REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas tiesu sistēmas politisko neatkarību

10.9.2012 - (2012/2789(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Helmut Scholz, Alda Sousa, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā

B7‑0434/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas tiesu sistēmas politisko neatkarību

(2012/2789(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas Valsts dome ir pieņēmusi vairākus pretrunīgus likumus, kas būtiski pasliktina Krievijas Federācijas pilsoņu iespējas īstenot savas tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;

B.  tā kā demokrātiskā sabiedrībā vārda brīvību var ierobežot ar zināmiem nosacījumiem, lai cita starpā aizsargātu citu cilvēku pārliecību un tiesības; tā kā piemērotajiem sodiem tomēr ir jābūt samērīgiem ar pārkāpuma smagumu, un šie nosacījumi nedrīkst apdraudēt pilsoniskās tiesības;

C. tā kā saskaņā ar jauno likumu par nekomerciālām organizācijām, nevalstiskās organizācijas, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, tiek noteiktas par „ārvalstu aģentiem”, un to darbība tiek administratīvi apgrūtināta vēl vairāk;

D. tā kā saskaņā ar jauno likumu, kas ierobežo protestēšanas iespējas, personām, kas piedalās neatļautos protestos var piemērot sodu līdz pat 300 000 rubļu apmērā (€7 400 vai $9 300) vai 200 stundas sabiedriskā darba, savukārt organizācijām var piemērot sodu līdz pat 1 miljona rubļu apmērā; tā kā pārvaldes iestādēm tagad ir lielākas pilnvaras atteikt atļauju izsniegšanu masveida pulcēšanās gadījumos;

E.  tā kā 2012. gada jūlijā Kriminālkodeksā tika atjaunoti noteikumi par neslavas celšanu — tādējādi atceļot tikai septiņus mēnešus agrāk pieņemto tiesību aktu, kas neslavas celšanu nosaka vien par administratīvu pārkāpumu;

F.  tā kā jaunais likums, kas paredzēts cīņai pret bērnu pornogrāfiju vai nevēlamām interneta vietnēm, kas mudina, piemēram, uz narkotiku lietošanu vai pašnāvību, ir izpelnījies asu kritiku, jo tā redakcija dod iespējas interpretācijai, kā rezultātā varas iestādes varētu aizliegt kritizējošas interneta vietnes, un to var izmantot, lai liegtu likumīgas tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

G. tā kā Krievijas pankroka grupa Pussy Riot izpildīja protesta dziesmu — Jaunava Marija, glāb mūs no Putina — Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē 2012. gada 21. februārī, kuras izpildījuma laikā viņu sejas bija maskētas; tā kā dziesma aicina Jaunavu Mariju kļūt par feministi un gāzt Vladimiru Putinu; tā kā dziesmā arī kritizēta pieglaimīgā attieksme un atbalsts Putinam no dažu Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvju puses; tā kā šī uzstāšanās bija daļa no plašākām protesta akcijām pret Putinu un negodīgajām vēlēšanām Krievijā; tā kā Nadezhda Tolokonnikova, Maria Alekhina un Ekaterina Samutsevich — visas vecumā no divdesmit līdz trīsdesmit gadiem, tika apcietinātas martā un apsūdzētas „huligānismā uz reliģiskā naida kurināšanas pamata, kas vērsts pret sociālo grupu un kuru plānojusi organizēta grupa”; tā kā 17. augustā Maskavas tiesa piešķīra trijām pankroka grupas Pussy Riot dalībniecēm divus gadus cietumsoda kolonijā;

H. tā kā 17. augustā sprieduma pasludināšanas laikā ārpus tiesas ēkas tika aizturēti vairāki desmiti pārsvarā miermīlīgu protestētāju;

I.   tā kā Pussy Riot uzstāšanās Kristus Pestītāja katedrālē izraisīja plašas debates Krievijas emuāros, sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos, kā rezultātā tika veikti pasākumi gan trīs apcietināto sieviešu atbalstam, gan nosodījumam; tā kā mākslinieki, mūziķi, aktieri un režisori gan Krievijā, gan visā pasaulē ir aicinājuši atbrīvot šīs trīs sievietes;

