Rezolūcijas priekšlikums - B7-0062/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0062/2013

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ANO Cilvēktiesību padomes 22. sesiju

    4.2.2013 - (2013/2533(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Laima Liucija Andrikienė, Eduard Kukan, Filip Kaczmarek, Elena Băsescu, Roberta Angelilli, Elisabeth Jeggle, Jacek Protasiewicz, Jean Roatta, Kinga Gál, Francisco José Millán Mon PPE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0055/2013

    Procedūra : 2013/2533(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0062/2013
    Iesniegtie teksti :
    B7-0062/2013
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0062/2013

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par ANO Cilvēktiesību padomes 22. sesiju

    (2013/2533(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

    –   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ES Pamattiesību hartu,

    –   ņemot vērā Ārlietu padomes 3179. sanāksmē 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

    –   ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos[1],

    –   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC), tostarp Parlamenta prioritātēm šajā sakarībā; īpaši ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Parlamenta nostāju attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomes 19. sesiju[2],

    –   ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas delegācijas ziņojumu par tās dalību UNHRC 19. sesijā un to, ka Ārlietu komitejas, Cilvēktiesību apakškomitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas kopīgā delegācija piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 67. sesijas darbā,

    –   ņemot vērā steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesību jautājumiem,

    –   ņemot vērā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES cilvēktiesību stratēģijas pārskatīšanu[3],

    –   ņemot vērā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par 2011. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[4],

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem[5];

    B.  tā kā Eiropas Savienības nesen pārskatītās cilvēktiesību stratēģijas veiksmīgai īstenošanai vajadzētu palielināt uzticēšanos Eiropas Savienībai ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC), jo pieaugs Savienības iekšējās un ārējās politikas saskaņotība;

    C. tā kā ES būtu jācenšas iebilst pret cilvēktiesību pārkāpumiem, paužot vienotu un kopēju nostāju, lai tādejādi sasniegtu vislabākos rezultātus un šajā sakarībā tai būtu jāturpina nostiprināt sadarbība un jāuzlabo organizatoriskais darbs starp dalībvalstīm;

    D. tā kā Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un rīcības plānu tā īstenošanai, ar mērķi panākt efektīvāku un konsekventāku ES politiku šajā jomā;

    E.  tā kā ir iecelts Eiropas Savienības īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, kurš strādā ar Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnvarojumu un kura uzdevums ir uzlabot ES cilvēktiesību politikas efektivitāti un redzamību un palīdzēt praktiski īstenot Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju;

    F.  ā kā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegācija dosies uz Ženēvu, lai piedalītos UNHRC 22. sesijā, tāpat kā tas noticis iepriekšējo UNHRC sesiju laikā,

    1.  ņem vērā to, ka turpinās process, lai apstiprinātu ES prioritātes UNHRC 22. sesijai; atzinīgi vērtē to, ka ES pievērš uzmanību stāvoklim Sīrijā, Birmā/Mjanmā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR) un Mali, kā arī to, ka Savienība atbalsta mandāta pagarināšanu īpašajam referentam par cilvēktiesībām Irānā; atbalsta arī to, ka uzmanība pievērsta tādiem tematiskajiem jautājumiem kā reliģijas un ticības brīvība, bērnu tiesības, vardarbība pret sievietēm un uzdevumi attīstībai laika posmā pēc 2015. gada, īpašu uzmanību pievēršot tiesībām uz izglītību;

    2.  atzinīgi vērtē to, ka 22. kārtējās sesijas darba kārtībā paredzētas paneļdiskusijas par cilvēktiesību jautājuma aktualizēšanu, par korupcijas negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu, ka tiks pieminēta 20. gadadiena, kopš pieņemta Vīnes deklarācija un rīcības programma, un notiks interaktīvas diskusijas, piemēram, par invalīdu tiesībām, kā arī paredzētas intensīvas tikšanās par dažādiem jautājumiem, piemēram, par to, ka bērniem ir tiesības izmantot visaugstākos pieejamos standartus veselības aizsardzībā; aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīties šajās debatēs un noteikti uzsvērt, ka cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas un tām raksturīga savstarpējā atkarība;

