Procedūra : 2012/2830(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0086/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0086/2013

Debates :

PV 11/03/2013 - 22
CRE 11/03/2013 - 22

Balsojumi :

PV 14/03/2013 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0089

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 155kWORD 88k
05.3.2013
PE507.350v01-00
 
B7-0086/2013

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0108/2012, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu


par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām (2012/2830(RSP))


Amalia Sartori Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām (2012/2830(RSP))  
B7‑0086/2013

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. oktobra paziņojumu (COM(2012)0571) par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju visaptverošajiem riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām,

–   ņemot vērā objektu apmeklējumus, ko faktu vākšanas nolūkā pēc noturības testu izvērtējuma pabeigšanas organizēja Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG), lai apmainītos ar informāciju attiecībā uz veiktajiem, plānotajiem vai apspriežamajiem pasākumiem objekta līmenī nolūkā uzlabot drošību pēc noturības testa un apzināt paraugpraksi un ievērojamus panākumus, kā arī jebkādu gūto pieredzi vai sarežģījumus, kas radušies, īstenojot šos pasākumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta secinājumus un jo īpaši lūgumu ES neatkarīgajām valstu iestādēm veikt visu ES kodolspēkstaciju vispārēju un pārredzamu riska un drošības novērtējumu, ņemot vērā Fukušimas Daiči kodolspēkstacijas avārijā Japānā gūto pieredzi,

–   ņemot vērā, ka 2012. gada 1. augustā tika apstiprināts ENSREG rīcības plāns, nodrošinot, ka valstu regulatori un ENSREG konsekventi ievēros ieteikumus un priekšlikumus, kas sniegti noturības testu salīdzinošajā izvērtējumā,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvu 2009/71/Euratom(1), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru un kurā uzsvērts, ka dalībvalstu atbildība par kodoliekārtu drošību valsts līmenī ir pamatprincips un ka valstu regulatoriem ir galvenā atbildība par kodoldrošības iekārtu uzraudzību,

–   ņemot vērā ENSREG un Komisijas pieņemto ENSREG ziņojumu par noturības testu salīdzinošo izvērtēšanu un ar to saistīto ENSREG un Komisijas 2012. gada 26. aprīļa kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā kodolkatastrofu Fukušimas Daiči kodolspēkstacijā 2011. gadā Japānā,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija secinājumus un jo īpaši aicinājumu dalībvalstīm nodrošināt, ka tiek pilnībā un laicīgi īstenoti ieteikumi, kas ietverti ziņojumā, ko ENSREG publicēja pēc kodoldrošības noturības testu pabeigšanas,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīvu 2011/70/Euratom(2), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai,

–   ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 2. un 30. pantu,

–   ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju visaptverošajiem riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) un saistītām darbībām (O-183/2012 – B7-0108/2013),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas 2012. gada 16. oktobra ziņojumā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, prasīts, lai kodoldrošība trešās valstīs atspoguļotu Eiropas drošības standartus;

B.  tā kā Eiropas Savienības kodolspēkstaciju visaptverošie riska un drošības novērtējumi (“noturības testi”) un saistītās darbības tika veiktas, lai novērtētu kodolspēkstaciju gatavību dažādiem ārkārtējiem apstākļiem,

1.  ņem vērā Komisijas paziņojumu par noturības testiem un to rezultātiem pēc avārijas Fukušimā; atzinīgi vērtē centienus, ko veikusi Komisija (galvenokārt ar ENSREG starpniecību) un valstu regulatori, lai 145 kodolreaktoriem ES un 20 kodolreaktoriem ārpus ES piemērotu noturības testu procedūru; uzsver šīs procedūras lietderību un to, ka tai nav precedenta citur pasaulē; sagaida, ka noturības testu rezultāti palīdzēs nostiprināt kodoldrošības kultūru Eiropā, lai tā kļūtu par galveno piemēru starptautiskā mērogā; atzinīgi vērtē centienus pēc iespējas palielināt noturības testu pārredzamību;

2.  ņem vērā galvenos secinājumus ziņojumā par salīdzinošo izvērtējumu, kurā uzsvērtas četras galvenās jomas Eiropā, kurās jāveic uzlabojumi: 1) izdot Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) norādes par dabas radīto apdraudējumu un rezervju novērtēšanu, ņemot vērā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras (SAEA) pašreizējās pamatnostādnes, 2) uzsvērt periodisku drošības pārskatu nozīmi, 3) īstenot atzītus pasākumus drošības apvalka integritātes aizsardzībai, un 4) līdz minimumam samazināt to negadījumu skaitu, kurus izraisa dabas radīti apdraudējumi, un ierobežot to sekas;

