REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē
6.3.2013 - (2013/2542(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Marietje Schaake, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Alexander Graf Lambsdorff, Ivo Vajgl, Jelko Kacin, Hans van Baalen, Alexandra Thein, Graham Watson, Marielle de Sarnez, Edward McMillan-Scott ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0095/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2012. gada 16. rezolūciju par jaunākajiem notikumiem[1],
– ņemot vērā debates par Ēģipti un Tuvajiem Austrumiem 2012. gada 12. jūnija, 2012. gada 4. jūlija un 2012. gada 12. decembra plenārsēdē,
– ņemot vērā augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton preses sekretāra 2012. gada 18. marta paziņojumu par koptu pāvesta Shenuda III aiziešanu mūžībā, 2012. gada 11. maija paziņojumu par stāvokli Ēģiptē pirms 23. un 24. maija prezidenta vēlēšanām, 2012. gada 25. maija paziņojumu par prezidenta vēlēšanām Ēģiptē, 2012. gada 1. jūnija paziņojumu par ārkārtas stāvokļa atcelšanu Ēģiptē, 2012. gada 15. jūnija paziņojumu par Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas 14. jūnija nolēmumiem, ar kuriem pasludināts, ka parlamenta vēlēšanu tiesiskais regulējums ir pretrunā konstitūcijai, 2012. gada 20. jūnija paziņojumu par politisko stāvokli Ēģiptē, 2012. gada 24. jūnija paziņojumu par Mohammed Morsi ievēlēšanu par Ēģiptes prezidentu, 2012. gada 30. jūnija paziņojumu par Ēģiptes prezidenta M. Morsi inaugurāciju, 2012. gada 24. jūlija paziņojumu par Ēģiptes jaunā ministru prezidenta iecelšanu, 2012. gada 5. decembra paziņojumu par stāvokli Ēģiptē, 2012. gada 25. decembra paziņojumu par referendumu Ēģiptē un 2013. gada 25. janvāra paziņojumu par slepkavībām Būrsaīdā,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 27. februāra, 2012. gada 25. jūnija, 2012. gada 19. novembra, 2012. gada 10. decembra un 2013. gada 8. februāra secinājumus par Ēģipti,
– ņemot vērā 2012. gada 15. maijā publicēto progresa ziņojumu par Ēģipti Eiropas kaimiņattiecību politikas jomā,
– ņemot vērā 2012. gada 2. jūlijā notikušo Komisijas jauno dialogu ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, tostarp Ēģipti, par augstāko izglītību, kura mērķis ir apzināt problēmas augstākās izglītības jomā un veicināt ES atbalsta sniegšanu un turpmāko sadarbību,
– ņemot vērā augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces Ēģiptes apmeklējumu 2012. gada 18. un 19. jūlijā un tikšanos ar prezidentu M. Morsi 2012. gada 13. septembrī Briselē,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes darba grupas 2012. gada 13. un 14. novembra sanāksmi, ES un Ēģiptes darba grupas līdzpriekšsēdētāju secinājumus, Ēģiptei pārejas posmā paredzētās ekonomiskās palīdzības un politiskā atbalsta paketi, jo īpaši atbalstu darbvietu radīšanai un jauniešu profesionālajai izglītībai Ēģiptē, četras parakstītās nodomu vēstules par savstarpēji izdevīgu uzņēmējdarbības iespēju izmantošanu ES un Ēģiptē, kā arī augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces un kaimiņattiecību politikas komisāra Štefan Füle piezīmes,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Arābu līgas valstu ārlietu ministru otro sanāksmi 2012. gada 13. novembrī,
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman van Rompuy piezīmes pēc tikšanās ar Ēģiptes prezidentu Mohammed Morsi 2013. gada 13. janvārī Kairā,
