REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ANO Cilvēktiesību padomes 22. sesiju
4.2.2013 - (2013/2533(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Barbara Lochbihler, Rui Tavares, Nicole Kiil-Nielsen, Tarja Cronberg, Catherine Grèze Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0055/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 3179. sanāksmē 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,
– ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos[1],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC), tostarp Eiropas Parlamenta prioritātēm šajā sakarībā; it īpaši ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Parlamenta nostāju attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomes 19. sesiju[2],
– ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas delegācijas ziņojumu par tās dalību UNHRC 19. sesijā; ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas, Cilvēktiesību apakškomitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas kopīgā delegācija piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 67. sesijas darbā,
– ņemot vērā steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesību jautājumiem,
– ņemot vērā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES cilvēktiesību stratēģijas pārskatīšanu[3],
– ņemot vērā 2011. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, ko pieņēma 2012. gada 13. decembrī[4],
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
– ņemot vērā 2013. gadā paredzētās UNHRC sesijas, jo īpaši 22. kārtējo sesiju, kas notiks no 2013. gada 25. februāra līdz 22. martam,
A. tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;
B. tā kā Eiropas Savienības nesen pārskatītās cilvēktiesību stratēģijas veiksmīgai īstenošanai vajadzētu palielināt uzticēšanos Eiropas Savienībai ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC), jo pieaugs Savienības iekšējās un ārējās politikas saskaņotība;
C. tā kā ES būtu jācenšas iebilst pret cilvēktiesību pārkāpumiem, paužot vienotu un kopēju nostāju, lai tādejādi sasniegtu visefektīvākos rezultātus un šajā sakarībā tai būtu jāturpina nostiprināt sadarbība un organizācija starp dalībvalstīm;
D. tā kā Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un rīcības plānu tā īstenošanai, ar mērķi panākt efektīvāku un konsekventāku ES politiku šajā jomā;
E. tā kā ir iecelts Eiropas Savienības īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, kura uzdevums ir uzlabot ES cilvēktiesību politikas efektivitāti un redzamību un palīdzēt praktiski īstenot Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju;
F. tā kā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegācija dosies uz Ženēvu, lai piedalītos UNHRC 22. sesijā, tāpat kā tas noticis iepriekšējo UNHRC sesiju laikā,
1. ņem vērā ES prioritātes attiecībā uz UNHRC 22. sesiju, ar kurām priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos iepazīstināja Parlamenta plenārsesijā 2013. gada 6. februārī; atzinīgi vērtē to, ka ES vēlas pievērst uzmanību citstarp stāvoklim Sīrijā, Birmā/Mjanmā, Ziemeļkorejā un Mali, kā arī to, ka ES atbalsta mandāta pagarināšanu īpašajam referentam par cilvēktiesībām Irānā; atbalsta arī to, ka uzmanība pievērsta tādiem tematiskajiem jautājumiem kā reliģijas un ticības brīvība, bērnu tiesības, vardarbība pret sievietēm un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu tiesības,
