REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Sīrijā
10.9.2012 - (2012/2788(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Paweł Robert Kowal ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0425/2012
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/523/ES, ar ko daļēji aptur starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sīrijas Arābu Republiku noslēgtā sadarbības nolīguma piemērošanu, Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, Padomes Lēmumu 2012/424/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 8. augusta un 5. septembra jaunākos paziņojumus par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 18. jūlija, 10. oktobra, 2011. gada 1. decembra, 23. janvāra, 23. aprīļa, 14. maija, 25. jūnija un 2012. gada 23. jūlija secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2012. gada 14. aprīļa rezolūciju Nr. 2042 un 2012. gada 21. aprīļa rezolūciju Nr. 2043,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 3. augusta rezolūciju par situāciju Sīrijā,
– ņemot vērā neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumos 2012. gada 15. augusta ziņojumu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā to, ka Sīrija ir pievienojusies 1966. gada Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā situācija Sīrijā joprojām pasliktināties, konflikts turpinās un nemieri draud izvērsties pilsoņu karā;
B. tā kā ANO nav spējusi apstiprināt konfliktā bojāgājušo skaitu, taču vairākas organizācijas ir aplēsušas, ka bojā gājuši 20 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji, un tā kā daudz lielāks ir ievainoto skaits;
C. tā kā ir aplēsts, ka pašlaik 2,5 miljoniem cilvēku Sīrijā ir nepieciešama humānā palīdzība un līdz pat 1,5 miljoniem cilvēku Sīrijā ir pārvietoti valsts iekšienē, un tā kā ap 230 000 cilvēku ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm;
D. tā kā Sīrijas iedzīvotājus patvaļīgi aiztur un iesloga bez tiesas procesa vai arī notiesā kara tiesā, un viņiem nav iespējas griezties neatkarīgā tiesu iestādē pēc aizsardzības, viņiem ir atņemta vārda brīvība un likumā garantētas tiesības uz demonstrācijām;
E. tā kā saskaņā ar iegūto informāciju valdības spēki kontrolē pilsētas un mazpilsētas visā Sīrijas teritorijā un tajās nav pieejama pārtika, netiek piegādāti ārstnieciskie līdzekļi, kā arī nedarbojas sakari;
F. tā kā pretēji daudziem publiskiem paziņojumiem par apņemšanos veikt politisku reformu prezidents Bashar al-Asad nav rīkojies, lai īstenotu īpašu reformu programmu, kas nodrošinātu publiskās brīvības un tiesībsargājošo iestāžu neatkarību, un aizliegtu Sīrijas valdībai aizskart cilvēktiesības;
G. tā kā ES dalībvalstis ir vienojušās papildus pašreizējām sankcijām pret Sīriju noteikt jaunas sankcijas, no kurām iepriekšējās tika noteiktas 2012. gada 23. jūlijā;
H. tā kā prezidents Bashar al-Assad ignorē neskaitāmos starptautiskās sabiedrības aicinājumus izbeigt briesmīgo vardarbību Sīrijā;
I. tā kā Arābu valstu līga iepriekš Sīrijai ir ierosinājusi miera plānu un 2012. gada 28. janvārī apturēja uzraudzības misijas darbību, jo Sīrijā pasliktinājās vietējie apstākļi;
J. tā kā 2012. gada aprīlī ANO sāktā pārraudzības misija jūnijā tika apturēta vardarbības uzliesmojuma dēļ un, 2012. gada 20. augustā izbeidzoties misijas mandāta termiņam, tā netika atjaunota;
K. tā kā pēc Kofi Annan 2012. gada 2. augusta atkāpšanās no amata Lakhdar Barahimi 5. septembrī tika iecelts par ANO un Arābu valstu līgas kopīgo īpašo sūtni Sīrijā;