J.   tā kā pēc sprieduma pasludināšanas Pareizticīgā baznīca sniedza oficiālu paziņojumu, nosaucot tiesu un spriedumu par taisnīgu, bet lūdza valdību apžēlot trīs sievietes;

K. tā kā policija arī ir sniegusi paziņojumu par to, ka grupas Pussy Riot divas citas dalībnieces, kas arī piedalījās februāra akcijā, ir "meklēto sarakstā", un pret viņām ierosināta atsevišķa krimināllieta;

1.  uzsvērt, ka ir svarīgi, ka Krievija un ES pilnībā ievēro savas starptautiskās juridiskās saistības un cilvēka pamattiesību principus, kas noteikti ANO un ES konvencijās, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kurus Krievija ir parakstījusi;

2.  pauž nožēlu par to, ka ES un Krievijas politiskais un cilvēktiesību dialogs līdz šim nav izrādījies efektīvs un, neraugoties uz oficiālām deklarācijām, nav panākta vienota izpratne par cilvēktiesībām, pilsoniskajām un demokrātiskajām tiesībām, kā arī tiesiskumu;

3.  uzskata, ka vienīgi dialogs, tostarp tā parlamentārās dimensijas nostiprināšana, var palīdzēt pārvarēt šīs krasās atšķirības; aicina Parlamenta delegāciju sadarbībai ar Krievijas Domi izvērst dialogu ar Krievijas partneriem un paust, un izskaidrot savas bažas;

4.  atzīmē un atbalsta Krievijas Federācijas Augstākās tiesas centienus nostiprināt Krievijas tiesu sistēmas juridisko noteiktību, īstenojot saistošus mērķus, kas pamatoti Konstitūcijā un atbilstīgos likumos, attiecībā uz tiesībsargājošo iestāžu darbību, lai novērstu ļaunprātību un patvaļu;

5.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz šiem centieniem, tikai divu mēnešu laikā ir notikušas biedējošas pārmaiņas likumdošanas vidē, kas attiecas uz pulcēšanās, apvienošanās, vārda un informācijas brīvību Krievijas Federācijā; mudina Krievijas Federācijas valdību un parlamentu neatgriezties pie stingrākiem pilsonisko un demokrātisko tiesību ierobežojumiem;

6.  aicina Krievijas Federācijas valdību un parlamentu radīt tādus apstākļus, kuros indivīdi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu strādāt, nebaidoties no uzmākšanās vai iebiedēšanas, kā to garantē Krievijas Konstitūcija, un atbilstīgi Krievijas starptautiskajām saistībām, piemēram, tās dalībai Eiropas Padomē;

7.  atzīmē Krievijas prezidenta Putina paziņojumus par to, ka valdība no savas puses neiejauksies šīs lietas jurisdikcijā;

8.  uzskata, ka trīs jauno sieviešu notiesāšana, piespriežot divus gadus ieslodzījumā par miermīlīgu, kaut arī pretrunas izraisošu, savu uzskatu paušanu, ir absolūti neattaisnojama; aicina Krievijas tiesas vistuvākajā laikā pārskatīt spriedumu lietā pret Nadezhda Tolokonnikova, Maria Alekhina un Ekaterina Samutsevich, atbilstīgi Krievijas starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas ātrāk sākt lietas izskatīšanu otrajā instancē, saskaņā ar notiesāto sieviešu juristu iesniegto apelāciju;

9.  aicina varas iestādes izbeigt grupas Pussy Riot dalībnieču kriminālvajāšanu un izbeigt krimināllietu pret pārējām divām februāra akcijas dalībniecēm;

10. pauž nožēlu par to, ka ES un Krievijas cilvēktiesību dialogs līdz šim ir izrādījies neefektīvs; uzskata, ka parlamentārās dimensijas nostiprināšana cilvēktiesību dialogā būtu nozīmīgs līdzeklis, kā uzlabot situāciju; aicina Parlamenta delegāciju sadarbībai ar Krievijas Domi izvērst dialogu ar Krievijas partneriem;

11. mudina Padomi rūpīgi sekot notikumu attīstībai Krievijas iekšienē attiecībā uz tiesiskumu, cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu; uzsver, ka šo kopīgo vērtību un principu ievērošana ir absolūts priekšnoteikums stratēģiskās partnerības attiecībām;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam, Krievijas Federācijas valdībai un Krievijas Valsts domei.