Rezolūcijas priekšlikums - B7-0095/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0095/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē

6.3.2013 - (2013/2542(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Franziska Katharina Brantner, Judith Sargentini, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0095/2013

Procedūra : 2013/2542(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0095/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0095/2013
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0095/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē

(2013/2542(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, it īpaši 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Ēģipti — jaunākie notikumi[1] un tā 2012. gada 15. marta rezolūciju par cilvēku tirdzniecību Sinajā[2],

–   ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumus par Arābu pavasari,

–   ņemot vērā ES un Ēģiptes darba grupas līdzpriekšsēdētāju 2012. gada 14. novembra sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman van Rompuy paziņojumus pēc tikšanās ar Ēģiptes prezidentu Mohammed Morsi 2013. gada 13. janvārī un 2012. gada 13. septembrī,

–   ņemot vērā ES augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton 2012. gada 25. decembra paziņojumu par referendumu Ēģiptē un 2012. gada 5. decembra paziņojumu par situāciju Ēģiptē, kā arī viņas preses sekretāra 2013. gada 25. janvāra paziņojumu par slepkavībām Portsaīdā,

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 26. novembra Regulu (ES) Nr. 1099/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē,

–   ņemot vērā 2004. gada Eiropas Savienības un Ēģiptes asociācijas nolīgumu un 2007. gada rīcības plānu,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,

–   ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuru ir parakstījusi arī Ēģipte,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Ēģipte joprojām piedzīvo grūtu politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu periodu pēc H. Mubaraka režīma krišanas; tā kā cerības un vēlmes, kas radīja tautas sacelšanos, kura izraisīja režīma maiņu, ir jāpārveido un jākonsolidē par stingrām un konkrētām cilvēktiesībām un demokrātiskām reformām, kuras atspoguļo visu Ēģiptes sabiedrības demokrātisko pārstāvju gribu un mērķus;

B.  tā kā Ēģipte ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības dibinātājlocekle un viena no galvenajām Eiropas Savienības partnerēm Vidusjūras reģionā; tā kā politiskie notikumi Ēģiptē rada spēcīgu ietekmi un ievērojamas sekas visā reģionā un ārpus tā;

C. tā kā starptautiskā sabiedrība uzskatīja 2012. gadā Ēģiptē notikušās prezidenta vēlēšanas par brīvām un taisnīgām un tās ir robežšķirtne demokrātiskajā pārejas procesā; tā kā tomēr Ēģiptes sabiedrība joprojām ir dziļi sašķelta attieksmē pret pamatvērtībām, piemēram, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, tiesiskumu, valsts un reliģijas attiecībām un labu pārvaldību;

D. tā kā 2012. gada 22. novembrī prezidents M. Morsi izdeva dekrētu, ar kuru ievērojami paplašināja savas pilnvaras, aizliedzot tiesām apstrīdēt prezidenta lēmumus; tā kā šo dekrētu asi apstrīdēja daļa no tiesu iestāžu un politiskajām aprindām; tā kā, sabiedrībai protestējot pret šo dekrētu, vairāki cilvēki aizgāja bojā vai tika ievainoti; tā kā 2012. gada 8. decembrī prezidents M. Morsi atcēla lielāko daļu no šī dekrēta;

E.  tā kā 2012. gada decembra referendumā, kurā vēlētāju līdzdalība bija 32,9 %, tika pieņemta jaunā Ēģiptes konstitūcija; tā kā konstitucionālā procesa iekļautības un pārredzamības trūkums un gaidāmā jaunās konstitūcijas pieņemšana vēl tālāk padziļināja Ēģiptes sabiedrības iekšējo sašķeltību; tā kā gan Ēģiptē, gan aiz tās robežām ir plaši izplatītas bažas par dažiem jaunās konstitūcijas pantiem, kas ir pretrunā Ēģiptes starptautisko cilvēktiesību saistībām, — jo īpaši attiecībā uz reliģijas brīvību, pulcēšanās brīvību, vārda brīvību, sieviešu tiesībām, varas nodalīšanu, tiesu iestāžu neatkarību, — un vienlaikus saglabā militāro tiesu nozīmi;

