Rezolūcijas priekšlikums - B7-0436/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0436/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par tiesu izmantošanu politiskiem mērķiem Krievijā

10.9.2012 - (2012/2789(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Charles Tannock, Marek Henryk Migalski, Paweł Robert Kowal, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0427/2012

Procedūra : 2012/2789(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0436/2012
Iesniegtie teksti :
B7-0436/2012
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0436/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesu izmantošanu politiskiem mērķiem Krievijā

(2012/2789(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses[1], kā arī 2008. gadā sāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–   ņemot vērā notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kurš paredzētu jaunu vispārēju sistēmu ES un Krievijas attiecībām, kā arī 2010. gadā sākto „Partnerību modernizācijai”,

–   ņemot vērā EDSO, Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/DICB), EDSO Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) pausto paziņojumu pēc 2011. gada 4. decembra Krievijas Valsts domes vēlēšanu starptautiskās novērošanas,

–   ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 11. maija paziņojumu par opozīcijas vadītāju arestiem Maskavā un 2012. gada 12. jūnija paziņojumu par jauno likumu par sabiedrības demonstrācijām,

–   ņemot vērā tiesību aktus, kas Krievijā reglamentē NVO darbību, proti, 2012. gada 20. jūlija likumu par grozījumu izdarīšanu noteiktiem Krievijas Federācijas tiesību aktiem attiecībā uz tādu nekomerciālu organizāciju darbību reglamentēšanu, kuras veic ārvalstu aģentu funkcijas,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām un situāciju Krievijā, kā arī pēdējām Valsts domes un prezidenta vēlēšanām Krievijā,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas Federācijas Konstitūcijā ir garantētas visas pilsoņu tiesības un brīvības; tā kā Krievija kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) locekle ir apņēmusies aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskumu un ir parakstījusi daudzus starptautiskus līgumus, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

B.  tā kā Krievijas Federācijā Vladimira Putina pilnvaru laikā nav pietiekamas uzticības tiesiskumam, un tā kā tiesu iestāžu neatkarība, tiesvedības procesi acīmredzami neatbilst starptautiski atzītajiem standartiem un tiek izmantoti politiskiem mērķiem;

C. tā kā opozīcijas aktīvistu arests un spriedumi par ieslodzīšanu cietumā un kolonijā tiek politiski izmantoti kā Krievijas politiskās opozīcijas vadītāju iebiedēšanas metode;

D. tā kā prezidents V. Putins ir paziņojis par steidzamu nepieciešamību novērst milzīgo korupciju Krievijā un publiski paudis apņemšanos stiprināt tiesiskumu Krievijā, un izteicis bažas par Krievijas tiesu iestāžu un juridiskās sistēmas neatkarību;

E.  tā kā 2012. gada 9. jūnija likuma jaunie grozījumi par sabiedrības demonstrācijām paredz lielus sodus nelikumīgas publiskas pulcēšanās dalībniekiem, kā arī piespiedu darbu tiem, kas apgrūtina gājēju un transportlīdzekļu plūsmu vai sekmē traumu rašanos citiem; tā kā saskaņā ar šo likumu personas, kuras otrreiz tiek notiesātas ar administratīvu sodu, nedrīkstēs organizēt demonstrācijas;

F.  tā kā neatkarīgas nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktivitātes ir demokrātijas un mūsdienīgas sabiedrības stūrakmens; tā kā jaunās Valsts domes tiesību akti par pilsoniskām darbībām palielina prasības tām NVO, kuras izmanto dotācijas no ārzemēm, un piešķir tām „ārvalstu aģentu” statusu, atjauno kriminālatbildību par neslavas celšanas un ievieš iespēju bloķēt tīmekļa vietnes, kurās, iespējams, ir neatbilstīgs saturs; tā kā jaunais likums par pilsonisko sabiedrību bloķē Krievijas sabiedrības reformas un ierobežo tās attīstību, kā arī darbojas pretī opozīcijai, palielinot tās finanšu un politiskās izmaksas;

G. tā kā nozīmīgākās nevalstiskās organizācijas paziņoja, ka tās turpinās saņemt dotācijas no ārzemēm, taču nereģistrēsies kā „ārvalstu aģenti”, un tā kā tās apstrīdēs šo likumu tiesā;

H. tā kā Eiropas Parlaments paziņoja, ka pēdējās Valsts domes vēlēšanas nenotika brīvā un taisnīgā veidā; tā kā kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas Rietumu novērotāji Krievijā nevienas vēlēšanas nav atzinuši par brīvām un demokrātiskām;

I.   tā kā 2012. gada 26. jūnijā ASV Senāta komiteja vienbalsīgi pieņēma likumu par aizliegumu Amerikas Savienotajās Valstīs ieceļot amatpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem, un nosauca to par „Magņitska likumu” par godu Sergejam Magņitskim, kurš 2009. gadā mira cietumā pēc Krievijas nodokļu dienestu un Iekšlietu ministrijas amatpersonu korumpētības atklāšanas; S. Magņitska arests un nāve daudziem cilvēkiem ir kļuvusi par Krievijas netaisnības simbolu; tā kā Krievija ir nosodījusi šā likuma pieņemšanu;

