Procedūra : 2011/0280(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0079/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0079/2013

Debates :

PV 12/03/2013 - 14
CRE 12/03/2013 - 14
PV 13/03/2013 - 6
CRE 13/03/2013 - 6

Balsojumi :

PV 13/03/2013 - 8.7
CRE 13/03/2013 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0084

PRIEKŠLIKUMS LĒMUMAM PAR IESTĀŽU SARUNU SĀKŠANU UN SARUNU MANDĀTU
PDF 360kWORD 853k
4.2.2013
PE503.600v01-00
 
B7-0079/2013

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 70. panta 2. punktu un 70.a pantu


attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (COM(2011)0625 – C7‑0336/2011 – COM(2012)0552 – C7‑0311/2012 – 2011/0280(COD) – 2013/2528(RSP))


Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja (*)
(*) Sarunu grupa: priekšsēdētājs, referents un ēnu referenti

Priekšlikums Eiropas Parlamenta lēmumam par iestāžu sarunu sākšanu un sarunu mandātu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (COM(2011)0625 – C7‑0336/2011 – 2013/2528(COD))    
B7‑0079/2013

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšlikumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 70. panta 2. punktu un 70.a pantu,

–   tā kā tiesību akta priekšlikumā minētais kopējais finansējums ir tikai indikatīva norāde likumdevējai iestādei un to nevar precīzi noteikt, kamēr nav panākta vienošanās attiecībā uz priekšlikumu regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

nolemj sākt iestāžu sarunas, pamatojoties uz šādu mandātu:

MANDĀTS

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” ir izklāstītas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) iespējamās problēmas, uzdevumi un virzieni pēc 2013. gada. Ņemot vērā par šo paziņojumu notikušās debates, KLP reformai būtu jāstājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Reformai būtu jāaptver visi KLP svarīgākie instrumenti, tostarp Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Ņemot vērā reformas darbības jomu, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 73/2009 un aizstāt to ar jaunu tekstu. Turklāt reformai būtu pēc iespējas jāracionalizē un jāvienkāršo noteikumi.

1. Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” ir izklāstītas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) iespējamās problēmas, uzdevumi un virzieni pēc 2013. gada. Ņemot vērā par šo paziņojumu notikušās debates, KLP reformai būtu jāstājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Reformai būtu jāaptver visi KLP svarīgākie instrumenti, tostarp Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006 un (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Ņemot vērā reformas darbības jomu, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 73/2009 un aizstāt to ar jaunu tekstu. Turklāt reformai būtu jāracionalizē un jāvienkāršo noteikumi.

Or. en

 

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ir nepieciešama spēcīga KLP, kuru atbalstītu laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam paredzētais budžets, kas vajadzīgs, lai panāktu patiesu izaugsmi un lai Eiropas Savienība vienmēr varētu ražot dažādus augsti kvalitatīvus pārtikas produktus nepieciešamajā daudzumā un veicināt nodarbinātību, saglabāt un veidot vides preces, cīnīties pret klimata pārmaiņām un pārvaldīt teritoriju. Tādēļ KLP būtu jāpamatojas uz lauksaimniekiem, citām ieinteresētām personām un visiem iedzīvotājiem viegli saprotamiem noteikumiem, lai nodrošinātu īstenošanas pārredzamību un uzraudzību un samazinātu tirgus dalībnieku un administratoru izmaksas.

Or. en

 

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Viens no KLP reformas pamatmērķiem un viena no tās galvenajām prasībām ir administratīvā sloga samazināšana. Šis mērķis ir stingri jāņem vērā, veidojot attiecīgos tiešā atbalsta shēmas noteikumus. Atbalsta shēmu skaits nedrīkst pārsniegt vajadzīgo skaitu, un lauksaimniekiem un dalībvalstīm ir jāspēj pildīt attiecīgās prasības un saistības bez pārmērīgas birokrātijas. Uz praksi vērstas tolerances robežas, saprātīgi de minimis ierobežojumi un atbilstošs uzticēšanās un kontroles samērs jāizmanto, lai turpmāk samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un saņēmējiem.

Or. en

 

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Lai ņemtu vērā jaunus tiesību aktus par atbalsta shēmām, kas varētu tikt pieņemti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai grozītu šajā regulā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu.

8. Lai ņemtu vērā jaunus tiesību aktus par atbalsta shēmām, kas varētu tikt pieņemti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai grozītu šīs regulas I pielikumā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Lai ņemtu vērā īpašus jaunus elementus un lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai noteiktu jaunas definīcijas, kas saistītas ar piekļuvi atbalstam saskaņā ar šo regulu, lai izveidotu pamatsistēmu, kuras ietvaros dalībvalstis nosaka veicamo darbību minimumu platībās, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī noteiktu kritērijus, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai tiktu uzskatīts, ka viņi ir izpildījuši pienākumu uzturēt lauksaimniecības zemi noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, un kritērijus, ar kuriem nosaka stiebrzāļu un citu lopbarības zālaugu pārsvaru ilggadīgajos zālājos.

9. Lai ņemtu vērā īpašus jaunus elementus un lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz kritēriju izstrādāšanu, ar kuriem dalībvalstis nosaka veicamo darbību minimumu platībās, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī uz pamatsistēmas izveidi, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jānosaka kritēriji, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai tiktu uzskatīts, ka viņi ir izpildījuši pienākumu uzturēt lauksaimniecības zemi noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī.

Or. en

 

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai paredzētu noteikumus par to samazinājumu aprēķināšanas bāzi, kas dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem, nodrošinot finanšu disciplīnu.

svītrots

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. Pieredze dažādu lauksaimniekiem paredzētu atbalsta shēmu piemērošanā liecina, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts saņēmējiem, kuru uzņēmējdarbības mērķis nav vai tikai nelielā mērā ir lauksaimnieciskās darbības veikšana, piemēram, lidostām, dzelzceļa sabiedrībām, nekustamā īpašuma uzņēmumiem un sporta laukumu apsaimniekotājiem. Lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu, dalībvalstīm būtu jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas šādām fiziskām un juridiskām personām. Mazāki nepilna laika lauksaimnieki tiešā veidā palīdz uzturēt lauku apvidu dzīvīgumu, šā iemesla dēļ viņiem nevajadzētu liegt iespēju saņemt tiešos maksājumus.

13. Pieredze dažādu lauksaimniekiem paredzētu atbalsta shēmu piemērošanā liecina, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts fiziskām un juridiskām personām, kuru uzņēmējdarbības mērķis nav vai tikai nelielā mērā ir lauksaimnieciskās darbības veikšana. Lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu un iespējami precīzāk ņemtu vērā valstu apstākļus, ir svarīgi jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” definēšanu uzticēt dalībvalstīm. Tādējādi tām būtu jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas tādām saimnieciskajām vienībām kā pārvadājumu uzņēmumiem, lidostām, nekustamā īpašumu uzņēmumiem, sporta laukumu apsaimniekotājiem, kempingu apsaimniekotājiem un kalnrūpniecības uzņēmumiem, izņemot gadījumus, kad šīs saimnieciskās vienības var pierādīt atbilstību termina “aktīvs lauksaimnieks” definīcijā noteiktajiem kritērijiem. Mazāki nepilna laika lauksaimnieki tiešā veidā palīdz uzturēt lauku apvidu dzīvīgumu, šā iemesla dēļ viņiem nevajadzētu liegt iespēju saņemt tiešos maksājumus.

Or. en

 

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. Tiešā ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem raksturo tas, ka samērā mazam skaitam lielu saņēmēju tiek piešķirtas nesamērīgi lielas maksājumu summas. Apjomradītu ietaupījumu dēļ lielākiem saņēmējiem nav vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts, lai tiktu efektīvi sasniegts ienākumu atbalsta mērķis. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ ir taisnīgi ieviest lieliem saņēmējiem piemērojamu sistēmu, kurā atbalsta apjomu pakāpeniski samazina un visbeidzot nosaka nepārsniedzamo summu, lai uzlabotu maksājumu sadalījumu lauksaimniekiem. Tomēr šādā sistēmā būtu jāņem vērā algotā darbaspēka izmantošanas intensitāte, lai nepieļautu nesamērīgu ietekmi uz lielām lauku saimniecībām, kuras nodarbina lielu skaitu strādājošo. Minētos maksimālos apjomus nevajadzētu piemērot maksājumiem, ko piešķir par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, jo tad šādas prakses labvēlīgā ietekme varētu samazināties. Lai nepārsniedzamās summas noteikšana būtu lietderīga, dalībvalstīm būtu jānosaka daži kritēriji, lai nepieļautu lauksaimnieku ļaunprātīgus centienus izvairīties no izrietošajām sekām. Līdzekļiem, kas radušies, samazinot maksājumus lieliem saņēmējiem un nosakot to nepārsniedzamo summu, būtu jāpaliek dalībvalstīs, kurās tie radušies, un tie būtu jāizmanto tādu projektu finansēšanai, kas būtiski veicina inovāciju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulu (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) [RDR].

15. Tiešā ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem raksturo tas, ka samērā mazam skaitam lielu saņēmēju tiek piešķirtas nesamērīgi lielas maksājumu summas. Apjomradītu ietaupījumu dēļ lielākiem saņēmējiem nav vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts, lai tiktu efektīvi sasniegts ienākumu atbalsta mērķis. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ ir taisnīgi ieviest lieliem saņēmējiem piemērojamu sistēmu, kurā atbalsta apjomu pakāpeniski samazina un visbeidzot nosaka nepārsniedzamo summu, lai uzlabotu maksājumu sadalījumu lauksaimniekiem. Tomēr šādā sistēmā būtu jāņem vērā izmantotais darbaspēks, tostarp atalgojums un ar līgumdarbu izpildi saistītās izmaksas, lai nepieļautu nesamērīgu ietekmi uz lielām lauku saimniecībām, kuras nodarbina lielu skaitu strādājošo. Minētos maksimālos apjomus nevajadzētu piemērot maksājumiem, ko piešķir par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, jo tad šādas prakses labvēlīgā ietekme varētu samazināties. Lai nepārsniedzamās summas noteikšana būtu lietderīga, dalībvalstīm būtu jānosaka daži kritēriji, lai nepieļautu lauksaimnieku ļaunprātīgus centienus izvairīties no izrietošajām sekām. Līdzekļiem, kas radušies, samazinot maksājumus lieliem saņēmējiem un nosakot to nepārsniedzamo summu, būtu jāpaliek dalībvalstīs, kurās tie radušies, un tie būtu jāizmanto tādu projektu finansēšanai, kas būtiski veicina inovāciju un lauku attīstību, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulu (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) [RDR]. Tādējādi dalībvalstīm būs iespēja tiem lielākajiem saņēmējiem, uz kuriem tika attiecināta maksājumu nepārsniedzamā apmēra noteikšana, piešķirt līdzekļus, kas izveidojušies pēc šīs noteikšanas, lai viņi varētu tos ieguldīt inovācijā.

Or. en

 

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20. Lai nodrošinātu atbalsta labāku sadalījumu Savienības lauksaimniecības zemēs, tostarp dalībvalstīs, kuras piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, vienotā maksājuma shēma, kura izveidota ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un turpināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kura apvienoja iepriekš esošos atbalsta mehānismus vienotā atsaistītu tiešo maksājumu shēmā, būtu jāaizstāj ar jaunu pamata maksājuma shēmu. To veicot, būtu jāpārtrauc piemērot maksājumtiesības, kas iegūtas saskaņā ar minētajām regulām, un jāpiešķir jaunas tiesības, kuru pamatā tomēr joprojām būtu atbalsttiesīgo hektāru skaits, kas ir lauksaimnieku rīcībā shēmas īstenošanas pirmajā gadā.

20. Lai nodrošinātu atbalsta labāku sadalījumu Savienības lauksaimniecības zemēs, tostarp dalībvalstīs, kuras piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, vienotā maksājuma shēma, kura izveidota ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un turpināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kura apvienoja iepriekš esošos atbalsta mehānismus vienotā atsaistītu tiešo maksājumu shēmā, būtu jāaizstāj ar jaunu pamata maksājuma shēmu. Dalībvalstīm būtu jāpārveido savas pašreizējās atbalsta sistēmas atbilstoši šai regulai, taču nebūt ne obligāti atceļot pašreizējos tiešo maksājumu modeļus.

Or. en

 

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

21. Tā kā vienotā maksājuma shēmā tika pakāpeniski iekļautas dažādas nozares un lauksaimniekiem tika atvēlēts ilgāks pielāgošanās periods, ir kļuvis arvien grūtāk pamatot, kāpēc dažos gadījumos būtiski atšķiras atbalsts par vienu hektāru, kas radies vēsturisku atsauces vērtību izmantošanas rezultātā. Tāpēc būtu jānodrošina taisnīgāks tiešā ienākumu atbalsta sadalījums dalībvalstīm, samazinot saikni ar vēsturiskajām atsauces vērtībām un ņemot vērā Savienības budžeta vispārējo kontekstu. Lai nodrošinātu tiešā atbalsta taisnīgāku sadalījumu, vienlaikus ņemot vērā joprojām pastāvošās algu līmeņa un resursu izmaksu atšķirības, tiešā atbalsta apjoms par vienu hektāru būtu pakāpeniski jākoriģē. Visām dalībvalstīm, kuru tiešie maksājumi ir mazāki par 90 % no vidējā apmēra, par vienu trešdaļu būtu jāsamazina starpība starp to maksājumu pašreizējo apmēru un minēto vidējo apmēru. Šī maksājumu tuvināšana būtu proporcionāli jāfinansē visām dalībvalstīm, kuru tiešie maksājumi pārsniedz Savienības vidējo rādītāju. Turklāt visām maksājumtiesībām, kas 2019. gadā aktivizētas dalībvalstī vai reģionā, vajadzētu būt vienotai vienības vērtībai, un šajā nolūkā pārejas periodā būtu jāveic lineāra tuvināšanās šai vērtībai. Tomēr, lai neradītu traucējošas finansiālas sekas lauksaimniekiem, dalībvalstīm, kuras ir izmantojušas vienotā maksājuma shēmu un jo īpaši tās vēsturisko modeli, būtu jāatļauj jaunās shēmas pirmajā piemērošanas gadā, aprēķinot maksājumtiesību vērtību, daļēji ņemt vērā vēsturiskos faktorus. Turklāt diskusijās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu periodam no 2021. gada būtu jāvelta uzmanība mērķim panākt pilnīgu konverģenci, minētajā periodā vienlīdzīgi sadalot tiešo atbalstu visā Eiropas Savienībā.

21. Tā kā vienotā maksājuma shēmā tika pakāpeniski iekļautas dažādas nozares un lauksaimniekiem tika atvēlēts ilgāks pielāgošanās periods, ir kļuvis arvien grūtāk pamatot, kāpēc dažos gadījumos būtiski atšķiras atbalsts par vienu hektāru, kas radies vēsturisku atsauces vērtību izmantošanas rezultātā. Tāpēc būtu jānodrošina taisnīgāks tiešā ienākumu atbalsta sadalījums, pakāpeniski samazinot saikni ar vēsturiskajām atsauces vērtībām un ņemot vērā Savienības budžeta vispārējo kontekstu. Lai nodrošinātu tiešā atbalsta taisnīgāku sadalījumu, vienlaikus ņemot vērā joprojām pastāvošās algu līmeņa un resursu izmaksu atšķirības, tiešā atbalsta apjoms par vienu hektāru būtu pakāpeniski jākoriģē. Visas maksājumtiesības, kas 2019. gadā aktivizētas dalībvalstī vai reģionā, vajadzētu tuvināt vai pielīdzināt vienotai vienības vērtībai, un šajā nolūkā elastīgā pārejas periodā būtu jāveic tuvināšanās šai vērtībai. Lai neradītu traucējošas finansiālas sekas lauksaimniekiem, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām ierobežot individuālos zaudējumus un dalībvalstīm, kuras ir izmantojušas vienotā maksājuma shēmu un jo īpaši tās vēsturisko modeli, būtu jāatļauj, aprēķinot maksājumtiesību vērtību, ņemt vērā vēsturiskos faktorus.