F.  tā kā ir paredzēts, ka Pārstāvju palātas parlamentāro vēlēšanu četras kārtas notiks no 2013. gada 22. aprīļa līdz jūnijam; tā kā 2013. gada 19. janvārī parlamenta Augšpalāta (Maglis Al-Shura) pieņēma jaunu vēlēšanu likumu, kas izraisīja kritiku un pretrunīgus vērtējumus; tā kā 2013. gada 18. februārī Augstākā Konstitucionālā tiesa atzina, ka vairāki šā likuma panti neatbilst konstitūcijai, kas bija lēmums, kuram sekoja turpmāki pretrunīgi vērtējumi; tā kā opozīcijas spēki, kurus vadīja Nacionālā glābšanas fronte, protestējot pret tiesisko garantiju trūkumu, lai noturētu brīvas un godīgas vēlēšanas, paziņoja par nākamo parlamentāro vēlēšanu boikotēšanu;

G. tā kā iekšējā politiskā situācija, konstruktīva un iekļaujoša dialoga trūkums starp reliģiskajiem un laicīgajiem pārstāvjiem rada ārkārtīgu spriedzi un polarizāciju un bieži noved pie vardarbīgiem notikumiem; tā kā patiess valsts mēroga dialogs, kurā jēgpilnā veidā piedalās visi politiskie spēki, ir vēlamais veids, kā pārvarēt šā brīža politisko un sociālo sašķeltību un radītu spēcīgu un ilgtspējīgu demokrātiju Ēģiptē; tā kā prezidents M. Morsi ir noraidījis opozīcijas spēku aicinājumus izveidot nacionālās vienotības valdību; tā kā 2013. gada 26. februārī prezidents M. Morsi uzsāka valsts līmeņa dialogu, kurā atteicās piedalīties vadošie opozīcijas spēki;

H. tā kā Ēģiptē turpinās protesti un vardarbīgas sadursmes uz ielām, nesenākā no tām notika Portsaīdā, kur 2013. gada 2. un 3. martā tika nogalināti četri cilvēki un simtiem tika ievainoti vardarbīgās sadursmēs starp demonstrantiem un drošības spēkiem; tā kā valsts iestādes nav spējušas atjaunot mieru un kārtību; tā kā pārliecīga drošības spēku un dažu politisko partiju, kā arī neidentificētu grupu spēka un vardarbības pielietošana pret miermīlīgiem demonstrantiem joprojām lielā mērā paliek nesodīta;

I.   tā kā 2013. gada 28. janvārī Augšpalāta pēc prezidenta M. Morsi pieprasījuma apstiprināja jaunus drošības pasākumus, tostarp ieviesa ārkārtas stāvokli Suecas, Ismaīlijas un Portsaīdas kanāla pārvaldības provincēs, un sniedza Ēģiptes bruņotajiem spēkiem pilnvaras aizsargāt valsts iestādes pret diversantiem un atjaunot drošību;

J.   tā kā Ēģiptē joprojām valda satraucoša ekonomiskā situācija, kuru padara smagāku ieņēmumu zaudējums no tūrisma nozares un no tiešiem ārvalstu ieguldījumiem; tā kā ir būtiski veikt fiskālo konsolidāciju, atjaunot ekonomikas uzticamību un ieguldītāju uzticību, kam nepieciešama politiskā stabilitāte, un apkarot korupciju, lai radītu spēcīgu Ēģiptes ekonomiku; tā kā starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ES, arī turpmāk ir jāatbalsta Ēģiptes ekonomika, lai varētu atrisināt šīs problēmas;

K. tā kā šajā sakarībā vietējā valūta ir zaudējusi 8 % no savas vērtības un uz Ēģiptes Centrālās bankas rezervēm tiek izdarīts spiediens, vēl vairāk saasinot jau tā ārkārtīgi nestabilo un trauslo ekonomisko situāciju; tā kā Ēģiptes valdība ir apņēmusies turpināt sarunas, lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu;

L.  tā kā tiesu varas iestādes un tiesneši joprojām saskaras ar dažādu politisko dalībnieku un spēku spiedienu, uzbrukumiem, iebiedēšanu un iejaukšanos; tā kā Konstitucionālā tiesa 2012. gada novembrī pārtrauca darbu, jo tās telpās atradās demonstranti, kas atbalstīja prezidentu, un viņa sabiedrotie; tā kā 2012. gada oktobra ģenerālprokurora atlaišana un jauna ģenerālprokurora pieņemšana darbā radīja spēcīgu tiesnešu, tiesu iestāžu amatpersonu un citu personu kritiku un viņu demonstrācijas; tā kā iejaukšanās tiesu iestāžu darbā apdraud iedzīvotāju uzticību tiesu iestāžu sistēmas taisnīgumam un objektivitātei;

