REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
6.3.2013 - (2013/2542(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Willy Meyer, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes 2007. gada rīcības plānu un ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2004. gada 1. jūnijā,
– ņemot vērā iepriekšējo 2011. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku un par Savienību Vidusjūrai[1],
– ņemot vērā ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Ēģipte ratificēja 1982. gadā,
– ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,
A. tā kā ir pagājuši divi gadi kopš brīža, ka Hosnī Mubaraks atkāpās no amata pēc tam, kad Tahrir laukumā bija notikušas demonstrācijas un sacelšanās visā Ēģiptē, prasot visaptveroši reformēt valsts politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu, izbeigt korupciju, nodrošināt pilnīgu brīvību, ievērot cilvēktiesības, panākt labākus dzīves apstākļus un laicīgu valsti;
B. tā kā demonstrētāji joprojām prasa to pašu mērķu sasniegšanu, kas tika izvirzīti, rīkojot 25. janvāra revolūciju, attiecībā uz brīvību, cilvēku cieņu un sociālo taisnīgumu; tā kā viņi prasa algu palielinājumu, lai ņemtu vērā cenu pieaugumu, mājokļus, veselības aprūpi, darbavietu radīšanu, izkropļotās konstitūcijas atsaukšanu, nacionālās glābšanas valdības izveidošanu un agrīnas prezidenta vēlēšanas;
C. tā kā Ēģiptē mēnešiem ilgi valda politiska un ekonomiska krīze; tā kā joprojām ir novērojami pret Morsi vērsti protestu uzliesmojumi, kas vairākkārt ir izvērsušies sadursmēs un vandālismā ar letālām sekām; tā kā prezidents Morsi un Musulmaņu brālība faktiski īsteno to pašu lomu, kāda bija amatu zaudējušajam Hosnī Mubarakam, un tā kā netiek veiktas reformas, vienlaikus cenšoties ieviest reliģiski konservatīvu sistēmu;
D. tā kā 2012. gadā visā Ēģiptē notika vairāk kā 3 400 protestu — galvenokārt streiki un ieņemšanas — par ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem; tā kā tas ir gandrīz piecas reizes lielāks skaits nekā kādā no 21. gadsimta iepriekšējiem gadiem un tā kā vairāk kā divas trešdaļas šo protestu notika pēc Morsi inaugurācijas prezidenta amatā 2012. gada 30. jūnijā;
E. tā kā kopš prezidenta Morsi vēlēšanām ir palielinājies fiziska un tiesiska rakstura uzbrukumu skaits arodbiedrību aktīvistiem, tā kā 2012. gada septembrī pieci Aleksandrijas ostas konteineru uzņēmuma arodbiedrību līderi tika notiesāti uz trim gadiem ieslodzījumā par to, ka viņi 2011. gada oktobrī vadīja streiku, kurā piedalījās 600 strādājošo, un tā kā šo lietu patlaban izskata apelācijas tiesa;
F. tā kā demonstrētāji mēnešiem ilgi turpināja pret Morsi vērstus protestus; tā kā cilvēki ir izgājuši ielās, lai protestētu, jo situācija valstī, kad valdību vada Musulmaņu brālība, ir nevis uzlabojusies, bet pasliktinājusies; tā kā valdības pret šiem demonstrantiem vērstās represijas atgādina Mubaraka režīma represijas; tā kā demonstranti nosoda spīdzināšanu, represijas, aizturēšanu, linčošanu un izvarošanu, ko piedzīvo daļa Ēģiptes iedzīvotāju, un vēlas, lai vainīgās personas tiktu tiesātas; tā kā pieaug sarūgtinājums par reformu lēno gaitu un ļaunprātību, ko joprojām īsteno policija un citi drošības spēki, kas turpina baudīt nesodāmību; tā kā nesodāmība ir sekmējusi seksuālās uzmākšanās un uzbrukumu skaitu pieaugumu pret sievietēm, kas pēdējos mēnešos atradušās Tahrir laukumā vai tā tuvumā;
G. tā kā 2013. gada 25. janvārī un nākamajās dažās dienās, kad tika atzīmēta 2 gadu gadadiena kopš 25. janvāra revolūcijas, drošības spēki nedēļas nogales sadursmju ar demonstrantiem laikā pielietoja spēku, kā rezultātā gāja bojā vismaz 45 cilvēki un 1000 cilvēku tika ievainoti;
H. tā kā jaunās Konstitūcijas projektā, ko izstrādāja Morsi partija — Musulmaņu brālība, ir iestrādātas iespējas izveidot reliģisku valsti un nav garantēta vārda brīvība, jo tajā ir atļauta laikrakstu konfiskācija un žurnālistu ieslodzīšana; tā kā konstitūcijā nav paredzēta brīva izglītība, ir pieļauta reliģiska diskriminācija, atstātas novārtā sieviešu un bērnu tiesības un nav noteiktas normas par tiesībām uz veselību un mājokli, un nav cilvēku tiesību regulējuma; tā kā šajā Konstitūcijā prezidents Morsi ir apveltīts ar imunitāti no tiesiskās atbildības viedokļa un ir atļauta civiliedzīvotāju tiesāšana kara tiesās;
I. tā kā Šuras Padome (parlamenta augšpalāta) šobrīd izstrādā likumu, ar kuru varētu ierobežot streikus un demonstrācijas, un tā kā šā likuma pamatā ir ļoti ierobežojošais 1923. gada Likums Nr. 14, kuru ieviesa, britu koloniālajai varai īstenojot represijas pēc 1919. gada sacelšanās pret britu okupāciju;
J. tā kā Ēģipte ir pieņēmusi jaunu likumu, ar ko aizliedz vietējo NVO sakarus ar ārvalstu organizācijām, ja nav saņemta iepriekšēja drošības struktūru atļauja; tā kā pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos NVO reģistrācija un finansēšana no ārvalstu avotiem jau ir apgrūtināta; tā kā jaunajos tiesību aktos ir nopietni ierobežota NVO spēja īstenot faktu konstatācijas vizītes un citas būtiskas darbības, kā arī vēl vairāk ir ierobežots finansējums;
K. tā kā Mubaraks ieslodzīts uz mūžu, jo nespēja novērst slepkavības, taču apelācijas tiesa spriedumu neapstiprināja un uzdeva lietu izskatīt no jauna 2013. gada 13. aprīlī; tā kā, neskatoties uz to, joprojām nav sākta neatkarīga izmeklēšana;
L. tā kā Eiropas Savienībai, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, ir jāizveido īpašas attiecības ar kaimiņos esošajām valstīm, lai radītu labklājības zonu un labas kaimiņattiecības, kas balstītos uz partneru kopējām vērtībām un kuras raksturotu ciešas un miermīlīgas attiecības, pamatojoties uz sadarbību;
M. tā kā Ēģiptes Parlamenta vēlēšanas notiks 22. aprīlī un opozīcijā esošā Nacionālā glābšanas fronte ir paziņojusi, ka tā tās boikotēs;
N. tā kā 2013. gada 2. martā ASV Valsts sekretārs savas vizītes laikā izdarīja spiedienu uz Ēģipti pieņemt taupības reformas, kas nepieciešamas, lai saņemtu 4,8 miljardu lielu Starptautiskā Valūtas fonda kredīta paketi, un papildus tam paziņoja, ka ASV sniegs 190 miljonus USD lielu budžeta atbalstu; tā kā šīs taupības reformas, kas attiecas uz deficīta kontroli, pasliktinās Ēģiptes iedzīvotāju darba, sociālos un dzīves apstākļus;
1. atkārtoti pauž atbalstu Ēģiptes tautas prasībai pēc cilvēku cieņas, sociāla taisnīguma, pilnīgas brīvības, patiesas demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, labākiem dzīves apstākļiem un laicīgas valsts, jo īpaši pēc algu palielinājuma, lai ņemtu vērā cenu pieaugumu, kā arī prasībai pēc mājokļa, veselības aprūpes, darbavietu radīšanas un prasībai atsaukt izkropļoto konstitūciju, izveidot nacionālās glābšanas valdību un sarīkot agrīnas prezidenta vēlēšanas;
2. ir ļoti nobažījies par represiju un uzbrukumu pastiprināšanos pret arodbiedrībām un to aktīvistiem un pieprasa to strādājošo atjaunošanu darbā, kas ir atlaisti, jo ir iesaistījušies arodbiedrības pasākumos;
3. aizstāv strādājošo tiesības veidot arodbiedrības un iesaistīties arodbiedrību pasākumos bez bailēm par represijām;
4. pieprasa izveidot neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu Mubaraka režīma laikā, tostarp Bruņoto spēku Augstākās padomes, un arī Morsi prezidentūras laikā izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus, tajā skaitā ārpustiesas nāves sodu izpildes un patvaļīgu arestu gadījumus, kā arī lai tiktu noskaidrotas vainīgās personas un attiecīgos gadījumos tās tiktu tiesātas, un lai tiktu atlīdzināts upuriem un viņu ģimenes locekļiem nodarītais kaitējums;
5. stingri iebilst pret SVF kredīta izsniegšanas nosacījumiem, jo tie veicinās strādājošo dzīves apstākļu pasliktināšanos — pasliktinās tieši visapdraudētāko Ēģiptes sabiedrības slāņu dzīves apstākļus;
6. ir cieši pārliecināts, ka par Ēģiptes turpmāko nākotni noteikti jālemj Ēģiptes tautai bez jebkādas ārējas iejaukšanās;
7. mudina Ēģiptes iestādes nodrošināt, lai visi tiesību akti, kas stājas spēkā NVO likuma vietā, būtu atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, tos izstrādājot, būtu ievērota vārda un apvienošanās brīvība, lai tie tiktu pieņemti, pamatojoties uz pārredzamām konsultācijām ar cilvēktiesību organizācijām un citām NVO;
8. aicina Ēģiptes iestādes izbeigt nesodāmību un spert drastiskus soļus, lai izbeigtu izvarošanu, seksuālo uzmākšanos un visu veidu diskrimināciju dzimuma dēļ;
9. atkārtoti uzsver, ka ES un EKP valstu ekonomiskās, politiskās, sociālās, kultūras vai cita veida attiecības jāveido, pamatojoties uz vienādu attieksmi, neiejaukšanos, solidaritāti, dialogu un katras valsts īpašo atšķirību un īpašību respektēšanu;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Savienības Vidusjūrai parlamentārajai asamblejai un Ēģiptes valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0576.