    3.  atzinīgi vērtē īpašo referentu iesniegtos ziņojumus, citstarp par cilvēktiesību situāciju Irānā, Mjanmā, KTDR un kopš 1967. gada okupētajās palestīniešu teritorijās, kā arī augstās cilvēktiesību komisāres gatavoto rakstisko ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Mali, it īpaši valsts ziemeļu daļā, kā arī ziņojumus par tiesībām uz mājokli kā daļu no tiesībām uz atbilstošu dzīves līmeni un par tiesībām uz nediskrimināciju šajā sakarībā, par domas, reliģijas vai pārliecības brīvību, kā arī par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību, apkarojot terorismu;

    ANO Cilvēktiesību padomes darbs

    4.  ņem vērā 18 jaunu UNHRC locekļu ievēlēšanu 2012. gada septembrī, kuri pilntiesīgu darbību uzsāka 2013. gada 1. janvārī, proti, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Brazīlija, Etiopija, Gabona, Igaunija, Īrija, Japāna, Kazahstāna, Kenija, Korejas Republika, Kotdivuāra, Melnkalne, Pakistāna, Sjerraleone, Vācija un Venecuēlas Bolivāra Republika; norāda, ka deviņas ES dalībvalstīs tagad kļuvušas par UNHRC locekļiem;

    5.  atzīmē jaunā UNHRC prezidenta Remigiusz A. Henczel (Polija) ievēlēšanu un to, ka ievēlēti četri priekšsēdētāja vietnieki, kuri strādās 2013. gadā, proti, Cheikh Ahmed Ould Zahaf (Mauritānija), Iruthisham Adam (Maldīvija) Luis Gallegos Chiriboga (Ekvadora) un Alexandre Fasel (Šveice);

    6.  uzsver, ka vēlēšanas UNHRC jārīko uz konkurences pamata, un pauž savu negatīvo nostāju pret reģionālu grupējumu praksi rīkot vēlēšanas, kurās ir tikai viens kandidāts; atkārtoti uzsver, ka dalībai UNHRC ir svarīgi standarti attiecībā uz saistībām un reālo sniegumu cilvēktiesību jomā; uzsver, ka UNHRC locekļiem ir jāievēro visaugstākie cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības standarti; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir stingri un pārredzami kritēriji, lai locekļa statusu atjaunotu valstij, kuras darbība bijusi apturēta;

    7.  turpina paust bažas par tādu parādību kā valstu grupu īstenota politika, un tās ietekmi uz uzticēšanos UNHRC un tās darba efektivitāti;

    8.  vēlreiz atgādina, cik svarīgi ES dalībvalstīm ir strādāt, lai pilnībā nodrošinātu cilvēktiesību universālumu un nedalāmību un atbalstītu UNHRC darbu šajā sakarībā, jo īpaši ratificējot starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, ka šī iestāde ir izstrādājusi; norāda, ka neviena ES dalībvalsts vēl arvien nav ratificējusi Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību; tāpat norada arī uz to, ka vairākas dalībvalstis vēl arvien nav pieņēmušas un/vai ratificējušas Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un ka tikai divas dalībvalstis ir ratificējušas Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvo protokolu; atkārtoti aicina visas ES dalībvalstis ratificēt šīs konvencijas un protokolus un mudina tās parakstīt un ratificēt neseno pieņemto Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvo protokolu par komunikācijas procedūru, kas kopš 2012. gada 28. februāra atvērts parakstīšanai Ženēvā, Šveicē;

    9.  pauž gandarījumu par ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu arī uz otro pilnvaru termiņu iecelt Navanethem Pillay augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos amatā; atkārtoti pauž stingru atbalstu augstās komisāres birojam, tā neatkarībai un patstāvīgai darbībai;

    10. uzteic augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos par viņas centieniem līgumu struktūras stiprināšanas procesā un atzinīgi vērtē viņas ziņojumu par šo tēmu, kas publicēts 2012. gada 22. jūnijā; atkārtoti pauž izpratni par līgumu struktūru daudzpusīgo raksturu un uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība ir pastāvīgi jāiekļauj šajos procesos; turklāt uzsver, ka līgumu struktūru neatkarība un efektivitāte ir jāsaglabā un jāuzlabo; uzsver, ka jānodrošina pietiekams finansējums sakarā ar līgumu struktūru pieaugošo darba slodzi; aicina ES uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu līgumu struktūru efektīvu darbību, tostarp attiecībā uz atbilstošu finansējumu;