Or. en

 

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a Papildus atbalsta maksājumu konverģencei valsts un reģionu līmenī arī tiešajiem maksājumiem atvēlētais valsts budžets būtu jāpielāgo tā, lai dalībvalstīs, kurās pašreiz tiešo maksājumu apjoms par vienu hektāru ir mazāks par 70 % no Savienības atbalsta vidējā apmēra, šo starpību samazinātu par 30 %. Visām dalībvalstīm, kuru tiešo maksājumu apmērs ir 70 līdz 80 % no vidējā apmēra, šī starpība būtu jāsamazina par 25 %, bet tajās dalībvalstīs, kuru tiešo maksājumu apmērs ir lielāks par 80 % no vidējā apmēra, šī starpība būtu jāsamazina par 10 %. Pēc šiem pielāgojumiem visās dalībvalstīs būtu jāpanāk tāds līmenis, kas nebūtu mazāks par 65 % no Savienības atbalsta vidējā apmēra. Dalībvalstīs, kurās maksājumu apmērs pārsniedz Savienības atbalsta vidējo apmēru, konverģences rezultātā šie rādītāji nedrīkst kļūst zemāki nekā vidējais. Konverģence būtu proporcionāli jāfinansē visām dalībvalstīm, kuru tiešie maksājumi pārsniedz Savienības vidējo rādītāju.

Or. en

 

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22. Vienotā maksājuma shēmas piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka daži tās galvenie elementi, tostarp valsts maksimālā apjoma noteikšana, būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu to, ka atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz pašreizējos budžeta ierobežojumus. Dalībvalstīm būtu jāturpina arī veidot valsts rezervi, kas būtu jāizmanto, lai atvieglotu vēl citu jauno lauksaimnieku iesaistīšanos shēmā, vai kuru varētu izmantot, lai ņemtu vērā dažu reģionu īpašās vajadzības. Noteikumi par maksājumtiesību nodošanu un izmantošanu būtu jāsaglabā, tomēr tie pēc iespējas jāvienkāršo.

22. Vienotā maksājuma shēmas piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka daži tās galvenie elementi, tostarp valsts maksimālā apjoma noteikšana, būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu to, ka atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz pašreizējos budžeta ierobežojumus. Vismaz pirmajā jaunās pamata maksājumu shēmas gadā dalībvalstīm būtu jāturpina arī veidot valsts rezervi, ko var pārvaldīt reģionāli un kas būtu jāizmanto, lai atvieglotu vēl citu jauno lauksaimnieku un jaunpienācēju iesaistīšanos shēmā, vai kuru varētu izmantot, lai ņemtu vērā dažu reģionu īpašās vajadzības. Noteikumi par maksājumtiesību nodošanu un izmantošanu būtu jāsaglabā, tomēr tie pēc iespējas jāvienkāršo.

Or. en

 

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.a Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt samazinājuma koeficientu, kuram varētu noteikt nulles vērtību, lai būtu iespēja samazināt atbalsttiesīgās platības ar zemāku ražas potenciālu vai konkrētiem produktiem.

Or. en

 

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un precizētu īpašās situācijas, kādas var rasties, piemērojot pamata maksājuma shēmu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai pieņemtu noteikumus par lauksaimnieku tiesībām uz atbalstu un piekļuvi pamata maksājuma shēmai mantošanas un paredzamas mantošanas, mantošanas saskaņā ar nomas līgumu, juridiskā statusa vai nosaukuma maiņas, saimniecības apvienošanas vai sadalīšanas gadījumā; lai pieņemtu noteikumus par maksājumtiesību vērtības un skaita vai vērtības palielinājuma aprēķināšanu, kas saistīta ar maksājumtiesību piešķiršanu, arī noteikumus par iespēju noteikt to maksājumtiesību provizorisku vērtību un skaitu vai provizorisku palielinājumu, kas piešķirtas, pamatojoties uz lauksaimnieka pieteikumu, par maksājumtiesību provizoriskās un galīgās vērtības un skaita noteikšanas nosacījumiem un par gadījumiem, kad maksājumtiesību piešķiršanu varētu ietekmēt pārdošanas vai nomas līgums; lai pieņemtu noteikumus par to maksājumtiesību vērtības un skaita noteikšanu un aprēķināšanu, kas saņemtas no valsts rezerves; lai pieņemtu noteikumus par to, kā grozāma maksājumtiesību vienības vērtība, ja runa ir par maksājumtiesību daļām, un kritērijus maksājumtiesību piešķiršanai atkarībā no valsts rezerves izmantojuma un piešķiršanai lauksaimniekiem, kuri 2011. gadā nebija pieteikušies uz atbalstu.

23. Lai garantētu saņēmēju tiesību aizsardzību un precizētu īpašās situācijas, kādas var rasties, piemērojot pamata maksājuma shēmu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai pieņemtu noteikumus par lauksaimnieku tiesībām uz atbalstu un piekļuvi pamata maksājuma shēmai mantošanas un paredzamas mantošanas, mantošanas saskaņā ar nomas līgumu, juridiskā statusa vai nosaukuma maiņas, saimniecības apvienošanas vai sadalīšanas gadījumā; lai pieņemtu noteikumus par maksājumtiesību vērtības un skaita vai vērtības palielinājuma aprēķināšanu, kas saistīta ar maksājumtiesību piešķiršanu, arī noteikumus par iespēju noteikt to maksājumtiesību provizorisku vērtību un skaitu vai provizorisku palielinājumu, kas piešķirtas, pamatojoties uz lauksaimnieka pieteikumu, par maksājumtiesību provizoriskās un galīgās vērtības un skaita noteikšanas nosacījumiem un par gadījumiem, kad maksājumtiesību piešķiršanu varētu ietekmēt pārdošanas vai nomas līgums; lai pieņemtu noteikumus par to maksājumtiesību vērtības un skaita noteikšanu un aprēķināšanu, kas saņemtas no valsts rezerves; lai pieņemtu noteikumus par to, kā grozāma maksājumtiesību vienības vērtība, ja runa ir par maksājumtiesību daļām, un kritērijus maksājumtiesību piešķiršanai atkarībā no valsts rezerves izmantojuma un piešķiršanai lauksaimniekiem, kuri laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam nebija pieteikušies uz atbalstu.

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

24.a Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām lemt izmantot daļu no valsts maksimālā apjoma, lai lauksaimniekiem piešķirtu ikgadēju papildinošu maksājumu par pirmajiem hektāriem, lai tādējādi vairāk ņemtu vērā saimniecību daudzveidību to ekonomiskā lieluma, izvēlētās ražošanas metodes un nodarbinātības ziņā.

Or. en

 

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

26. Viens no jaunās KLP mērķiem ir uzlabot ekoloģiskos rādītājus, paredzot tiešo maksājumu obligātu “ekoloģisko” komponentu, kas atbalstīs visā Savienībā īstenojamu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Šajā nolūkā daļa no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai papildus pamata maksājumam piešķirtu gada maksājumu par obligātu praksi, kas lauksaimniekiem jāievēro, par prioritāti izvirzot gan klimata, gan vides politikas mērķus. Šāda prakse būtu jāveic kā vienkāršas, vispārinātas, ārpuslīgumiskas un ikgadējas darbības, kas pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības un ir saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības. Šāda prakse būtu jānosaka kā obligāta arī tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas Natura 2000 teritorijās, uz kurām attiecas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, ciktāl šāda prakse ir saderīga ar minēto direktīvu mērķiem. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu vispārēji atzīto labvēlīgo ietekmi uz vidi, lauksaimniekiem, kuri pilda Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu paredzētos nosacījumus, būtu jāgūst labums no “ekoloģiskā” komponenta bez papildu pienākumu izpildes. “Ekoloģiskā” komponenta neievērošanai būtu jānoved pie sodu piemērošanas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. pantu.

26. Viens no jaunās KLP mērķiem ir uzlabot ekoloģiskos rādītājus. Šajā nolūkā daļa no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai piešķirtu gada maksājumu par obligātu praksi, kas lauksaimniekiem jāievēro, par prioritāti izvirzot gan klimata, gan vides politikas mērķus. Šāda prakse būtu jāveic kā vienkāršas, vispārinātas, ārpuslīgumiskas un ikgadējas darbības, kas pārsniedz savstarpējās atbilstības prasības un ir saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības. Lauksaimniekiem, kuri pilda Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu paredzētos nosacījumus, agrovides un klimata maksājumu saņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...] [RDR] 29. pantu un lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas Natura 2000 teritorijās, būtu jāgūst labums no “ekoloģiskā” komponenta bez papildu pienākumu izpildes. Labumu no “ekoloģiskā” komponenta ar konkrētiem nosacījumiem vajadzētu būt tiesīgiem gūt arī tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības ir sertificētas saskaņā ar valsts vides sertifikācijas sistēmām. Lauksaimnieki būtu jāatbrīvo no kultūru dažādošanas pienākuma un no pienākumiem, kas saistīti ar ekoloģiski nozīmīgām platībām, ja vismaz 75 % to saimniecības platības aizņem ilggadīgie zālāji, pastāvīgās ganības vai kultūras, kas atrodas zem ūdens. Šo atbrīvojumu vajadzētu piemērot tikai tādā gadījumā, ja atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes atlikusī aramzemes platība nepārsniedz 50 hektārus.

Or. en

 

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki saglabā ilggadīgo zālāju platības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai pieņemtu pasākuma piemērošanas noteikumus.

28. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis saglabā ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību platības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai pieņemtu pasākuma piemērošanas noteikumus.

Or. en

 

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. Lai nodrošinātu ekoloģiski nozīmīgu platību pasākuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai sīkāk definētu šajā pasākumā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību veidus un lai pievienotu un definētu citus ekoloģiski nozīmīgu platību veidus, ko var ņemt vērā, lai konstatētu, vai ir ievērota šajā pasākumā minētā procentuālā daļa.

29. Lai nodrošinātu ekoloģiski nozīmīgu platību pasākuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai sīkāk definētu šajā pasākumā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību veidus, pievienotu un definētu citus ekoloģiski nozīmīgu platību veidus, ko var ņemt vērā, lai konstatētu, vai ir ievērota šajā pasākumā minētā procentuālā daļa, un lai noteiktu Savienības vērtēšanas koeficientu sistēmu dažādo ekoloģiski nozīmīgo platību veidu pārstāvēto hektāru aprēķināšanai.

Or. en

 

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

33. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, skaidri noteiktos gadījumos izmantot saistītajam atbalstam konkrētās nozarēs. Resursi, kurus var izmantot saistītā atbalsta sniegšanai, būtu jāierobežo līdz noteiktam apjomam, vienlaikus ļaujot šādu atbalstu piešķirt dalībvalstīs vai to konkrētos reģionos, kuros ir īpaša situācija, proti, kuros konkrēti lauksaimniecības veidi vai lauksaimniecības sektori ir sevišķi svarīgi ekonomisku, vides un/vai sociālu iemeslu dēļ. Būtu jāatļauj dalībvalstīm šādam atbalstam izmantot līdz 5 % no valsts maksimālā apjoma vai līdz 10 %, ja to saistītā atbalsta apjoms vismaz vienā gadā 2010.−2013. gada periodā pārsniedza 5 %. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ir pierādītas konkrētas aktuālas reģiona vajadzības un saņemts Komisijas apstiprinājums, būtu jāatļauj dalībvalstīm izmantot vairāk par 10 % no valsts maksimālā apjoma. Saistītais atbalsts būtu jāpiešķir tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu šajos reģionos. Šādam atbalstam būtu jābūt pieejamam arī lauksaimniekiem, kuriem 2013. gada 31. decembrī ir īpašas maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kuriem nav atbalsttiesīgu hektāru maksājumtiesību aktivizēšanai. Attiecībā uz tāda brīvprātīga saistītā atbalsta apstiprināšanu, kas pārsniedz 10 % no dalībvalstij noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, Komisija būtu jāpilnvaro arī pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

33. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no valsts maksimālā apjoma, kas noteikts tiešajiem maksājumiem, skaidri noteiktos gadījumos izmantot saistītajam atbalstam konkrētās nozarēs. Resursi, kurus var izmantot saistītā atbalsta sniegšanai, būtu jāierobežo līdz noteiktam apjomam, vienlaikus ļaujot šādu atbalstu piešķirt dalībvalstīs vai to konkrētos reģionos, kuros ir īpaša situācija, proti, kuros konkrēti lauksaimniecības veidi vai lauksaimniecības sektori ir sevišķi svarīgi ekonomisku, vides un/vai sociālu iemeslu dēļ. Būtu jāatļauj dalībvalstīm šādam atbalstam izmantot līdz 15 % no valsts maksimālā apjoma. Maksimālā apjoma procentuālo daļu var palielināt par trim procentpunktiem tām dalībvalstīm, kuras nolemj izmantot vismaz 3% no noteiktā valsts apjoma, lai atbalstītu proteīnaugu ražošanu. Saistītais atbalsts būtu jāpiešķir tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu šajos reģionos, izņemot gadījumus, ja atbalsts ir paredzēts ir vides mērķiem. Šādam atbalstam būtu jābūt pieejamam arī lauksaimniekiem, kuriem 2013. gada 31. decembrī ir īpašas maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 73/2009, un kuriem nav atbalsttiesīgu hektāru maksājumtiesību aktivizēšanai. Attiecībā uz brīvprātīga saistīta atbalsta apstiprināšanu Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38. Lai mazinātu ar tiešā atbalsta pārvaldību un kontroli saistītās administratīvās izmaksas, būtu jāizveido vienkārša un īpaša shēma mazajiem lauksaimniekiem. Šajā nolūkā būtu jānosaka vienreizējs maksājums, kas aizstātu visus tiešos maksājumus. Būtu jāievieš noteikumi, ar kuriem cenšas vienkāršot formalitātes, cita starpā samazinot mazajiem lauksaimniekiem uzliktos pienākumus, piemēram, tos, kuri saistīti ar atbalsta pieteikumiem, klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, savstarpējo atbilstību un kontrolēm, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. […] [HZR], neapdraudot reformas vispārējo mērķu sasniegšanu, ar nosacījumu, ka Savienības tiesību akti, kas minēti Regulā (ES) Nr. […] [HZR] II pielikumā, ir piemērojami mazajiem lauksaimniekiem. Minētās shēmas mērķim vajadzēt būt atbalstīt pašreizējo lauksaimniecības struktūru, ko veido Savienības mazās saimniecības, vienlaikus nekavējot pāreju uz konkurētspējīgākām struktūrām. Šā iemesla dēļ shēmai vajadzētu būt pieejamai tikai esošām saimniecībām.