L. tā kā pilsoņu nemieri un Sīrijas varas iestāžu veiktā Sīrijas iedzīvotāju brutālā apspiešana patlaban draud novest valsti pie pilsoņu kara visā tās teritorijā, kas savukārt var izvērsties reģionālā konfliktā,
1. nosoda Sīrijas režīma īstenotās politikas brutalitāti, kas saistīta ar plaša mēroga rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas palikuši nesodīti; aicina Sīrijas režīmu atsaukt visus Sīrijas armijas spēkus no Sīrijas pilsētām; turklāt aicina Sīrijas režīmu tūlīt un bez nosacījumiem atļaut darboties humānās palīdzības organizācijām un to darbiniekiem; uzsver, ka nedrīkst liegt medicīnisko palīdzību šajā vardarbībā ievainotajiem;
2. stingri nosoda vardarbību Sīrijā, neatkarīgi no tā, kura puse par to atbildīga;
3. nosoda Ķīnas un Krievijas lēmumus izmantot veto tiesības attiecībā uz ANO nesenajiem centieniem izstrādāt rezolūciju, ar ko nosoda pret valdību vērsto protestu vardarbīgu apspiešanu Sīrijā; pauž sarūgtinājumu par to, ka ANO Drošības padome nav vienoti reaģējusi uz Sīrijas varas iestāžu brutālo rīcību, un aicina starptautisko sabiedrību kopīgi nosodīt Sīrijas režīma reakciju uz demonstrācijām;
4. pauž nožēlu, ka situācija Sīrijā ir liegusi atjaunot ANO pārraudzības misiju un ka Sīrijas režīms nav pilnībā īstenojis K. Annan miera plānu;
5. norāda, ka prezidents Bashar al-Assad kā Sīrijas valsts vadītājs saskaņā ar konstitūciju ir pilnībā atbildīgs par visām bruņoto spēku veiktajām darbībām; mudina Sīrijas prezidentu Bashar al-Assad atzīt, ka viņa režīmu Sīrijas tauta ir noraidījusi, un Sīrijas un tās tautas vienotības interesēs atkāpties no amata; šajā ziņā prasa visām Sīrijas pusēm, kas sadarbojas ar ANO un Arābu valstu līgas kopīgo īpašo sūtni Sīrijā, strauji īstenot pārejas posma plānu, ko 2012. gada 30. jūnijā izdeva rīcības grupa Sīrijas jautājumos;
6. atzinīgi vērtē Padomes 23. jūlija secinājumus un atbalsta sankciju paplašināšanu pret Sīrijas režīmu;
7. atzinīgi vērtē Turcijas, Saūda Arābijas un Ēģiptes pausto nosodījumu Sīrijas režīmam un Turcijas un Jordānijas būtisko nozīmi bēgļu uzņemšanā; pauž nožēlu, ka Irāna turpina atbalstīt prezidenta Bashar al-Assad nesamierināmo nostāju un vardarbīgo tautas apspiešanu;
8. prasa, lai Sīrijas valdība garantētu protestētājiem aizsardzību pret uzbrukumiem un atbalstītu protestantu tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās, kā arī nodrošinātu vārda brīvību; aicina Sīrijas valdību nekavējoties atteikties no spēka pielietošanas pret miermīlīgiem protestantiem;
9. prasa Sīrijas valdībai atturēties no politisko aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas un atbrīvot visas pārliecības dēļ ieslodzītās personas; aicina Sīrijas iestādes publiski atskaitīties par ikvienu personu, kas ir nogalināta, ievainota vai pazudusi bez vēsts;
10. atbalsta starptautiskos centienus situāciju Sīrijā izskatīt Starptautiskajā Krimināltiesā;
11. pauž nopietnas bažas, ka Sīrijas iestāžu veiktā iebaidīšana varētu skart arī izsūtītos opozīcijas aktīvistus;
12. ir ļoti nobažījies par radīto apdraudējumu daudzām Sīrijas minoritātēm, tostarp Irākas bēgļiem un jo īpaši kristiešiem, kuri ir nonākuši cīņas krustugunīs starp alavītu minoritātes uzspiesto bātistu režīmu un sunnītu vadīto Sīrijas Brīvo armiju, kas ietver arī radikālo salafistu grupējumu;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes bruņoto spēku Augstākajai padomei, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.