REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Izraēlas valdības lēmumu paplašināt apmetnes Rietumkrastā

10.12.2012 - (2012/2911(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ryszard Czarnecki, Adam Bielan ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0561/2012

B7‑0568/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Izraēlas valdības lēmumu paplašināt apmetnes Rietumkrastā

(2012/2911(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju Izraēlā un Palestīnā,

–   ņemot vērā ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Drošības padomes 1979. un 1980. gada rezolūcijas,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 8. decembra, 2010. gada 13. decembra un 2011. gada 18. jūlija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, jo īpaši Palestīnas jauno novērotājas valsts statusu ANO, kas nav ANO dalībvalsts,

–   ņemot vērā attiecīgās ANO rezolūcijas: ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas 181 (1947) un 194 (1948), kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijas 242 (1967), 252 (1968), 338 (1973), 476 (1980), 478 (1980), 1397 (2002), 1515 (2003) un 1850 (2008),

–   ņemot vērā vienošanās, kas paredzētas Oslo I nolīgumā,

–   ņemot vērā Tuvo Austrumu Kvarteta paziņojumus un it īpaši 2011. gada 23. septembra paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā iepriekšējā nedēļā Izraēlas valdība paziņoja par savu nodomu celt ieceļotājiem paredzētus 3000 mājokļus Austrumjeruzalemē, Jūdejā, Samārijā un E1 rajonā Jeruzalemes tuvumā, atbildot uz Palestīniešu pašpārvaldes vienpusējo ierosmi ANO Ģenerālajā asamblejā attiecībā uz valstiskumu;

B.  tā kā Izraēlas valdība līdz šim ir akceptējusi celtniecības darbus Austrumjeruzalemē galvenajos apmetņu kvartālos un plāno celtniecību E1 rajonā, citās vietās neapstiprinot nekādus papildu būvniecības darbus;

C.  tā kā Lielbritānija, Francija, Zviedrija, Spānija, Dānija un ASV visas ir izteikušās pret ieceļotājiem paredzētu mājokļu celtniecību;

D. tā kā Palestīnai pašreiz ANO ir novērotājas valsts statuss, kas nav ANO dalībvalsts;

E.  tā kā joprojām ir spēkā Izraēlas saistības sarunu ceļā ar palestīniešiem panākt konflikta risinājumu, kura pamatā būtu divu valstu vienošanās, un Izraēla ir atkārtoti aicinājusi atjaunot tiešas sarunas;

F.  tā kā Izraēla pagātnē bija apturējusi apmetņu celtniecības programmu uz deviņiem mēnešiem, kas bija priekšnoteikums sarunu atsākšanai ar Palestīnas pašpārvaldi,

1.  uzsver Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un drošību arī pašreiz; apstiprina, ka jautājums par ieceļotāju mājokļiem nav saistāms ar jautājumu par „Hamas” vadībā īstenoto vardarbību un uzsver, ka abiem jautājumiem nevajadzētu būt par nozīmīgu šķērsli tiešu sarunu atjaunošanai;

2.  norāda, ka Izraēlas apmetnes Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām — Ceturto Ženēvas konvenciju un ANO Drošības padomes 1979. un 1980. gadā pieņemtajām rezolūcijām par apmetnēm — tiek uzskatītas par prettiesiskām;

3.  pauž bažas par to, ka Palestīniešu pašparvaldes vienpusējā ierosme ANO Ģenerālajā asamblejā ir pretrunā ar Oslo nolīgumos iekļauto vienošanos rast risinājumu sarunu ceļā;

4.  pauž nopietnas bažas par Izraēlas mājokļu paplašināšanu palestīniešu teritorijās un atgādina Izraēlas iestādēm par saistībām saskaņā ar Oslo I nolīgumu; aicina Izraēlas iestādes izbeigt apmetņu paplašināšanu, lai veicinātu tiešu sarunu atjaunošanu;

5.  šajā sakarībā aicina prezidentu M. Abbas atsākt tiešas sarunas ar Izraēlu bez turpmākas kavēšanās;

6.  atkārto, ka atbalsta divu valstu risinājumu, par kuru vienotos un kuru ievērotu gan izraēlieši, gan palestīnieši, un kurš pamatotos uz 1967. gada robežām, vienojoties apmaiņā pret mieru atdot zemi un panākot, ka dzīvotspējīga palestīniešu valsts, kurā būtu gan Rietumkrasts, gan Gazas josla, mierā un drošībā pastāv līdzās Izraēlas valstij; atgādina, ka to var panākt tiešās sarunās ANO Kvarteta aizgādībā, nevis veicot vienpusējas darbības;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Drošības padomes dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Tuvo Austrumu kvarteta īpašajam sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu Likumdošanas padomei.