38. Lai mazinātu ar tiešā atbalsta pārvaldību un kontroli saistītās administratīvās izmaksas, dalībvalstīm būtu jāatļauj izveidot vienkāršu un īpašu shēmu mazajiem lauksaimniekiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatļauj noteikt vienreizēju maksājumu vai fiksētu gada maksājumu vienam saņēmējam, kas aizstātu visus tiešos maksājumus. Lauksaimnieki, kuru gada maksājums nepārsniedz EUR 1 500, šajā shēmā būtu jāiekļauj automātiski. Vajadzētu būt iespējai ieviest noteikumus, ar kuriem cenšas vienkāršot formalitātes, cita starpā samazinot mazajiem lauksaimniekiem uzliktos pienākumus, piemēram, tos, kuri saistīti ar atbalsta pieteikumiem, klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, savstarpējo atbilstību un kontrolēm, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. […] [HZR], neapdraudot reformas vispārējo mērķu sasniegšanu, ar nosacījumu, ka Savienības tiesību akti, kas minēti Regulā (ES) Nr. […] [HZR] II pielikumā, ir piemērojami mazajiem lauksaimniekiem. Minētās shēmas mērķim vajadzēt būt atbalstīt pašreizējo lauksaimniecības struktūru, ko veido Savienības mazās saimniecības, vienlaikus nekavējot pāreju uz konkurētspējīgākām struktūrām. Šā iemesla dēļ shēmai vajadzētu būt pieejamai tikai esošām saimniecībām.

Or. en

 

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

40. Vienkāršošanas labad un lai ņemtu vērā īpašos apstākļus tālākajos reģionos, tiešie maksājumi šajos reģionos būtu jāpārvalda ar Regulu (EK) Nr. 247/2006 izveidoto atbalsta programmu ietvaros. Tādējādi šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz pamata maksājuma shēmu un ar to saistītiem maksājumiem un uz saistīto atbalstu, šajos reģionos nebūtu jāpiemēro.

40. Vienkāršošanas labad un lai ņemtu vērā īpašos apstākļus tālākajos reģionos, tiešie maksājumi šajos reģionos būtu jāpārvalda ar Regulu (EK) Nr. 247/2006 izveidoto atbalsta programmu ietvaros. Tādējādi šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz pamata maksājuma shēmu un ar to saistītiem maksājumiem un uz saistīto atbalstu, šajos reģionos nebūtu jāpiemēro. Tomēr būtu jāizvērtē ietekme, ko jebkādas šīs regulas izmaiņas varētu izraisīt šiem reģioniem.

Or. en

 

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

40.a Lauksaimniecības nozares daudzveidība noteiktos izolētos apgabalos, kuros ir neefektīvas ražošanas sistēmas, ļauj izmantot specifiskus lauksaimniecības politikas instrumentus, ar kuriem Eiropas Savienībai ir pietiekama pieredze, ar mērķi uzlabot nozares orientāciju uz tirgu un samazināt ietekmi uz vidi, atsakoties no lauksaimnieciskās darbības un saglabājot lauku kopienas saskaņā ar ilgtspējības mērķi. Būtu padziļināti jāizpēta īpašie režīmi tām Savienības salu teritorijām, kurās ir līdzīgas iezīmes kā teritorijām, kur šādi lauksaimniecības politikas instrumenti ir sekmīgi izmantoti.

Or. en

 

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

43. Lai spēcinātu lauku attīstības politiku, būtu jādod dalībvalstīm iespēja līdzekļus no tiešo maksājumu maksimālā apjoma pārvietot uz lauku attīstībai piešķirto atbalstu. Vienlaikus dalībvalstīm, kurās tiešā atbalsta apmērs nepārsniedz 90 % no Savienības atbalsta vidējā apmēra, būtu jādod iespēja līdzekļus no lauku attīstībai piešķirtā atbalsta pārvietot uz tiešo maksājumu maksimālo apjomu. Šāda izvēle būtu jāveic, nepārsniedzot noteiktus limitus, vienreiz un attiecībā uz visu šīs regulas piemērošanas periodu.

43. Lai spēcinātu lauku attīstības politiku, būtu jādod dalībvalstīm iespēja līdzekļus no tiešo maksājumu maksimālā apjoma pārvietot uz lauku attīstībai piešķirto atbalstu. Visām dalībvalstīm jādod iespēja pārvietotos līdzekļus papildināt ar summu, kas ir proporcionāla ekoloģiskiem pasākumiem neiztērēto līdzekļu summai, lai nodrošinātu papildu atbalstu agrovides un klimata pasākumiem. Vienlaikus dalībvalstīm, kurās tiešā atbalsta apmērs nepārsniedz 90 % no Savienības atbalsta vidējā apmēra, būtu jādod iespēja līdzekļus no lauku attīstībai piešķirtā atbalsta pārvietot uz tiešo maksājumu maksimālo apjomu. Šāda izvēle būtu jāveic, nepārsniedzot noteiktus limitus, un jāpārskata līdz 2015. gada 1. augustam vai 2017. gada 1. augustam.

Or. en

 

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts – iiiа) punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iiia) jaunu Savienības finansētu shēmu maksājumiem par bišu kolonijām biškopības nozarē;

Or. en

 

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

2. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumā iekļauto atbalsta shēmu sarakstu tiktāl, ciktāl tas nepieciešams sakarā ar jauno tiesību aktu ieviestajām izmaiņām par atbalsta shēmām, kuri tiks pieņemti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Or. en

 

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- lauksaimniecības produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkiem,

– lauksaimnieciskā ražošana, kas ietver lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, tostarp ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem,

Or. en

 

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, neveicot īpašus sagatavošanas darbus papildus tradicionālo lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, vai

– lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, turklāt tādas lauksaimniecības zemes gadījumā, kura dabīgi saglabā šādu stāvokli, ar nosacījumu, ka tiek veikts darbību minimums, ko nosaka dalībvalstis;

Or. en

 

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– dalībvalstu noteikta darbības minimuma veikšana lauksaimniecības platībās, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

– dalībvalstu noteikta darbības minimuma, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz minimālo ganāmpulka blīvumu, veikšana lauksaimniecības platībās, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

Or. en

 

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) “lauksaimniecības platība” ir platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgie zālāji vai ilggadīgie stādījumi;

e) “lauksaimniecības platība” ir platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības vai ilggadīgie stādījumi;

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – g) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) “ilggadīgie stādījumi” ir kultūras, kuras neaudzē augsekā, nav ilggadīgie zālāji, attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un dod ražu vairākas reizes, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

g) “ilggadīgie stādījumi” ir kultūras, kuras neaudzē augsekā, nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un dod ražu vairākas reizes, tostarp stādaudzētavas, tradicionālie augļu dārzi un īscirtmeta atvasāji;

Or. en

 

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – h) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) “ilggadīgie zālāji” ir zeme, ko izmanto, lai audzētu dabīgi veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, un kas piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā; tajā var augt citas noganīšanai piemērotas sugas, ja pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi;

h) “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” ir zeme, ko izmanto, lai audzētu dabīgi veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) lopbarības stiebrzāles, krūmus un/vai kokus vai citas noganīšanai piemērotas sugas, un kas nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un septiņus gadus vai ilgāk nav aparta; tai var būt citas pazīmes, kas ir svarīgas, lai zemi varētu raksturot kā pastāvīgās ganības;

Or. en

 

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – i) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) “stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi” ir visi zālaugi, kas tradicionāli aug dabiskās ganībās vai ko dalībvalstī parasti iekļauj ganībām vai pļavām paredzētos sēklu maisījumos (neatkarīgi no tā, vai tās izmanto lopu ganīšanai);

svītrots

Or. en

 

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ja) apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ja) tradicionālie dārzi” ir zeme, kurā aug augļkoki, kam ir vides un kultūras nozīme;

Or. en

 

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) noteiktu jaunas definīcijas, kas saistītas ar piekļuvi atbalstam saskaņā ar šo regulu;

svītrots

Or. en

 

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) izveidotu pamatsistēmu, kuras ietvaros dalībvalstis nosaka veicamo darbību minimumu platībās, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

b) noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm jānosaka veicamo darbību minimums platībās, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī;

Or. en

 

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) noteiktu kritērijus, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai tiktu uzskatīts, ka viņi ir izpildījuši pienākumu uzturēt lauksaimniecības platību noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā;

c) noteiktu sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jānosaka kritēriji, kas lauksaimniekiem jāievēro, lai tiktu uzskatīts, ka viņi ir izpildījuši pienākumu uzturēt lauksaimniecības platību noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā;

Or. en

 

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – d) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) noteiktu kritērijus, ar kuriem nosaka stiebrzāļu un citu lopbarības zālaugu pārsvaru 1. punkta h) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām.

svītrots

Or. en

 

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Katrai dalībvalstij un katram gadam tiek darīts pieejams 11. pantā minētās nepārsniedzamās summas aprēķināšanas rezultāts, kas ir starpība starp II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu, kuram pieskaitīta saskaņā ar 44. pantu pieejamā summa, un III pielikumā noteikto neto maksimālo apjomu, kā Savienības atbalsts lauku attīstības programmās paredzētiem pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA.

2. Katrai dalībvalstij un katram gadam tiek darīts pieejams 11. pantā minētās nepārsniedzamās summas aprēķināšanas rezultāts, kas ir starpība starp II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu, kuram pieskaitīta saskaņā ar 44. pantu pieejamā summa, un III pielikumā noteikto neto maksimālo apjomu, kā Savienības atbalsts lauku attīstības programmās paredzētiem pasākumiem, ko izvēlas dalībvalsts un ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA.

Or. en

 

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem par to samazinājumu aprēķināšanas bāzi, kuri dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

svītrots

Or. en

 

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Aktīvs lauksaimnieks

Aktīvs lauksaimnieks

1. Tiešos maksājumus nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1. Dalībvalstis izstrādā tiesisko regulējumu un definīcijas, kuru pamatā ir objektīvi un nediskriminējoši kritēriji, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka tiešie maksājumi tiek piešķirti tikai tiem lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības platības vismaz lielākoties ir tādas platības, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, ar nosacījumu, ka tie šajās platībās veic darbību minimumu, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

a) gada tiešo maksājumu summa ir mazāka par 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kuri gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā fiskālajā gadā, vai

 

b) to lauksaimniecības platības ir galvenokārt tādas platības, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī, un tie šajās platībās neveic darbību minimumu, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

 

 

Saimnieciskās vienības, proti, pārvadājumu uzņēmumus, lidostas, nekustamo īpašumu uzņēmumus, sporta laukumu apsaimniekotājus, kempingu apsaimniekotājus un kalnrūpniecības uzņēmumus vai citus ar lauksaimniecību nesaistītus uzņēmumus, ko, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, attiecīgi nosaka dalībvalstis, pēc būtības nevar uzskatīt par aktīviem lauksaimniekiem vai jebkādu tiešo maksājumu saņēmējiem. Dalībvalstis var nolemt, ka šīs saimnieciskās vienības var pretendēt uz atbalstu, ja tās var sniegt pārbaudāmus pierādījumus, ka to lauksaimnieciskā darbība veido nozīmīgu daļu no to kopējās saimnieciskās darbības vai ka to uzņēmējdarbības vai uzņēmuma galvenais mērķis ir lauksaimnieciskās darbības veikšana.

 

Pēc tam, kad dalībvalstis ir pienācīgi informējušas Komisiju, tās var nolemt otrajā daļā minētajā sarakstā iekļaut arī citas saimnieciskās vienības vai atsevišķas vienības no atbilstīgo vienību saraksta izņemt, sniedzot objektīvu un nediskriminējošu sava lēmuma pamatojumu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro lauksaimniekiem, kuri iepriekšējā gadā saņēmuši tiešos maksājumus, kas mazāki par EUR 5 000.

2. Dalībvalstis var nolemt šo pantu nepiemērot lauksaimniekiem, kuri iepriekšējā gadā saņēmuši tiešos maksājumus, kas mazāki par EUR 5 000.

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu:

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai lauksaimnieka lauksaimniecības platība ir uzskatāma par platību, kura tiek dabiski uzturēta noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī.

a) kritērijus, ar kuriem nosaka tiešo maksājumu summu 1. un 2. punkta piemērošanas vajadzībām, jo īpaši maksājumtiesību piešķiršanas pirmajā gadā, ja maksājumtiesību vērtība vēl nav galīgi noteikta, kā arī jauniem lauksaimniekiem;

 

b) izņēmumus no noteikuma, ka jāņem vērā pēdējā fiskālajā gadā gūtie ieņēmumi, ja attiecīgie dati nav pieejami, un

 

c) kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai lauksaimnieka lauksaimniecības platība ir uzskatāma par platību, kura tiek dabiski uzturēta noganīšanai vai kultūru audzēšanai piemērotā stāvoklī.

 

Or. en

 

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 3.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– pēc minētās samazināšanas iegūtā summa nedrīkst būt lielāka par EUR 300 000.

Or. en

 

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 4. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- par 100 % samazina daļu, kas lielāka par EUR 300 000.

svītrots

Or. en

 

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Pirmo punktu nepiemēro kooperatīviem vai citām juridiskām personām, kas apvieno vairākus tiešo maksājumu saņēmējus un kas saņem un novirza maksājumus, lai tos pilnībā sadalītu saviem locekļiem, uz kuriem savukārt attiecas 1. punkts.

Or. en

 

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minēto summu aprēķina, algas, ko lauksaimnieks faktiski izmaksājis un deklarējis iepriekšējā gadā, ieskaitot ar darbaspēka nodarbināšanu saistītus nodokļus un sociālās iemaksas, atņemot no tiešo maksājumu kopsummas, kas sākotnēji pienākas lauksaimniekam, neņemot vērā maksājumus, kuri jāpiešķir atbilstīgi šīs regulas III sadaļas 2. nodaļai.

2. Šā panta 1. punktā minēto summu aprēķina, algas, ko lauksaimnieks faktiski izmaksājis un deklarējis iepriekšējā gadā, ieskaitot ar darbaspēka nodarbināšanu saistītus nodokļus un sociālās iemaksas, kā arī izmaksas, kas radušās, izmantojot līgumdarbu izpildītājus noteiktām lauksaimniecības darbībām, atņemot no tiešo maksājumu kopsummas, kas sākotnēji pienākas lauksaimniekam, neņemot vērā maksājumus, kuri jāpiešķir atbilstīgi šīs regulas III sadaļas 2. nodaļai.

Or. en

 

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3a. Līdzekļi, kas iegūti pakāpeniskas samazināšanas vai nepārsniedzamās summas piemērošanas rezultātā, paliek to iegūšanas reģionā vai dalībvalstī, un tos izmanto otrā pīlāra pasākumiem;

Or. en

 

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

14. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Elastīga līdzekļu pārvietošana starp pīlāriem

Elastīga līdzekļu pārvietošana starp pīlāriem

1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 10 % no tā valsts gada maksimālā apjoma 2014.−2019. kalendārajam gadam, kas noteikts šīs regulas II pielikumā, darīt pieejamus kā papildu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai.

1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 15 % no tā valsts gada maksimālā apjoma 2014.−2019. kalendārajam gadam, kas noteikts šīs regulas II pielikumā, darīt pieejamus kā papildu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai.

Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz minētajā daļā norādītajam datumam.

 

Procentuālā daļa, kas paziņota saskaņā ar otro daļu, pirmajā daļā minētajiem gadiem ir vienāda.

 

 

1.a Dalībvalstis saskaņā ar 33. pantu nepiešķirtos līdzekļus var pārvietot, lai atbalstītu šā panta 1. punktā minētos lauku attīstības pasākumus, izmantojot Savienības atbalstu lauku attīstības programmā paredzētajiem agrovides un klimata pasākumiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA.

2. Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija un Zviedrija līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 5 % no summas, kas 2015.−2020. gada periodā paredzēta, lai atbalstītu lauku attīstības programmas pasākumus, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA, darīt pieejamus šajā regulā paredzētu tiešo maksājumu veidā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalsta pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmu.

2. Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija un Zviedrija līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 10 % no summas, kas 2015.−2020. gada periodā paredzēta, lai atbalstītu lauku attīstības programmas pasākumus, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] [RDR] finansē no ELFLA, darīt pieejamus šajā regulā paredzētu tiešo maksājumu veidā. Rezultātā attiecīgā summa vairs nav pieejama atbalsta pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmu.

Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz minētajā daļā norādītajam datumam.

Pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo Komisijai līdz minētajā daļā norādītajam datumam.

Procentuālā daļa, kas paziņota saskaņā ar otro daļu, 1. punkta pirmajā daļā minētajiem gadiem ir vienāda.

 

 

2.a Izmantojot līdzekļus reģionos, katram reģionam var piemērot atšķirīgu procentuālo daļu.

 

2.b Dalībvalstis var nolemt vai nu līdz 2015. gada 1. augustam vai 2017. gada 1. augustam pārskatīt šajā pantā minētos lēmumus, un tie stājas spēkā no nākamā gada.

Or. en

 

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

15. pants – -1. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

- 1. Lai izvērtētu jauno KLP, Komisija līdz 2017. gada beigām veic reformu īstenošanas un to ietekmes uz vidi un lauksaimniecisko ražošanu novērtējums.

Or. en

 

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

15. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

I pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas piemēro, neskarot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, lai ņemtu vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.

I pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas piemēro, neskarot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, pieņemot tiesību aktu, lai ņemtu vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.

Or. en

 

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

18. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18. pants

18. pants

Maksājumtiesības

Maksājumtiesības

1. Pamata maksājuma shēmas atbalsts ir pieejams lauksaimniekiem, ja tie saskaņā ar šo regulu ir ieguvuši maksājumtiesības piešķiršanā atbilstīgi 17.b panta 4. punktam, pirmajā piešķiršanā atbilstīgi 21. pantam, no valsts rezerves atbilstīgi 23. pantam vai nododot maksājumtiesības atbilstīgi 27. pantam.

1. Pamata maksājuma shēmas atbalsts ir pieejams lauksaimniekiem, ja tie saskaņā ar šo regulu ir ieguvuši maksājumtiesības piešķiršanā atbilstīgi 17.b panta 4. punktam, pirmajā piešķiršanā atbilstīgi 21. pantam, no valsts rezerves atbilstīgi 23. pantam vai nododot maksājumtiesības atbilstīgi 27. pantam.

2. Maksājumtiesības, kas iegūtas saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1782/2003 un Regulai (EK) Nr. 73/2009, zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī.

2. Atkāpjoties no pirmās daļas noteikumiem,

 

a) tās dalībvalstis, kuras 2013. gada 31. decembrī piemēro vienotā maksājuma shēmu, kuras pamatā ir Regulas (EK) Nr. 1782/2003 59. pantā noteiktais reģionālais modelis, līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt saglabāt maksājumtiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un/vai Regulu (EK) Nr. 73/2009;

 

b) tās dalībvalstis, kuras 2013. gada 31. decembrī piemēro vienotā maksājuma shēmu, līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt līdz 2020. gada 31. decembrim pārejas režīmā saglabāt savu pašreizējo shēmu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

19. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

19. pants

Pamata maksājuma shēmas maksimālais apjoms

Pamata maksājuma shēmas maksimālais apjoms

1. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka pamata maksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu, no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma atņemot gada summas, kas nosakāmas atbilstīgi 33., 35., 37. un 39. pantam. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem katrai dalībvalstij nosaka pamata maksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu, no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma atņemot gada summas, kas nosakāmas atbilstīgi 33., 35., 37. un 39. pantam. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Attiecībā uz katru dalībvalsti un katru gadu visu piešķirto maksājumtiesību un valsts rezerves kopējā vērtība ir vienāda ar attiecīgo valsts maksimālo apjomu, ko Komisija noteikusi atbilstīgi 1. punktam.

2. Attiecībā uz katru dalībvalsti un katru gadu visu piešķirto maksājumtiesību un valsts rezerves kopējā vērtība ir vienāda ar attiecīgo valsts maksimālo apjomu, ko Komisija noteikusi atbilstīgi 1. punktam.

3. Ja maksimālais apjoms, ko Komisija noteikusi atbilstīgi 1. punktam, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tiek mainīts, dalībvalsts lineāri samazina vai palielina visu maksājumtiesību vērtību, lai nodrošinātu atbilstību 2. punkta noteikumiem.

3. Ja maksimālais apjoms, ko Komisija noteikusi atbilstīgi 1. punktam, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tiek mainīts, dalībvalsts lineāri samazina vai palielina visu maksājumtiesību vērtību, lai nodrošinātu atbilstību 2. punkta noteikumiem.

Pirmo daļu nepiemēro, ja šādu izmaiņu iemesls ir 17.b panta 2. punkta piemērošana.

Pirmo daļu nepiemēro, ja šādu izmaiņu iemesls ir 17.b panta 2. punkta piemērošana.

Or. en

 

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

20. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20. pants

20. pants

Valsts maksimālā apjoma reģionālais sadalījums

Valsts maksimālā apjoma reģionālais sadalījums

1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt pamata maksājuma shēmu piemērot reģionālā līmenī. Tādā gadījumā tās nosaka reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to agronomiskajam un ekonomiskajam raksturojumam un reģionālajam lauksaimniecības potenciālam, vai to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai.

1. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam var nolemt pamata maksājuma shēmu piemērot reģionālā līmenī. Tādā gadījumā tās nosaka reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to agronomiskajam un sociāli ekonomiskajam raksturojumam un reģionālajam lauksaimniecības potenciālam, vai to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai.

2. Dalībvalstis sadala 19. panta 1. punktā minēto valsts maksimālo apjomu starp reģioniem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2. Dalībvalstis sadala 19. panta 1. punktā minēto valsts maksimālo apjomu starp reģioniem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

3. Dalībvalstis var nolemt, ka reģionu maksimālos apjomus katru gadu pakāpeniski maina, izmantojot iepriekš noteiktas ikgadējas pakāpes un ievērojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, piemēram, lauksaimniecības potenciāla vai vides kritērijus.

3. Dalībvalstis var nolemt, ka reģionu maksimālos apjomus katru gadu pakāpeniski maina, izmantojot iepriekš noteiktas ikgadējas pakāpes un ievērojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, piemēram, lauksaimniecības potenciāla vai vides kritērijus.

4. Ciktāl tas nepieciešams, lai ievērotu piemērojamos reģionu maksimālos apjomus, kas noteikti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, dalībvalstis lineāri samazina vai palielina maksājumtiesību vērtību katrā reģionā.

4. Ciktāl tas nepieciešams, lai ievērotu piemērojamos reģionu maksimālos apjomus, kas noteikti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, dalībvalstis lineāri samazina vai palielina maksājumtiesību vērtību katrā reģionā.

5. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam paziņo Komisijai 1. punktā minēto lēmumu un pasākumus, kas veikti 2. un 3. punkta piemērošanai.

5. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam paziņo Komisijai 1. punktā minēto lēmumu un pasākumus, kas veikti 2. un 3. punkta piemērošanai.

Or. en

 

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

21. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

21. pants

21. pants

Maksājumtiesību pirmā piešķiršana

Maksājumtiesību pirmā piešķiršana

1. Ievērojot 2. punktu, lauksaimniekiem piešķir maksājumtiesības, ja tie līdz 2014. gada 15. maijam iesniedz pieteikumu maksājumtiesību piešķiršanai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, izņemot nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļus.

1. Ievērojot šā panta 2. punktu un neskarot 18. panta 2. punktu, lauksaimniekiem piešķir maksājumtiesības, ja tie līdz 2014. gada 15. maijam iesniedz pieteikumu maksājumtiesību piešķiršanai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, izņemot nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļus.

2. Lauksaimnieki, kuri 2011. gadā vai – attiecībā uz Horvātiju – 2013. gadā ir aktivizējuši vismaz vienu maksājumtiesību saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu vai pieprasījuši atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu, abos gadījumos atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009, pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā saņem maksājumtiesības, ja viņiem ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu.

2. Lauksaimnieki, kuri:

 

pēc dalībvalsts izvēles 2009., 2010. vai 2011. gadā vai — attiecībā uz Horvātiju — 2013. gadā ir aktivizējuši vismaz vienu maksājumtiesību saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu vai pieprasījuši atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu, abos gadījumos atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009, vai

 

– 2012. gadā ir saņēmuši maksājumtiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. un 63. pantu, vai

 

ir iesnieguši pierādījumus par aktīvu lauksaimniecisko ražošanu un kuri 2011. gadā ir ražojuši vai audzējuši lauksaimniecības produktus, ietverot ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu vai turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā saņem maksājumtiesības, ja viņiem ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimnieki saņem maksājumtiesības pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā, ja viņiem ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu un ja 2011. gadā:

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimnieki saņem maksājumtiesības pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā, ja viņiem ir tiesības pretendēt uz tiešo maksājumu piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu un ja 2011. gadā:

a) tie nav aktivizējuši maksājumtiesības saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, bet ir audzējuši tikai augļus, dārzeņus un/vai apsaimniekojuši tikai vīna dārzu;

a) tie nav aktivizējuši maksājumtiesības saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, bet ir audzējuši tikai augļus, dārzeņus, sēklas kartupeļus un galda kartupeļus, dekoratīvos augus un/vai apsaimniekojuši tikai vīna dārzu;

b) tie nav pieprasījuši atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu un tiem bija tikai lauksaimniecības zeme, kura 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimniecības stāvoklī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā.

b) tie nav pieprasījuši atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu un tiem bija tikai lauksaimniecības zeme, kura 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimniecības stāvoklī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 124. panta 1. punktā.

Izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļus, vienam lauksaimniekam piešķirto maksājumtiesību skaits ir vienāds ar 25. panta 2. punkta nozīmē atbalsttiesīgo hektāru skaitu, ko lauksaimnieks 2014. gadam deklarējis saskaņā ar 26. panta 1. punktu.

Izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļus, vienam lauksaimniekam piešķirto maksājumtiesību skaits ir vienāds ar 25. panta 2. punkta nozīmē atbalsttiesīgo hektāru skaitu, ko lauksaimnieks 2014. gadam deklarējis saskaņā ar 26. panta 1. punktu.

3. Ja visu saimniecību vai tās daļu pārdod vai iznomā, 2. punkta prasībām atbilstošas fiziskas vai juridiskas personas ar līgumiem, kuri parakstīti pirms 2014. gada 15. maija, var nodot tiesības saņemt maksājumtiesības, kā minēts 1. punktā, tikai vienam lauksaimniekam, ja šis lauksaimnieks atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. Ja visu saimniecību vai tās daļu pārdod, apvieno, sadala vai iznomā, 2. punkta prasībām atbilstoši lauksaimnieki ar līgumiem, kuri parakstīti pirms 2014. gada 15. maija, var nodot tiesības saņemt maksājumtiesības, kā minēts 1. punktā, lauksaimniekiem, kas iegūst saimniecību vai tās daļu, ja šie lauksaimnieki atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par pieteikumiem piešķirt maksājumtiesības, kuri iesniegti maksājumtiesību piešķiršanas gadā, ja šādas maksājumtiesības vēl var nebūt galīgi noteiktas un ja piešķiršanu ietekmē īpaši apstākļi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par pieteikumiem piešķirt maksājumtiesības, kuri iesniegti maksājumtiesību piešķiršanas gadā, ja šādas maksājumtiesības vēl var nebūt galīgi noteiktas un ja piešķiršanu ietekmē īpaši apstākļi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Or. en

 

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

22. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22. pants

22. pants

Maksājumtiesību vērtība un konverģence

Maksājumtiesību vērtība un konverģence

1. Katram attiecīgajam gadam maksājumtiesību vienības vērtību aprēķina, saskaņā ar 19. vai 20. pantu noteikto valsts vai reģiona maksimālo apjomu pēc 23. panta 1. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar to maksājumtiesību skaitu, kas valsts vai reģionālā līmenī piešķirtas 2014. gadam saskaņā ar 21. panta 2. punktu.

1. Katram attiecīgajam gadam maksājumtiesību vienības vērtību aprēķina, saskaņā ar 19. vai 20. pantu noteikto valsts vai reģiona maksimālo apjomu pēc 23. panta 1. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas dalot ar to maksājumtiesību skaitu, kas valsts vai reģionālā līmenī piešķirtas 2014. gadam saskaņā ar 21. panta 2. punktu.

2. Dalībvalstis, kas piemēroja Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzēto vienotā maksājuma shēmu, aprēķinot 1. punktā paredzēto maksājumtiesību vienības vērtību, var aprobežoties ar summu, kura atbilst ne mazāk kā 40 % no valsts vai reģiona maksimālā apjoma, kas noteikts saskaņā ar 19. vai 20. pantu, pēc 23. panta 1. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas.

2. Dalībvalstis, kas piemēroja Regulā (EK) Nr. 73/2009 paredzēto vienotā maksājuma shēmu, aprēķinot 1. punktā paredzēto maksājumtiesību vienības vērtību, var aprobežoties ar summu, kura atbilst ne mazāk kā 10 % no valsts vai reģiona maksimālā apjoma, kas noteikts saskaņā ar 19. vai 20. pantu, pēc 23. panta 1. punktā paredzētā lineārā samazinājuma piemērošanas.

3. Dalībvalstis, kuras izmanto 2. punktā paredzēto iespēju, to maksimālā apjoma daļu, kas atlikusi pēc minētā punkta piemērošanas, izmanto, lai maksājumtiesību vērtību palielinātu gadījumos, kad lauksaimnieka rīcībā esošo pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību kopējā vērtība, kas aprēķināta atbilstīgi 2. punktam, ir mazāka par to maksājumtiesību, tostarp īpašo tiesību, kopējo vērtību, kas lauksaimniekam bija 2013. gada 31. decembrī saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009. Šajā nolūkā katru attiecīgā lauksaimnieka maksājumtiesību valsts vai reģionālo vienības vērtību palielina par daļu no starpības starp pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību kopējo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, un to maksājumtiesību, tostarp īpašo tiesību, kopējo vērtību, kas lauksaimniekam bija 2013. gada 31. decembrī saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009.

3. Dalībvalstis, kuras izmanto 2. punktā paredzēto iespēju, to maksimālā apjoma daļu, kas atlikusi pēc minētā punkta piemērošanas, izmanto, lai maksājumtiesību vērtību palielinātu gadījumos, kad lauksaimnieka rīcībā esošo pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību kopējā vērtība, kas aprēķināta atbilstīgi 2. punktam, ir mazāka par to maksājumtiesību, tostarp īpašo tiesību, kopējo vērtību, kas lauksaimniekam bija 2013. gada 31. decembrī saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009. Šajā nolūkā katru attiecīgā lauksaimnieka maksājumtiesību valsts vai reģionālo vienības vērtību palielina par daļu no starpības starp pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību kopējo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, un to maksājumtiesību, tostarp īpašo tiesību, kopējo vērtību, kas lauksaimniekam bija 2013. gada 31. decembrī saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009.

Aprēķinot palielinājumu, dalībvalsts var ņemt vērā arī atbalstu, kas 2013. kalendārajā gadā piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantam, 53. panta 1. punktam un 68. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja šī dalībvalsts ir nolēmusi attiecīgajās nozarēs nepiemērot brīvprātīgo saistīto atbalstu saskaņā ar šīs regulas IV sadaļu.

Aprēķinot palielinājumu, dalībvalsts var ņemt vērā arī atbalstu, kas 2013. kalendārajā gadā piešķirts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 52. pantam, 53. panta 1. punktam un 68. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja šī dalībvalsts ir nolēmusi attiecīgajās nozarēs nepiemērot brīvprātīgo saistīto atbalstu saskaņā ar šīs regulas IV sadaļu.

Pirmās daļas piemērošanas vajadzībām uzskata, ka lauksaimniekam 2013. gada 31. decembrī bija maksājumtiesības, ja līdz minētajam datumam tam bija piešķirtas vai galīgi nodotas maksājumtiesības.

Pirmās daļas piemērošanas vajadzībām uzskata, ka lauksaimniekam 2013. gada 31. decembrī bija maksājumtiesības, ja līdz minētajam datumam tam bija piešķirtas vai galīgi nodotas maksājumtiesības.

4. Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var noteikt, ka gadījumos, kad lauksaimniecības platību pārdod, iznomā vai pārtrauc visas platības vai tās daļas nomu pēc datuma, kas noteikts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. pantam, un pirms datuma, kas noteikts atbilstīgi šīs regulas 26. pantam, to maksājumtiesību vērtības palielinājumu vai palielinājuma daļu, kas tiktu piešķirta attiecīgajam lauksaimniekam, ieskaita atpakaļ valsts rezervē, ja šāds palielinājums attiecīgajam lauksaimniekam nestu negaidītu papildu peļņu.

4. Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var noteikt, ka gadījumos, kad lauksaimniecības platību pārdod, iznomā vai pārtrauc visas platības vai tās daļas nomu pēc datuma, kas noteikts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 35. pantam, un pirms datuma, kas noteikts atbilstīgi šīs regulas 26. pantam, to maksājumtiesību vērtības palielinājumu vai palielinājuma daļu, kas tiktu piešķirta attiecīgajam lauksaimniekam, ieskaita atpakaļ valsts rezervē, ja šāds palielinājums attiecīgajam lauksaimniekam nestu negaidītu papildu peļņu.

Šos objektīvos kritērijus nosaka tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, un tie ietver vismaz:

Šos objektīvos kritērijus nosaka tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, un tie ietver vismaz:

a) minimālo nomas ilgumu;

a) minimālo nomas ilgumu;

b) saņemtā maksājuma daļu, ko ieskaita atpakaļ valsts rezervē.

b) saņemtā maksājuma daļu, ko ieskaita atpakaļ valsts rezervē.

5. Vēlākais no 2019. pieprasījumu gada visām maksājumtiesībām dalībvalstī vai, ja piemēro 20. pantu, reģionā ir vienota vienības vērtība.

5. Vēlākais, no 2019. pieprasījumu gada visām maksājumtiesībām dalībvalstī vai, ja piemēro 20. pantu, reģionā:

 

a) ir vienota vienības vērtība;

 

aa) tā var atšķirties no vienības vidējās vērtības ne vairāk kā par 20 %.

 

Piemērojot 2., 3. un 5. punktu, dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tiek samazinātas maksājumtiesības saimniecību līmenī, to maksājumtiesību apjoms, kas aktivizētas 2019. gadā, nav vairāk kā 30 % mazāks nekā 2014. gadā.

6. Piemērojot 2. un 3. punktu, dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem tiecas tuvināt maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka veicamos pasākumus līdz 2013. gada 1. augustam. Šie pasākumi ietver ikgadējas pakāpeniskas maksājumtiesību izmaiņas saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

6. Piemērojot 2. un 3. punktu, dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem tiecas tuvināt maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka veicamos pasākumus līdz 2013. gada 1. augustam. Šie pasākumi ietver ikgadējas pakāpeniskas maksājumtiesību izmaiņas saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Pirmajā daļā minētos pasākumus paziņo Komisijai līdz minētajā daļā norādītajam datumam.

Pirmajā daļā minētos pasākumus paziņo Komisijai līdz minētajā daļā norādītajam datumam.

Or. en

 

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22.a pants

 

Iekšējā konverģence

 

1. Atkāpjoties no 22. panta, dalībvalstis var tuvināt maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī tā, lai maksājumtiesību vienības vērtība no 2021. pieprasījumu gada būtu daļēji, bet ne pilnībā, pietuvināta vienotām valstu vai reģionu vērtībām. Izmantojot šo iespēju, dalībvalstis var piemērot ārējās konverģences formulu starp dalībvalstīm. Šo konverģenci finansē, samazinot 2013. gada maksājumtiesību vērtības, kas pārsniedz dalībvalstu noteikto robežvērtību vai valsts vidējo maksājuma apmēru.

 

2. Dalībvalstis, izmantojot šā panta 1. punktā minēto atkāpi, var nolemt, ka III sadaļas 2. nodaļā minētais maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu veido 30 % no valstij atvēlētā finansējuma, ir veicams lauksaimniekiem kā viņu pamata maksājuma procentuālā daļa.

 

3. Dalībvalstis, izmantojot šā panta 1. punktā minēto atkāpi, saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem līdz 2013. gada 1. augustam nosaka veicamos pasākumus. Minētie pasākumi ietver pakāpeniskas maksājumtiesību izmaiņas saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

 

Pirmajā daļā minētos pasākumus paziņo Komisijai līdz 2013. gada 1. augustam.

Or. en

 

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

23. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

23. pants

Valsts rezerves izveidošana un izmantošana

Valsts rezerves izveidošana un izmantošana

1. Katra dalībvalsts izveido valsts rezervi. Šajā nolūkā pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā dalībvalstis uzsāk pamata maksājuma shēmas maksimālā apjoma lineāru procentuālu samazināšanu valsts līmenī, lai veidotu valsts rezervi. Šis samazinājums nav lielāks par 3 %, izņemot tad, ja tas vajadzīgs, lai segtu 4. punktā noteiktās piešķiršanas vajadzības 2014. gadam.

1. Katra dalībvalsts izveido valsts rezervi. Šajā nolūkā pamata maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā dalībvalstis uzsāk pamata maksājuma shēmas maksimālā apjoma lineāru procentuālu samazināšanu valsts līmenī, lai veidotu valsts rezervi. Šis samazinājums 2014. gadam nav lielāks par 3 %, izņemot tad, ja tas vajadzīgs, lai segtu 4. punktā noteiktās piešķiršanas vajadzības. Dalībvalstis, ņemot vērā piešķiršanas vajadzības, katru gadu var noteikt samazinājuma maksimālo apjomu turpmākajiem gadiem.

2. Dalībvalstis var administrēt valsts rezervi reģiona līmenī.

2. Dalībvalstis var administrēt valsts rezervi reģiona līmenī.

3. Dalībvalstis nosaka maksājumtiesības no valsts rezerves saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus.

3. Dalībvalstis nosaka maksājumtiesības no valsts rezerves saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus.

4. Dalībvalstis izmanto valsts rezervi, lai maksājumtiesības prioritārā kārtā piešķirtu jaunajiem lauksaimniekiem, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību.

4. Dalībvalstis izmanto valsts rezervi, lai maksājumtiesības prioritārā kārtā piešķirtu jaunajiem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem lauksaimniecībā, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību.

Pirmajā daļā “jaunie lauksaimnieki, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību” ir lauksaimnieki, kas atbilst 36. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kas 5 gadus pirms jaunas lauksaimnieciskās darbības uzsākšanas nav veikuši lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uz savu risku vai nav kontrolējuši juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību. Juridiskas personas gadījumā fiziskā(-s) persona(-s), kas kontrolē šo juridisko personu, nedrīkst būt veikusi(-šas) lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uz savu risku vai nedrīkst būt kontrolējusi(-šas) juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību, 5 gadus pirms tam, kad šī juridiskā persona uzsākusi lauksaimniecisku darbību.

Pirmajā daļā “jaunie lauksaimnieki, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību” ir lauksaimnieki, kas atbilst 36. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kas 5 gadus pirms jaunas lauksaimnieciskās darbības uzsākšanas nav veikuši lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uz savu risku vai nav kontrolējuši juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību. Juridiskas personas gadījumā fiziskā(-s) persona(-s), kas kontrolē šo juridisko personu, nedrīkst būt veikusi(-šas) lauksaimniecisku darbību savā vārdā un uz savu risku vai nedrīkst būt kontrolējusi(-šas) juridisku personu, kura veic lauksaimniecisku darbību, 5 gadus pirms tam, kad šī juridiskā persona uzsākusi lauksaimniecisku darbību.

 

Pirmajā daļā “jaunpienācēji lauksaimniecībā, kuri uzsāk lauksaimniecisku darbību” ir fiziskas personas, kurām nekad nav piešķirtas maksājumtiesības. Dalībvalstis var noteikt arī citus objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, kas jāpilda jaunpienācējiem, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgām prasmēm, pieredzi un/vai nepieciešamo apmācību.

5. Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai:

5. Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai:

a) piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem apgabalos, kuros īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar kādu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašas grūtības lauksaimniekiem minētajos apgabalos;

a) piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem apgabalos, kuros īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar kādu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašas grūtības lauksaimniekiem minētajos apgabalos;

 

aa) piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuru saimniecības ir dalībvalstī, kas nolēmusi izmantot 18. panta 2. punktā paredzēto iespēju, un kuriem nav piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulu°(EK) Nr.°1782/2003 vai Regulu°(EK) Nr.°73/2009 vai saskaņā ar abām minētajām regulām, ja šie lauksaimnieki deklarē atbalsttiesīgās lauksaimniecības platības 2014. gadam;

 

ab) piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuri lauksaimniecisko darbību sākuši pēc 2011. gada un kuru darbība ir īpašās lauksaimniecības nozarēs, ko nosaka dalībvalstis, ņemot vērā objektīvus un nediskriminējošus kritērijus;

 

ac) palielinātu pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtību līdz valsts vai reģiona maksājumtiesību vienības vidējai vērtībai tiem lauksaimniekiem, kuri, pārejot uz pamata maksājuma shēmu, ir nonākuši īpašā situācijā, jo to vēsturiskajām maksājumtiesībām, kas viņiem bija piešķirtas saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 73/2009, vai palielinātu to vērtību, kas saistīta ar maksājumtiesību piešķiršanu lauksaimniekiem, kuriem 2013. gada 31. decembrī bija īpašas tiesības;

 

ad) piešķirtu lauksaimniekiem ikgadēju kompensāciju, kas mazajiem lauksaimniekiem var tikt palielināta par papildu maksājuma summu, ja tie atsakās no Regulas (EK) Nr. 73/2009 7. panta 1. punktā paredzētā atbalsta EUR 5000 apmērā;

b) lineāri palielinātu pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī, ja valsts rezerve konkrētajā gadā pārsniedz 3 %, ar nosacījumu, ka pietiekamas summas paliek pieejamas piešķīrumiem saskaņā ar 4. punktu, šā punkta a) apakšpunktu un 7. punktu.

b) lineāri palielinātu pamata maksājuma shēmas maksājumtiesību vērtību valsts vai reģiona līmenī, ja valsts rezerve konkrētajā gadā pārsniedz 3 %, ar nosacījumu, ka pietiekamas summas paliek pieejamas piešķīrumiem saskaņā ar 4. punktu, šā punkta a) apakšpunktu un 7. punktu. Tomēr, palielinot maksājumtiesību vērtību saskaņā ar šo apakšpunktu, dalībvalstis var nolemt pielietot lineārajai pieejai alternatīvu metodi.

6. Piemērojot 4. punktu un 5. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis nosaka lauksaimniekiem piešķirto maksājumtiesību vērtību, pamatojoties uz šādu tiesību vidējo vērtību valstī vai reģionā to piešķiršanas gadā.

6. Piemērojot 4. punktu un 5. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis nosaka lauksaimniekiem piešķirto maksājumtiesību vērtību, pamatojoties uz šādu tiesību vidējo vērtību valstī vai reģionā to piešķiršanas gadā.

7. Ja lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt maksājumtiesības vai palielināt jau esošo tiesību vērtību, pamatojoties uz galīgu tiesas nolēmumu vai dalībvalsts kompetentās iestādes galīgu administratīvu aktu, šis lauksaimnieks datumā, kas jānosaka dalībvalstij, saņem maksājumtiesības, kuru skaits un vērtība noteikta konkrētajā nolēmumā vai aktā. Tomēr šis datums nedrīkst būt vēlāk par pēdējo termiņu, kurā iesniedzams pieteikums saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, pēc tiesas nolēmuma vai administratīvā akta pieņemšanas datuma, ņemot vērā 25. un 26. panta piemērošanu.

7. Ja lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt maksājumtiesības vai palielināt jau esošo tiesību vērtību, pamatojoties uz galīgu tiesas nolēmumu vai dalībvalsts kompetentās iestādes galīgu administratīvu aktu, šis lauksaimnieks datumā, kas jānosaka dalībvalstij, saņem maksājumtiesības, kuru skaits un vērtība noteikta konkrētajā nolēmumā vai aktā. Tomēr šis datums nedrīkst būt vēlāk par pēdējo termiņu, kurā iesniedzams pieteikums saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, pēc tiesas nolēmuma vai administratīvā akta pieņemšanas datuma, ņemot vērā 25. un 26. panta piemērošanu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pamata maksājuma shēmas atbalstu lauksaimniekiem piešķir pēc tam, kad ar 26. panta 1. punktā paredzēto deklarāciju ir aktivizētas maksājumtiesības par atbalsttiesīgu hektāru dalībvalstī, kurā tās ir piešķirtas. Aktivizētas maksājumtiesības dod tiesības katru gadu saņemt tajās fiksēto summu, neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu, 37. panta 2. punktu un 51. panta 1. punktu un samazinājumus vai nepiešķiršanu, kas noteikta atbilstīgi Regulai (ES) Nr. […] [HZR].

1. Pamata maksājuma shēmas atbalstu lauksaimniekiem piešķir pēc tam, kad ar 26. panta 1. punktā paredzēto deklarāciju ir aktivizētas maksājumtiesības par atbalsttiesīgu hektāru dalībvalstī, kurā tās ir piešķirtas. Aktivizētas maksājumtiesības dod tiesības katru gadu saņemt tajās fiksēto summu, neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu, 37. panta 2. punktu un 51. panta 1. punktu un samazinājumus vai nepiešķiršanu, kas noteikta atbilstīgi Regulai (ES) Nr. […] [HZR]. Atkāpjoties no prasībām, kas minētas pirmajā teikumā, dalībvalstis, kuras 2013. gadā piemēro vienotā maksājuma shēmu, var turpināt piemērot šo modeli, lai ieviestu pamata maksājumu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis, nosakot atbalsttiesīgās lauksaimniecības platības lielumu un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var piemērot samazinājuma koeficientu platībām ar zemāku ražas potenciālu vai konkrētiem produktiem.

Or. en

 

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

27. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja maksājumtiesības tiek pārdotas bez zemes, dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem var nolemt, ka daļa no pārdotajām maksājumtiesībām tiek atgrieztas valsts rezervē vai ka par labu valsts rezervei tiek samazināta to vienības vērtība.

Or. en

 

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – e) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) kritērijiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro, lai piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuri neaktivizēja tiesības 2011. gadā vai nepieprasīja atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu 2011. gadā, kā paredzēts 21. panta 2. punktā, un lai piešķirtu maksājumtiesības gadījumos, kad piemēro 21. panta 3. punktā minēto klauzulu par līgumiem;

e) kritērijiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro, lai piešķirtu maksājumtiesības lauksaimniekiem, kuri neaktivizēja tiesības ne 2009., ne 2010., ne arī 2011. gadā vai nepieprasīja atbalstu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu ne 2009., ne 2010., ne arī 2011. gadā, kā paredzēts 21. panta 2. punktā, un lai piešķirtu maksājumtiesības gadījumos, kad piemēro 21. panta 3. punktā minēto klauzulu par līgumiem, izņemot jaunpienācējus lauksaimniecībā un jaunos lauksaimniekus;

Or. en

 

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

28. pants – g) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) noteikumiem par maksājumtiesību deklarēšanu un aktivizēšanu;

g) noteikumiem par deklarāciju saturu un par prasībām maksājumtiesību aktivizēšanai;

Or. en

 

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

1.a nodaļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.A NODAĻA

 

PAPILDINOŠS MAKSĀJUMS PAR PIRMAJIEM HEKTĀRIEM

 

28.a pants

 

Vispārēji noteikumi

 

1. Dalībvalstis var nolemt piešķirt ikgadēju papildinošu maksājumu lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu.

 

2. Dalībvalstis nosaka pirmo hektāru skaitu, kam piemērojams šis noteikums un kas atbilst to maksājumtiesību skaitam, kuras lauksaimnieks aktivizējis saskaņā ar 26. panta 1. punktu, nepārsniedzot 50 hektārus.

 

3. Lai finansētu šā noteikuma izpildi, dalībvalstis izmanto ne vairāk kā 30 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma.

 

4. Dalībvalstis katru gadu aprēķina papildinošā maksājuma apmēru par pirmajiem hektāriem, 3. punktā minēto summu dalot ar to hektāru kopējo skaitu, par kuriem var saņemt šo maksājumu.

 

5. Dalībvalstis nodrošina to, lai maksājumi netiktu veikti lauksaimniekiem, kas no dienas, kurā publicēts Komisijas priekšlikums šai regulai, ir mākslīgi radījuši apstākļus, lai saņemtu šajā pantā minēto maksājumu.

 

6. Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. augustam paziņo Komisijai 1., 2. un 3. punktā minētos lēmumus.

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

29. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lauksaimnieki, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu, savos atbalsttiesīgajos hektāros, kas definēti 25. panta 2. punktā, ievēro šādu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi:

1. Lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu, piešķir papildu gada maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, ja savos atbalsttiesīgajos hektāros, kas definēti 25. panta 2. punktā, tie attiecīgā gadījumā ievēro šādu praksi:

a) aramzemē audzē trīs dažādas kultūras, ja lauksaimnieka aramzeme aizņem vairāk nekā 3 hektārus un to pilnībā neizmanto tikai zāles audzēšanai (sētas vai pašiesējušās), tā nav pilnībā atstāta papuvē vai to pilnībā neaizņem kultūras, kas nozīmīgu gada daļu atrodas zem ūdens;

a) kultūru dažādošana;

b) tiek saglabāti saimniecībā esošie ilggadīgie zālāji, un

b) saimniecībā esošo ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību saglabāšana;

c) lauksaimniecības platībā ir izdalīta ekoloģiski nozīmīga platība.

c) ekoloģiski nozīmīgas platības izdalīšana lauksaimniecības platībā.

2. Neskarot 3. un 4. punktu un finanšu disciplīnas piemērošanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu un iespējamus samazinājumus un sodus, kas uzlikti atbilstīgi Regulai (ES) Nr. […] [HZR], dalībvalstis piešķir šajā nodaļā minētos maksājumus lauksaimniekiem, kuri no 1. punktā minētajām trīs praksēm ievēro viņu situācijai atbilstošo un nodrošina atbilstību 30., 31. un 32. pantam.

2. Neskarot 3., 4. un 4.a punktu un finanšu disciplīnas un lineāru samazinājumu piemērošanu saskaņā ar 7. pantu, dalībvalstis piešķir šajā nodaļā minētos maksājumus lauksaimniekiem, kuri no 1. punktā minētajām praksēm ievēro tās, kas ir piemērojamas viņu saimniecībām, un nodrošina atbilstību 30., 31. un 32. pantam.

3. Lauksaimniekiem, kuru saimniecības pilnībā vai daļēji atrodas teritorijās, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK vai 2009/147/EK, ir tiesības uz šajā nodaļā paredzēto maksājumu, ja tie ievēro šajā nodaļā minēto praksi tiktāl, cik tā attiecīgajā saimniecībā ir saderīga ar minēto direktīvu mērķiem.

3. Lauksaimniekiem ipso facto ir tiesības uz šajā nodaļā minēto maksājumu, ja šie lauksaimnieki ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām:

 

– lauksaimnieki, kas ievēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktā izklāstītas prasības bioloģiskās lauksaimniecības jomā; vai

 

– agrovides un klimata maksājumu saņēmēji saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [...] [RDR] 29. pantu; vai

 

– lauksaimnieki, kuru saimniecības atrodas Natura 2000 tīkla teritorijās, uz kurām attiecas Direktīva 92/43/EEK vai Direktīva 2009/147/EK.

4. Lauksaimniekiem, kas ievēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktā izklāstītās prasības bioloģiskās lauksaimniecības jomā, ipso facto ir tiesības pretendēt uz šajā nodaļā minēto maksājumu.

4. Lauksaimnieki, kuriem vairāk nekā 75 % no saimniecības atbalsttiesīgās lauksaimniecības platības aizņem ilggadīgie zālāji vai pastāvīgās ganības vai tiek izmantoti stiebrzāļu un citu lopbarības zālaugu audzēšanai, vai tos aizņem kultūras, kas nozīmīgu gada daļu atrodas zem ūdens, un kuru atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes atlikusī platība nepārsniedz 50 hektārus, no 30. un 32. pantā noteiktajiem pienākumiem ir atbrīvoti.

Pirmo daļu piemēro tikai tām saimniecības vienībām, kuras izmanto biooģiskajai ražošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 11. pantu.

 

 

4.a Lauksaimniekus, kuru saimniecības ir sertificētas saskaņā ar valsts vai reģionālajām vides sertifikācijas sistēmām, uzskata par tādiem, kas ievēro 1. punktā minēto attiecīgo lauksaimniecības praksi, ja šīm sistēmām ir vismaz tāda pati ietekme kā 1. punktā minētajai attiecīgajai praksei.

5. Šā panta 1. punktā minēto maksājumu veic kā gada maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru, kas deklarēts atbilstīgi 26. panta 1. punktam, un tā summu aprēķina katru gadu, 33. panta 1. punkta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar atbalsttiesīgo hektāru kopējo skaitu, kas atbilstīgi 26. pantam deklarēti attiecīgajā dalībvalstī.

5. Šā panta 1. punktā minēto maksājumu veic kā gada maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru, kas deklarēts atbilstīgi 26. panta 1. punktam, un tā summu aprēķina katru gadu, 33. panta 1. punkta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar atbalsttiesīgo hektāru kopējo skaitu, kas atbilstīgi 26. pantam deklarēti attiecīgajā dalībvalstī.

 

5.a Atkāpjoties no šā panta 5. punkta, attiecībā uz dalībvalstīm, kas piemēro šīs regulas 22.a pantu, šā panta 1. punktā minētais maksājums, kas saskaņā ar 33. panta 1. punktu veido 30 % no valstij atvēlētā finansējuma, ir veicams lauksaimniekiem kā viņu pamata maksājuma procentuālā daļa.

 

5.b Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai apstiprinātu 4.a punktā minētās sertifikācijas sistēmas, lai nodrošinātu, ka šīm sistēmām ir vismaz tāda pati ietekme kā 1. punktā minētajai attiecīgajai praksei.

 

Šīs sertifikācijas sistēmas var ietvert šādus pasākumus:

 

– saimniecības barības vielu pārvaldības plāns;

 

– saimniecības energoefektivitātes plāns, ietverot notekūdeņu izmantošanas optimizāciju;

 

– bioloģiskās daudzveidības rīcības plāns, ietverot bioloģiskās daudzveidības koridoru izveidi vai saglabāšanu;

 

– ūdens resursu apsaimniekošanas plāns;

 

– zemsega;

 

– integrētā augu aizsardzība.

Or. en

 

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

30. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

30. pants

Kultūru dažādošana

Kultūru dažādošana

1. Ja lauksaimnieka aramzeme aizņem vairāk nekā 3 hektārus un to pilnībā neizmanto zāles audzēšanai (sētas vai pašiesējušās), tā nav pilnībā atstāta papuvē vai to pilnībā neaizņem kultūras, kas nozīmīgu gada daļu atrodas zem ūdens, aramzemē audzē vismaz trīs dažādas kultūras. Neviena no šīm trim kultūrām neaizņem mazāk par 5 % aramzemes, un galvenā kultūra neaizņem vairāk par 70 % aramzemes.

1. Ja lauksaimnieka aramzeme aizņem 10 līdz 30 hektārus, aramzemē audzē vismaz divas dažādas kultūras. Neviena no šīm kultūrām neaizņem vairāk par 80 % aramzemes.

 

Ja lauksaimnieka aramzeme aizņem vairāk nekā 30 hektārus, aramzemē audzē vismaz trīs dažādas kultūras, izņemot saimniecības, kas atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles. Galvenā kultūra neaizņem vairāk par 75 % aramzemes, un divas galvenās kultūras kopā neaizņem vairāk par 95 % aramzemes.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka “kultūras” definīciju un noteikumus par dažādu kultūru īpatsvara precīzu aprēķināšanu.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka “kultūras” definīciju un noteikumus par dažādu kultūru īpatsvara precīzu aprēķināšanu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

31. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

31. pants

Ilggadīgie zālāji

Ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības

1. Lauksaimnieki saglabā ilggadīgos zālājus tajās savu saimniecību platībās, kuras deklarētas kā ilggadīgie zālāji pieteikumā, kas iesniegts par 2014. pieprasījumu gadu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX (HZ) 74. panta 1. punktu, turpmāk “atsauces platības, ko aizņem ilggadīgie zālāji”.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kopējās lauksaimniecības platībās tiek saglabātas tās platību proporcijas, ko aizņem ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības. Dalībvalstis var piemērot šo pienākumu valsts, reģiona vai apakšreģiona līmenī.

 

Pirmajā daļā platību, ko aizņem ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, uzskata par atbilstīgu tām saimniecību platībām, kuras deklarētas kā ilggadīgie zālāji pieteikumā, kas iesniegts par 2014. pieprasījumu gadu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX (HZ) 74. panta 1. punktu, un turpmāk dēvētas par “atsauces platībām, ko aizņem ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības”.

Atsauces platības, ko aizņem ilggadīgie zālāji, palielina gadījumos, kad lauksaimniekam ir pienākums pārveidot platības ilggadīgajos zālājos 2014. gadā un/vai 2015. gadā, kā minēts Regulas (ES) Nr. [… ] [ HZR] 93. pantā.

Atsauces platības, ko aizņem ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, palielina gadījumos, kad lauksaimniekam ir pienākums pārveidot platības ilggadīgajos zālājos 2014. gadā un/vai 2015. gadā, kā minēts Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 93. pantā.

2. Lauksaimniekiem ir atļauts pārveidot ne vairāk kā 5 % no atsauces platībām, ko aizņem ilggadīgie zālāji. Nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļos minēto limitu nepiemēro.

2. Atļauts pārveidot ne vairāk kā 5 % no atsauces platībām, ko aizņem ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, izņemot ar oglekli bagātas augsnes, mitrājus un pusdabiskus zālājus un ganības. Ārkārtas apstākļos šo procentuālo daļu var palielināt līdz 7 %.

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz noteikumus par atsauces platību, ko aizņem ilggadīgie zālāji, palielināšanu, kā minēts 1. punkta otrajā daļā, ilggadīgo zālāju atjaunošanu, lauksaimniecības platības pārveidošanu ilggadīgos zālājos, ja pārsniegts atļautais samazinājums, kas minēts 2. punktā, kā arī noteikumus par to, kā zemes nodošanas gadījumā grozāma atsauces platība, ko aizņem ilggadīgie zālāji.

3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz noteikumus par atsauces platību, ko aizņem ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, palielināšanu, kā minēts 1. punkta trešajā daļā, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību atjaunošanu, lauksaimniecības platības pārveidošanu ilggadīgos zālājos un pastāvīgajās ganībās, ja pārsniegts atļautais samazinājums, kas minēts 2. punktā, kā arī noteikumus saistībā ar 2. punktā minētajiem ārkārtas apstākļiem un noteikumus par to, kā zemes nodošanas gadījumā grozāma atsauces platība, ko aizņem ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības.

Or. en

 

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

32. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

32. pants

32. pants

Ekoloģiski nozīmīga platība

Ekoloģiski nozīmīga platība

1. Lauksaimnieki nodrošina to, ka vismaz 7 % no to atbalsttiesīgajiem hektāriem, kas definēti 25. panta 2. punktā, izņemot ilggadīgo zālāju platības, ir atvēlēti ekoloģiski nozīmīgām platībām, piemēram, papuvēm, terasēm, ainavas elementiem, buferjoslām un apmežotām platībām, kas minētas 25. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

1. Ja aramzemes platība ir lielāka par 10 hektāriem, lauksaimnieki šīs regulas īstenošanas pirmajā gadā nodrošina to, ka vismaz 3 % no to atbalsttiesīgajiem hektāriem, kas definēti 25. panta 2. punktā, izņemot ilggadīgo zālāju, pastāvīgo ganību un ilggadīgo kultūru platības, ir atvēlēti ekoloģiski nozīmīgām platībām, piemēram, papuvēm, terasēm, ainavas elementiem, tostarp dzīvžogiem, grāvjiem, akmens mūriem, uz lauka augošiem kokiem un dīķiem, platībām, ko aizņem slāpekļsaistītāju kultūras, buferjoslām un apmežotām platībām, kas minētas 25. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā. Šo pasākumu lauksaimnieki var piemērot visai savai saimniecībai.

 

Lauksaimnieki var izmantot ekoloģiski nozīmīgu platību ražošanai, neizmantojot pesticīdus vai mēslošanas līdzekļus.

 

Pirmajā daļā minēto procentuālo daļu no 2016. gada 1. janvāra palielina līdz 5 %.

 

1.a Līdz 2017. gada 31. martam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 1. punktā minēto pasākumu novērtējuma ziņojumu, kuram pievieno nepieciešamos tiesību aktu priekšlikumus, lai vajadzības gadījumā no 2018. gada līdz 7 % palielinātu 1. punktā minēto procentuālo daļu, ņemot vērā ietekmi uz vidi un lauksaimniecisko ražošanu.

 

1.b Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis no 2016. gada 1. janvāra var nolemt līdz trim procentpunktiem ekoloģiski nozīmīgo platību īstenot reģiona līmenī, lai iegūtu blakus esošās ekoloģiski nozīmīgās platības.

 

1.c Lauksaimnieki no vietējās pašvaldības var saņemt atpakaļ nomā ekoloģiski vērtīgu lauksaimniecības platību, kas ir nonākusi valsts īpašumā zemes konsolidācijas vai līdzīgu procedūru dēļ, un var noteikt to par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

 

1.d Ekoloģiski nozīmīgās platības var novērtēt, pamatojoties uz to ekoloģisko nozīmīgumu. Komisija apstiprina dalībvalstu iesniegto vērtēšanas koeficientu kopumu, ņemot vērā līdzvērtīgus vides un klimata prasību izpildes kritērijus.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai sīkāk definētu šā panta 1. punktā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību veidus un lai pievienotu un definētu citus ekoloģiski nozīmīgu platību veidus, ko var ņemt vērā, lai konstatētu, vai ir ievērota minētajā punktā norādītā procentuālā daļa.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai sīkāk definētu šā panta 1. punktā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību veidus, lai noteiktu Savienības vērtēšanas koeficientu sistēmu šā panta 1.d punktā minēto dažādo ekoloģiski nozīmīgo platību veidu pārstāvēto hektāru aprēķināšanai un lai pievienotu un definētu citus ekoloģiski nozīmīgu platību veidus, ko var ņemt vērā, novērtējot šā panta 1. punktā norādīto procentuālo daļu un nosakot šā panta 1.b punktā minēto reģionālo līmeni.