3.  atzīst, ka pēc noturības testiem valstis ir sākušas īstenot vai plānot pasākumus kodolspēkstaciju drošības uzlabošanai, jo īpaši ņemot vērā no Fukušimas gūto pieredzi; atzinīgi vērtē to, ka ENSREG un Komisija ir vienojušās par rīcības plānu attiecībā uz ieteikumu uzraudzību un ka visi pasākumi, kas uzsākti nolūkā uzlabot kodoldrošību, būs kopīgi Eiropas līmenī; uzsver, ka, pamatojoties uz salīdzinošo izvērtējumu, Komisija apzināja pasākumus, kas jāizskata ES līmenī; aicina visus iesaistītos dalībniekus nodrošināt atbilstošus un tūlītējus pasākumus, pamatojoties uz visiem salīdzinošā izvērtējuma konstatējumiem un ieteikumiem, tostarp apzināto paraugpraksi; šajā sakarībā iesaka apstiprināt ENSREG vadošo lomu salīdzinošā izvērtējuma ieteikumu īstenošanas uzraudzībā, pamatojoties uz valstu rīcības plāniem; aicina ENSREG regulāri sniegt Komisijai, Parlamentam un Padomei informāciju par panākto progresu un prasa ik gadu informēt Parlamentu par rezultātiem, pasākumiem un plāniem kodoldrošības jomā un apspriesties ar to;

4.  taču atgādina, ka Komisijas un ENSREG ierosināto noturības testu tvērums bija ierobežots un tie galvenokārt bija paredzēti, lai novērtētu kodolspēkstaciju gatavību un izturību pret ārkārtīgi nopietniem ārējiem notikumiem; tāpēc uzskata, ka noturības testu galvenais mērķis bija novērtēt kodolspēkstaciju gatavību un izturību pret šādiem nopietniem ārējiem notikumiem un tie nevar un neparedz aizstāt kodolspēkstaciju detalizētas drošības pārbaudes, kas tiek veiktas atbilstoši dalībvalstu kompetencei novērtēt kodolspēkstaciju kodoldrošību; tādēļ mudina Komisiju turpmākajos noturības testos kā īpašu kritēriju iekļaut kodolspēkstaciju vispārējo izturību (jo īpaši attiecībā uz iespējamām plaisām augstspiediena tvertnēs);

5.  norāda, ka, pamatojoties uz pašreizējiem rezultātiem, procesos ir piedalījušās vairākas trešās valstis, taču dažos gadījumos izmantojot atšķirīgu metodoloģiju un grafikus;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt trešās valstis, jo īpaši kaimiņvalstis, kurās ir kodolspēkstacijas, piemērot noturības testu procedūru un darīt zināmus to rezultātus; uzsver, ka svarīgi ir stiprināt starptautiskos kodoldrošības un kodoldrošuma standartus un to pareizu īstenošanu; šajā sakarībā mudina ES turpināt starptautisku sadarbību, jo īpaši saistībā ar SAEA;

7.  norāda, ka Konvencija par kodoldrošību ir tiesisks instruments, kura īpašais mērķis ir veicināt augsta līmeņa kodoldrošību pasaules līmenī un kurš nosaka līgumslēdzējām pusēm (tostarp Euratom) pienākumu pušu regulārās sanāksmēs, ko pārrauga SAEA, iesniegt ziņojumus par savu saistību īstenošanu attiecībā uz salīdzinošo izvērtēšanu; aicina izmantot instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC), lai, pamatojoties uz Eiropā gūto pieredzi, veicinātu noturības testu īstenošanu starptautiskā mērogā;

8.  atgādina, ka kodolavārija Fukušimā no jauna uzsvēra radioaktīvo atkritumu radīto apdraudējumu; norāda, ka tādas dabas katastrofas kā zemestrīces un cunami varētu ietekmēt esošo kodoliekārtu drošību vai to kodoliekārtu drošību, kas tiek būvētas Savienībā un tās kaimiņvalstīs ar augstu seismisko un cunami risku, piemēram, Akuju (Turcijā); uzskata, ka papildus pasākumiem, ko īstenos saistībā ar kodolspēkstacijām, būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi Savienības un dalībvalstu līmenī, lai novērstu radioaktīvo atkritumu apglabāšanu apzinātajās augsta riska teritorijās; aicina Komisiju atbalstīt labāko glabāšanas iespēju atklātu un objektīvu apzināšanu, kurās radioaktīvie atkritumi tiek noglabāti, cik vien iespējams droši; mudina kaimiņvalstis un pievienošanās kandidātvalstis pievienoties Eiropas Kopienas steidzamas radioloģijas informācijas apmaiņas (ECURIE) nolīgumam;