2. atzinīgi vērtē to, ka 22. kārtējās sesijas darba kārtībā citstarp paredzētas paneļdiskusijas par cilvēktiesību jautājuma aktualizēšanu, par korupcijas negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu, kā arī tiks pieminēta 20. gadadiena kopš pieņemta Vīnes deklarācija un rīcības programma; atzinīgi vērtē arī paredzētas interaktīvas diskusijas, piemēram, par invalīdu tiesībām, kā arī intensīvas tikšanās par dažādiem jautājumiem, piemēram, par to, ka bērniem ir tiesības izmantot visaugstākos pieejamos standartus veselības aizsardzībā; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES dalībvalstis aktīvi iesaistīties šajās debatēs un noteikti uzsvērt, ka cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas un tām raksturīga savstarpējā atkarība;
3. atzinīgi vērtē īpašo referentu iesniegtos ziņojumus, citstarp par cilvēktiesību situāciju Irānā, Birmā/Mjanmā un kopš 1967. gada okupētajās palestīniešu teritorijās, kā arī augstās komisāres rakstisko ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Mali, it īpaši valsts ziemeļdaļā; atzinīgi vērtē arī ziņojumus par tiesībām uz mājokli kā daļu no tiesībām uz atbilstošu dzīves līmeni un par tiesībām uz nediskrimināciju šajā sakarībā, par domas, reliģijas vai pārliecības brīvību, kā arī par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību, apkarojot terorismu;
ANO Cilvēktiesību padomes darbs
4. ņem vērā 18 jaunu UNHRC locekļu ievēlēšanu 2012. gada septembrī, kuri pilntiesīgu darbību uzsāka 2013. gada 1. janvārī, proti, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Brazīlija, Etiopija, Gabona, Igaunija, Īrija, Japāna, Kazahstāna, Kenija, Korejas Republika, Kotdivuāra, Melnkalne, Pakistāna, Sjerraleone, Vācija un Venecuēlas Bolivāra Republika; norāda, ka deviņas ES dalībvalstīs kļuvušas par UNHRC locekļiem;
5. atzīmē jaunā UNHRC prezidenta Remigiusz A. Henczel (Polija) ievēlēšanu un to, ka ievēlēti četri priekšsēdētāja vietnieki, kuri strādās 2013. gadā, proti, Cheikh Ahmed Ould Zahaf (Mauritānija), Iruthisham Adam (Maldīvija) Luis Gallegos Chiriboga (Ekvadora) un Alexandre Fasel (Šveice);
6. uzsver, ka vēlēšanas UNHRC jārīko uz konkurences pamata, un pauž savu negatīvo nostāju pret reģionālu grupējumu praksi rīkot vēlēšanas, kurās ir tikai viens kandidāts; atkārtoti uzsver, ka dalībai UNHRC ir svarīgi standarti attiecībā uz saistībām un reālo sniegumu cilvēktiesību jomā; uzsver, ka UNHRC locekļiem ir jāievēro visaugstākie cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības standarti; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir stingri un pārredzami kritēriji, lai locekļa statusu atjaunotu valstij, kuras darbība bijusi apturēta;
7. pauž nožēlu par to, ka Kazahstānas iestādes līdz šim ir atteikušās atļaut starptautisku un neatkarīgu izmeklēšanu saistībā notikumiem Zhanaozen, neraugoties ne uz ANO augstās cilvēktiesību komisāres un Eiropas Parlamenta aicinājumiem, ne arī uz to, ka šī valsts nesen ievēlēta par UNHRC locekli;
8. turpina paust bažas par tādu parādību kā valstu grupu īstenota politika, un tās ietekmi uz uzticēšanos UNHRC un tās darba efektivitāti;
9. pauž gandarījumu par ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu arī uz otro pilnvaru termiņu iecelt Navanethem Pillay augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos amatā; atkārtoti pauž stingru atbalstu augstās komisāres birojam, tā neatkarīgai un efektīvai darbībai;
10. uzteic augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos par viņas centieniem līgumu struktūras stiprināšanas procesā un atzinīgi vērtē viņas ziņojumu par šo tēmu, kas publicēts 2012. gada 22. jūnijā; atkārtoti pauž izpratni par līgumu struktūru daudzpusīgo raksturu un uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība ir pastāvīgi jāiekļauj šajos procesos; turklāt uzsver, ka līgumu struktūru neatkarība un efektivitāte ir jāsaglabā un jāuzlabo; uzsver, ka jānodrošina pietiekams finansējums sakarā ar līgumu struktūru pieaugošo darba slodzi; aicina ES uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu līgumu struktūru efektīvu darbību, tostarp attiecībā uz atbilstošu finansējumu;
