REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES politiku attiecībā uz Jordānas Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi
27.6.2012 - (2012/2964(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ioannis Kasoulides, Elmar Brok, Mario Mauro, Ria Oomen-Ruijten, Mário David, Tokia Saïfi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Michael Gahler, Roberta Angelilli, Arnaud Danjean, Andrzej Grzyb, Monica Luisa Macovei, Eduard Kukan, Laima Liucija Andrikienė, György Schöpflin, Nadezhda Neynsky, Dominique Vlasto PPE grupas vārdā
B7‑0377/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES politiku attiecībā uz Jordānas Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,
– ņemot vērā Tuvo Austrumu kvarteta 2012. gada 11. aprīļa paziņojumu,
– ņemot vērā Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes 2012. gada 12. maija kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES ir atkārtoti apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, mierā un drošībā līdzās pastāvot Izraēlas Valstij ar drošām un atzītām robežām un neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij;
B. tā kā ES ir paudusi bažas par notikumu attīstību šajā reģionā, tostarp par arvien jauniem raķešu uzbrukumiem no Gazas joslas, ieroču kontrabandu uz Gazu, acīmredzami straujāku nometņu būvniecību, iedzīvotāju izlikšanu no mājām un ēku nojaukšanu Austrumjeruzalemē un Rietumkrasta C apgabalā dzīvojošo palestīniešu dzīves apstākļu pasliktināšanos;
C. tā kā ES ir aicinājusi puses rīkoties tā, lai radītu savstarpējas uzticēšanās gaisotni, kas nepieciešama jēgpilnu sarunu nodrošināšanai, un atturēties no rīcības, kas varētu apdraudēt procesa ticamību, kā arī nepieļaut provokācijas;
D. tā kā saskaņā ar 1993. gada Oslo līgumu Rietumkrasts tika administratīvi sadalīts trijās zonās jeb apgabalos; tā kā C apgabals aptver lielāko daļu Rietumkrasta teritorijas; tā kā C apgabala sociālā un ekonomiskā attīstība ir izšķirīgi svarīga, lai nodrošinātu nākotnē veidojamās Palestīnas valsts dzīvotspēju; tā kā ES turpinās sniegt finansiālu palīdzību palestīniešu attīstības vajadzībām C apgabalā un sagaida, ka šāds ieguldījums tiks aizsargāts, lai to varētu izmantot arī turpmāk;
E. tā kā ES atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams sarunu ceļā rast veidu, kā atrisināt jautājumu par Jeruzalemes kā abu valstu nākamās galvaspilsētas statusu; tā kā tikmēr ES prasa sniegt taisnīgu resursu un ieguldījumu nodrošinājumu pilsētas iedzīvotājiem; tā kā Eiropas Savienība saskaņā ar Ceļvedi prasa no jauna atvērt palestīniešu iestādes Jeruzalemē;
F. tā kā 2012. gada 12. maijā Izraēla un Palestīniešu pašpārvalde nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, tajā norādot, ka „Izraēla un Palestīniešu pašpārvalde apņemas panākt mieru, un puses cer, ka vēstuļu apmaiņa starp prezidentu Abbas un ministru prezidentu Netanyahu ļaus tuvoties šā mērķa sasniegšanai”,
1. atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 14. maija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu, tostarp par Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi, un Tuvo Austrumu Kvarteta 2012. gada 11. aprīļa paziņojumu; atbalsta aicinājumus pusēm sadarboties, lai veicinātu C apgabala sociālo un ekonomisko attīstību; uzsver, ka ir nepieciešams sarunu ceļā rast veidu, kā atrisināt jautājumu par Jeruzalemes kā abu valstu nākamās galvaspilsētas statusu;
2. uzsver, ka gan ES, gan abas puses, gan arī viss reģions ir ļoti ieinteresēti konflikta izbeigšanā, un to var panākt ar visaptverošu miera nolīgumu, kas balstīts uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, Madrides konferences principiem, tostarp principu „zeme apmaiņā pret mieru”, Ceļvedi, starp pusēm agrāk noslēgtajiem nolīgumiem un Arābu valstu miera iniciatīvu; norāda, ka Eiropas Savienības — kas ir lielākā līdzekļu devēja Palestīniešu pašpārvaldei un viena no Izraēlas nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem — rīcībā ir instrumenti, ar ko tā var aktīvāk rosināt abu pušu centienus panākt risinājumu; aicina abas puses sadarboties ar ES, kam vajadzētu pielikt visus spēkus, lai atrisinātu šo konfliktu; atgādina, ka okupētajās palestīniešu teritorijās ir piemērojamas starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp arī Ceturtā Ženēvas Konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību;
3. atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, pamatojoties uz 1967. gada robežām un paredzot, ka Jeruzaleme būtu abu valstu galvaspilsēta, mierā un drošībā līdzās pastāvot Izraēlas Valstij ar drošām un atzītām robežām un neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij; aicina ES, ASV un starptautisko sabiedrību sniegt drošības garantijas divu valstu risinājumam, kam būtu nepieciešams arī militārs nodrošinājums;
4. atkārtoti uzsver, ka miermīlīgi un nevardarbīgi pasākumi ir vienīgais veids, kā panākt ilgtspējīgu Izraēlas un Palestīnas konflikta risinājumu;
5. uzsver, ka Izraēlai un palestīniešiem nekavējoties un saskaņā ar Kvarteta prasītajiem termiņiem jāatsāk tiešas sarunas, kuru mērķis ir nodrošināt divu valstu risinājumu, lai pārvarētu pašreizējo nepieņemamo stāvokli; atzinīgi vērtē 2012. gada 17. aprīlī uzsākto vēstuļu apmaiņu starp pusēm un Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes 2012. gada 12. maija kopīgo paziņojumu; mudina abas puses izvērst pastāvošos kontaktus; vēlreiz uzsver, ka būtu jāizvairās no jebkādiem pasākumiem, kuri var apdraudēt izredzes sarunu gaitā panākt vienošanos, un izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, būtu jāatzīst par pieņemamām tikai tad, ja par tām vienojušās abas puses; uzstāj, ka rastais risinājums nedrīkst aizskart nevienas puses cieņu; atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām visas apmetnes ir un paliek nelikumīgas, un aicina Izraēlas valdību apturēt visus apmetņu būvniecības un paplašināšanas projektus Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē; prasa pārtraukt pret Izraēlu vērstos raķešu uzbrukumus no Gazas joslas un uzstājīgi prasa panākt pastāvīgu pamieru;
6. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Drošības padomes dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.