M. tā kā Ēģiptes sievietes ir īpaši neaizsargātas šajā pārejas periodā; tā kā saskaņā ar Ēģiptes un starptautisko cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem pēdējā laikā ir pieauguši neidentificētu saskaņotu grupu uzbrukumi demonstrantēm, tostarp viņu izvarošana, un šie uzbrukumi ir kļuvuši organizētāki un sistemātiskāki, lai laupītu sievietēm drosmi piedalīties protestos, jo īpaši 2013. gada 25. janvāra naktī un pēc tās, un pret demonstrantēm bieži tiek vērsa vardarbība, seksuāli uzbrukumi, nevainības pārbaudes un cita veida pazemojoša rīcība, ko veic arī drošības spēki, kamēr sieviešu tiesību aktīvisti saskaras ar draudiem un iebiedēšanu; tā kā sievietes ir pieredzējušas ievērojamus šķēršļus politiskās dalības ziņā; tā kā sievietes neformālajā sektorā, lauksaimniecības un jo īpaši mājsaimniecības darbos, bieži strādā bīstamos un pazemojošos darba apstākļos, nesaņemot veselības apdrošināšanu vai aizsardzību pret ievainojumiem;

N. tā kā Ēģiptes pilsoniskā sabiedrība un starptautiskās NVO izjūt pieaugošu spiedienu un tām ir ievērojamas grūtības darboties Ēģiptē; tā kā, ja likumprojekti par pilsoniskajām asociācijām un fondiem un sabiedriskajām demonstrācijām tiks pieņemti pašreizējā redakcijā, tie varētu ievērojami apdraudēt to darbību un aktivitātes, kā arī tiesības uz sabiedrības miermīlīgu pulcēšanos, un noteiktu lielus ierobežojumus finansējuma saņemšanai no ārzemēm; tā kā neatkarīgas arodbiedrības ziņo par pieaugošu spiedienu uz to organizācijām un locekļiem; tā kā ir ievērojami pieaugusi pret žurnālistiem vērsta fiziska vardarbība un iebiedēšana; tā kā ir uzsākta tiesvedība vairākās lietās pret opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem, izvirzot apsūdzības par prezidenta aizskaršanu;

O. tā kā 2013. gada 26. janvārī Kairas tiesa notiesāja 21 cilvēku, piespriežot nāvessodu pēc Portsaīdas futbola dumpjiem, kuros 2012. gada sākumā aizgāja bojā 74 cilvēki; tā kā 2012. gada 16. februāra rezolūcijā Parlaments aicināja veikt par šo traģisko gadījumu neatkarīgu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības; tā kā tomēr ES ir spēcīga un principiāla nostāja pret nāvessodu un nāvessoda atcelšana ir svarīgs tās cilvēktiesību politikas mērķis;

P.  tā kā 2012. gada 13. un 14. novembrī Kairā notika ES un Ēģiptes darba grupas sanāksme, kurā piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieki, tostarp politiskie vadītāji, deputāti, uzņēmējdarbības vadošie pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no abām pusēm, kuri apsprieda ārkārtīgi plašu jautājumu loku, piemēram, politisko un ekonomisko sadarbību, pārvaldību un cilvēktiesības, līdzekļu atgūšanu, tirdzniecību, tūrismu, infrastruktūru, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un zinātni;

Q. tā kā ES ir Ēģiptes svarīgākais ekonomiskais partneris un galvenais ārvalstu ieguldījumu un attīstības sadarbības atbalsta avots; tā kā darba grupas sanāksmē ES un saistītās finansējuma iestādes 2012.–2013. gada laika periodam piedāvāja Ēģiptei dotācijas, koncesionālos aizdevumus un aizdevumus vairāk nekā EUR 5 miljardu kopējā apjomā; tā kā darba grupa paziņoja par ēģiptiešu dalības divkāršošanos Erasmus Mundus un Tempus programmās, lai ēģiptiešu studenti un pētnieki varētu ierasties Eiropā; tā kā Ēģiptei ir ārkārtīgi svarīga šo saistību izpilde un ātrāka ES atbalsta saņemšana;

R.  tā kā darba grupa uzsvēra apņemšanos veicināt un ievērot cilvēktiesības (tostarp sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, ar mērķi dot sievietēm iespējas visās jomās), vārda un pulcēšanās brīvību, reliģisko vai ticības brīvību un nosodīja jebkādu reliģiskā naida, neiecietības, naidīguma vai vardarbības kurināšanu;

S.  tā kā ES piedāvāja nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju uz gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Pārstāvju palātā, ja tiks saņemts Ēģiptes uzaicinājums; tā kā Ēģiptes Augstākā vēlēšanu komiteja nesen piekrita šo vēlēšanu uzraudzībai un pieņēma lēmumu šim nolūkam uzaicināt dažādus starptautiskus dalībniekus, tostarp ES;