Arābu valstis, kurās notikušas ievērojamas sabiedriskas pārmaiņas
11. visasākajā veidā nosoda neierobežoto vardarbību, ko Sīrijas režīms izmanto pret valsts iedzīvotājiem, tostarp plašu smagās artilērijas izmantošanu un apdzīvotu vietu apšaudes, masveida nāvessodus un piespiedu pazušanas; stingri nosoda režīma īstenotos sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, kurus iespējams varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci; pauž nopietnas bažas par civiliedzīvotāju situācijas pastāvīgu pasliktināšanos; nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, ko veic opozīcijas grupas un spēki; aicina Sīrijas režīmu nekavējoties izbeigt visa veida cilvēktiesību pārkāpumus un uzbrukumus civiliedzīvotājiem, un atkārto aicinājumu Assad režīmam nekavējoties atkāpties, lai varētu uzsākt mierīgu politiskas pārejas procesu;
12. pauž bažas par Sīrijas krīzes ietekmi uz drošību un stabilitāti visā reģionā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt papildu palīdzību kaimiņvalstīm to centienos sniegt humāno palīdzību bēgļiem no Sīrijas;
13. atzinīgi vērtē to, ka UNHRC pastāvīgi pievērš uzmanību smagajai cilvēktiesību un humanitārajai situācijai Sīrijā, par ko liecina ANO rezolūcijas par stāvokli šajā valstī, kas pieņemtas UNHRC 19., 20. un 21. sesijā, un UNHRC ārkārtas sesijā par Sīriju 2012. gada 1. jūnijā; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis nodrošināt, ka Sīrijas situācijai tiek piešķirta vislielākā prioritāte ANO sistēmā, jo īpaši UNHCR;
14. atkārto, cik svarīgi ir saukt pie atbildības par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas pieļauti konflikta laikā; pauž pilnīgu atbalstu neatkarīgajai izmeklēšanas komisijai par Sīriju un UNHRC lēmumam pagarināt tās pilnvaras; atzinīgi vērtē Carla del Ponte un Vitit Muntarbhorn iecelšanu par šīs komisijas jaunajiem locekļiem un Paolo Pinheiro iecelšanu par īpašo referentu par Sīriju, kurš sāks savu darbu pēc tam, kad būs beigušas izmeklēšanas komisijas pilnvaras; atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu, kas atmasko Sīrijā notikušās ļaunprātības;
15. pauž nožēlu par to, ka vēl arvien nav izdevies vienoties par ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas par stāvokli Sīrijā pieņemšanu, un jo īpaši par to, ka tas kavē iespējas izdarīt efektīvu spiedienu, lai izbeigtu vardarbību valstī; atgādina par īpašo atbildību, kāda ANO DP dalībvalstīm ir Sīrijas tautas priekšā; atzinīgi vērtē priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu diplomātiskos pūliņus šajā lietā iesaistīt Ķīnu un Krieviju un aicina tos turpināt;
16. atzinīgi vērtē Šveices vadīto iniciatīvu sagatavot kopīgu vēstuli 58 valstu (tostarp 26 ES dalībvalstu) vārdā, aicinot ANO DP nodot Sīrijas situācijas izskatīšanu Starptautiskajai krimināltiesai; pauž nožēlu, ka ES nav vienprātīga jautājumā par atbalstu šai iniciatīvai; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis aktīvi atbalstīt ierosinājumu nodot Sīrijas situācijas izskatīšanu Starptautiskajai krimināltiesai;
17. atzinīgi vērtē neatkarīgās izmeklēšanas komisijas par Lībiju ziņojumu, kas tika iesniegts UNHRC 19. sesijai, un kurā tika vērsta uzmanība uz šajā valstī notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina UNHRC turpināt cieši uzraudzīt stāvokli Lībijā;
18. pauž bažas par situācijas pasliktināšanos Ēģiptē, tostarp to, ka pēdējā laikā policija lieto pārmērīgu spēku pret protestētājiem, kas prasa daudzu cilvēku dzīvības; pauž nožēlu par Ēģiptes tiesu arvien biežāko atgriešanos pie nāvessoda piespriešanas un atgādina par savu principiālo nostāju pret nāvessodu visos gadījumos un visos apstākļos;
