REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas Kopienas un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma īstenošanu, ņemot vērā pašreizējo situāciju Zimbabvē
14.1.2013 - (2013/2515(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Paul Murphy, Søren Bo Søndergaard, Marisa Matias, Alda Sousa, Martina Anderson GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0025/2012
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Kopienas un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma īstenošanu, ņemot vērā pašreizējo situāciju Zimbabvē
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmumu par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (2012/196/EK)[1],
– ņemot vērā 2000. gada jūnijā parakstīto Kotonū nolīgumu, jo īpaši tā 96. un 97. pantu par cilvēktiesību ievērošanu,
– ņemot vērā LES 21. pantu un LESD 208. pantu, ar ko Eiropas Savienībai prasa ievērot politikas konsekvenci, ietverot tās ārējo darbību, attīstību un tirdzniecības politiku,
– ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekmi uz attīstību[2],
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas 2012. gada 18. decembra ieteikumu (A7−0431/2012),
– ņemot vērā Attīstības komitejas 2012. gada 6. decembra atzinumu (A7−0431/2012),
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūciju par ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības turpmāko nākotni pēc ES un Āfrikas trešās augstākā līmeņa sanāksmes[3],
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus starptautiskus cilvēktiesību jomas pamatdokumentus, kuriem Zimbabve ir pievienojusies,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Zimbabve ir ratificējusi,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Zimbabvē,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi un sarunas par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu
A. tā kā Madagaskara, Maurīcija, Seišelas un Zimbabve ir parakstījušas Kotonū nolīgumu; tā kā ir paredzēts, ka cilvēktiesību ievērošana ir ES un ĀKK valstu attīstības un sadarbības nolīgumu būtisks elements;
B. tā kā Madagaskara, Maurīcija, Seišelas un Zimbabve kopš 2012. gada maija ir provizoriski piemērojušas pagaidu nolīgumu; tā kā šis ir pirmais pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) ar Āfrikas reģiona valstīm, kas noslēgts, kopš 2002. gadā tika sāktas sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem;
C. tā kā Komisija uzskata šo pagaidu EPN par pakāpienu ceļā uz visaptveroša EPN noslēgšanu, ko varēs veikt arī citas valstis, kuras šādu EPN gribēs noslēgt vēlāk;
D. tā kā Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas grupā, kas 2004. gada 7. februārī sāka sarunas ar Eiropas Savienību par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu slēgšanu, ietilpa 16 valstis, tai skaitā Indijas okeāna salu valstis (Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija un Seišelas), Āfrikas raga valstis (Džibutija, Etiopija, Eritreja un Sudāna), Austrumāfrikas Kopienas locekles (Burundi, Kenija, Ruanda, Tanzānija un Uganda) un Dienvidāfrikas reģiona valstis (Malāvija, Zambija un Zimbabve);
E. tā kā ir sagaidāms, ka Seišelas un Maurīcija liberalizēs un likvidēs kopumā vairāk nekā 95 % tarifu, ko tās piemēro ES importam, bet Zimbabve — 79 % no šādiem tarifiem; tā kā Madagaskarai līdz 2013. gada 1. janvārim bija jāliberalizē 37 % no saviem tarifiem un tādējādi tā zaudētu ievērojamu (42 %) fiskālo ieņēmumu apmēru; tā kā Madagaskaras valdība ir pieprasījusi piecu gadu ilgu moratoriju, pirms nolīgumu sāk piemērot;