    Arābu valstis, kurās notikušas ievērojamas sabiedriskas pārmaiņas

    11. visasākajā veidā nosoda ziņā arvien pieaugošo un plaši izplatīto Assad režīma vardarbību pret Sīrijas iedzīvotājiem, tostarp smagās artilērijas izmantošanu un apdzīvotu vietu apšaudes; stingri nosoda režīma, tā drošības spēku un armijas īstenotos sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, kurus iespējams varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci; pauž nopietnas bažas par civiliedzīvotāju situācijas pastāvīgu pasliktināšanos; nosoda arī cilvēktiesību pārkāpumus, ko veic opozīcijas grupas un spēki; aicina visus bruņotos dalībniekus nekavējoties izbeigt vardarbību Sīrijā un atkārto aicinājumu Assad režīmam nekavējoties atkāpties;

    12. pauž bažas par nemieru iespējamo izplatīšanos uz kaimiņvalstīm un to ietekmi uz drošību un stabilitāti visā reģionā; aicina dalībvalstis palīdzēt reģiona valstīm to centienos sniegt humāno palīdzību bēgļiem no Sīrijas;

    13. atzinīgi vērtē to, ka UNHRC pastāvīgi pievērš uzmanību smagajai cilvēktiesību un humanitārajai situācijai Sīrijā, par ko liecina ANO rezolūcijas par stāvokli šajā valstī, kas pieņemtas UNHRC 19., 20. un 21. sesijā, un UNHRC ārkārtas sesijā par Sīriju 2012. gada 1. jūnijā; atkārto, cik svarīgi ir saukt pie atbildības par starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pieļauti konflikta laikā;

    14. pauž pilnīgu atbalstu neatkarīgajai izmeklēšanas komisijai par Sīriju un UNHRC lēmumam pagarināt tās pilnvaras; atzinīgi vērtē Carla del Ponte un Vitit Muntarbhorn iecelšanu par šīs komisijas jaunajiem locekļiem un Paolo Pinheiro iecelšanu par īpašo referentu par Sīriju, kurš sāks savu darbu pēc tam, kad būs beigušās izmeklēšanas komisijas pilnvaras; atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu, kas atmasko Sīrijā notikušās ļaunprātības;

    15. pauž nožēlu par to, ka vēl arvien nav izdevies vienoties par ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas par stāvokli Sīrijā pieņemšanu, un jo īpaši par to, ka tas kavē iespējas izdarīt efektīvu spiedienu, lai izbeigtu vardarbību valstī; aicina ANO DP dalībvalstis apzināties savu atbildību Sīrijas tautas priekšā; atzinīgi vērtē priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos diplomātiskos pūliņus šajā lietā iesaistīt Ķīnu un Krieviju; aicina viņu turpināt šos centienus;

    16. atzinīgi vērtē neatkarīgās izmeklēšanas komisijas par Lībiju galīgo rakstisko ziņojumu, kas tika iesniegts UNHRC 19. sesijai, un kurā tika vērsta uzmanība uz šajā valstī notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina UNHRC turpināt uzraudzīt stāvokli Lībijā;

    17. aicina Apvienotos Arābu Emirātus kā jaunievēlēto Cilvēktiesību padomes locekli un vienu no 14 valstīm, kuru cilvēktiesību stāvokli vērtēs Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas sēdē, pārtraukt pašreizējās represijas pret miermīlīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem un politiskajiem aktīvistiem un pildīt savas saistības attiecībā uz visaugstākajiem standartiem cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā;

    18. pauž bažas par cilvēktiesību aizstāvju un politiskās opozīcijas aktīvistu stāvokli Bahreinā; atkārtoti aicina ES dalībvalstis strādāt, lai UNHRC 22. sesijā varētu pieņemt rezolūciju, ar kuru izveido starptautisku mehānismu Bahreinas Vispārējā periodiskā pārskata (UPR) un Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BICI) ieteikumu izpildes uzraudzībai, tostarp uzraugot to ieteikumu ievērošanu, kuri attiecas uz cilvēktiesību aizstāvjiem;

    19. atzinīgi vērtē dokumentu par tehnisko palīdzību Jemenai un šīs valsts spēju veidošanu cilvēktiesību jomā un OHCHR pārstāvniecības Jemenā izveidi; aicina UNHRC turpināt uzraudzīt stāvokli Jemenā;