T.  tā kā iepriekšējā režīma nozagto līdzekļu atgriešana var radīt ieguvumus ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī, lai Ēģiptes iedzīvotājiem nodrošinātu taisnīgumu un pārskatatbildību, un tādēļ tas ir svarīgs politisks jautājums ar simbolisku nozīmi ES un Ēģiptes attiecībās; tā kā kopš 2011. gada marta, ES ir iesaldēti līdzekļi 19 personām, tostarp agrākajam prezidentam H. Mubarakam, kuras ir atbildīgas par Ēģiptes valsts finanšu piesavināšanos; tā kā 2012. gada 26. novembrī Padome pieņēma jaunu regulu, kuras mērķis ir atvieglot šādu piesavinātu līdzekļu atgriešanu; tā kā darba grupa ir piekritusi triju mēnešu laikā pabeigt ceļa katri, kurā varētu iekļaut tādas līdzekļu atgūšanas grupas izveidi, kuru koordinētu Eiropas Ārējās darbības dienests;

U. tā kā ES pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas stūrakmeņi ir princips „dot vairāk, ja saņem vairāk” un partnerības princips ar sabiedrībām,

1.  atkārtoti pauž solidaritāti ar Ēģiptes tautu un savu atbalstu šajā grūtajā un sarežģītajā politiskās, ekonomiskās un sociālās pārejas periodā; no jauna atkārto ES pastāvīgo apņemšanos palīdzēt Ēģiptes tautai tās vēsturiskajā transformācijas procesā;

2.  pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Ēģiptē un Ēģiptes iestāžu nepietiekamo apņēmību mainīt šo satraucošo tendenci pretējā virzienā; uzsver, ka saskaņā ar pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku pēc Arābu pavasara un jo īpaši saskaņā ar principu „dot vairāk, ja saņem vairāk”, tas, cik lielā mērā un apjomā ES iesaistīsies Ēģiptē ir atkarīgs no valsts virzības savu saistību ievērošanā attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un dzimumu vienlīdzību;

3.  šajā sakarībā mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisiju un dalībvalstis noteikt, ka priekšnoteikums palīdzībai, ekonomiskajai integrācijai un citiem ieguvumiem, kas ir paredzēti saskaņā ar ES un Ēģiptes darba grupu, ir taustāma virzība, tostarp nepieciešamā tiesiskā regulējuma pieņemšana un īstenošana, jo īpaši šajā rezolūcijā norādītajās jomās;

4.  atkārto aicinājumu Ēģiptes iestādēm nodrošināt, lai pilnībā tiek ievērotas cilvēktiesības un pamattiesības, tostarp: sieviešu tiesības; reliģisko uzskatu domas un apziņas brīvība; minoritāšu aizsardzība; diskriminācijas nepieļaušana dzimumorientācijas dēļ; biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība; izpausmes un vārda brīvība, kā arī preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība, kas ir būtiska patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas sastāvdaļa; šajā sakarībā aicina izstrādāt pārredzamu un iekļaujošu valsts plānu cilvēktiesību reformai valstī;

5.  uzsver Pārstāvju palātas gaidāmo vēlēšanu nozīmi, kas iezīmēs jauni šķirtni demokrātiskajā pārejas procesā; atgādina, ka ir svarīgi ievērot starptautiskos demokrātisku vēlēšanu standartus un atļaut vietējo un starptautisko vēlēšanu novērotāju klātbūtni; mudina Ēģiptes valdību un visus politisko spēkus izmantot gaidāmās vēlēšanas kā iespēju, lai attīstītu ārkārtīgi nepieciešamu, plašu un iekļaujošu valsts mēroga dialogu; atzinīgi vērtē Ēģiptes Augstākās vēlēšanu komitejas lēmumu uzaicināt ES, lai novērotu gaidāmās parlamenta vēlēšanas;

6.  ņem vērā, ka 2012. gada 15. un 22. decembra referendumā tika pieņemta jaunā Ēģiptes konstitūcija; atgādina daudzo Ēģiptes novērotāju bažas, ka vairāki jaunās konstitūcijas panti neatbilst valsts starptautiskajām cilvēktiesību saistībām; uzskata, ka iekļaujošāks un līdzdalību veicinošāks konstitucionālais process varēja veicināt lielākas vienprātības sasniegšanu sašķeltajā Ēģiptes sabiedrībā par politiskajām pamatnostādnēm, kas ir nepieciešamas valsts nākotnei;