F. tā kā 2010. gadā kopējais ES imports no visas Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu grupas veidoja aptuveni EUR 2,88 miljardus jeb 0,2 % no visa ES importa un tajā ietilpa galvenokārt apstrādātas tunzivs produkti, kafija, niedru cukurs, tekstilizstrādājumi, tabaka, griezti ziedi un ferosakausējumi;
G. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Āfrikas Ekonomikas komisijas (UNECA) veiktie pētījumi liecina par to, ka, īstenojot Komisijas skatījumu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, tiktu samazināta labklājība, apgrūtināta reģiona integrācija un kavēti Āfrikas valstu centieni attīstīt rūpniecību; tā kā 75 % no Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģiona iedzīvotājiem dzīvo vismazāk attīstītajās valstīs;
H. tā kā saskaņā ar Eiropas Attīstības politikas pārvaldības centra pausto viedokli starp noslēgtajiem pagaidu EPN un reģionālās integrācijas procesiem Āfrikā nepastāv liela saistība;
Zimbabve
I. tā kā Zimbabvi pēdējo 33 gadu laikā ir pārvaldījis prezidents R. Mugabe; tā kā 2009. gadā, pēc tam, kad ZANU-PF (Zimbabves Āfrikāņu valsts apvienība — Patriotiskā fronte) un MDC (Demokrātisko pārmaiņu kustība), mēģinot atrisināt politisko strupceļu, kurā valsts bija nonākusi pēc 2008. gada parlamenta un prezidenta vēlēšanām, panāca nolīgumu par varas sadali un tādējādi tika izveidota koalīcijas valdība;
J. tā kā prezidents R. Mugabe ir paziņojis, ka 2013. gadā notiks konstitucionāls referendums un vispārējās vēlēšanas;
K. tā kā starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir paudušas bažas par to, ka, tuvojoties 2013. gada vēlēšanām, iebiedēšana un vardarbīga rīcība pret organizācijām un personām, kas darbojas cilvēktiesību jomā, pastiprināsies;
L. tā kā 2012. gadā Zimbabves Arodbiedrību kongress (ZCTU) cieta no policijas pastāvīgas vardarbīgas rīcības, tai skaitā civildrēbēs ģērbušos policistu apmeklējumiem tā birojos, policijas mēģinājuma aizliegt ZCTU Pirmā maija gājienu, Sieviešu dienas gājiena dalībnieku apcietināšanas un sieviešu izglītības programmas darbības pārtraukšanas;
M. tā kā ANO Ģenerālā asambleja un Drošības padome ieviesa Kimberli procesa sertifikācijas sistēmu (KPCS), ar kuru ir paredzēts novērst nelegāli iegūtu dimantu tirdzniecību un ar to cieši saistītos bezgalīgos bruņotos konfliktus; tā kā KPCS pieņēma lēmumu atsaukt uzraugus un ļaut neierobežotu dimantu eksportu no Marange dimantu atradnēm Zimbabvē, kur atrodas viena piektā daļa no pasaules dimantu krājumiem;
N. tā kā 2012. gada 5. novembrī policijas darbinieki patvaļīgi apcietināja Fidelis Mudimu, Zachariah Gochi un Tafadzwa Geza, vadošus personāla locekļus, kas strādāja Harārē reģistrētā medicīniskajā klīnikā „Konsultāciju pakalpojumu nodaļa” (CSU), kura sniedza medicīnas un konsultāciju pakalpojumus organizētās noziedzības un spīdzināšanas upuriem; tā kā apcietinātās personas tika apsūdzētas par „īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem zaudējumiem, pārkāpjot Krimināllikuma (kodificētās un reformētās versijas) 140. nodaļas noteikumus”;
O. tā kā visu 2012. gadu LGBT tiesību aktīvisti Zimbabvē ziņoja par to, ka šokējošos apmēros pieaugusi valsts pasūtīta LGBT iebiedēšana, patvaļīga apcietināšana un piekaušana;
P. tā kā 2012. gada augustā notika iebrukums GALZ (Zimbabves geji un lesbietes) ēkā un prezidenta R. Mugabe ātrās reaģēšanas policijas spēki apcietināja 44 LGBT tiesību aktīvistus;
Q. tā kā kopš 2012. gada novembra 56 cilvēkiem Zimbabvē ir piespriests nāvessods;
R. tā kā kopš 2002. gada ES, pamatojoties uz Kotonū nolīguma attiecīgiem pantiem, ir piemērojusi konkrētas sankcijas pret Zimbabvi cilvēktiesību pārkāpumu, politiskas vardarbības un tiesiskuma pārkāpumu dēļ;
S. tā kā ES ir paziņojusi, ka tā atcels lielāko daļu sankciju pret Zimbabvi, tiklīdz tā būs noturējusi „ticamu” referendumu;
T. tā kā Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (SADC) misija Eiropā un ASV 2011. gadā apgalvoja, ka sankcijas, radot negatīvas sekas ekonomikai, negatīvi ietekmē arī Zimbabves iedzīvotājus un SADC reģionu kopumā;
U. tā kā ES ir Zimbabves otrā lielākā tirdzniecības partnere,
Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi un sarunas par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu
1. stingri noraida ES agresīvo un nepārtraukto cenšanos noslēgt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, ar kuriem ir paredzēts aizstāt Kotonū nolīgumu, lai gan daudzas ĀKK valstis un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas pamatotas bažas par šo jautājumu; uzskata, ka Komisijas pašreizējā attieksme pret ĀKK valstīm līdzinās neokoloniālismam, jo Komisija neņem vērā šo valstu ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzības;
2. spēcīgi apšauba to, vai būs iespējams palielināt reģionālo integrāciju, īstenojot pagaidu nolīgumu, ko kopš 2012. gada 14. maija provizoriski piemēro tikai četras valstis (Seišelas, Madagaskara, Zimbabve un Maurīcija) no 16 Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, kuras sākotnēji bija iesaistījušās sarunās;
3. uzsver to, ka šis pagaidu nolīgums neatbilst konkrēto valstu attīstības vajadzībām; ir pārliecināts, ka tas attiecas uz visiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un ka šis ir galvenais iemesls, kādēļ sarunas ir relatīvi nonākušas strupceļā;
4. norāda, ka ES un jaunattīstības valstu taisnīgas tirdzniecības pamatā jābūt pilnīgai SDO darba standartu un darba apstākļu ievērošanai un garantēšanai un, veicot šādu tirdzniecību, ir jānodrošina pēc iespējas augstāku sociālu un vides standartu piemērošana; uzskata, ka šādā tirdzniecībā ietilpst taisnīgas cenas maksāšana par jaunattīstības valstu resursiem un lauksaimniecības produktiem;
5. uzsver, ka Eiropas Savienības apņemšanās sasniegt TAM ir jānosaka par absolūtu prioritāti, veidojot tirdzniecības politikas pieeju attiecībā uz jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm; uzsver, ka TAM var sasniegt tikai tad, ja tiek ņemta vērā ES un attiecīgo valstu ekonomikas un sociālā asimetrija; uzskata, ka tādēļ ir ārkārtīgi svarīga elastīga un pielāgota pieeja, kas atbilst darbinieku, mazo lauksaimnieku un nabadzīgo iedzīvotāju interesēm; uzstāj, ka šajā sakarībā ir ārkārtīgi svarīga nodrošinātība ar pārtiku un pārtikas apgādes suverenitāte;
6. ar lielām bažām konstatē, ka Komisija un Padome ir ieņēmušas neelastīgu nostāju attiecībā uz ES importam noteikto tarifu liberalizāciju, par kuru tika panākta vienošanās; uzstāj, ka ir jāpiemēro daudz elastīgāka pieeja, kurā tiek ņemts vērā atsevišķu jaunattīstības valstu faktiskais attīstības stāvoklis konkrētajā laika posmā; tādēļ mudina Komisiju atturēties no fiksēta grafika noteikšanas tarifu likvidācijas un citu jautājumu moratorija pārtraukšanai;