    Citi jautājumi

    20. atzinīgi vērtē UNHRC lēmumu iecelt īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā un norāda uz dažādu reģionu valstu atbalstu rezolūcijai, kas atbalstītu šo iecelšanu, jo tas nozīmē, ka smagā cilvēktiesību situācija šajā valstī tiek atzīta visā pasaulē;

    21. atzinīgi vērtē rezolūciju, ar ko ieceļ īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā; atzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad UNHRC pievēršas šim jautājumam, un atzinīgi vērtē vadošo lomu, ko attiecībā uz to uzņēmās Āfrikas valstis;

    22. atzinīgi vērtē to, ka pagarināti mandāti īpašajiem referentiem par cilvēktiesību stāvokli Irānā un Mjanmā; atzinīgi vērtē to, ka pagarināts mandāts neatkarīgajiem ekspertiem par Kotdivuāru, Haiti un Somāliju; mudina šo valstu iestādes pilnībā sadarboties ar šīm pilnvarotajām personām;

    23. atzinīgi vērtē lēmumu vēl uz vienu gadu pagarināt mandātu īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR); atzinīgi vērtē to, ka rezolūcija par KTDR tika pieņemta vienbalsīgi, kas apliecina spēcīgu atbalsta šim mandātam; aicina KTDR valdību pilnībā sadarboties ar referentu un atvieglot viņa vizītes valstī;

    24. nosoda nesenās daudzskaitlīgās nāvessoda izpildes, kas notikušas Irānā; atkārtoti apstiprina stingru nostāju pret nāvessodu visos gadījumos un visos apstākļos;

    25. pauž nožēlu par nāvessoda izpildi Japānā 2012. gadā, kaut gan 2011. gadā tika noteikts nāvessoda moratorijs, pauž nožēlu arī par sešiem nāvessodiem, kas 2012. gada decembrī izpildīti Taivānā; pauž dziļu nožēlu, ka pārkāpts kopš 2004. gada de facto ievērotais moratorijs attiecībā uz nāvessodu Indijā, izpildot šo sodu notiesātajam Pune pilsētā Maharashtra štatā 2012. gada 22. novembrī, kas ir arī vēršanās pret vispārējo tendenci pasaulē atcelt nāvessodu; mudina visas valstis, kuru tiesību sistēmā vēl arvien paredzēts nāvessods, to atcelt vai vismaz ieviest moratoriju tā izpildei;

    26. atzinīgi vērtē to, ka UNHRC turpina rūpīgi kontrolēt situāciju Mali un atzinīgi vērtē Āfrikas valstu vadošo lomu, pievēršot notiekošajam UNHRC uzmanību;

    27. ar gandarījumu atzīmē rezolūcijas pieņemšanu par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), tomēr joprojām pauž bažas par cilvēktiesību situāciju valstī, īpaši Ziemeļu Kivu provincē valsts austrumos; stingri nosoda nemiernieku spēku uzbrukumus valsts austrumos, jo īpaši M23 kustības darbības; pauž dziļas bažas, ka vēl arvien turpinās bērnu izmantošanu par karavīriem un pieprasa viņu atbruņošanu, rehabilitāciju un reintegrāciju; atzinīgi vērtē centienus rast mierīgu politisku risinājumu krīzei, ko uzsākušas Starptautiskās konferences par Lielo ezeru reģionu dalībvalstis, Āfrikas Savienība un ANO; prasa atjaunot pilnvaras ANO neatkarīgajam ekspertam par cilvēktiesību stāvokli KDR, lai nodrošinātu uzticamu mehānismu, kas vērsts uz stāvokļa uzlabošanu attiecībā uz smagajām un ilgstošajām cilvēktiesību problēmām valstī,

    28. ar gandarījumu norāda uz to, ka UNHRC pieņēmusi rezolūciju par reliģijas vai pārliecības brīvību; uzsver, ka ES šo jautājumu uzskata ļoti nozīmīgu; aicina dalībvalstis turpināt darbu pie šā jautājumu un ar nepacietību gaida jaunās vadlīnijas, kas ir sagaidāmas šā gada sākumā; atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO īpašais referents par reliģijas un pārliecības brīvību; uzsver, ka ir svarīgi UNHRC 22. sesijā atjaunot šīs pilnvaras;