9.  aicina dalībvalstis un valstu regulatorus īstenot ENSREG salīdzinošā izvērtējuma ziņojumā ietvertos ieteikumus un priekšlikumus, tostarp apzināto paraugpraksi, un vajadzības gadījumā pielāgot savus tiesību aktus, lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta no Fukušimas Daiči avārijas;

10. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus kodoldrošības regulējuma principu izstrādei attiecībā uz tām ES kodolspēkstacijām, kas darbojas vai kuru ekspluatācija tiek vai jau ir izbeigta, lai izveidotu ES līmeņa kodoldrošības uzraudzības mehānismu un norādītu atbildīgos par kodoldrošības nodrošināšanu;

11. kamēr vien turpina darboties kodolspēkstacijas, aicina galveno prioritāti piešķirt uzraudzības iestāžu neatkarībai un pārredzamībai;

12. uzskata, ka valstīm ir atšķirīgas pieejas, lai novērtētu gaisa kuģu avāriju ietekmi uz kodolspēkstaciju drošību; norāda, ka „drošības novērtējumos gaisa kuģu avārijas netiek skaidri uzskatītas par sekas izraisošu notikumu” un tikai to ietekme ir ietverta noturības testu specifikācijā; taču pauž nožēlu, ka tikai četras dalībvalstis šādus novērtējumus ir iekļāvušas savos noturības testa ziņojumos; tomēr norāda — noturības testu specifikācijā minēts, ka „drošības funkciju zaudējuma seku novērtējums ir būtisks arī tad, ja situāciju izraisījuši notikumi ar netiešu katalizatora efektu, piemēram, (..) gaisa kuģu avārija”; norāda arī — tā kā šāds apdraudējums ir galvenokārt dalībvalstu valsts drošības apsvērumu un līdz ar to arī suverenitātes jomā, tika izveidota Kodoldrošības jautājumu ad hoc darba grupa (AHGNS), kuras uzdevums ir sīki izvērtēt attiecīgo jautājumu un publicēt savus secinājumus; zina, ka ir plānota turpmāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par šo jautājumu attiecīgos forumos, piemēram, Eiropas Kodoldrošības regulatoru asociācijā (ENSRA); lūdz visas ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstis, Komisiju, ENSREG, ENSRA un kodolspēkstaciju operatorus, kopīgi strādāt, lai paredzētu un vienotos par kopēju pieeju attiecībā uz gaisa kuģu avāriju radīto apdraudējumu, vienlaikus atzīstot, ka šāds apdraudējums ir dalībvalstu valsts drošības apsvērumu un suverenitātes jomā;

13. uzsver, ka Eiropas Savienībā 30 km rādiusā ap 47 kodolspēkstacijām, kurās darbojas 111 reaktori, dzīvo vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju; pauž nožēlu, ka noturības testu tvērums netika paplašināts, iekļaujot tajā arī gatavību ārkārtas situācijām ārpus kodolspēkstacijām, neraugoties uz to, ka šim faktoram ir liela nozīme, lai ierobežotu iespējamu kodolnegadījumu ietekmi uz iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar ENSREG atbalstu sākt pētījumu attiecībā uz ES pārrobežu reģioniem, lai līdz 2013. gada beigām sagatavotu ieteikumus, tostarp par preventīviem pasākumiem ārkārtas situācijām ārpus kodolspēkstacijām, un lūdz publicēt tā rezultātus līdz 2014. gada beigām; šajā sakarībā iesaka nodrošināt kompetento pārrobežu iestāžu līdzdalību valsts un reģionālā līmenī, to ziņojumus par drošības rīcības plāniem un pieredzi informēšanas un saziņas procesā, ja kodolspēkstacijas atrodas tieši uz valsts robežām;

14. aicina sniegt pilnīgu informāciju ES iedzīvotājiem par Savienības kodoldrošību un apspriesties ar viņiem šajā jautājumā;

15. uzsver, ka spēcīgas kodoldrošības kultūras pamatā ir kvalificēta un pieredzējuša darbaspēka pieejamība; tāpēc pieprasa ES un dalībvalstu līmenī īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu un uzturētu augstu prasmju līmeni tādās jomās kā kodoldrošība, atkritumu apsaimniekošana, aizsardzība pret radiāciju un gatavība ārkārtas situācijām; aicina Komisiju sekmēt ekspertu un paraugprakses apmaiņu pāri robežām un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt piemērotus darba apstākļus, jo īpaši attiecībā uz darbalaiku, lai neapdraudētu kodoldrošību;