J.   tā kā Krievijas Izmeklēšanas komitejas (IK) vadītājs Aleksandrs Bastirkins ir izteicis nāves draudus neatkarīgās iknedēļas avīzes „Novaja Gazeta” redaktora vietniekam Sergejam Sokolovam;

K. tā kā 2012. gada 28. augustā Smoļenskas apgabaltiesa piesprieda opozīcijas un nereģistrētās partijas „Cita Krievija” aktīvistei Taisijai Osipovai 8 gadus gulaga nometnē; tā kā T. Osipova noliedza savu vainu; tā kā viņas vīrs Sergejs Fomčenkovs ir viens no partijas „Cita Krievija” vadītājiem;

L.  tā kā likums par tīmekļa vietnēm, kuram būtu jāaizsargā bērni no pornogrāfijas un jāievieto „melnajā sarakstā” neatbilstīgas tīmekļa vietnes, izraisa subjektīvu demokrātiskās opozīcijas, brīvo plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu informācijas cenzūru;

M. tā kā ES attiecībās ar Krievijas Federāciju ir svarīgi paust savu kopīgo nostāju, solidaritāti un vienotību;

N. tā kā kopīgajā paziņojumā par partnerību modernizācijai (PfM) ES un Krievija norādīja, ka šīs attiecības, kuras ir attīstības procesā, pamatojas uz demokrātisko principu, pamattiesību un cilvēktiesību, kā arī tiesiskuma un tiesu iestāžu neatkarības ievērošanu, tā kā PfM ir jābūt neatņemamai daļai no jaunā partnerības un sadarbības nolīguma,

1.  uzsver, ka turpmākās ES un Krievijas attiecības būs atkarīgas no centieniem stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Krievijas Federācijā;

2.  atzīmē, ka kopš 2012. gada marta prezidenta vēlēšanām Krievijas Federācijā ātri tika pieņemti vairāki represīvi likumi, pirmo reizi kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievijai ievērojamā veidā ierobežojot visas trīs pamatbrīvības — vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un biedrošanās brīvību; šis nepieredzētais tiesību aktu kopums ir skaidra Krievijas varas iestāžu atbilde uz daudzajiem 2012. gada ziemas un pavasara sabiedrības protestiem; pieņemot šos likumus, kuriem sekoja naidīga valdības retorika, kas tika vērsta pret protestu, politiskās opozīcijas dalībniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī NVO pārstāvjiem, ir ievērojami pasliktinājušās nevalstisko organizāciju juridiskie un politiskie apstākļi;

3.  aicina Krieviju īstenot savas saistības cilvēktiesību, tiesiskuma un neatkarīgu tiesvedības procesu jomā, kuras tā uzņēmās, iestājoties Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un parakstot daudzus starptautiskus līgumus, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

4.  aicina Savienības augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Komisiju konsekventi un padziļināti atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un jauno tautas sociālo kustību pārstāvjus saistībā ar Krievijas varas iestāžu nedemokrātisko praksi; aicina ES izdarīt pastāvīgu spiedienu uz Krievijas varas iestādēm, lai panāktu atbilstību EDSO cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un tiesu iestāžu neatkarības standartiem;

5.  asi nosoda Krievijas Valsts domi par jaunu tiesību aktu ieviešanu attiecībā uz sabiedrības demonstrācijām un NVO un aicina Krievijas varas iestādes pārskatīt jaunos tiesību aktus par sabiedrības demonstrācijām un nevalstiskajām organizācijām, un atcelt neatkarīgu NVO un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu darbību ierobežojumus; aicina jaunajos tiesību aktos iekļaut precīzus juridiskus noteikumus, lai novērstu daudzas jaunā likuma interpretācijas iespējas un jaunā likuma izmantošanu politiskiem mērķiem;

6.  pauž milzīgas bažas par grozījumiem tiesību aktos, kas ar 2012. gada 20. jūlija likumu reglamentē NVO darbību Krievijā un kuros nevalstiskās organizācijas, kas saņem atbalstu no ārzemēm ir nosauktas par „nekomerciālām organizācijām, kuras veic ārvalstu aģentu funkcijas”;

7.  uzsver, ka nevalstisku organizāciju nosaukšana par „ārvalstu aģentiem” vēsturisku iemeslu dēļ ir tīša realitātes sagrozīšana, ka rada negatīvas nozīmes nianses un stigmatizē organizācijas, kas saņem ārvalstu līdzekļus, tādējādi apdraudot sabiedrības atbalstu šīm organizācijām Krievijā;

8.  uzsver, ka jaunajā likumā apzināti iekļautā neskaidrā „politiskās aktivitātes” definīcija, kuras pamatā nav juridiska koncepta, padara par neiespējamu NVO un to locekļiem saprast, vai viņi pārkāpj likuma noteikumus, un rada nosacījumus ļaunprātīgai, selektīvai un politiski motivētai likuma piemērošanai;