    29. atzinīgi vērtē UNHRC pieņemto rezolūciju par Birmu/Mjanmu; norāda uz pasākumiem, ko Birmas valdība kopš 2011. gada sākuma ir veikusi, lai atjaunotu pilsoniskās brīvības valstī; tomēr pauž nopietnas bažas par kopienu vardarbības straujo pieaugumu Rakhine un Kachin pavalstīs un ar tiem saistītajiem nāves un ievainojumu gadījumiem, īpašuma iznīcināšanu un vietējo iedzīvotāju pārvietošanu; pauž pārliecību, ka šīs situācijas iemesls ir ilgstošā diskriminācijas politika pret jo īpaši Rohingya un Kashin iedzīvotājiem; uzsver, ka ir jāpieliek papildu pūles, lai novērstu šīs problēmas cēloni;

    30. atzinīgi vērtē rezolūciju par Šrilanku, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc samierināšanās un atbildības šajā valstī; atkārtoti pauž atbalstu ANO ģenerālsekretāra ekspertu grupas attiecībā uz Šrilanku ieteikumam par to, ka ir jāizveido ANO izmeklēšanas komisija par visiem izdarītajiem noziegumiem;

    31. pauž bažas par stāvokli Centrālāfrikas Republikā, kur bruņoti grupējumi uzbrukuši vairākām pilsētām valsts ziemeļaustrumos un ieņēmuši tās; atzinīgi vērtē Librevillā 2013. gada 11. janvārī parakstītos nolīgumus, tostarp pamiera nolīgumu un politisko vienošanos par krīzes atrisināšanu valstī; uzsver, ka ir svarīgi šos nolīgumus ātri īstenot; atzinīgi vērtē priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 11. janvāra paziņojumu, kurā visas puses aicinātas pildīt šos nolīgumus; mudina dalībvalstis ierosināt izskatīt šo jautājumu UNHRC, lai stāvoklis Centrālāfrikas Republikā arī turpmāk būtu aktuāls starptautiskajā darba kārtībā

    32. pauž bažas par situāciju Izraēlā un Gazā pēc konflikta saasināšanās 2012. gada beigās un nosoda notikušo vardarbību; atkārtoti pauž prasību veikt pasākumus, lai nodrošinātu Gazas joslas atjaunošanu un ekonomisko atlabšanu, vienlaikus ņemot vērā Izraēlas leģitīmās bažas par drošību;

    33. atzinīgi vērtē UNHRC 19. sesijā izveidoto starptautisko faktu vākšanas misiju attiecībā uz Izraēlas apmetnēm okupētajā palestīniešu teritorijā un sagaida tās ziņojumu UNHRC 22. sesijā;

    34. ņem vērā ES nostāju attiecībā uz ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 29. novembra rezolūciju, ar kuru Apvienoto Nāciju Organizācijā Palestīnai piešķirts tādas novērotājas valsts statuss, kas nav ANO dalībvalsts, un kura ir solis ceļā uz Izraēlas un Palestīnas konflikta politisku risinājumu; apstiprina, ka ES neatzīs nekādas izmaiņas robežās, kas pastāvēja līdz 1967. gadam, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, izņemot izmaiņas, par kurām puses ir vienojušās.

    35. norāda uz pirmo ikgadējo Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību forumu, kas notika Ženēvā 2012. gada 4.–6. decembrī un kur plašs ieinteresēto personu loks ieradās, lai apspriestu ANO pamatprincipu īstenošanu šajā jomā; atbalsta foruma sākotnējās konsultācijas par to, kā panākt, lai valdības un uzņēmumi pieņemtu normatīvos, politiskos un īstenošanas noteikumus nolūkā cīnīties pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību; atbalsta Komisijas centienus veicināt tās jauno politiku attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību;