16. iesaka ES atbalstīt starptautiskos centienus izstrādāt visaugstākos drošības standartus, kas tiktu stingri piemēroti un ko būtu turpmāk jāattīsta atbilstīgi zinātniskajam progresam un pamatotām iedzīvotāju bažām; šajā sakarībā uzsver ES nozīmi kaimiņattiecību politikā, kas ir instruments sadarbībai kodoldrošības jomā; mudina dalībvalstis un Komisiju uzņemties kopīgu atbildību par starptautisko kodoldrošības standartu stiprināšanu un to atbilstīgu īstenošanu ciešā sadarbībā ar SAEA, Espo konvencijas sekretariātu un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām; aicina Komisiju izskatīt SAEA rīcības plānu „pēc Fukušimas” un iesniegt visaptverošu rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem tā īstenošanai; mudina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar SAEA konstruktīvi strādāt ar tām valstīm, kuras nepiemēroja pārredzamus kodoldrošības noturības testus, piemēram, Baltkrieviju, Krieviju un Turciju, un mudināt tās ievērot starptautiskos drošības standartus un sadarboties ar starptautiskiem ekspertiem visos kodolspēkstaciju sagatavošanas darbu, būvniecības, darbības un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos; uzskata, ka šajā sakarībā ES ir pilnībā jāizmanto starptautisko organizāciju un institūciju specializētās zināšanas;

17. uzskata, ka ES atbilstīgi Euratom līgumam ir jāturpina cieši sadarboties ar SAEA kodoldrošības jomā; uzsver, ka ar Padomes regulu, ar ko izveido instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, cita starpā būtu jāpalīdz Japānai Fukušimas Daiči kodolobjekta stabilizēšanā un sanācijā, kā arī pretradiācijas aizsardzībā un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā valsts līmenī;

18. norāda, ka, pamatojoties uz noturības testiem, valstu regulatori secināja, ka nav tehnisku iemeslu, kuru dēļ būtu jāslēdz kāda no ES kodolspēkstacijām; tomēr uzsver, ka noturības testos atklājās, ka praktiski visās kodolspēkstacijās ir jāievieš konkrēti drošības uzlabojumi, jo tika konstatēta nepieciešamība pēc ievērojama skaita modernizācijas pasākumu, un vēl ir jāpabeidz agrāko pasākumu īstenošana; prasa nekavējoties īstenot nepieciešamos modernizācijas pasākumus un norāda, ka dalībvalstu īstenotie taupības pasākumi nedrīkst ietekmēt pasākumus, kas saistīti ar kodoldrošību un kodoldrošumu;

19. efektīvas politikas veidošanas un pārredzamu publisko debašu labad prasa, lai sākotnējās kopējo izmaksu aplēses (EUR 10–25 miljardi turpmākajos gados) nepieciešamajiem drošības uzlabošanas pasākumiem, kas pēc noturības testiem ieteikti attiecībā uz 132 reaktoriem, kuri darbojas ES, tiktu papildus pamatotas ar detalizētāku izmaksu analīzi, ko veic valstu regulatori sadarbībā ar kodoloperatoriem, un, ja iespējams, tās sasaistīt ar ieteikumu izvēli; uzskata — lai kādas būtu šādu uzlabojumu izmaksas, tās pilnībā jāsedz kodoloperatoriem un nevis nodokļu maksātājiem; aicina Komisiju cieši uzraudzīt šo jautājumu, tostarp saistībā ar tās kompetenci konkurences politikā;

20. uzsver, ka vispārējā kodoldrošības un kodoldrošuma politikā ir jāaptver visi kodolobjekti, kodoldegvielas un reaktoru drošība, atkritumu apsaimniekošana un ekspluatācijas pārtraukšana, darbības drošība, cilvēkresursu pietiekamība, pastāvīga drošības apstākļu uzlabošana šajā nozarē strādājošajiem un gatavība ārkārtas situācijām, tostarp pārrobežu rīcības plāni ārkārtas situācijām ārpus kodolspēkstacijām, kā arī tai ir jānodrošina neatkarīgi un spēcīgi regulatori;