19. pauž bažas par kritisko cilvēktiesību situāciju Bahreinā, tostarp pašreizējām represijām pret cilvēktiesību aizstāvjiem un opozīcijas aktīvistiem; atkārtoti aicina dalībvalstis strādāt, lai UNHRC 22. sesijā varētu pieņemt rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Bahreinā, kurā būtu jāiekļauj arī aicinājums izveidot starptautisku mehānismu Bahreinas Vispārējā periodiskā pārskata (UPR) un Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BICI) ieteikumu izpildes uzraudzībai;
20. atzinīgi vērtē UNHRC rezolūciju par tehnisko palīdzību Jemenai un šīs valsts spēju veidošanu cilvēktiesību jomā un OHCHR pārstāvniecības Jemenā izveidi; aicina UNHRC turpināt uzraudzīt stāvokli šajā valstī;
Citi jautājumi
21. atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu iecelt īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā un norāda uz dažādu reģionu valstu atbalstu rezolūcijai, kas atbalstītu šo iecelšanu, jo tas nozīmē, ka smagā cilvēktiesību situācija šajā valstī tiek atzīta visā pasaulē;
22. atzinīgi vērtē to, ka pagarināts mandāts īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Irānā un aicina to vēl pagarināt; atzinīgi vērtē arī to, ka pagarināts mandāts neatkarīgajiem ekspertiem par Kotdivuāru, Haiti un Somāliju; mudina šo četru valstu iestādes pilnībā sadarboties ar šīm pilnvarotajām personām;
23. atzinīgi vērtē lēmumu vēl uz vienu gadu pagarināt mandātu īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR); atzinīgi vērtē to, ka rezolūcija par KTDR tika pieņemta vienbalsīgi, kas apliecina spēcīgu atbalstu šim mandātam; aicina KTDR valdību pilnībā sadarboties ar referentu un atvieglot viņa vizītes valstī; gaidāmajā UNHRC sesijā aicina izveidot izmeklēšanas komisiju par cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR;
24. atzinīgi vērtē UNHRC rezolūciju par Birmu/Mjanmu un to, ka pagarinātas pilnvaras īpašajam referentam par cilvēktiesību situāciju šajā valstī; pieņem zināšanai Birmas valdības kopš 2011. gada sākuma veiktos pasākumus, lai atjaunotu pilsoniskās brīvības šajā valstī; tomēr pauž nopietnas bažas par lielajiem civiliedzīvotāju upuriem saistībā ar militāro operāciju Kashin pavalstī, kā arī par starpkopienu vardarbību Rakhine pavalstī un ar to saistītajiem nogalinātajiem un ievainotajiem, īpašuma iznīcināšanu un vietējo iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu; uzskata, ka situācijas pamatā ir ieilgusī diskriminācijas politika pret Rohingya iedzīvotājiem; mudina steidzami izveidot valstī OHCHR pārstāvniecību;
25. atzinīgi vērtē rezolūciju par Šrilanku, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc samierināšanās un atbildības šajā valstī; atkārtoti pauž atbalstu ANO ģenerālsekretāra Šrilankas ekspertu grupas ieteikumam, proti, ka jāizveido ANO izmeklēšanas komisija par visiem izdarītajiem noziegumiem;
26. atzinīgi vērtē rezolūciju, ar ko ieceļ īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā; ņem vērā, ka šī ir pirmā reize, kad UNHRC pievēršas šim jautājumam, un atzinīgi vērtē vadošo lomu, ko attiecībā uz to uzņēmušas Āfrikas valstis;
27. atzinīgi vērtē to, ka UNHRC turpina rūpīgi kontrolēt situāciju Mali un atzinīgi vērtē Āfrikas valstu rīcību, pievēršot notiekošajam UNHRC uzmanību;
28. ar gandarījumu konstatēja, ka tika pieņemta rezolūcija par Kongo Demokrātisko Republiku, bet joprojām pauž bažas par cilvēktiesību situāciju valstī, it īpaši Ziemeļkivu provincē valsts austrumos; stingri nosoda valsts austrumos notikušos nemiernieku spēku, it īpaši M23, uzbrukumus; atzinīgi vērtē Starptautiskās konferences par Lielo ezeru reģionu (ICGLR), Āfrikas Savienības (ĀS) un ANO dalībvalstu centienus šai krīzei rast miermīlīgu politisku risinājumu; prasa atjaunot pilnvaras ANO neatkarīgajam ekspertam par cilvēktiesību stāvokli KDR, lai nodrošinātu uzticamu mehānismu, kas vērsts uz stāvokļa uzlabošanu attiecībā uz smagajām un ilgstošajām cilvēktiesību problēmām valstī,