    36. atzinīgi vērtē darbu, ko veic atklātā starpvaldību darbgrupa attiecībā uz privātiem militāriem un drošības uzņēmumiem (PMDU), kurai ir pilnvaras apsvērt starptautiska regulējuma iespējamību; atzīst, ka iespējai izstrādāt juridiski saistošu instrumentu par PMDU darbības regulējumu, uzraudzību un uzraudzību ir jāpievērš detalizēta uzmanība, un pauž atbalstu šādam juridiski saistošam regulējumam; uzsver vajadzību pēc stingra pārskatatbildības aspekta un aicina tos PMDU, kas vēl nav parakstījuši Privāto drošības pakalpojumu sniedzēju rīcības kodeksu (ICoC), ievērot to; ar nepacietību gaida iepazīstinu ar darbgrupas ziņojumu;

    Vispārējais periodiskais pārskats (VPP)

    37. uzsver VPP universālā aspekta svarīgumu un atkārtoti apliecina VPP nozīmību attiecībā uz to, lai radītu iespēju pilnībā izprast cilvēktiesību situāciju uz vietas visās ANO dalībvalstīs;

    38. atzinīgi vērtē Vispārējā periodiskā pārskata otrā cikla uzsākšanu un pirmā cikla rezultātu pieņemšanu; atkārtoti uzsver, ka otrajā ciklā ir svarīgi pievērsties pirmajā ciklā pieņemto ieteikumu īstenošanai; tomēr atkārtoti aicina, lai ieteikumi, ko valstis nepieņēma pirmajā ciklā, tiktu vēlreiz pārskatīti VPP procesam turpinoties;

    39. uzskata, ka īstenošana ir būtisks aspekts VPP procesa potenciāla īstenošanā; tāpēc atkārtoti uzsver ES dalībvalstu nozīmi tehniskās palīdzības sniegšanā, lai palīdzētu izskatāmajām valstīm īstenot ieteikumus; mudina valstis iesniegt vidēja termiņa atjauninājumus, lai palīdzētu uzlabot īstenošanu;

    40. iesaka VPP ieteikumus sistemātiski iekļaut ES cilvēktiesību dialogos un apspriedēs un ES dalībvalstu cilvēktiesību stratēģijās, lai nodrošinātu VPP rezultātu pārraudzību; līdzīgi iesaka, lai Parlaments pievērstu uzmanību šiem ieteikumiem tā delegāciju vizītēs trešajās valstīs;

    41. atzinīgi vērtē pasākumus, kas ļauj plašam ieinteresēto personu lokam pilnībā piedalīties VPP procesā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē izmaiņas runātāju sarakstā, kas dod visām valstīm, kas to vēlas, iespēju uzstāties VPP procesā; atkārto savu atbalstu attiecībā uz svarīgāku lomu, kāda saskaņā ar Parīzes principiem būtu jāpiešķir valstu cilvēktiesību struktūrām; atzinīgi vērtē plašāku vietējo dalībnieku līdzdalību, pateicoties plašākai videokonferenču izmantošanai;

    42. uzskata, ka ir iespējams izdarīt vairāk, lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību VPP procesā, tostarp tā rezultātu īstenošanā; nosoda kriminālvajāšanu un citas sankcijas pret personām, kuras iesaistās un sadarbojas ar vispārējā periodiskā pārskata procesu;

    Īpašās procedūras

    43. atkārtoti uzsver izšķirošo lomu, kāda īpašajām procedūrām ir UNHRC darba uzticamības un efektivitātes nodrošināšanā, kā arī to svarīgo lomu ANO cilvēktiesību mehānismos; atkārtoti pauž stingru atbalstu īpašajām procedūrām un uzsver izšķirošo nozīmi, kāda ir šo pilnvaroto personu neatkarībai;

    44. mudina valstis pilnībā sadarboties ar īpašajām procedūrām, tostarp bez kavēšanās uzņemot pilnvarotās personas vizītēs, reaģējot uz viņu norādēm par steidzamu pasākumu veikšanu un ziņojumiem par pārkāpumiem un nodrošinot šo personu sniegto ierosinājumu ievērošanu; mudina UNHRC locekļus būt par paraugu šajos jautājumos;

    45. atzinīgi vērtē ES rīcību nolūkā kopīgi attiecināt pastāvīgu ielūgumu uz visām ANO īpašajām procedūrām cilvēktiesību jomā, tādējādi rādot piemēru šajā jautājumā; mudina citas ANO dalībvalstis rīkoties līdzīgi;

    46. nosoda jebkāda veida vēršanos pret personām, kuras sadarbojas ar īpašajām procedūrām; uzsver, ka šāda rīcība apdraud ANO cilvēktiesību sistēmu kopumā; mudina visas valstis nodrošināt pietiekamu aizsardzību pret šādu iebiedēšanu;