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. punktā minēto maksājumu par hektāru aprēķina, 35. panta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas deklarēti saskaņā ar 26. panta 1. punktu un atrodas apgabalos, kuriem dalībvalstis nolēmušas piešķirt maksājumu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4. Šā panta 1. punktā minēto maksājumu par hektāru aprēķina, 35. panta piemērošanas rezultātā iegūto summu dalot ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas deklarēti saskaņā ar 26. panta 1. punktu un kuriem dalībvalstis nolēmušas piešķirt maksājumu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var variēt maksājumu par hektāru, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Or. en

 

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts – 1.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, dalībvalstis var noteikt to maksimālo hektāru skaitu vienai saimniecībai, kas jāņem vērā maksājumā.

Or. en

 

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atbilstoši valstij noteiktā maksimālā apjoma procentuālajai daļai, kas dalībvalstīm jāizmanto saskaņā ar 1. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem katru gadu nosaka šā maksājuma attiecīgo maksimālo apjomu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Atbilstoši valstij noteiktā maksimālā apjoma procentuālajai daļai, kas dalībvalstīm jāizmanto saskaņā ar 1. punktu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai reizi gadā noteiktu šā maksājuma attiecīgo maksimālo apjomu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

36. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

36. pants

36. pants

Vispārēji noteikumi

Vispārēji noteikumi

1. Dalībvalstis piešķir gada maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu.

1. Dalībvalstis, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus, piešķir gada maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar 1. nodaļā minēto pamata maksājuma shēmu.

2. Šajā nodaļā “jaunie lauksaimnieki” ir fiziskas personas:

2. Šajā nodaļā “jaunie lauksaimnieki” ir fiziskas personas:

a) kuras pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji vai kuras šādu saimniecību jau ir izveidojušas piecu gadu laikā pirms pirmās pieteikuma iesniegšanas pamata maksājuma shēmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 73. panta 1. punktā, un

a) kuras pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji vai kuras šādu saimniecību jau ir izveidojušas piecu gadu laikā pirms pirmās pieteikuma iesniegšanas pamata maksājuma shēmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 73. panta 1. punktā, un

b) kuras a) apakšpunktā minētā pieteikuma iesniegšanas laikā ir jaunākas par 40 gadiem.

b) kuras a) apakšpunktā minētā pieteikuma iesniegšanas laikā ir jaunākas par 40 gadiem;

 

ba) dalībvalstis var noteikt arī citus objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, kas jāpilda jaunajiem lauksaimniekiem, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgām prasmēm, pieredzi un/vai nepieciešamo apmācību.

3. Neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu un samazinājumus un nepiešķiršanu, kas noteikta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. pantam, šā panta 1. punktā minēto maksājumu piešķir katru gadu pēc tam, kad lauksaimnieks ir aktivizējis maksājumtiesības.

3. Neskarot finanšu disciplīnas piemērošanu, pakāpenisku samazināšanu un nepārsniedzamās summas noteikšanu, lineārus samazinājumus saskaņā ar 7. pantu un samazinājumus un nepiešķiršanu, kas noteikta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. […] [HZR] 65. pantam, šā panta 1. punktā minēto maksājumu piešķir katru gadu pēc tam, kad lauksaimnieks ir aktivizējis maksājumtiesības.

4. Šā panta 1. punktā minēto maksājumu lauksaimniekam piešķir laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Minēto periodu samazina par to gadu skaitu, kas pagājuši no saimniecības izveidošanas līdz pirmajai pieteikuma iesniegšanai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā.

4. Šā panta 1. punktā minēto maksājumu lauksaimniekam piešķir laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Minēto periodu samazina par to gadu skaitu, kas pagājuši no saimniecības izveidošanas līdz pirmajai pieteikuma iesniegšanai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā.

5. Dalībvalstis katru gadu aprēķina 1. punktā minētā maksājuma summu, skaitli, kas atbilst 25 % no lauksaimnieka turēto maksājumtiesību vidējās vērtības, reizinot ar to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimnieks aktivizējis saskaņā ar 26. panta 1. punktu.

5. Dalībvalstis katru gadu aprēķina 1. punktā minētā maksājuma summu, skaitli, kas atbilst 25 % no maksājumtiesību vidējās vērtības attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā, reizinot ar to maksājumtiesību skaitu, kuras lauksaimnieks aktivizējis saskaņā ar 26. panta 1. punktu.

Piemērojot pirmo daļu, dalībvalstis ievēro šādus maksimālos limitus attiecībā uz to aktivizēto maksājumtiesību skaitu, kas jāņem vērā aprēķinos:

Piemērojot pirmo daļu, dalībvalstis nosaka limitu, kas nedrīkst pārsniegt 100 hektārus.

a) dalībvalstīs, kurās lauku saimniecību vidējais lielums, kas noteikts VI pielikumā, ir 25 hektāri vai mazāks, — ne vairāk par 25;

 

b) dalībvalstīs, kurās lauku saimniecību vidējais lielums, kas noteikts VI pielikumā, ir lielāks par 25 hektāriem, — ne mazāk par 25 un ne vairāk par šo vidējo lielumu.

 

6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem juridisku personu var uzskatīt par tiesīgu saņemt 1. punktā minēto maksājumu, jo īpaši par 2. punkta b) apakšpunktā norādītā vecuma ierobežojuma piemērošanu vienai vai vairākām fiziskām personām, kuras ir juridiskas personas dalībnieki.

6. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem juridisku personu var uzskatīt par tiesīgu saņemt 1. punktā minēto maksājumu, jo īpaši par 2. punkta b) apakšpunktā norādītā vecuma ierobežojuma piemērošanu vienai vai vairākām fiziskām personām, kuras ir juridiskas personas dalībnieki.

Or. en

 

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

37. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

37. pants

37. pants

Finanšu noteikumi

Finanšu noteikumi

1. Lai finansētu 36. pantā minēto maksājumu, dalībvalstis izmanto II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas nepārsniedz 2 %. Tās līdz 2013. gada 1. augustam paziņo Komisijai aprēķināto procentuālo daļu, kas vajadzīga minētā maksājuma finansēšanai.

1. Lai finansētu 36. pantā minēto maksājumu, dalībvalstis izmanto 2 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma.

 

Ja aprēķinātā procentuālā daļa, kas vajadzīga 36. pantā minētā maksājuma finansēšanai, ir mazāka par 2 %, dalībvalstis var piešķirt attiecīgo summu atlikumu, lai lineāri palielinātu no valsts rezerves saņemto maksājumtiesību vērtību, prioritāti dodot jaunajiem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem lauksaimniecībā saskaņā ar 23. panta 4. punktu.

 

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt palielināt šajā daļā minēto procentuālo daļu, lai valsts līmenī, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, prioritāti piešķirtu izraudzītiem saņēmējiem. Šo lēmumu paziņo Komisijai līdz 2013. gada 1. augustam.

Dalībvalstis līdz 2016. gada 1. augustam var pārskatīt savu aprēķināto procentuālo daļu, un tā stājas spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Tās līdz 2016. gada 1. augustam paziņo Komisijai pārskatīto procentuālo daļu.

Dalībvalstis līdz 2016. gada 1. augustam var pārskatīt savu aprēķināto procentuālo daļu, kas vajadzīga 36. pantā minētā maksājuma finansēšanai, un tā stājas spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Tās līdz 2016. gada 1. augustam paziņo Komisijai pārskatīto procentuālo daļu.

2. Neskarot 1. punktā noteikto maksimumu 2 % apmērā, ja dalībvalstī pieprasītā maksājuma kopsumma konkrētā gadā pārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts atbilstīgi 4. punktam, un ja šis maksimālais apjoms ir mazāks par 2 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu visiem maksājumiem, kas piešķirami visiem lauksaimniekiem saskaņā ar 25. pantu.

2. Neskarot 1. punktā noteikto maksimumu 2 % apmērā, ja dalībvalstī pieprasītā maksājuma kopsumma konkrētā gadā pārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts atbilstīgi 4. punktam, un ja šis maksimālais apjoms ir mazāks par 2 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu visiem maksājumiem, kas piešķirami visiem lauksaimniekiem saskaņā ar 25. pantu.

3. Ja dalībvalstī pieprasītā maksājuma kopējā summa konkrētā gadā pārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts atbilstīgi 4. punktam, un ja šis maksimālais apjoms sasniedz 2 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu summām, kas izmaksājamas saskaņā ar 36. pantu, lai ievērotu minēto maksimālo apjomu.

3. Ja dalībvalstī pieprasītā maksājuma kopējā summa konkrētā gadā pārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts atbilstīgi 4. punktam, un ja šis maksimālais apjoms sasniedz 2 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu summām, kas izmaksājamas saskaņā ar 36. pantu, lai ievērotu minēto maksimālo apjomu.

4. Pamatojoties uz aprēķināto procentuālo daļu, ko dalībvalstis paziņojušas atbilstīgi 1. punktam, Komisija ar īstenošanas aktiem katru gadu nosaka 36. pantā minētā maksājuma attiecīgo maksimālo apjomu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Pamatojoties uz aprēķināto procentuālo daļu, ko dalībvalstis paziņojušas atbilstīgi 1. punktam, Komisija ar īstenošanas aktiem katru gadu nosaka 36. pantā minētā maksājuma attiecīgo maksimālo apjomu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Or. en

 

 

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saistīto atbalstu var piešķirt šādām nozarēm un produktiem: labība, eļļas augu sēklas, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmeta atvasāji.

Saistīto atbalstu var piešķirt Līguma I pielikumā minētajām nozarēm un produktiem, izņemot zivsaimniecības produktus.

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saistītajiem maksājumiem paredzētās apropriācijas prioritārā kārtā piešķir produktiem, kuriem 2010.–2013. gada periodā tika veikti saistītie maksājumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68., 101. un 111. pantu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis papildus šīs regulas 1. nodaļas III sadaļā minētajiem pamata maksājumiem saistīto atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kuriem 2010. gadā bija piešķirtas īpašas tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 60. un 65. pantu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Dalībvalstis var piešķirt saistīto atbalstu lopkopjiem, kas nav īpašnieki lielākajai daļai savas saimniecības zemes.

Or. en

 

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai noteiktu pārejas pasākumus, kas attiecas uz minētajiem lauksaimniekiem.

Or. en

 

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

38. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atkāpjoties no pirmās daļas, saistītā atbalsta piešķiršanas ierobežojumu var attiecināt uz lielāku apjomu nekā nepieciešams, lai saglabātu pašreizējo ražošanas apjomu, ar noteikumu, ka saistītajam atbalstam ir ekoloģisks mērķis. Attiecīgā dalībvalsts nosaka šādu ierobežojumu saskaņā ar konkrētiem vides mērķiem vai uzdevumiem. Tādā veidā noteiktos ierobežojumus paziņo Komisijai saskaņā ar 40. pantu, un tos apstiprina saskaņā ar 41. pantu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai finansētu brīvprātīgu saistīto atbalstu, dalībvalstis var līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms šāda atbalsta pirmā īstenošanas gada, nolemt izmantot līdz 5 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma.

1. Lai finansētu brīvprātīgu saistīto atbalstu, dalībvalstis var līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms šāda atbalsta pirmā īstenošanas gada, nolemt izmantot līdz 15 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma.

Or. en

 

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

39. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, var palielināt par trim procentpunktiem tām dalībvalstīm, kuras nolemj izmantot vismaz 3 % no II pielikumā noteiktā valsts maksimālā apjoma, lai atbalstītu proteīnaugu ražošanu saskaņā ar šo nodaļu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt izmantot līdz 10 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, ja:

svītrots

a) tās līdz 2013. gada 31. decembrim piemēroja vienotā platībmaksājuma shēmu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 V sadaļu, vai finansēja pasākumus saskaņā ar minētās regulas 111. pantu, vai arī uz tām attiecas 69. panta 5. punktā paredzētā atkāpe vai — Maltas gadījumā — minētās regulas 69. panta 1. punktā paredzētā atkāpe, un/vai

 

b) tās vismaz vienu gadu 2010.–2013. gada periodā vairāk nekā 5 % no summas, kas pieejama to tiešo maksājumu piešķiršanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļā, izņemot IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļu, ir izmantojušas, lai finansētu pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā, atbalstu, kas paredzēts minētās regulas 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā un 1. punkta b) un e) apakšpunktā, vai pasākumus, kas paredzēti minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļā, izņemot tās 6. iedaļu.

 

Or. en

 

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

39. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kuras vismaz vienu gadu 2010.–2013. gada periodā vairāk nekā 10 % no summas, kas pieejama to tiešo maksājumu piešķiršanai, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III, IV un V sadaļā, izņemot IV sadaļas 1. nodaļas 6. iedaļu, ir izmantojušas, lai finansētu pasākumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā, atbalstu, kas paredzēts minētās regulas 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā un 1. punkta b) un e) apakšpunktā, vai pasākumus, kas paredzēti minētās regulas IV sadaļas 1. nodaļā, izņemot tās 6. iedaļu, var nolemt izmantot vairāk nekā 10 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma pēc Komisijas apstiprinājuma saskaņā ar 41. pantu.

svītrots

Or. en

 

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

39. pants – 4. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis līdz 2016. gada 1. augustam var pārskatīt savu lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, un nolemt no 2017. gada:

4. Dalībvalstis līdz 2016. gada 1. augustam var pārskatīt savu lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi 1. un 1.a punktam, un nolemt no 2017. gada:

Or. en

 

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

39. pants – 4. punkts – a) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) palielināt atbilstīgi 1. un 2. punktam noteikto procentuālo daļu, nepārsniedzot attiecīgā gadījumā minētajos punktos noteiktos limitus, un attiecīgā gadījumā grozīt atbalsta piešķiršanas nosacījumus;

a) palielināt atbilstīgi 1. un 1.a. punktam noteikto procentuālo daļu, nepārsniedzot attiecīgā gadījumā minētajos punktos noteiktos limitus, un attiecīgā gadījumā grozīt atbalsta piešķiršanas nosacījumus;

Or. en

 

 

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

39. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Pamatojoties uz lēmumu, ko katra dalībvalsts atbilstīgi 1.–4. punktam pieņēmusi par izmantojamo valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, Komisija ar īstenošanas aktiem katru gadu nosaka atbilstošo atbalsta maksimālo apjomu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Pamatojoties uz lēmumu, ko katra dalībvalsts atbilstīgi 1., 1.a un 4. punktam pieņēmusi par izmantojamo valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai reizi gadā noteiktu atbilstošo atbalsta maksimālo apjomu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

39.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

39.a pants

 

Brīvprātīgs valsts papildu atbalsts

 

1. Dalībvalstis, kas saskaņā ar 38. pantu nolemj ieviest brīvprātīgu saistīto atbalstu zīdītājgovju audzēšanas nozarei, var piešķirt valsts piemaksu lauksaimniekiem papildus saistītajam atbalstam, ko tie saņem par to pašu kalendāro gadu.