29. pauž bažas par stāvokli Centrālāfrikas Republikā, kur bruņoti grupējumi uzbrukuši vairākām pilsētām valsts ziemeļaustrumos un ieņēmuši tās; atzinīgi vērtē Librevillā 2013. gada 11. janvārī parakstītos nolīgumus, tostarp pamiera nolīgumu un politisko vienošanos par krīzes atrisināšanu valstī; uzsver, ka ir svarīgi šos nolīgumus ātri īstenot; atzinīgi vērtē priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 11. janvāra paziņojumu, kurā visiem parakstītājiem prasīts ievērot šos nolīgumus; mudina dalībvalstis ierosināt izskatīt šo jautājumu UNHRC, lai stāvoklis Centrālāfrikas Republikā arī turpmāk būtu aktuāls starptautiskajā darba kārtībā;
30. pauž bažas par situāciju Izraēlā un Gazā pēc konflikta saasināšanās 2012. gada beigās un nosoda vardarbību, ko veikušas abas puses; atkārtoti pauž savu prasību izbeigt Gazas joslas blokādi, vienlaikus ņemot vērā Izraēlas leģitīmās bažas par drošību, un prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu Gazas joslas atjaunošanu un ekonomisko atlabšanu;
31. nosoda Izraēlas valdības 2012. gada 2. decembra lēmumu būvēt 3000 jaunus mājokļus apmetnēs Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē, it īpaši E1 apgabalā, kas īstenošanas gadījumā sadalītu Rietumkrastu divās daļās; uzsver, ka Izraēlas valdības īstenotā apmetņu politika ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un apdraud iespēju īstenot divu valstu risinājumu; atzinīgi vērtē UNHRC 19. sesijā izveidoto starptautisko faktu vākšanas misiju attiecībā uz Izraēlas apmetnēm okupētajās palestīniešu teritorijās un sagaida tās ziņojumu UNHRC 22. sesijā;
32. atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 29. novembra rezolūciju, ar kuru Apvienoto Nāciju Organizācijā Palestīnai piešķirts tādas novērotājas valsts statuss, kura nav ANO dalībvalsts; norāda, ka rezolūciju par šo jautājumu pieņēma ar pārliecinošu balsu vairākumu — 138 balsis „par”, 9 „pret” un 41 atturējās; norāda arī to, ka tikai viena ES dalībvalsts balsoja pret to; atkārtoti pauž atbalstu šiem centieniem; norāda, ka ES ir paudusi atbalstu tam, lai Palestīna kļūtu par pilntiesīgu ANO dalībvalsti un tas būtu daļa no Izraēlas un Palestīnas konflikta politiska risinājuma; apstiprina, ka ES neatzīs nekādas izmaiņas robežās, kas pastāvēja līdz 1967. gadam, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, izņemot izmaiņas, par kurām puses ir vienojušās;
33. pauž nožēlu par nāvessoda izpildi Japānā 2012. gadā, kaut gan 2011. gadā šādai praksei tika noteikts moratorijs, kā arī pauž nožēlu par nāvessodiem, kas izpildīti Taivānā un Saūda Arābijā; šajā sakarā nosoda arī nesenās daudzskaitlīgās nāvessoda izpildes, kas notika Irānā; atkārtoti apstiprina stingru nostāju pret nāvessodu visos gadījumos un visos apstākļos;
34. uzsver lielo nozīmi, ko ES piešķir cīņai pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu izturēšanos; mudina Komisiju un dalībvalstis pierādīt savu kopējo apņemšanos izskaust spīdzināšanu un atbalstīt upurus, jo īpaši sniedzot ieguldījumu ANO Brīvprātīgajā fondā spīdzināšanas upuriem un īpašā fondā, kas izveidota ar Konvencijai pret spīdzināšanu pievienotajā fakultatīvajā protokolā;
35. atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO īpašais referents par reliģijas un pārliecības brīvību; uzsver, ka ir svarīgi ANO Cilvēktiesību padomes 22. sesijā atjaunot šīs pilnvaras; ar gandarījumu norāda, ka UNHRC pieņēma rezolūciju par reliģijas un pārliecības brīvību; uzsver, ka ES šo jautājumu uzskata ļoti nozīmīgu; aicina dalībvalstis turpināt darbu pie šā jautājumu un ar nepacietību gaida jaunās ES vadlīnijas, kas ir sagaidāmas šajā gadā;
36. atzinīgi vērtē notiekošo pārraudzības procesu attiecībā uz augstā komisāra ziņojumu par diskriminējošiem likumiem un praksēm un vardarbību pret personām, pamatojoties uz to seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; mudina veikt turpmāku pārraudzību, tostarp izmantojot reģionālas sanāksmes un aktīvi iesaistot ES dalībvalstis, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu;
37. atzinīgi vērtē vadību, ko uzņēmās ANO ģenerālsekretārs un augstais komisārs — gan UNHRC ietvaros, gan ārpus tās — attiecībā uz diskrimināciju un vardarbību pret cilvēkiem viņu seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; pauž nožēlu par to, ka turpinās mēģinājumi mazināt cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, jo īpaši ar rezolūciju par „tradicionālajām vērtībām”;
38. norāda uz pirmo ikgadējo Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību forumu, kas notika Ženēvā 2012. gada 4.–6. decembrī un kur plašs ieinteresēto personu loks ieradās, lai apspriestu ANO pamatprincipu īstenošanu šajā jomā; atbalsta foruma sākotnējās konsultācijas par to, kā panākt, lai valdības un uzņēmumi pieņemtu normatīvos, politiskos un īstenošanas noteikumus nolūkā cīnīties pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību;
39. atzinīgi vērtē darbu, ko veic atklātā starpvaldību darbgrupa, kas izveidota, lai apsvērtu iespēju izstrādāt starptautisku regulējumu par privāto militāro un drošības organizāciju darbības regulējumu, uzraudzību un pārraudzību; pauž atbalstu šādam juridiski saistošam regulējumam; uzsver vajadzību pēc stingra pārskatatbildības aspekta; aicina drošības uzņēmumus, kas vēl nav parakstījuši Privāto drošības pakalpojumu sniedzēju rīcības kodeksu, to izdarīt; ar nepacietību gaida iepazīstināšanu ar darbgrupas ziņojumu un prasa pagarināt tās mandātu;
Vispārējais periodiskais pārskats (VPP)
40. uzsver VPP universālā rakstura svarīgumu un atkārtoti apliecina VPP nozīmību attiecībā uz to, lai radītu iespēju pilnībā izprast un izvērtēt cilvēktiesību situāciju uz vietas visās ANO dalībvalstīs;
41. pauž nožēlu par Izraēlas neseno atteikšanos piedalīties VPP procesā, kas ir ļoti nožēlojams precedents un grauj šā pasākuma universālo raksturu; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis stingri mudināt Izraēlu pārskatīt savu lēmumu un atsākt sadarbību ar OHCHR un UNHRC, citstarp piedaloties obligātā VPP veikšanā;
42. atzinīgi vērtē Vispārējā periodiskā pārskata otrā cikla uzsākšanu un pirmā cikla rezultātu pieņemšanu; atkārtoti uzsver, ka otrajā ciklā ir svarīgi pievērsties pirmajā ciklā pieņemto ieteikumu īstenošanai; tomēr atkārtoti aicina, lai ieteikumi, ko valstis nepieņēma pirmajā ciklā, tiktu vēlreiz pārskatīti VPP procesam turpinoties;
43. uzskata, ka īstenošana ir būtisks aspekts VPP procesa potenciāla īstenošanā; tāpēc atkārtoti uzsver Komisijas un dalībvalstu nozīmi tehniskās palīdzības sniegšanā, lai palīdzētu izskatāmajām valstīm īstenot ieteikumus; tāpat mudina valstis iesniegt vidēja termiņa atjauninājumus, lai palīdzētu stiprināt īstenošanu;
44. iesaka VPP ieteikumus sistemātiski iekļaut ES cilvēktiesību dialogos un apspriedēs un ES dalībvalstu cilvēktiesību stratēģijās, lai nodrošinātu VPP rezultātu pārraudzību; līdzīgi iesaka, lai Parlaments pievērstu uzmanību šiem ieteikumiem tā delegāciju vizītēs trešajās valstīs;