21. uzskata — kamēr tiek ekspluatētas pašreizējās kodolspēkstacijas vai būvētas jaunas, galvenā prioritāte ir jāpiešķir tam, lai kodoldrošības līmenis Eiropas Savienībā, kā arī kaimiņos esošās trešās valstīs atbilstu pasaulē labākajai drošības un drošuma praksei un augstākajiem standartiem; uzsver vajadzību nodrošināt, ka šīs prasības tiek ievērotas visā kodolspēkstacijas dzīves ciklā, tātad arī iespējamas ekspluatācijas pārtraukšanas gadījumā; jo īpaši uzsver, ka kodolspēkstacijas dzīves ciklā radušās izmaksas (novietojuma izvēle, projekts, būve, darbības uzsākšana, darbināšana un ekspluatācijas izbeigšana) ir jāņem vērā, novērtējot kodolspēkstaciju drošības apsvērumus; atgādina, ka izmaksu un riska analīzēm ir liela nozīme attiecībā uz spēkstaciju darbības turpināšanu;

22. uzskata, ka visu ārējo apdraudējumu pārvaldībā ir jāievēro novērtēšanas process saskaņā ar SAEA pamatnostādnēm, kas ir obligāta prasība, un nedrīkst nepienācīgi novērtēt netehniskus aspektus;

23. norāda, ka starp dalībvalstīm pastāvošo atšķirību dēļ var rasties atšķirīgas pieejas kodoldrošības regulējumam, taču tās visas ir SAEA kodoldrošības standartu puses un tām visām ir pienākums ievērot un īstenot ES kodoldrošības tiesību aktu noteikumus;

24. atzīst, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumu un ENSREG salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu noturības testi ir parādījuši, ka periodiskas drošības pārbaudes efektīvi palīdz uzturēt un uzlabot kodolspēkstaciju drošību un izturību; ņem vērā, piemēram, ENSREG viedokli, ka dabas radītie apdraudējumi un attiecīgie kodolspēkstaciju noteikumi būtu atkārtoti jāizvērtē vismaz reizi 5 vai 10 gados; iesaka periodiskās pārbaudes pamatot ar kopējiem drošības standartiem un kodoldrošības tiesiskā regulējuma pārskatā iekļaut atbilstīgos noteikumus;

25. atzinīgi vērtē gaidāmo Kodoldrošības direktīvas pārskatīšanu, kurai ir jābūt vērienīgai un jārada iespēja ieviest nozīmīgus uzlabojumus tādās jomās kā drošības procedūras un sistēmas, kā arī kodolnozares regulatīvo iestāžu loma un resursi, jo īpaši veicinot šo iestāžu neatkarību, atklātību un pārredzamību un vienlaikus stiprinot arī uzraudzību un salīdzinošo izvērtēšanu; uzsver, ka kodoldrošības tiesiskā regulējuma pārskatīšanā jāņem vērā darbs, kas tiek veikts starptautiskā līmenī, piemēram, SAEA;

26. atzīst, ka svarīgi ir īstenot ieteikumus, cieši sadarbojoties ar kodoldrošības iestādēm, un izvērtēt, cik lielā mērā ir jāpaplašina periodiskas drošības pārbaudes joma; vēlreiz norāda, ka ir vajadzīga cieša pārrobežu sadarbība un paraugprakses apmaiņa par šiem jautājumiem, kā arī informācijas apmaiņas koordinēšana; tajā pašā laikā uzskata, ka ir jānodrošina pārrobežu drošības un uzraudzības garantijas; uzskata arī, ka šajā sakarībā vērā jāņem iedzīvotāji, kas dzīvo 50 km rādiusā apkārt kodolspēkstacijai, un, ja tiek skarts kaimiņos esošas dalībvalsts iedzīvotāju vairākums, visu lēmumu pieņemšanā ir jāiesaista arī kaimiņos esošās dalībvalsts atbildīgā iestāde;

27. uzskata, ka dalībvalstīm ar Komisijas līdzdalību jāveicina piemērotas informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas, lai informētu iedzīvotājus par noturības testu nepieciešamību un par to sniegtajām priekšrocībām;

28. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt normatīvus un nenormatīvus instrumentus kodolapdrošināšanas un kodolatbildības jomā; atgādina, ka civiltiesisko atbildību kodolenerģijas jomā jau nosaka starptautiskas konvencijas (Parīzes un Vīnes); taču uzskata, ka kodoliekārtu operatoriem un licencētiem kodolatkritumu apsaimniekotājiem ir jābūt pilnīgam finansiālam nodrošinājumam, lai tie varētu pilnībā segt visas izmaksas, par kurām tie ir atbildīgi saistībā ar kaitējumu, kas avārijas gadījumā radīts cilvēkiem un videi; šajā sakarībā aicina Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt priekšlikumus par šo jautājumu;

29. aicina dalībvalstis piekrist ciešai Parlamenta līdzdalībai pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgums);

30. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Eiropadomei un valstu parlamentiem.

 

(1)

OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.

(2)

OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika