102. aicina izstrādāt vērienīgu programmu „Eiropa pilsoņiem” 2014.–2020. gada laikposmam un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt koplēmuma procedūru šim priekšlikumam, lai Eiropas Parlaments tādējādi varētu ietekmēt saturu programmai, kuras mērķis ir stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī;
103. aicina Komisiju pēc iespējas drīz izveidot Eiropas vienoto tirgu kultūras un radošajām nozarēm vienlaikus ar digitālo vienoto tirgu, lai pilnībā gūtu labumu no milzīgā potenciāla, kāds ir šīm nozarēm attiecībā uz darba vietu izveidi, kultūru, reģionālo un sociālo kohēziju, tehnisko attīstību, uzņēmējdarbību un vispārēju ekonomikas izaugsmi;
104. atgādina, ka ir svarīgi stiprināt izglītības, pētniecības un uzņēmumu saikni, lai sasniegtu izcilību un inovāciju un panāktu progresu attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, proti, samazināt priekšlaicīgi mācības pametušo personu skaitu zem 10 % un palielināt vismaz līdz 40 % to jauniešu skaitu, kuri ieguvuši augstāko izglītību;
105. aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu ES komunikācijas stratēģiju, kā noteikts kopīgajā paziņojumā „Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu”;
NODROŠINĀT LIELĀKU ES IETEKMI PASAULĒ
106. cer, ka Komisijai būs izšķiroša nozīme, kad tiks pārskatīts jaunās paaudzes ārējās finanšu palīdzības instrumentu juridiskie pamati, lai stiprinātu vienotu ārpolitiku, kas veidota, ņemot vērā vērtības, principus un saistības, uz kuriem balstoties ir radīta pati ES;
107. uzsver, ka Komisijai pilnībā jāsadarbojas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), ne tikai attiecībā uz paplašināšanos, attīstību, tirdzniecību un humāno palīdzību, bet arī attiecībā uz iekšējās politikas ārējiem aspektiem, nodrošinot konsekventāku politikas virzienu saskaņotību ES darbībā, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības politiku un rūpniecības politiku, lai tirdzniecību izmantotu kā īstenu instrumentu izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropā; uzsver, ka liela nozīme ir starpposma ziņojumam par EĀDD, kuru paredzēts sagatavot 2013. gada otrajā pusē; aicina Komisiju atbalstīt Eiropas Demokrātijas fonda darbu;
Eiropas kaimiņattiecību politika
108. uzsver, ka ārējās finanšu palīdzības instrumentu pārskatīšana būtu jāuzskata par iespēju pievērst lielāku uzmanību Eiropas ārpolitikai un spēcināt to; prasa, lai valstīm, kuras atrodas krīzes situācijā un ir tiesīgas saņemt finanšu palīdzību, šo palīdzību piešķirtu elastīgāk un straujāk; uzsver, ka Komisijai ir jānostiprina saņēmējvalstu spējas uzņemties atbildību par sniegto palīdzību un līdz ar to maksimāli palielināt palīdzības ietekmi; prasa Komisijai mācīties no pieredzes, kas gūta ar iepriekšējās paaudzes ārējiem finanšu instrumentiem;
109. izsaka atzinību Komisijai, ka tā pievērsusi lielu uzmanību kaimiņattiecību politikai un to pasākumu īstenošanai, kas solīti dienvidu kaimiņvalstīm un „arābu pavasara” skartajām valstīm; uzsver, ka ES apņemšanās veidot ciešākas saites ar kaimiņvalstīm izpaudīsies, apvienojot lielāku finansiālo palīdzību, spēcīgāku atbalstu demokrātijai, pieeju tirgum un labāku mobilitāti;
ES paplašināšanās
110. cer, ka Komisija turpinās ar pievienošanās sarunām saistīto darbu, un gaida sarunu sākšanu ar Serbiju un Melnkalni; prasa īpašu uzmanību pievērst situācijai Bosnijā un Hercegovinā, kā arī centieniem rast risinājumus strīdam par Bijušas Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu;
Visaptveroša tirdzniecības politika
111. uzskata, ka, ņemot vērā ES sliktās izaugsmes prognozes un augsto bezdarba līmeni, ir ļoti svarīgi meklēt jaunas iespējas ekonomikas attīstībai, padziļinot mūsu attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā ar nozīmīgākajām attīstītajām un jaunietekmes valstīm;
112. aicina Komisiju ātri pabeigt pašreizējās brīvās tirdzniecības sarunas ar Indiju, Singapūru, Malaiziju un Kanādu;
113. turklāt mudina Komisiju izmantot pašreizējo notikumu gaitu tirdzniecības attiecībās ar ASV un Japānu un sākt brīvās tirdzniecības sarunas ar abām partnervalstīm cik iespējams drīz;
114. uzskata, ka vislielākās ekonomiskās priekšrocības Eiropas Savienībai var iegūt, izmantojot daudzpusēju vai plurilaterālu pieeju; tāpēc prasa, lai Komisija uzņemas proaktīvu lomu pašreizējo PTO iniciatīvu atbalstīšanā, piemēram, attiecībā uz agrīnas piemērošanas nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu, plurilaterālo nolīgumu par pakalpojumiem un iespējamo plurilaterālo ilgtspējīgas enerģijas tirdzniecības nolīgumu; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atvieglotu Ķīnas pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu;
Cilvēktiesības
115. prasa cilvēktiesības integrēt jomās, kas saistītas ar tirdzniecību, enerģētiku, atpakaļuzņemšanu, drošību, tehnisko sadarbību un attīstību, pievēršot īpašu uzmanību starptautiskiem nolīgumiem; ierosina, ka, pirms tiek sāktas sarunas par šādiem nolīgumiem, kā arī sarunu norises laikā atbilstoši kritērijiem ir jānovērtē cilvēktiesību ietekme un pēc tam tai jāseko, regulāri sagatavojot progresa ziņojumus; uzsver, ka vienmēr, kad partnervalstis ir nopietni pārkāpušas cilvēktiesības, Eiropas Savienībai būtu jāveic stingrāki pasākumi, lai piemērotu atbilstīgas sankcijas, kā noteikts nolīguma cilvēktiesību klauzulās, tostarp, iespējams, uz laiku pārtraucot nolīguma darbību;
116. prasa pienācīgi visās ES kompetences jomās īstenot cilvēktiesību pārskata paketi un, tiklīdz iespējams, apņemties sagatavot iestāžu deklarāciju;
Attīstības politika un humānā palīdzība
117. aicina Komisiju ar valstīm, kuru ienākumi ir vidēji, risināt sarunas par ceļvedi oficiālās attīstības palīdzības pakāpeniskai samazināšanai, noteikt sev laika ierobežojumu, lai šīm valstīm piešķirtu tikai tehnisko palīdzību, un tās pakāpeniski iesaistīt ziemeļu–dienvidu–dienvidu trīspusējā sadarbībā;
118. prasa izstrādāt priekšlikumus par attīstības politikas saskaņotības īstenošanu praksē, sasaistot attīstības palīdzību ar citām ES politikas jomām, piemēram, lauksaimniecību, zivsaimniecību, tirdzniecību, klimata pārmaiņām, ieguldījumiem un izejvielu pieejamību;
119. aicina Komisiju un EĀDD rīkoties atbilstīgi solījumam visā attīstības sadarbības procesa gaitā ievērot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju;
120. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.