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 8. februāra paziņojumu presei „ES reakcija uz Arābu pavasara notikumiem — stāvoklis pēc diviem gadiem”,
– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas un Islāmiskās Attīstības bankas sadarbību, jo īpaši Vidusjūras reģionā, par ko paziņots 2012. gada 9. februārī,
– ņemot vērā Komisijas un augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces 2012. gada 15. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Īstenojot jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku”,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu (stājās spēkā 2004. gada 1. jūnijā), kuru papildināja rīcības plāns un Eiropas kaimiņattiecību politika, par ko panākta vienošanās 2007. gadā,<
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navy Pillay 2012. gada 7. decembra paziņojumus par vardarbību Ēģiptē un smagām problēmām saistībā ar konstitūcijas projektu, kā arī 2013. gada 29. janvāra paziņojumu par to, ka ir jāsāk nopietns dialogs un jāizbeidz nesamērīga spēka lietošana,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra pārstāvja 2013. gada 24. janvāra paziņojumu,
– ņemot vērā organizācijas UN Women izpilddirektores Michelle Bachelet 2013. gada 31. janvāra paziņojumu, kurā paustas dziļas bažas par pieaugošo vardarbību pret sievietēm sabiedriskās vietās Ēģiptē,
– ņemot vērā Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas 2012. gada 14. jūnija nolēmumu, ar kuru 2012. gada parlamenta vēlēšanas tika pasludinātas par antikonstitucionālām un viena trešdaļa uzvarējušo kandidātu atzīti par nelikumīgi ievēlētiem, kā arī atcelts politisko ierobežojumu likums, ar kuru bijušajiem H. Mubarak režīma piekritējiem bija aizliegts piedalīties vēlēšanās;
– ņemot vērā Augstākās militārās padomes 2012. gada 17. un 18. jūnijā pieņemtos dekrētus par konstitūciju , ar kuriem grozīta Ēģiptes Arābu Republikas 2012. gada 30. marta pagaidu konstitūcija, piešķirot armijas pārstāvjiem lielākas pilnvaras civiltiesību piemērošanas jomā un lēmumu pieņemšanā par iekšējas drošības un valsts drošības jautājumiem,
– ņemot vērā Ēģiptes prezidenta vēlēšanas, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā un 16. un 17. jūnijā, kurās Musulmaņu brālības kandidāts Mohammed Morsi ar 51,7 % balsu uzvarēja bijušo armijas ģenerāli Ahmed Shafiq, ko 2012. gada 24. jūnijā apstiprināja valsts vēlēšanu komisija,
– ņemot vērā prezidenta M. Morsi 2012. gada 12. augusta deklarāciju par konstitūciju, kurā viņam noteiktas plašas likumdošanas un izpildvaras pilnvaras un dalība Ēģiptes jaunas konstitūcijas izstrādāšanā,
– ņemot vērā prezidenta M. Morsi 2012. gada 22. novembra konstitucionālo deklarāciju, kurā noteikts, ka prezidenta dekrētus nevar apstrīdēt tiesā vai atcelt, un kura pasargā Konsultatīvo (Shura) padomi un Konstitucionālo asambleju no atlaišanas un tiesu iestāžu kontroles, kā arī nosaka, ka atkārtoti jātiesā bijušais prezidents Hosni Mubarak,
– ņemot vērā to, ka prezidents M. Morsi 2012. gada 8. decembrī atsauca konstitucionālo deklarāciju,
– ņemot vērā 2012. gada 15. un 22. decembrī rīkoto referendumu par konstitūciju, kurā vairākums iedzīvotāju to atbalstīja, tajā piedaloties 33 % balsstiesīgo,
– ņemot vērā gaidāmās parlamenta vēlēšanas, kas notiks no 2013. gada 22. aprīļa līdz 24. jūnijam, un publiskos paziņojumus par vēlēšanu boikotu, ar kuriem nāca klajā Nacionālā pārmaiņu veicināšanas asociācija, Nacionālā glābšanas fronte un Ēģiptes Islāma džihāds,
– ņemot vērā organizācijas Amnesty International 2013. gada janvāra ziņojumu „Nesodāmības uzvara — joprojām nav panākta taisnība saistībā ar 25. janvāra revolūcijas upuriem” un 2013. gada februāra ziņojumu „Ēģipte — ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm Tahrir laukuma tuvumā”,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1989. gada Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām, kam pievienojusies arī Ēģipte,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
Vēlēšanas un konstitūcija
A. tā kā Ēģiptes prezidenta vēlēšanas notika no 2012. gada 23. maija līdz 17. jūnijam un tā kā vēlēšanās oficiāli piedalījās 12 kandidāti;
B. tā kā Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa pasludināja, ka parlamenta vēlēšanu tiesiskais regulējums ir pretrunā konstitūcijai tā kā pēc šā nolēmuma Augstākā militārā padome 2012. gada 16. jūnijā paziņoja par parlamenta atlaišanu; tā kā Musulmaņu brālība paziņoja, ka šis lēmums ir nelikumīgs; tā kā Konsultatīvajā (Shura) padomē, kas darbojas kā pagaidu likumdevēja iestāde un kuras vēlēšanās piedalījušies 10 % balsstiesīgo, islāmisti veido 85,5 % vairākumu;
C. tā kā Mohammed Morsi uzvara Ēģiptes prezidenta vēlēšanās tika oficiāli paziņota 2012. gada 24. jūnijā, kas bija pirmās brīvas un demokrātiskas prezidenta vēlēšanas valstī un pirmais gadījums arābu pasaulē, kad islāmistu kandidāts tika ievēlēts par valsts galvu;
D. tā kā prezidents M. Morsi 2012. gada 12. augustā pieprasīja atjaunot savu politisko varu, jo Augstākā militārā padome pēc bijušā prezidenta H. Mubarak gāšanas bija ievērojami paplašinājusi savas pilnvaras civiltiesību piemērošanas jomā;
E. tā kā Kairas Administratīvā tiesa 2012. gada 10. aprīlī atlaida Konstitucionālo asambleju, kurai bija uzticēts izstrādāt jaunas konstitūcijas projektu, un tā kā 2012. gada 8. jūnijā tika izveidota jauna Konstitucionālā asambleja 100 deputātu sastāvā;
F. tā kā prezidents M. Morsi 2012. gada 22. novembrī izsludināja dekrētu par konstitūciju , ar kuru tika ievērojami paplašinātas viņa pilnvaras, nosakot, ka prezidenta dekrētus nevar apstrīdēt tiesā vai atcelt, un kurš pasargā Konsultatīvo (Shura) padomi un Konstitucionālo asambleju no atlaišanas un tiesu iestāžu kontroles, pagarinot Konstitucionālās asamblejas mandātu līdz astoņiem mēnešiem un līdz jaunās konstitūcijas ratificēšanai nodrošinot visu prezidenta pēc viņa stāšanās amatā 2012. gada 30. jūnijā pieņemto lēmumu un dekrētu neaizskaramību; tā kā ar šo dekrētu prezidentam ir piešķirtas arī ekskluzīvas tiesības veikt jebkādus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Ēģiptes valsts vienotību, drošību un revolūciju;
G. tā kā Konstitucionālā asambleja 2012. gada 30. novembrī pieņēma konstitūcijas projektu, kurā, pēc vairāku cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko ekspertu domām, ir daudz neskaidrību un nenoteiktības, kas pieļauj plašas interpretācijas iespējas, jo īpaši atsauces uz reliģiju, un ierobežo pilsoniskās brīvības, piemēram, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, reliģijas brīvību un sieviešu tiesības; tā kā jaunā konstitūcija neaizliedz militārās tiesās tiesāt civiliedzīvotājus, tā kā konstitūcijas projekts ir pieņemts ar balsu vairākumu (63,8 %) referendumā, kas notika 2012. gada 15. un 22. decembrī, tajā piedaloties 32,9 % balsstiesīgo, un tā kā vairāki opozīcijas vadītāji uzskata, ka šī konstitūcija nav leģitīma, cenšoties aizkavēt tās īstenošanu;
H. tā kā prezidents M. Morsi 2012. gada 8. decembrī atsauca 2012. gada 22. decembra deklarāciju par konstitūciju;
I. tā kā pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un drošības spēkiem, kas laupīja desmitiem cilvēku dzīvību, 25. janvāra revolūcijas otrās gadadienas priekšvakarā un vēlāko nedēļu laikā, kuras bija izraisījušas aizvien lielākas nelikumības Ēģiptē, visaptveroša Ēģiptes ekonomikas lejupslīde un desmitiem nāvessodu, kas tika piespriesti civiliedzīvotājiem par piedalīšanos nemieros pēc futbola spēles 2012. gadā Būrsaīdā, prezidentam M. Morsi izsludinot ārkārtas stāvokli vairākās Ēģiptes pilsētās un armijas pārstāvjiem brīdinot par valsts sabrukumu, opozīcijas vadītāji 2013. gada 30. janvārī vienotības vārdā mudināja prezidentu M. Morsi izbeigt vardarbību pret protestētājiem, izveidot nacionālās vienotības valdību un sākt nacionālo dialogu; tā kā prezidents M. Morsi noraidīja aicinājumus izveidot vienotības valdību;
J. tā kā ir paziņots, ka Ēģiptes parlamenta vēlēšanas notiks 2013. gada no 27. aprīļa līdz jūnija beigām; tā kā jaunievēlētais parlaments sanāks 2013. gada 6. jūlijā; tā kā jaunajam parlamentam ir jāapstiprina Ēģiptes jaunā ministru prezidenta iecelšana; tā kā Ēģiptes Augstākā vēlēšanu komisija piekrita tam, ka vēlēšanas „novēros” četras nevalstiskas organizācijas, kā arī Eiropas Savienības, Arābu valstu līgas un Āfrikas Savienības pārstāvji; tā kā Konsultatīvā (Shura) padome turpina izdarīt izmaiņas vēlēšanu likumā un šo likumu asi kritizē politiskas grupas un Konstitucionālā padome;
K. tā kā laikā pirms nākamajām vēlēšanām demokrātiskās pārejas procesu Ēģiptē raksturo neatrisinātas problēmas un to apgrūtina politiskas izslēgšanas politika, policijas un drošības spēku vardarbība pret protestētājiem, pārmērīga asaru gāzes lietošana, patvaļīgi aresti, kas skar arī bērnus, plaši izplatīta uzmākšanās sievietēm, nereliģisko un liberālo aktīvistu nolaupīšanas gadījumi un izteikta pievēršanās represīvai politikai salīdzinājumā ar H. Mubarak režīmu;
L. tā kā Ēģiptē notiekošā vardarbība un sadursmes ielās nopietni apdraud drošu un netraucētu vēlēšanu norisi; tā kā cilvēku nolaupīšana un iebiedēšana, policijai neveicot nopietnu izmeklēšanu, rada visatļautības klimatu, kas var veicināt parlamenta vēlēšanu kandidātu iebiedēšanu un uzbrukumus tiem; tā kā cilvēktiesību aizstāvju grupas ir dokumentējuši vairākus spīdzināšanas gadījumus un ziņojuši par tiem un vismaz divi no tiem ir beigušies ar nāvi; tā kā drošība un sabiedriskā kārtība ir jāuztur savaldīgi un ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības;
ES un Ēģiptes attiecības
M. tā kā ES vairākkārt paudusi apņemšanos aizstāvēt domas, apziņas un reliģijas brīvību un sieviešu tiesības, uzsverot, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē; tā kā ES ārējām darbībām no tiesiska viedokļa ir jābūt saderīgām ar tās pamatprincipiem, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;
N. tā kā augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece 2012. gada 19. jūlijā apmeklēja prezidentu M. Morsi; tā kā prezidents M. Morsi 2012. gada 12. septembrī viesojās Eiropas Komisijā Briselē, lai apspriestu politisko un ekonomisko stāvokli un nākamos soļus pārejas posmā uz demokrātiju;
O. tā kā ES un Ēģiptes darba grupa, kuras līdzpriekšsēdētāji ir augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece un Ēģiptes ārlietu ministrs Kamel Amr, 2012. gada 13. un 14. novembrī rīkoja sanāksmi Kairā un panāca vienošanos par apjomīgu ekonomiskās palīdzības un politiskā atbalsta paketi, lai palīdzētu Ēģiptei pašreizējā pārejas procesā, kuras kopējā summa ir gandrīz 5 miljardi EUR, kas paredzēta 2012. un 2013. gadam aizdevumu un dotāciju veidā; tā kā finansiālā palīdzība ir (daļēji) atkarīga no Ēģiptes panākumiem, noslēdzot darījumu ar Starptautisko Valūtas fondu, kā arī no veikuma cilvēktiesību, demokrātijas un ekonomikas pārvaldības jomā;