7.  pauž satraukumu par pieaugošo iekšējo Ēģiptes sabiedrības polarizāciju, kuru vēl vairāk veicina nepārtrauktie vardarbības gadījumi un nesodāmības atmosfēra; atgādina Ēģiptes valsts iestādēm un drošības spēkiem par to pienākumu aizsargāt miermīlīgas pulcēšanas tiesības un panākt drošību un kārtību, precīzi ievērojot valsts tiesību aktus un starptautiskos principus attiecībā uz tiesībaizsardzības praksi; aicina veikt objektīvu izmeklēšanu par visiem vardarbības gadījumiem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvju iespējamiem vardarbības gadījumiem, un saukt vainīgos pie atbildības; šajā sakarībā aicina dalībvalstis saistībā ar Ēģipti stingri ievērot Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, jo īpaši attiecībā uz 2. kritēriju par cilvēktiesību ievērošanu;

8.  ar nopietnām bažām attiecas uz negatīvajiem rādītājiem saistībā ar tiesiskumu, tiesu iestāžu neatkarību un cīņu pret spīdzināšanu Ēģiptē; aicina Ēģiptes valdību pilnībā ievērot, atbalstīt un veicināt tiesu varas iestāžu neatkarību un integritāti valstī; mudina Ēģiptes iestādes uzsākt patiesu pārejas tiesiskuma procesu, lai nodrošinātu atbildības uzņemšanos par cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri tika veikti pirms 2011. gada revolūcijas, tās laikā un pēc tās;

9.  atkārto Ēģiptes pilsoniskās sabiedrības aktīvistu paustās dziļās bažas par likumprojektiem attiecībā uz pilsoniskajām asociācijām un fondiem un sabiedriskajām demonstrācijām, kuri to pieņemšanas gadījumā vēl vairāk samazinātu pilsoniskās sabiedrības darbības telpu šajā valstī; mudina Ēģiptes valdību iesaistīties patiesā sabiedriskās apspriešanās procesā un iesniegt jaunus tiesību aktu projektus, kas atbilstu Ēģiptes starptautiskajām cilvēktiesību saistībām un kas cita starpā nodrošinātu veicinošu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām un miermīlīgai atšķirīga viedokļa paušanai; aicina izbeigt valdības iejaukšanos un spiediena, iebiedēšanas vai draudu īstenošanu attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības un arodbiedrību aktīvistiem, kā arī žurnālistiem;

10. pauž nopietnas bažas par vardarbības klimata izplatību attiecībā uz sievietēm Ēģiptē un progresa trūkumu dzimumu vienlīdzības īstenošanā gan praksē, gan likumdošanā; aicina nekavējoties izbeigt visa veida seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp pret demonstrantēm un sieviešu tiesību aktīvistēm, veikt patiesu un objektīvu visu šādu kriminālnoziegumu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības; aicina Ēģiptes iestādes pielāgot nepieciešamo regulējumu, lai novērstu vardarbību pret sievietēm, un publiski, tostarp augstākajā līmenī, nosodīt šo parādību; mudina valdību veicināt un atbalstīt sieviešu politisko dalību, izmainot pašreizējo negatīvo tendenci šajā jomā;

11. atkārto bažas par pastāvīgo cilvēku tirdzniecību un kontrabandu un par nelegālo migrantu situāciju valstī, jo īpaši Sinaja reģionā; aicina Ēģiptes iestādes vēl vairāk pastiprināt centienus, lai risinātu šos jautājumus, jo īpaši, pilnībā īstenojot valsts tiesību aktus par bēgļiem un atļaujot ANO aģentūrām un cilvēktiesību organizācijām pilnu piekļuvi attiecīgajām personām Sinajā;

12. atkārto ES spēcīgo un principiālo nostāju pret nāvessodu un aicina piemērot pilnīgu moratoriju visiem nāvessoda spriedumiem Ēģiptē; mudina Ēģipti ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu, prasa 2013. gada 26. janvārī Al-Masry futbola kluba 21 atbalstītājam piespriestā nāvessoda aizstāšanu ar citu soda mēru;

13. pauž nožēlu par taustāma progresa trūkumu attiecībā uz iepriekšējā režīma piesavināto līdzekļu atgriešanu Ēģiptes iedzīvotājiem; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis pievērst šim nozīmīgajam simboliskajam un finanšu jautājumam pienācīgu uzmanību un aicina ES izveidot dalībvalstu izmeklētāju, juristu un prokuroru grupu, kuru uzdevums būtu juridiska atbalsta un palīdzības sniegšana Ēģiptes iestādēm šajā procesā;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes prezidentam, valdībai un Augšpalātai.