45. atzinīgi vērtē pasākumus, kas ļauj plašam ieinteresēto personu lokam pilnībā piedalīties VPP procesā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē izmaiņas runātāju sarakstā, kas dod visām valstīm, kas to vēlas, iespēju uzstāties VPP procesā; atkārto savu atbalstu attiecībā uz svarīgāku lomu, kāda saskaņā ar Parīzes principiem būtu jāpiešķir valstu cilvēktiesību struktūrām; atzinīgi vērtē plašāku vietējo dalībnieku līdzdalību, pateicoties plašākai videokonferenču izmantošanai;
46. uzskata, ka ir iespējams izdarīt vairāk, lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību VPP procesā, tostarp VPP rezultātu īstenošanā, kā vispārīgāk UNHRC darbā;
Īpašās procedūras
47. atkārtoti uzsver izšķirošo lomu, kāda īpašajām procedūrām ir UNHRC darba uzticamības un efektivitātes nodrošināšanā, kā arī to svarīgo lomu ANO cilvēktiesību mehānismos; atkārtoti pauž stingru atbalstu īpašajām procedūrām un uzsver izšķirošo nozīmi, kāda ir šo pilnvaroto personu neatkarībai;
48. mudina valstis pilnībā sadarboties ar īpašajām procedūrām, tostarp bez kavēšanās uzņemot pilnvarotās personas vizītēs, reaģējot uz viņu norādēm par steidzamu pasākumu veikšanu un ziņojumiem par pārkāpumiem un nodrošinot šo personu sniegto ierosinājumu ievērošanu; mudina UNHRC locekļus būt par paraugu šajos jautājumos;
49. atzinīgi vērtē ES rīcību nolūkā kopīgi attiecināt pastāvīgu ielūgumu uz visām ANO īpašajām procedūrām cilvēktiesību jomā, tādējādi rādot piemēru šajā jautājumā; mudina citas ANO dalībvalstis rīkoties līdzīgi;
50. nosoda jebkāda veida vēršanos pret personām, kuras sadarbojas ar vispārējā periodiskā pārskata procesu un īpašajām procedūrām; uzsver, ka šāda rīcība apdraud ANO cilvēktiesību sistēmu kopumā; mudina visas valstis nodrošināt pietiekamu aizsardzību pret šādu iebiedēšanu;
ES iesaistīšanās
51. visstingrākajā veidā aicina Eiropas Savienību aktīvi iesaistīties ANO cilvēktiesību mehānismos, tostarp UNHRC; mudina arī dalībvalstis rīkoties tāpat, atbalstot rezolūcijas, aktīvi piedaloties diskusijās un interaktīvajos dialogos un sniedzot paziņojumus; stingri atbalsta to, lai ES arvien vairāk pievērstos pārrobežu reģionālām iniciatīvām, kas ir sasniegušas vairākus pozitīvus rezultātus, piemēram, UNHRC rezolūciju par vardarbību pret LGBTI personām;
52. uzsver, ka Ženēvā saistībā ar UNHRC veikto darbu ir nepieciešams integrēt attiecīgajās ES iekšējās un ārējās darbībās, tostarp arī Parlamenta darbā;
53. atzinīgi vērtē ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis iecelšanu; mudina ES īpašo pārstāvi sekmēt ES cilvēktiesību politikas efektivitāti, saskaņotību un redzamību UNHRC kontekstā un attīstīt ciešu sadarbību ar OHCHR un īpašajām procedūrām; šajos jautājumos cer sadarboties ar ES īpašo pārstāvi; atzinīgi vērtē ES īpašā pārstāvja līdzdalību Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību forumā, kas notiks Ženēvā 2013. gada 4. un 5. decembrī;
54. mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un īpašo pārstāvi iesaistīties augsta līmeņa lēmumu pieņemšanā UNHRC;
55. atkārtoti pauž savu pārliecību par ES rīcības potenciālo efektivitāti gadījumos, kad Savienība un tās dalībvalstis izmanto savu kolektīvo ietekmi; uzsver to, cik svarīgi ir turpināt uzlabot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm šajā sakarībā, lai panāktu vienotu nostāju cilvēktiesību jautājumos; atkārtoti prasa rīkoties drosmīgāk un vērienīgāk, nevis samierināties ar mazāko iespējamo rīcību, par kuru var vienoties;
56. uzsver to, cik svarīga bija ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācija, jo tā bija pirmā reize, kad ES ratificēja ANO Konvenciju kā vienota juridiska persona;
