REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Ukrainu
5.12.2012 - (2012/2889(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Jaromír Kohlíček GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Ukrainas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un pašlaik notiekošās sarunas par asociācijas nolīgumu, ar ko paredzēts aizstāt PSN,
– ņemot vērā prioritāro darbību sarakstu 2010. gadam, par kuru kopīgi vienojās Ukraina un ES,
– ņemot vērā 2010. gada februārī Ukrainā notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2010. gada 5. oktobra rezolūciju Nr. 1755 par demokrātisku institūciju darbību Ukrainā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā, ņemot vērā tās teritoriju, ģeogrāfisko stāvokli un vēsturiskās, kultūras, ekonomiskās un citas saites ar Centrāleiropu un Rietumeiropu, Ukraina ir nozīmīga ES partnervalsts un reģionālā dalībniece;
B. tā kā Ukrainas politiskie un valsts vadītāji ir atkārtoti apstiprinājuši saistības attiecībā uz Eiropas integrāciju un ilgtermiņa mērķi nodrošināt Ukrainai iespēju kļūt par ES dalībvalsti; tā kā Ukraina uzskata asociācijas nolīgumu par svarīgu instrumentu šī mērķa sasniegšanai; tā kā šo mērķi joprojām atbalsta visas Ukrainas politikā iesaistītās personas, kā arī pilsoniskā sabiedrība un sabiedrība kopumā;
C. tā kā Ukrainas un ES sarunas par asociācijas nolīgumu ir noslēgušās; tā kā ratifikācijas process ir nonācis strupceļā sakarā ar ES negatīvo novērtējumu attiecībā uz stāvokli cilvēktiesību un tiesiskuma jomā Ukrainā; tā kā sarunās par vīzu režīma atvieglošanu ir panākts būtisks progress;
D. tā kā arī Krievijas Federācija Ukrainai piedāvā iespēju pievienoties muitas savienībai starp Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu; tā kā šīs valstis joprojām ir būtisks Ukrainas produktu eksporta tirgus;
E. tā kā Ukrainas valdība ir skaidri norādījusi savus divus galvenos ārpolitikas mērķus, proti, ciešāku attiecību veidošanu ar ES un attiecību uzlabošanu ar Krieviju; tā kā par šo ES un Krievijas sacensību augstu cenu maksā to Ukrainas reģionu iedzīvotāji, kuri atrodas pie robežas ar ES un Krieviju;
F. tā kā 2012. gada 28. oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās piedalījās liels vēlētāju skaits un tās atspoguļoja Ukrainas tautas stingro apņemšanos virzīties uz demokrātiju; tā kā EDSO kritizēja to, ka šīm vēlēšanām „bija raksturīgs vienlīdzīgas konkurences trūkums galvenokārt administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas dēļ, vēlēšanu kampaņas un partiju finansēšanas pārredzamības trūkums un nelīdzsvarota notikumu atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos”; tā kā, no otras puses, tā paziņoja, ka „vēlētājiem bija iespēja izvēlēties starp dažādām partijām”; tā kā OECD novērtējums attiecībā uz balsošanu un balsu skaitīšanu pārsvarā bija pozitīvs, tomēr trūka pārredzamības datu apkopošanas procesā;
G. tā kā Ukrainu smagi skāra pasaules ekonomikas un finanšu krīze, jo šī valsts ir ļoti lielā mērā atkarīga no metalurģijas, banku nozares un enerģētikas; tā kā Ukraina ir kļuvusi ļoti atkarīga no SVF aizdevumiem; tā kā ekonomikas krīze un SVF uzspiestie nosacījumi ir izraisījuši reālās algas samazināšanos, bezdarba palielināšanos, gāzes cenu pieaugumu vietējiem patērētājiem un citas nopietnas sociālās problēmas,
1. atzīmē Ukrainas tautas vēlmi tuvināties Eiropai un atkārtoti apstiprina gatavību izveidot ilgtermiņa partnerību, tostarp perspektīvu tās integrācijai Eiropā;
2. uzsver, ka Ukrainas vēlme integrēties Eiropā nav pretrunā savstarpēji izdevīgu attiecību turpināšanai ar Krieviju; uzskata, ka Ukraina var izveidot tiltu starp ES, Krieviju un citām attiecīgā reģiona valstīm un veicināt iesaldēto konfliktu atrisināšanu reģionā;
3. aicina ES un visas kaimiņvalstis neiejaukties Ukrainas iekšējās lietās un atturēties no ekonomiskā vai cita veida spiediena izdarīšanas uz šo valsti;
4. uzskata, ka politiska stabilitāte un patiesa demokrātija ir būtiski svarīgas Ukrainas attīstībai; atzinīgi vērtē līdz šim sasniegto progresu, tomēr uzsver, ka ilgstošu politisko stabilitāti var nodrošināt, tikai ieviešot skaidru varas nošķīrumu — tostarp nošķirot ietekmīgas ekonomiskās grupas un valsts institūcijas —, apkarojot korupciju un pārvarot augošo plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem;
5. pauž nožēlu par to, ka ES un Ukrainas sarunas līdz šim sniegušas ļoti maz labuma abu pušu iedzīvotājiem; kritizē to, ka, lai gan saskaņā ar asociācijas nolīgumu Ukrainai ir jāīsteno liela daļa no acquis communautaire, sociālās jomas acquis ir lielā mērā atstāts novārtā;
6. uzskata, ka tādi jautājumi kā vīzu režīma liberalizācija, īstermiņa projekti infrastruktūras jomā, sadarbība veselības aizsardzības jomā, energoefektivitāte, izglītība un vides aizsardzība varētu sniegt partnerībai nepieciešamo impulsu; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot transporta savienojumus starp ES un Ukrainu, kā arī paaugstināt drošības standartus šajā nozarē; iesaka turpināt tehnisko standartu saskaņošanu;
7. aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu ES un Ukrainas asociācijas nolīguma ātru noslēgšanu un Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem darīt pieejamus visus ar ratifikācijas procesu saistītos dokumentus;
8. atzinīgi vērtē progresu, kas panākts sarunās par Eiropas Savienības un Ukrainas vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu, ar ko ievieš uzlabojumus vīzu izsniegšanā Ukrainas pilsoņiem; tomēr uzstāj, ka jāsper drosmīgāki soļi vīzu režīma liberalizācijas virzienā;
9. uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi Ukrainas demokrātiskā attīstībā, kā arī Ukrainas un ES pilsoniskās sabiedrības savstarpējo kontaktu nozīmi; norāda, ka sociālajiem partneriem un it īpaši arodbiedrībām ir nepieciešama mērķtiecīga ES palīdzība, lai pastiprinātu to veiktspēju;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ukrainas parlamentam un valdībai, kā arī EDSO un Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām.