Rezolūcijas priekšlikums - B7-0097/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0097/2013

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē

    6.3.2013 - (2013/2542(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Charles Tannock, Peter van Dalen ECR grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0095/2013

    Procedūra : 2013/2542(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0097/2013
    Iesniegtie teksti :
    B7-0097/2013
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0097/2013

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē

    (2013/2542(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2012. gada 15. februāra rezolūciju,

    –   ņemot vērā Padomes 2013. gada 13. janvāra secinājumus par ES atbalstu attiecībā uz ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās[1],

    –   ņemot vērā augstās pārstāves/ priekšsēdētāja vietnieces 2012. gada 25. decembra paziņojumu par referendumu Ēģiptē,

    –   ņemot vērā augstās pārstāves/ priekšsēdētāja vietnieces preses sekretāra 2013. gada 25. janvāra paziņojumu par slepkavībām Portsaīdā,

    –   ņemot vērā pirmā ES un Ēģiptes īpašās darba grupas 2012. gada 13. un 14. novembra sanāksmes iznākumus,

    –   ņemot vērā Padomes 2012. gada 26. novembra lēmumu par aktīvu atguves sekmēšanu,

    –   ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 110. pantu,

    A. tā kā Ēģipte ir lielākā arābu pavasara valsts, kas savas ģeogrāfiskās atrašanās uz diviem kontinentiem dēļ ir ļoti nozīmīga gan Tuvējo Austrumu, gan Ziemeļāfrikas reģionā un ir svarīga ES tirdzniecības partnervalsts un galvenā ES palīdzības saņēmēja.

     

    B.  tā kā ES pēc arābu pavasara ir palielinājusi savus centienus ietekmēt Ēģiptē notiekošos procesus, cita starpā, organizējot augstās pārstāves/ priekšsēdētāja vietnieces, Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja un valstu un valdību galvu vizītes, kā arī rīkojot dažādas augstākā līmeņa vizītes un iniciatīvas un sniedzot finansiāla rakstura palīdzību;

     

    C. tā kā 2012. gada 22. novembrī prezidents Morsi pieņēma konstitucionālo deklarāciju, ar kuru cita starpā viņš paredzēja uz prezidenta institūtu neattiecināt tiesu kontroli; tā kā pēc dažām dienām prezidents atcēla deklarāciju, taču jau notika demonstrācijas, kas pieņēmās spēkā;

     

    D. tā kā 2012. gada 30. novembrī Konstitutīvajā asamblejā, kurā dominē islamiski noskaņotie politiskie spēki, tika pieņemts Konstitūcijas projekts un iesniegts prezidentam;

     

    E.  tā kā 2012. gada 15. un 22. decembrī Ēģiptē notika referendums par Konstitūcijas projektu; tā kā referendumā, kurās piedalījās 33 % iedzīvotāju, lielākais vairums sabiedrības balsoja par Konstitūcijas projektu;

    F.  tā kā 2013. gada 26. janvārī Kairas tiesa nosūtīja 21 apsūdzētā no Portsaīdas lietas lielajam muftijam, lai apstiprinātu attiecībā uz viņiem pieņemtos nāves sodus;

     

    G. tā kā saskaņā ar šīm ziņām tūkstošiem apsūdzēto radinieku, Portsaīdas futbola aktīvo līdzjutēju kluba locekļu un citu līdzjutēju, kas sapulcējās Portsaīdas cietuma tuvumā, metās ieņemt cietumu;

     

    H. tā kā dažiem protestētājiem bija šaujamieroči vai viņi meta akmeņus un molotova kokteiļus; tā kā drošības spēki reaģēja nekavējoties, pastiprināti pielietojot asaru gāzi un šaujamieročus;

     

    I.   tā kā desmitiem cilvēku gāja bojā un simtiem tika ievainoti pēc tam galvenokārt, bet ne tikai Portsaīdā notikušajos vardarbības aktos;

     

    J.   tā kā 2013. gada 9. martā ir paredzēts pieņemt otro spriedumu kārtu;

     

    K. tā kā Kairas Tahrir laukumā un citur joprojām notiek demonstrācijas; tā kā tomēr situācija jo īpaši attiecībā uz sieviešu dzimuma demonstrētājām ir kļuvusi ārkārtīgi bīstama, jo katru dienu tiek saņemtas ziņas par seksuāla rakstura uzbrukumiem;

     

    L.  tā kā Padome 2012. gada 26. novembrī veica darbības, lai veicinātu nelikumīgi piesavināto līdzekļu atgriešanu Ēģiptes un Tunisijas iestādēm.

     

    M. tā kā ES ir apņēmusies 2012. un 2013. gadā piešķirt kredītus un subsīdijas 5 miljardu eiro apmērā un līdzekļus piešķirs Komisija, Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB);

     

    N. tā kā ES ir norīkojusi divus vēlēšanu ekspertus, piedaloties prezidenta vēlēšanu rīkošanā, un ir piedāvājusi nosūtīt uz Ēģipti saistībā ar parlamenta vēlēšanām vēlēšanu novērošanas misiju, ja Ēģipte aicinās to darīt,

     

    1.  atkārtoti aicina sākt dialogu starp visām Ēģiptes partijām, lai panāktu lielāku virzību uz saturīgu un ilgtspējīgu demokrātiju; mudina visas puses, jo īpaši prezidentu, pastiprināti darboties šajā virzienā; turklāt atkārti pauž savu solidaritāti ar Ēģiptes tautu šajā kritiskajā pārejas periodā un joprojām atbalsta leģitīmos demokrātiskos centienus;

     

    2.  mudina Ēģiptes vadību nodrošināt pienācīgu visu Ēģiptes iedzīvotāju pārstāvību, izmantojot demokrātiskās iestādes un Konstitūciju un cilvēktiesības attiecinot uz visiem neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, dzimuma vai citiem apsvērumiem un atbilstīgi starptautiskajām cilvēktiesībām;

     

    3.  mudina ātri nodrošināt parlamentārās demokrātijas darbību, prezidentam Morsi pirms konstitucionālās reformas izlīdzinot domstarpības un ņemot vērā visu iedzīvotāju vajadzības;

     

    4.  pauž nožēlu, ka joprojām saskaņā ar jaunās konstitūcijas 189. pantu kara tiesās var tikt tiesāti civiliedzīvotāji; uzsver, ka iespējas vērsties neatkarīgā vispārējās jurisdikcijas tiesā un tiesības uz taisnīgu tiesas procesu ir jebkuras demokrātiskās valsts pamatvērtības;

     

    5.  uzskata, ka būtu jāuzsver sirdsapziņas, vārda un ticības brīvības nodrošināšana visiem Ēģiptes iedzīvotājiem; Ēģiptes valdībai ir jāapliecina, ka tā garantē Ēģiptes kristiešu kopienas reliģisko brīvību; būtu jāpanāk, lai Ēģipti pametošo kristiešu plūsma šajā valstī atgrieztos, jo pretējā gadījumā tiek apdraudēta turpmākā pastāvēšana vienai no vecākajām Ēģiptes kopienām un tiek nodarīts kaitējums arī Ēģiptes ekonomikai tāpēc, ka izglītoti profesionāļi pamet šo valsti;

     

    6.  aicina Ēģiptes policiju un tiesu iestādes veikt pilnīgu, neatkarīgu un rūpīgu izmeklēšanu par vardarbības aktiem, kas notika pēc 2013. gada 26. janvāra tiesas sprieduma, un saukt pie atbildības personas, kas ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;

     

    7.  atzinīgi vērtē jaunās konstitūcijas 50. pantā noteikto pulcēšanās brīvību, taču joprojām pauž bažas par vardarbību, kas notiek visā Ēģiptē līdztekus protestiem;

     

    8.  pauž līdzjūtību nesenajās Kairā un Portsaīdā notikušajās sadursmēs nogalināto personu radiniekiem un prasa veikt izmeklēšanu par spīdzināšanas un ļaunprātīgas rīcības gadījumiem, kuros tiek vainoti drošības spēki; prasa nosvērti izturēties pret demonstrācijām, kas sākās pēc tam, kad tika notiesātas Portsaīdas futbola mača sakarībā apcietinātās personas, jo īpaši, ņemot vērā, ka 2013. gada 9. martā ir jāpieņem atlikušie spriedumi; aicina ES un tās dalībvalstis piedāvāt palīdzību Ēģiptei, tai reformējot policijas dienestu, lai labāk uzraudzītu demonstrācijas;

     

    9.  mudina Ēģiptes iestādes novērst pret sievietēm vērstu vardarbību; nosoda uzbrukumus sievietēm protestētājām Tahrir laukumā un citās demonstrāciju vietās;

     

    10. stingri prasa, lai NVO būtu tiesīgi veikt savas likumīgās darbības, tostarp pētniecību par cilvēktiesībām, tiesiskajiem un konstitucionālajiem jautājumiem; uzskata, ka nedrīkstētu pieņemt nekādus likumus, kas aprobežotu šo organizāciju darbību, atļaujot veikt tkai humanitāro vai sociālo darbu, vai ierobežot to mijiedarbību ar ārvalstu struktūrām; tāpēc nosoda Ēģiptes Apdrošināšanas un sociālo lietu ministrijas vēstuli, kas ir nosūtīta NVO — Ēģiptes Cilvēktiesību organizācijai, sniedzot informāciju par jauniem ierobežojumiem;

     

    11. atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta pēc prezidenta Morsi vizītes Briselē, atsākt divpusējo saziņu, izmantojot ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumu, un atsākt sarunas par jaunu Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu;

     

    12. atzinīgi vērtē ES un Ēģiptes īpašās darba grupas izveidi 2012. gada novembrī; konstatē pirmās īpašās darba grupas sanāksmes 2012. gada 13. un 14. novembrī iznākumu; uzskata, ka Komisijai, EIB un ERAB būtu jāizsniedz kredīti un jāapsola subsīdijas tikai tad, ja tiek stingri ievēroti cilvēktiesību nosacījumi, kuru izpilde tiktu efektīvi uzraudzīta.

     

    13. atzinīgi vērtē to, ka ERAB ir pieņēmusi īpašu nodrošinātības ar pārtiku iniciatīvu, ar kuras palīdzību Ēģipte, kas ir pasaules lielākā kviešu importētājvalsts, varētu nodrošināt stabilu apgādi ar pārtiku;

    14.  atzinīgi vērtē lēmumu noskaidrot iespējas palielināt Ēģiptes un ES tirdzniecību un savstarpējo ieguldījumu apjomu; uzskata, ka vērienīgs un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums, kura pamatā būtu savstarpēja spēja ievērot cilvēktiesības, būtu uzskatāms par vislabāko veidu, kā palielināt labklājību un samazināt nabadzību Ēģiptē;

     

    15. pauž gandarījumu par diskusijām, kas attiecas uz sadarbību un koordināciju, atgūstot iepriekšējā režīma pārstāvju nelikumīgi piesavinātos aktīvus, kas tika iesaldēti 2011. gada martā; cenšas pabeigt apsolīto ceļvedi, kura izstrādes mērķis ir palielināt ES un Ēģiptes sadarbību šajā jautājumā;

     

    16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes valdībai un parlamentam.