57. vēlreiz atgādina, cik svarīgi ES dalībvalstīm ir strādāt, lai pilnībā nodrošinātu cilvēktiesību nedalāmību un universālumu un atbalstītu UNHRC darbu šajā sakarā, jo īpaši ratificējot starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, ko šī iestāde ir izstrādājusi, tostarp nesen pieņemto Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvo protokolu par komunikācijas procedūru; atkārtoti pauž nožēlu, ka neviena ES dalībvalsts vēl nav ratificējusi Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību; tāpat atkārtoti pauž nožēlu arī par to, ka vairākas dalībvalstis vēl arvien nav pieņēmušas un/vai ratificējušas Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un ka tikai divas dalībvalstis ir ratificējušas Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvo protokolu; uzsver to, cik svarīgi ES dalībvalstīm ir savlaicīgi iesniegt savus periodiskos ziņojumus ANO uzraudzības struktūrām;
58. atgādina, cik ļoti svarīgi ES ir aizstāvēt OHCHR neatkarību un nodrošināt, lai šis birojs varētu turpināt pildīt savus uzdevumus objektīvā veidā; atgādina par nepieciešamību piešķirt pietiekamu finansējumu, lai OHCHR reģionālie biroji varētu turpināt darbību;
59. norāda, ka cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība ir viena no galvenajām ES cilvēktiesību politikas prioritātēm; uzsver, ka izrēķināšanās un iebiedēšana attiecībā uz tiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri sadarbojas ar ANO cilvēktiesību mehānismiem, draud sagraut šo sistēmu; tādēļ novērtē praktisko un finansiālo atbalstu, kas cilvēktiesību aizstāvju steidzamai aizsardzībai un atbalstam piešķirts no Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR);
60. atzinīgi vērtē to, ka Briselē plānots izveidot Padomes Cilvēktiesību darba grupu (COHOM); atzinīgi vērtē COHOM centienus uzlabot to, kā tiek sagatavoti un koordinēti ES viedokļi UNHRC sesijās, tostarp organizējot COHOM sanāksmes Ženēvā; atkārtoti pauž cerības, ka COHOM būs noderīgs instruments, lai risinātu jautājumu par konsekvenci starp ES ārpolitiku un iekšpolitiku cilvēktiesību jomā;
61. atgādina par ieteikumu, ka ES cilvēktiesību valstu stratēģijām būtu jāpiešķir redzamība ES apņēmībai panākt cilvēktiesību ievērošanu trešās valstīs un jāļauj tiem, kuri cīnās par savām cilvēktiesībām, rast atbalstu šajos dokumentos;
62. uzsver nepieciešamību UNHRC pievērst uzmanību satraucošajam jautājumam par NVO darbības apjoma samazināšanos daudzās pasaules valstīs; mudina EĀDD un dalībvalstis veikt saskaņotus centienus, lai pievērstu uzmanību šim jautājumam;
63. ņemot vērā jaunākos ziņojumus par ES uzņēmumu iesaistīšanos cilvēktiesību pārkāpumos trešās valstīs vēlreiz aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pievērst uzmanību šim jautājumam; aicina Komisiju izstrādāt apņēmīgāku politiku attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību; mudina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmumu atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir palielināt saskaņotību starp iekšpolitiku un ārpolitiku un pilnībā ievērot cilvēktiesības iekšpolitikā, lai novērstu dubultstandartu veidošanos;
64. pilnvaro Eiropas Parlamenta delegāciju UNHRC 22. sesijā darīt zināmas šajā rezolūcijā paustās bažas un viedokļus; aicina delegāciju ziņot par savu apmeklējumu Cilvēktiesību apakškomitejai; uzskata par lietderīgu arī turpmāk nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju dalībai attiecīgajās UNHCR un ANO Ģenerālās asamblejas sesijās;
o
o o
65. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES Īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 67. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0250.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0058.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0504.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0503.