 

2. Dalībvalstis paziņo lauksaimniekiem par šā valsts papildu atbalsta piešķiršanas nosacījumiem tādā pašā veidā kā par saistīto atbalstu un vienlaicīgi ar to.

Or. en

 

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija ar īstenošanas aktu apstiprina 39. panta 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 39. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu, ja tiek pierādīta viena no šādām attiecīgā reģiona vai nozares vajadzībām:

1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai apstiprinātu 39. panta 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 39. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu, ja tiek pierādīta viena no šādām attiecīgā reģiona vai nozares vajadzībām:

Or. en

 

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

47. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

47. pants

47. pants

Vispārēji noteikumi

Vispārēji noteikumi

1. Lauksaimnieki, kuru rīcībā ir maksājumtiesības, kas piešķirtas 2014. gadā atbilstīgi 21. pantam, un kuri ievēro prasību minimumu, kas noteikts 10. panta 1. punktā, var pieteikties dalībai vienkāršotā shēmā, ievērojot šajā sadaļā izklāstītos nosacījumus (turpmāk “mazo lauksaimnieku atbalsta shēma”).

1. Dalībvalstis var izveidot vienkāršotu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu saskaņā ar šajā sadaļā paredzētajiem nosacījumiem. Ja dalībvalsts piemēro šādu shēmu, tad lauksaimnieki, kuru rīcībā ir maksājumtiesības, kas piešķirtas 2014. gadā atbilstīgi 21. pantam, un kuri ievēro prasību minimumu, kas noteikts 10. panta 1. punktā, piedalās vienkāršotā shēmā, ievērojot šajā sadaļā izklāstītos nosacījumus (“mazo lauksaimnieku atbalsta shēma”).

 

Lauksaimnieki, kuriem saskaņā ar III un IV sadaļu ir tiesības uz maksājumu, kas nepārsniedz EUR 1500, tiek automātiski iekļauti šādā mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā.

2. Maksājumi saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu aizstāj visus maksājumus, kas piešķirami saskaņā ar III un IV sadaļu.

2. Maksājumi saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu aizstāj visus maksājumus, kas piešķirami saskaņā ar III un IV sadaļu.

3. Lauksaimnieki, kas ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, ir atbrīvoti no prasības ievērot III sadaļas 2. nodaļā norādīto lauksaimniecības praksi.

3. Lauksaimnieki, kas ir mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, ir atbrīvoti no prasības ievērot III sadaļas 2. nodaļā norādīto lauksaimniecības praksi.

4. Dalībvalstis nodrošina to, lai maksājumi netiktu veikti lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka no datuma, kurā publicēts Komisijas priekšlikums par šo regulu, tie ir sadalījuši savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no dalības mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības rodas minētās sadalīšanas rezultātā.

4. Dalībvalstis nodrošina to, lai maksājumi netiktu veikti lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka no datuma, kurā publicēts Komisijas priekšlikums par šo regulu, tie ir sadalījuši savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no dalības mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības rodas minētās sadalīšanas rezultātā.

Or. en

 

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

48. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

48. pants

48. pants

Dalība

Dalība

Lauksaimnieki, kuri vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iesniedz pieteikumus līdz 2014. gada 15. oktobrim.

To lauksaimnieku sarakstu, kuri minēti 47. panta 1. punktā, valsts iestādes paziņo Komisijai līdz 2014. gada 15. oktobrim.

Lauksaimniekiem, kuri līdz 2014. gada 15. oktobrim nav iesnieguši pieteikumu dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vai arī kuri pēc minētā datuma nolemj no tās izstāties, vai kuri saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vairs nav tiesību piedalīties minētajā shēmā.

Regulas 47. panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem, kuri pēc minētā datuma nolemj izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas vai kuri saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [RDR] 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vairs nav tiesību piedalīties minētajā shēmā.

Or. en

 

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

49. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

49. pants

49. pants

Maksājuma summa

Maksājuma summa

1. Dalībvalstis, ievērojot 2. un 3. punktu, nosaka mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas gada maksājuma summu vienā no šādiem līmeņiem:

1. Dalībvalstis, ievērojot 2. un 3. punktu, nosaka mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas gada maksājuma summu vienā no šādiem līmeņiem:

a) summa, kas nepārsniedz 15 % no valsts vidējā maksājuma vienam saņēmējam;

a) summa, kas nepārsniedz 25 % no valsts vidējā maksājuma vienam saņēmējam;

b) summa, kas atbilst valsts vidējam maksājumam par hektāru, reizinātam ar hektāru skaitu, bet ne vairāk kā ar trīs.

b) summa, kas atbilst valsts vidējam maksājumam par hektāru, reizinātam ar hektāru skaitu, bet ne vairāk kā ar pieci.

 

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka gada maksājumam ir jābūt vienādam ar summu, kuru lauksaimniekam būtu tiesības saņemt saskaņā ar 18., 29., 34., 36. un 38. pantu gadā, kad viņš pievienojies shēmai, bet nepārsniedz EUR 1500.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto valsts vidējo maksājuma apjomu dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un lauksaimnieku skaitu, kuri ieguvuši maksājumtiesības atbilstīgi 21. panta 1. punktam.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto valsts vidējo maksājuma apjomu dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un lauksaimnieku skaitu, kuri ieguvuši maksājumtiesības atbilstīgi 21. panta 1. punktam.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto valsts vidējo maksājuma apjomu dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2014. gadā deklarēti saskaņā ar 26. pantu.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto valsts vidējo maksājuma apjomu dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu 2019. kalendārajam gadam un atbalsttiesīgo hektāru skaitu, kas 2014. gadā deklarēti saskaņā ar 26. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minētā summa nav mazāka par EUR 500 un nav lielāka par EUR 1000. Neskarot 51. panta 1. punktu, ja 1. punkta piemērošanas rezultātā iegūtā summa ir mazāka par EUR 500 vai lielāka par EUR 1000, šo summu attiecīgi noapaļo uz augšu vai uz leju līdz minimālajai vai maksimālajai summai.

2. Šā panta 1. punktā minētā summa nav mazāka par EUR 500 un nav lielāka par EUR 1500. Neskarot 51. panta 1. punktu, ja 1. punkta piemērošanas rezultātā iegūtā summa ir mazāka par EUR 500 vai lielāka par EUR 1500, šo summu attiecīgi noapaļo uz augšu vai uz leju līdz minimālajai vai maksimālajai summai.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minēto summu Horvātijā, Kiprā un Maltā var noteikt mazāku par EUR 500, tomēr ne mazāku par EUR 200.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minēto summu Horvātijā, Kiprā un Maltā var noteikt mazāku par EUR 500, tomēr ne mazāku par EUR 200.

Or. en

 

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

51. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

51. pants

51. pants

Finanšu noteikumi

Finanšu noteikumi

1. Lai finansētu šajā sadaļā minēto maksājumu, dalībvalstis no attiecīgajiem maksājumiem pieejamajām kopsummām atskaita summas, kuras mazajiem lauksaimniekiem būtu tiesības saņemt kā III sadaļas 1. nodaļā minēto pamata maksājumu, III sadaļas 2. nodaļā minēto maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi un attiecīgā gadījumā kā III sadaļas 3. nodaļā minēto maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, III sadaļas 4. nodaļā minēto maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem un IV sadaļā minēto saistīto atbalstu.

1. Lai finansētu šajā sadaļā minēto maksājumu, dalībvalstis no attiecīgajiem maksājumiem pieejamajām kopsummām atskaita summas, kuras mazajiem lauksaimniekiem būtu tiesības saņemt kā III sadaļas 1. nodaļā minēto pamata maksājumu, III sadaļas 2. nodaļā minēto maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi un attiecīgā gadījumā kā III sadaļas 3. nodaļā minēto maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, III sadaļas 4. nodaļā minēto maksājumu jaunajiem lauksaimniekiem un IV sadaļā minēto saistīto atbalstu.

Starpību starp visu to maksājumu summu, kas pienākas saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, un kopsummu, kas finansēta saskaņā ar pirmo daļu, finansē, piemērojot lineāru samazinājumu visiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar 25. pantu.

Starpību starp visu to maksājumu summu, kas pienākas saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, un kopsummu, kas finansēta saskaņā ar pirmo daļu, finansē, piemērojot lineāru samazinājumu visiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar 25. pantu.

 

Dalībvalstis, kuras izmanto 20. panta 1. punktā minēto iespēju, reģionālā līmenī var piemērot atšķirīgas samazinājuma likmes.

Elementi, uz kuru bāzes nosaka pirmajā daļā minētās summas, nemainās visu laiku, kamēr lauksaimnieks piedalās minētajā shēmā.

Elementi, uz kuru bāzes nosaka pirmajā daļā minētās summas, nemainās visu laiku, kamēr lauksaimnieks piedalās minētajā shēmā.

2. Ja to maksājumu summa, kas pienākas saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, pārsniedz 10 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu summām, kas maksājamas saskaņā ar šo sadaļu, lai ievērotu minēto procentuālo daļu.

2. Ja to maksājumu summa, kas pienākas saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, pārsniedz 15 % no II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, dalībvalstis piemēro lineāru samazinājumu summām, kas maksājamas saskaņā ar šo sadaļu, lai ievērotu minēto procentuālo daļu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts – da) apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu un termiņiem;

Or. en

 

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

53. pants – 3. punkts – 1. daļa – b) apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu un termiņiem;

svītrots

Or. en

 

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas ārkārtas gadījumos ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu konkrētas problēmas. Tādos pasākumos var izdarīt atkāpes no šīs regulas noteikumiem, bet tikai tādā apjomā un tādā laikposmā, kādā tas noteikti vajadzīgs. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas ārkārtas gadījumos ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu konkrētas problēmas. Šādos deleģētos aktos var izdarīt atkāpes no dažām šīs regulas daļām, bet tikai tādā apjomā un tādā laikposmā, kādā tas noteikti vajadzīgs.

Or. en

 

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

54. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem Komisija pieņem uzreiz piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto procedūru.

2. Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, 55. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

55. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šajā regulā minētās deleģētu aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2. Šajā regulā minētās Komisijas pilnvaras piemēro uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Or. en

 

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

55.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

55.a pants

 

Steidzamības procedūra

 

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un tos piemēro tik ilgi, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojumā par deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

 

2. Eiropas Parlaments vai Padome var noraidīt deleģēto aktu saskaņā ar 55. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par noraidīšanas lēmumu.

Or. en

 

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

58.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

58.a pants

 

Ziņojumi

 

Līdz 2017. gada 1. martam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus likumdošanas priekšlikumus.

Or. en

 

Grozījums Nr.  98

Regulas priekšlikums

II pielikums

 

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

 

 

 

 

(tūkstošos EUR)

Kalendārais gads

2014

2015

2016

2017

2018

2019.  gads un turpmākie gadi

Beļģija

553 521

544 065

534 632

525 205

525 205

525 205

Bulgārija

655 661

737 164

810 525

812 106

812 106

812 106

Čehija

892 698

891 875

891 059

890 229

890 229

890 229

Dānija

942 931

931 719

920 534

909 353

909 353

909 353

Vācija

5 275 876

5 236 176

5 196 585

5 156 970

5 156 970

5 156 970

Igaunija

108 781

117 453

126 110

134 749

134 749

134 749

Īrija

1 240 652

1 239 027

1 237 413

1 235 779

1 235 779

1 235 779

Grieķija

2 099 920

2 071 481

2 043 111

2 014 751

2 014 751

2 014 751

Spānija

4 934 910

4 950 726

4 966 546

4 988 380

4 988 380

4 988 380

Francija

7 732 611

7 694 854

7 657 219

7 619 511

7 619 511

7 619 511

Horvātija

111 900

130 550

149 200

186 500

223 800

261 100

Itālija

4 023 865

3 963 007

3 902 289

3 841 609

3 841 609

3 841 609

Kipra

52 273

51 611

50 950

50 290

50 290

50 290

Latvija

163 261

181 594

199 895

218 159

218 159

218 159

Lietuva

396 499

417 127

437 720

458 267

458 267

458 267

Luksemburga

34 313

34 250

34 187

34 123

34 123

34 123

Ungārija

1 298 104

1 296 907

1 295 721

1 294 513

1 294 513

1 294 513

Malta

5 316

5 183

5 050

4 917

4 917

4 917

Nīderlande

806 975

792 131

777 320

762 521

762 521

762 521

Austrija

707 503

706 850

706 204

705 546

705 546

705 546

Polija

3 038 969

3 066 519

3 094 039

3 121 451

3 121 451

3 121 451

Portugāle

573 046

585 655

598 245

610 800

610 800

610 800

Rumānija

1 472 005

1 692 450

1 895 075

1 939 357

1 939 357

1 939 357

Slovēnija

141 585

140 420

139 258

138 096

138 096

138 096

Slovākija

386 744

391 862

396 973

402 067

402 067

402 067

Somija

533 932

534 315

534 700

535 075

535 075

535 075

Zviedrija

710 853

711 798

712 747

713 681

713 681

713 681

Apvienotā Karaliste

3 624 384

3 637 210

3 650 038

3 662 774

3 662 774

3 662 774

 

 

Grozījums

 

 

2014

2015

2016

2017

2018

2019. gads un turpmākie gadi

Beļģija

554 701

548 646

542 261

535 640

535 640

535 640

Bulgārija

657 571

735 055

805 495

814 887

814 887

814 887

Čehija

891 307

892 742

893 686

894 054

894 054

894 054

Dānija

940 086

929 824

919 002

907 781

907 781

907 781

Vācija

5 237 224

5 180 053

5 119 764

5 057 253

5 057 253

5 057 253

Igaunija

113 168

125 179

137 189

149 199

149 199

149 199

Īrija

1 236 214

1 235 165

1 233 425

1 230 939

1 230 939

1 230 939

Grieķija

2 098 834

2 075 923

2 051 762

2 026 710

2 026 710

2 026 710

Spānija

4 939 152

4 957 834

4 973 833

4 986 451

4 986 451

4 986 451

Francija

7 655 794

7 572 .222

7 484 090

7 392 712

7 392 712

7 392 712

Horvātija

111 900

130 550

149 200

186 500

223 800

261  100

Itālija

4 024 567

3 .980 634

3 934 305

3 886 268

3 886 268

3 886 268

Kipra

52 155

51 585

50 985

50 362

50 362

50 362

Latvija

176 500

206 565

236 630

266 695

266 695

266 695

Lietuva

402 952

426 070

449 189

472 307

472 307

472 307

Luksemburga

33 943

33 652

33 341

33 015

33 015

33 015

Ungārija

1 295 776

1 297 535

1 298 579

1 298 791

1 298 791

1 298 791

Malta

5 365

5 306

5 244

5 180

5 180

5 180

Nīderlande

809 722

800 883

791 561

781 897

781 897

781 897

Austrija

706 071

706 852

707 242

707 183

707 183

707 183

Polija

3 079 652

3 115 887

3 152 121

3 188 356

3 188 356

3 188 356

Portugāle

582 466

598 550

614 635

630 719

630 719

630 719

Rumānija

1 485 801

1 707 131

1 928 460

2 002 237

2 002 237

2 002 237

Slovēnija

140 646

139 110

137 491

135 812

135 812

135 812

Slovākija

391 608

397 576

403 543

409 511

409 511

409 511

Somija

533 451

535 518

537 295

538 706

538 706

538 706

Zviedrija

709 922

712 820

715 333

717 357

717 357

717 357

Apvienotā Karaliste

3 652 541

3 655 113

3 657 684

3 660 255

3 660 255

3 660 255

Or. en

Juridisks paziņojums - Privātuma politika