REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā

9.1.2013 - (2012/2908(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Willy Meyer, Paul Murphy, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0004/2013

B7‑0022/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā

(2012/2908(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus par uzņēmumu sociālo atbildību,

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma 1966. gada 16. decembrī un kas stājās spēkā 1976. gada 3. janvārī (Bangladeša ratificējusi 1998. gada 5. oktobrī),

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) pamatkonvencijas, īpaši Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā, Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai, Konvenciju Nr. 184 par drošību un veselības aizsardzību lauksaimniecības nozarē, Konvencijā Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību, Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un tiesībām uz koplīgumu slēgšanu, Konvenciju Nr. 141 par lauksaimniecībā strādājošo personu organizācijām un Konvenciju Nr. 155 par darba drošību un arodveselību, kā arī ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Bangladeša ir kļuvusi par pasaulē otru lielāko apģērbu eksportētāju ar kopējo apjomu 19 miljardi dolāru 2011. gadā; tā kā turklāt Bangladeša pēc Ķīnas un Vjetnamas ir trešā lielākā apģērbu tekstilizstrādājumu piegādātāja Eiropas Savienībai; tā kā šī nozare nodrošina 13 % no valsts IKP un 80 % eksporta;

B.  tā kā saskaņā ar organizācijas „Transparency International” datiem Bangladeša ir viena no pasaulē korumpētākajām valstīm (2010. gadā tā bija 134. vietā no 178 valstīm);

C. tā kā 40 % Bangladešas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa (mazāk nekā 1,25 dolāri dienā), nobīdot šo valsti uz 146. vietu starp 182 valstīm, kas vērtētas pēc tautas attīstības indeksa (TAI); tā kā šīs galējās situācijas rezultātā ir radušās vairākas kustības, to skaitā bada izraisītās sacelšanās 2008. gadā;

D. tā kā tekstilnozares strādnieki un strādnieces (apmēram 40 % no rūpniecībā strādājošiem, proti, trim miljoniem cilvēku, no kuriem trīs ceturtdaļas ir sievietes) regulāri rīko sacelšanās, lai nosodītu sliktos darba apstākļus un nesabalansētību starp viņu algām un peļņu, ko gūst uzņēmēji, kuri apvienojušies Bangladešas Apģērbu ražotāju un eksportētāju asociācijā (BGMEA);

E.  tā kā armijas spēki šīs sacelšanās regulāri apspiež un rezultātā desmitiem cilvēku iet bojā un simtiem tiek ievainoti;

F.  tā kā šī valsts kopš 1967. gada ir ratificējusi 1948. gada konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību; tā kā tomēr ļoti retas ir darba ņēmēju aizsardzības organizācijas, kas tiek oficiāli atzītas, un tā kā iestādes pastāvīgi vajā vairākas no tām;

G. tā kā sestdien, 24. novembrī, uzņēmuma ugunsgrēka liesmas iesprostoja vairāk nekā 1000 strādnieku Dakas nomalē esošajā fabrikā „Tazreen Fashions”, kura izpilda tādu Rietumu firmu pasūtījumus kā nīderlandiešu C&A, franču „Carrefour”, zviedru „Ikea” vai amerikāņu „Walmart”; tā kā 110 no viņiem tika atrasti miruši un ap simts personu guva ievainojumus;

I.   tā kā jauns ugunsgrēks sākās pirmdien, 26. novembrī, kādā gatavo apģērbu rūpnīcā Dakā; tā kā ugunsgrēks, kurā cietušo nebija, izplatījās 12 stāvu ēkā, kurā atrodas četri tekstiluzņēmumi;

J.   tā kā saskaņā ar NVO datiem Bangladešā kopš 2006. gada apmēram 700 šīs nozares strādnieku ir gājuši bojā ugunsgrēkos;

K. tā kā trešdien, 11. septembrī, ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 310 cilvēki, izpostīja tekstilpreču rūpnīcu Karači, kas ir megalopole Pakistānas dienvidos; tā kā dažās stundas iepriekš Lahorā, kas ir otra valsts lielākā pilsēta, līdzīgs negadījums notika apavu rūpnīcā, kur bojā gāja 21 cilvēks;