    ES iesaistīšanās

    47. atkārtoti aicina Eiropas Savienību aktīvi iesaistīties ANO cilvēktiesību mehānismos, un jo īpaši UNHRC; mudina arī dalībvalstis aktīvi iesaistīties, atbalstot rezolūcijas, aktīvi piedaloties diskusijās un interaktīvajos dialogos un sniedzot paziņojumus;

    48. uzsver to, cik svarīgi bija izveidot ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos amatu; mudina Eiropas Savienības Padomes iecelto īpašo pārstāvi uzlabot ES cilvēktiesību politikas efektivitāti un redzamību UNHRC kontekstā un attīstīt ciešu sadarbību ar OHCHR un īpašajām procedūrām; šajos jautājumos cer sadarboties ar īpašo pārstāvi;

    49. atgādina par ES rīcības iespējamo efektivitāti gadījumos, kad Savienība un tās dalībvalstis izmanto savu kolektīvo ietekmi; uzsver to, cik svarīgi ir turpināt uzlabot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm šajā sakarībā, lai panāktu vienotu nostāju cilvēktiesību jautājumos; atkārtoti rīkoties drosmīgāk un vērienīgāk, nevis samierināties ar mazāko iespējamo rīcību, par kuru var vienoties;

    50. uzsver to, cik svarīga bija ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācija, jo tā bija pirmā reize, kad ES ratificēja ANO Konvenciju kā vienota juridiska persona;

    51. atgādina, cik svarīgi ES ir aizstāvēt OHCHR neatkarību, jo šai struktūrai savi uzdevumi jāpilda objektīvi; atgādina par nepieciešamību piešķirt pietiekamu finansējumu, lai varētu turpināt darboties OHCHR reģionālie biroji;

    52. norāda, ka cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība ir ES cilvēktiesību politikas prioritāte; uzsver, ka izrēķināšanās un iebiedēšana attiecībā uz tiem cilvēktiesību aizstāvjiem , kuri sadarbojas ar ANO cilvēktiesību mehānismiem, draud sagraut šo sistēmu; tādēļ novērtē praktisko un finansiālo atbalstu, kas cilvēktiesību aizstāvju steidzamai aizsardzībai un atbalstam piešķirts no Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR);

    53. atzinīgi vērtē 2012. gadā Briselē dibināto Padomes Cilvēktiesību darba grupu (COHOM); novērtē COHOM centienus uzlabot to, kā tiek sagatavoti un koordinēti ES viedokļi UNHRC sesijās, tostarp organizējot COHOM sanāksmes Ženēvā; atkārtoti pauž cerības, ka COHOM būs noderīgs instruments, lai risinātu jautājumu par konsekvenci starp ES ārpolitiku un iekšpolitiku cilvēktiesību jomā;

    54. sagaida, ka ES cilvēktiesību valstu stratēģiju izstrāde tiks pienācīgi saskaņota ar ES darbībām ANO forumos; atkārtoti uzsver, ka ES cilvēktiesību valstu stratēģijām būtu jāpiešķir redzamība ES apņēmībai panākt cilvēktiesību ievērošanu trešās valstīs un jāļauj tiem, kuri cīnās par savām cilvēktiesībām, rast atbalstu šajos dokumentos;

    55. ņemot vērā jaunākos ziņojumus par ES uzņēmumu iesaistīšanos cilvēktiesību pārkāpumos trešās valstīs vēlreiz aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pievērst uzmanību šim jautājumam; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir palielināt saskaņotību starp iekšpolitiku un ārpolitiku un pilnībā ievērot cilvēktiesības iekšpolitikā, lai novērstu dubultu standartu veidošanos;

    56. pilnvaro Eiropas Parlamenta delegāciju UNHRC 22. sesijā darīt zināmas šajā rezolūcijā paustās bažas un viedokļus; aicina delegāciju ziņot par savu apmeklējumu Cilvēktiesību apakškomitejai; uzskata par lietderīgu arī turpmāk nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju dalībai attiecīgajās UNHCR un ANO Ģenerālās asamblejas sesijās;

    o

    o        o

    57. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES Īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 67. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.