REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Izraēlas valdības lēmumu paplašināt apmetnes Rietumkrastā
10.12.2012 - (2012/2911(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Fiorello Provera, Lorenzo Fontana, Mara Bizzotto, Oreste Rossi EFD grupas vārdā
B7‑0565/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Izraēlas valdības lēmumu paplašināt apmetnes Rietumkrastā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem,
– ņemot vērā 1993. gada 13. septembra Oslo vienošanās („Deklarāciju par pagaidu pašpārvaldes kārtības principiem”),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā 1995. gada 28. septembrī noslēgto pagaidu vienošanos par Jordānas Rietumkrastu un Gazas sektoru;
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Izraēlas valdība ir paziņojusi par plāniem uzcelt apmēram 3000 jaunu mājokļu Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē;
B. tā kā Maaleh Adumima ir viena no zonām, kuras prezidents B. Klintons izraudzījās teritoriālajām apmaiņām starp pusēm;
C. tā kā Palestīniešu pašpārvalde nolēma panākt atzīšanu kā novērotāja valsts, kas nav ANO dalībvalsts, pārkāpjot Oslo vienošanās;
D. tā kā Oslo vienošanās pamatprincips nosaka, ka nesaskaņas, tostarp par apmetņu jautājumu, būtu jāatrisina tiešās sarunās;
E. tā kā ES atkārtoti ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, kad Izraēlas Valsts un neatkarīga, demokrātiska, blakus esoša un dzīvotspējīga Palestīnas Valsts pastāv līdzās mierā un drošībā,
1. pauž dziļas bažas par Palestīniešu pašpārvaldes atteikumu no jauna iesaistīties tiešās sarunās ar Izraēlu, lai panāktu galīgo strīdu risinājumu, izskatot jautājumu par Izraēlas apmetņu iedzīvotājiem, kā arī garantijas Izraēlas Valsts drošībai;
2. atzīmē, ka Izraēlas un palestīniešu konflikts atrisināsies tikai tiešās sarunās, kurās tiks ņemtas vērā gan izraēliešu, gan palestīniešu vajadzības;
3. uzsver, ka jaunā Palestīnas Valsts nepastāvēs, kamēr Izraēla netiks atzīta kā ebreju valsts un kamēr netiks nodrošināta mazākumtautību (tostarp Rietumkrastā dzīvojošo ebreju mazākumtautību) statusa aizsardzība;
4. uzsver, ka apmetņu jautājums ir problēma, kura ir jāatrisina sarunu ceļā, un ka tā nav konflikta pamatcēlonis, jo uzbrukumi Izraēlai no teritorijas, kura šobrīd ir pazīstama kā Rietumkrasts, notiek jau 50 gadus, pirms šajā reģionā tika izveidota kāda apmetne;
5. aicina prezidentu M. Abbas nekavējoties un bez nosacījumiem atsākt tiešas sarunas ar Izraēlu; mudina ES un tās dalībvalstis īstenot diplomātiskus centienus dialoga atjaunošanai starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi, lai panāktu ilgstošu un reālistisku miera procesu;
6. atzīmē, ka ANO Ģenerālās asamblejas balsojums, ar kuru Palestīnai tika piešķirts novērotājas statuss, varētu apdraudēt abu pušu sarunu atsākšanos;
7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Drošības padomes dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.