Rezolūcijas priekšlikums - B7-0005/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0005/2013

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā

    9.1.2013 - (2012/2908(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Phil Bennion ALDE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0004/2013

    Procedūra : 2012/2908(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0005/2013
    Iesniegtie teksti :
    B7-0005/2013
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0005/2013

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā

    (2012/2908(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par principiem un pamattiesībām darbavietā,

    –   ņemot vērā ANO Globālo līgumu,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā Bangladeša ir otra lielākā apģērbu ražotājvalsts pasaulē, un tajā atrodas aptuveni 4500 rūpnīcu, kurās ir nodarbināti vairāk nekā divi miljoni cilvēku;

    B.  tā kā apģērbi veido līdz pat 80 % no Bangladešas USD 24 miljardu (GBP 15 miljardu) vērtā ikgadējā eksporta apjoma;

    C. tā kā Clean Clothes Campaign lēš, ka laikposmā kopš 2006. gada Bangladešā rūpnīcu ugunsgrēkos ir gājuši bojā līdz pat 700 cilvēku, un daudzus no šiem ugunsgrēkiem būtu bijusi iespēja novērst vai mazināt tajos bojāgājušo skaitu, ja būtu piemēroti drošības standarti;

    D. tā kā nesen Karāči apģērbu ražotnē gāja bojā 289 cilvēki, un liesmās Lahoras rūpnīcā gāja bojā vismaz 25 cilvēki,

    1.  pauž nožēlu par cilvēku traģisko bojāeju ražotņu ugunsgrēkos Bangladešā, Pakistānā un citviet Dienvidāzijā, jo īpaši nesenajā 2012. gada 24. novembra ugunsgrēkā Dakā, kurā dzīvību zaudēja vismaz 112 cilvēku, un rūpnīcas ugunsgrēkā Karāči, kurā gāja bojā vismaz 289 cilvēku;

    2.  norāda, ka daudzus no šiem traģiskajiem nāves gadījumiem būtu bijusi iespēja novērst, ja rūpnīcās būtu ievēroti drošības pamatstandarti;

    3.  ņem vērā Bangladešas valdības izmeklēšanas komisijas konstatējumus, kuros secināts, ka negadījums Dakā noticis sabotāžas dēļ; tomēr norāda, ka daudzi Bangladešas NVO apšauba šos secinājumus;

    4.  pauž nožēlu par to, ka daži uzņēmumi sākotnēji centās noliegt sadarbību ar Dakas ugunsgrēkā iesaistīto uzņēmumu un tikai vēlāk atzina, ka to apģērbi ir ražoti minētajā ražotnē;

    5.  pauž riebumu par to, ka sliktas ugunsgrēka evakuācijas iespējas vai to neesamība, šķiet, ir parasta parādība augsta riska rūpnīcās Bangladešā un visā Dienvidāzijā;

    6.  aicina Bangladešas valdību, Pakistānas valdību un citas iesaistītās personas darīt daudz vairāk, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesības strādāt drošā darba vidē, un veikt pienācīgas ugunsdrošības pārbaudes lielās rūpnieciskās ražotnēs;

    7.  uzver, ka ir steidzami jānodrošina tas, ka neatkarīgas pārbaudes veic apmācīti ugunsdrošības eksperti, kuru darbu nekontrolē pārbaudāmie zīmoli vai ražotnes, un visu pārbaužu rezultāti ir jāpublisko, kā arī jāveic obligāti remontdarbi un renovācija, lai novērstu visas konstatētās problēmas;

    8.  norāda uz apgalvojumiem par endēmisku korupciju daudzās Dienvidāzijas valstīs, kurās veselības aizsardzības un drošības inspektori sadarbojas ar rūpnīcu īpašniekiem, un aicina paveikt vairāk, lai šādu praksi apkarotu;

    9.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pašreizējās iniciatīvas, kuru mērķis ir sniegt atbalstu, lai uzlabotu rūpnīcu drošību Bangladešā, piemēram, īstenojot projektu „Darba standartu sekmēšana gatavo apģērbu ražošanas nozarē”, kā arī sadarbojoties ar Bangladešas Ugunsdzēsības dienestu un Civilās aizsardzības direktorātu; aicina sekmēt un paplašināt šādu sadarbību, attiecīgā gadījumā iesaistot arī kaimiņvalstis;

    10. aicina starptautiskos uzņēmumus, tērpu zīmolus un mazumtirgotājus pievienoties Bangladešas Ugunsdzēsības un ēku drošības nolīgumam, kas ir pirmais solis un būtu turpmāk attiecīgi jāizvērš, un līdzīgiem projektiem citās valstīs, kuri var palīdzēt nodrošināt pasākumu kopumu turpmāku negadījumu novēršanai;

    11. aicina starptautiskos uzņēmumus, mazumtirgotājus, NVO un visas citas iesaistītās personas, tostarp attiecīgā gadījumā Komisiju, sadarboties, lai izveidotu marķējuma standartu, ar ko nodrošinātu produkta ražošanu saskaņā ar pienācīgu darba apstākļu pamatprasībām; norāda, ka tas arī nodrošinātu plašākas informācijas sniegšanu patērētājiem par produkta ražošanu;

    12. uzskata, ka uzņēmumiem, kuri visā Dienvidāzijā un citviet darbojas šajā nozarē, ir pienākums palīdzēt uzlabot drošības standartus rūpnīcās, kuras tie izvēlas savu preču ražošanai;

    13. norāda, ka darba ņēmēji un arodbiedrības var būtiskā mērā sekmēt, piemēram, to, lai visās rūpnīcās tiktu izveidotas darbinieku vadītas drošības komitejas, un ka ir svarīgi, lai arodbiedrībām būtu iespēja izglītot rūpnīcu strādniekus par to, kā viņi var aizsargāt savas tiesības un drošību, tostarp par tiesībām atteikties strādāt nedrošos apstākļos;

    14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei un Bangladešas valdībai un parlamentam.