L.  tā kā, neraugoties uz tā sauktajiem labas rīcības kodeksiem, ko atsevišķi Rietumu uzņēmumi apstiprina, joprojām nožēlojami ir darba apstākļi, jo īpaši attiecībā uz darba ilgumu, algām, mazgadīgu personu ekspluatāciju un darba ņēmēju drošību; tā kā katru gadu liesmas ir iznīcinājušas vairākas rūpnīcas, kuru ēkas ir nolietotas un pārblīvētas ar cilvēkiem;

M. tā kā pirmie izmeklēšanas rezultāti liecina, ka šos ugunsgrēkus varētu būt radījusi nevērība pret drošību un ugunsgrēka cēlonis varētu būt īsslēgums;

N. tā kā kokvilnas ražošanas ietekmi uz vidi vairākkārt palielina tas, ka pārmērīgi tiek izmantoti pesticīdi (10 % no patēriņa pasaulē), insekticīdi (25 % no patēriņa pasaulē) un ūdens, — rezultātā tiek degradētas un saindētas augsnes, kā arī zaudēta bioloģiskā daudzveidība,

1.  pauž līdzjūtību upuru ģimenēm; uzskata, ka šīs traģēdijas no jauna uzmanības centrā izvirza nožēlojamos darba apstākļus tekstilizstrādājumu eksportuzņēmumos Bangladešā un Pakistānā;

2.  atbalsta vairāku NVO un darbinieku apvienību aicinājumu veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai noteiktu katras personas atbildību un noteiktu nepieciešamās sankcijas; uzskata, ka jāpiešķir taisnīga kompensācija upuru ģimenēm, ka izmeklēšanas ziņojumi jāpublicē un ka secinājumi jāīsteno, lai izvairītos no citu traģēdiju rašanās;

3.  uzsver, ka vairākkārt ir ziņots par bīstamiem darba apstākļiem šajos uzņēmumos un ugunsgrēka izcelšanās draudiem, taču attiecīgās iestādes un multinacionālās firmas tos faktiski nav ņēmušas vērā;

4.  prasa Bangladešas valdībai un attiecīgajiem uzņēmumiem vistuvākajā laikā veikt obligātos remontdarbus un renovāciju, lai novērstu visus konstatētos draudus; pieprasa, lai dažādie multinacionālie uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar piegādātājiem, kas atsakās veikt remontdarbus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem pilnīgu un vispusīgu drošību;

5.  prasa Bangladešas valdībai darba ņēmēju drošību nodrošināt, izveidojot efektīvu un objektīvu darba inspekcijas sistēmu rūpnieciskajās ēkās, piešķirt resursus, kas nepieciešami, lai veiktu šo uzdevumu, izveidot drošības komitejas, ko vadītu darba ņēmēji, un garantēt biedrošanās brīvību, arodbiedrību izveidi un darba ņēmēju pārstāvību, kas piedalās darba koplīguma slēgšanas sarunās, kā paredzēts starptautiskajās SDO konvencijās, kuras Bangladeša ratificējusi;

6.  atbalsta šo uzņēmumu algotos darbiniekus mobilizējošos pasākumus un īpaši tos, kas notikuši pēc pēdējiem ugunsgrēkiem, un uzsver, ka viņu prasības nodrošināt labākus darba apstākļus, paaugstināt algu un labāku aizsardzību būtu uzskatāmas par pamattiesībām;

7.  nosoda to, ka Eiropas uzņēmumi neievēro darba ņēmēju tiesības un ka tas notiek, neraugoties uz tā sauktajiem labas rīcības kodeksiem, ko tie pieņēmuši; uzstājīgi prasa Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetentām iestādēm izmantot notiekošās izmeklēšanas un sadarbībā ar kompetentām starptautiskām struktūrām veikt objektīvu izmeklēšanu par šāda veida praksi, lai īstenotu vajadzīgos pasākumus, ar kuriem nodrošināt, ka šie uzņēmumi nebūtu atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs; uzsver, ka juridiski saistoša un līdz ar to izpildāma sistēma attiecībā uz uzņēmumu sociālo atbildību ir nepieciešama kā pasākums šīs apkaunojošās ekspluatācijas izbeigšanai;

8.  uzstājīgi aicina visas kokvilnas ražošanas nozarē iesaistītās personas līdz minimumam un krasi samazināt vides degradāciju, tostarp ietekmi uz ūdeni, pesticīdu un insekticīdu izmantošanu; uzsver, ka visi ražošanas veidi, kas nav ilgtspējīgi, apdraud kokvilnas ražošanas nozari;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācijas dalībvalstīm un Bangladešas valdībai.