7. atbalsta Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu priekšlikumu par attīstības veicināšanas noteikumu iekļaušanu ekonomisko partnerattiecību nolīgumos un prasa vismaz atbrīvot vismazāk attīstītās valstis no tarifu liberalizācijas saistību iekļaušanas ekonomisko partnerattiecību nolīgumos un no līgumsaistību ieviešanas saistībā ar to piekļuvi tirgum saskaņā ar ES režīmu „Viss, izņemot ieročus”;
8. prasa pārskatīt EPN procesu, ar vienlīdzīgiem nosacījumiem iesaistot pārskatīšanā visas ieinteresētās personas, tai skaitā arodbiedrību organizācijas un NVO, kurām ir zināšanas šajā jomā, lai veidotu patiesi uz attīstību virzītu un uz tiesībām balstītu ekonomikas politiku attiecībā uz ĀKK valstīm;
9. atkārtoti norāda uz ES pienākumu piemērot saskaņotu attīstības politiku un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu visos ārpolitikas virzienos, tai skaitā starptautiskajā tirdzniecībā;
Zimbabve
10. stingri iebilst pret jebkāda veida sankcijām, ko piemēro ES un kas negatīvi ietekmē Zimbabves parasto iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli;
11. ir ļoti nobažījies par notiekošajām represijām, kuras īsteno ZANU-PF un MDC veidotā valdība prezidenta Robert Mugabe vadībā, un pauž nosodījumu par atkārtotu vardarbības izmantošanu pret politiskajiem pretiniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, cīnītājiem par sieviešu tiesībām, žurnālistiem un NVO darbiniekiem;
12. prasa nodrošināt vēlēšanu un konstitucionālā referenduma brīvu un taisnīgu norisi, uzstāj, ka visām politiskajām partijām, kuras vēlas izvirzīt savus kandidātus šajās vēlēšanās, vajadzētu būt tiesīgām to darīt, neciešot no vardarbības un iebiedēšanas; prasa ievērot tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību;
13. pauž nosodījumu par Zimbabves Arodbiedrību kongresa un tā locekļu sistemātisku apspiešanu; atbalsta arodbiedrību tiesības brīvi organizēties un darboties bez valsts īstenotas apspiešanas vai iejaukšanās; mudina Zimbabves valdību ievērot un īstenot visas attiecīgās SDO konvencijas, jo īpaši Konvenciju Nr. 87 un Konvenciju Nr. 98, ko Zimbabve jau ir ratificējusi;
14. ņem vērā Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas (KPCS) 2012. gada beigās pieņemto lēmumu atsaukt uzraugus un atļaut neierobežotu dimantu eksportu no Marange dimantu atradnēm Zimbabvē; tomēr prasa veikt steidzamu KPCS pārskatīšanu un novērtēšanu, kurā būtu ļauts pilnībā piedalīties arodbiedrībām, vides organizācijām, NVO un citām organizācijām, kas pārstāv Marange dimantu atradnēs notikušo cilvēktiesību pārkāpumu upurus, lai efektīvi izvērtētu šo lēmumu;
15. nosoda visas vardarbības izpausmes un jo īpaši valsts īstenotu vardarbību pret LGBT tiesību aktīvistiem, kā arī citiem LGBT Zimbabvē un prasa steidzami iekļaut Zimbabves jaunajā konstitūcijā visu cilvēku, neatkarīgi no to dzimumidentitātes un seksuālās orientācijas, līdztiesības un cilvēktiesību ievērošanu;
16. aicina Zimbabves valdību atsaukt apsūdzību pret Harāres „Konsultāciju pakalpojumu nodaļas” (CSU) vadošā personāla locekļiem un veselības aprūpes darbiniekiem;
17. atkārtoti iebilst pret nāvessodu piemērošanu un prasa nekavējoties ieviest moratoriju nāvessodu izpildei, kas sākotnēji apturētu visu nāvessodu izpildi un būtu pirmais solis virzībā uz nāvessoda pilnīgu atcelšanu;
18. mudina Zimbabves parlamentu un valdību ievērot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām, Madagaskaras, Maurīcijas, Seišelu un Zimbabves valdībām un ĀKK sekretariātam.