9.  aicina ES pieņemt Ārlietu padomes (FAC) secinājumus par cilvēktiesībām Krievijā, kuros tiktu uzsvērtas ES bažas par cilvēktiesībām pastāvīgi naidīgo klimatu, tostarp par telpu, kurā pilsoniskā sabiedrība varētu funkcionēt bez nepamatotiem ierobežojumiem, kā arī par cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu drošību; pauž bažas attiecībā uz plaši izplatīto nesodāmību par spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un citiem nopietniem pārkāpumiem Krievijas Federācijas reģionos un uzsver, ka Krievijai ir svarīgi nodrošināt pilnīgu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu īstenošanu, lai novērstu šos pārkāpumus;

10. atzīmē, ka partnerībā modernizācijai ir jāiekļauj ne tikai ekonomiski un tehnoloģiski jautājumi un uzdevumi, bet tās pamatā ir jābūt plašai sadarbībai, jo īpaši tiesiskuma, cilvēktiesību aizsardzības un uzticamas juridiskas sistēmas attīstības jomā;

11. atzinīgi vērtē ASV Senāta komitejas pieņemto likumu par ieceļošanas aizliegumu Amerikas Savienotajās Valstīs tām amatpersonām, kuras tur aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem; atbalsta likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz Magņitska lietu Kanādas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Polijas parlamentos; mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pieņemt līdzīgus likumus; turklāt pieprasa Krievijas varas iestādēm pārstāt veikt savādo Sergeja Magņitska kriminālvajāšanu pēc viņa nāves;

12. atgādina par politisko kontekstu un selektīvo tiesiskumu otrreizējā tiesas procesā un spriedumā par ilgstošo Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva ieslodzīšanu; atzīmē, ka šajā gadījumā tiesas izmantošana politiskiem mērķiem ir viens no sliktākajiem piemēriem Krievijas tiesu iestāžu neatkarības trūkumam; aicina prezidentu V. Putinu pilnībā ievērot un īstenot ieteikumus, ko saistībā ar minēto lietu ir sniegusi prezidenta Cilvēktiesību komisija;

13. atgādina par ieilgušo Mihaila Hodorkovska lietu, kura šobrīd tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajiem piemēriem, ka Krievijas Federācijā tiesu sistēma ir selektīva un politizēta; piebilst, ka vadošās cilvēktiesību organizācijas un juridiskie eksperti ir atzinuši un nosodījuši pret M. Hodorkovski izvirzīto apsūdzību politisko raksturu; atgādina, ka pēc viņa otrā tiesas procesa, notiesāšanas un ieslodzīšanas Amnesty International ir paziņojusi, ka M. Hodorkovskis ir politieslodzītais;

14. asi nosoda visas Krievijas iestāžu represijas pret pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem;

15. atzīst Krievijas varas iestāžu rīcības brīvību saistībā ar sabiedrisku kulta vietu aizsardzības reglamentēšanu; tomēr pauž dziļas bažas par nesamērīgo un smago sodu, kas piemērots pankgrupas „Pussy Riot” dalībniecēm;

16. pauž bažas par falunguņ praktizētāju juridisko tiesību pārkāpšanu Krievijā, kas notika falunguņ iesniegtās apelācijas izskatīšanas un noraidīšanas laikā 2012. gada 4. jūlijā Krievijas Augstākajā tiesā;

17. pauž spēcīgas bažas par citām politiski motivētām tiesas prāvām, jo īpaši to zinātnieku kriminālvajāšanu, kuri par sadarbošanos ar ārvalstu zinātniskajām iestādēm ir apsūdzēti spiegošanā, opozīcijas aktīvistes Taisijas Osipovas notiesāšanu uz 8 gadiem kolonijā tiesas procesā, kas tiek raksturots kā politiski motivēts, kā arī, izmantojot šaubīgus un, iespējams, safabricētus pierādījumus un neievērojot taisnīgas tiesas standartus, par vairāk nekā desmit 6. maija Maskavas protesta demonstrācijas dalībnieku aizturēšanu un politiski motivētu kriminālapsūdzību izvirzīšanu viņiem, nepatiesi apsūdzot šos dalībniekus iespējamu masu nekārtību radīšanā, kā arī par kriminālizmeklēšanu attiecībā uz opozīcijas aktīvistiem, piemēram, Alekseju Navaļniju, Borisu Ņemcovu un Sergeju Udaļcovu;

18. aicina Eiropas Komisiju atbalstīt pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu Krievijā; uzsver, ka bez starptautiskā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas var pazaudēt attīstības impulsu un aizkavēties savā attīstībā;

19. aicina Komisiju sniegt atbalstu nevalstiskajām organizācijām, iestādēm un organizācijām, kuras seko cilvēktiesību jautājumiem un tiesu neatkarībai Krievijas Federācijā;

20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Gruzijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.