P. tā kā ES un Ēģipte ir vienojušās kopīgi censties paplašināt attiecības tirdzniecības un investīciju jomā, cita starpā izmantojot tehnisko palīdzību, kas var palīdzēt noslēgt padziļinātu un vispusīgu brīvās tirdzniecības nolīgumu;
Q. tā kā tikai astoņas dienas pēc ES un Ēģiptes darba grupas sanāksmes prezidents M. Morsi izdeva konstitucionālo deklarāciju, kurā viņam noteiktas nepieredzēti plašas pilnvaras, neparedzot tiesu iestāžu vai parlamentāro uzraudzību tā kā deklarācijas pieņemšanai izraudzītais laiks un tās sekas grauj ES uzticību prezidenta apņēmībai uzturēt konstruktīvas un stabilas politiskās un tirdzniecības attiecības ar ES;
R. tā kā Ēģiptes ekonomika atrodas diezgan bezcerīgā stāvoklī, ārvalstu valūtas resursi ir ļoti zemā līmeni, bet Ēģiptes mārciņas kurss ir nokrities līdz zemākajam punktam kopš 2004. gada; tā kā valsts ekonomikas izaugsme būs atkarīga no politiskās un sociālās ilgtermiņa stabilitātes valstī; tā kā Ēģipte šajā kritiskajā pārejas posmā saskaras ar nopietnām problēmām un grūtībām pārejas procesā uz demokrātiju;
S. tā kā ES nekad nav liegusi palīdzību un vienmēr dalījusies pieredzē ar Ēģiptes iestādēm Ēģiptes pārejas posmā ar mērķi izveidot taisnīgu, uz noteikumiem balstītu, brīvu un demokrātisku sabiedrību;
Pilsoņu brīvību un tiesību pārkāpumi
T. tā kā politiskās stabilitātes un ikdienas parastās pārvaldes trūkums bez konstitucionālām kontrolēm un līdzsvara, tostarp kā galvenos minot varas dalījuma trūkumu, skaidra konstitucionālā regulējuma trūkumu un sociāli ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, Ēģiptē ir izveidojuši vidi, kurā turpina notikt nesodīti cilvēktiesību pārkāpumi;
U. tā kā vairāki jauni likumprojekti, kas reglamentē nevalstisko organizāciju darbības, uztrauc pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un organizācijas, tā kā saskaņā ar Apdrošināšanas un sociālo lietu ministrijas vēstuli visām Ēģiptes NVO (vai „vietējām struktūrām”) ir aizliegts kontaktēties ar ārvalstu partneriem (vai „starptautiskām struktūrām”), ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no valsts drošības iestādēm, kuras vēl jāizveido, ar tādu de facto ietekmi, ka tiks uzraudzītas un ierobežotas visu veidu sociālās darbības vai organizācijas, jo daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir atkarīgas no ārvalstu finansējuma, tostarp no ES finansējuma; tā kā jaunais NVO likums visdrīzāk ierobežos faktu vākšanas vizītes un citas svarīgas darbības visā Ēģiptē, praksē neļaujot pilsoniskās sabiedrības organizācijām darīt savu darbu;
V. tā kā NVO Ēģiptē jau saskaras ar lieliem administratīviem šķēršļiem, lai saņemtu atļauju darboties valstī; tā kā kopš 2011. gada trīs starptautiskās NVO un 43 to darbinieki ir saskārušies ar kriminālvajāšanu par finansējuma iegūšanu bez iepriekšēja Ēģiptes varas iestāžu apstiprinājuma;
W. tā kā 42 cilvēki, tostarp divi policisti, gāja bojā sadursmēs pēc tiesas sēdes, kura notika 2013. gada 26. janvārī un kurā uz nāvi notiesāja 21 Būrsaīdas iedzīvotāju par slepkavībām pēc futbola spēles, kas notika iepriekšējā gadā; tā kā 9. martā ir sagaidāms tāds pat spriedums un sods pret atlikušajiem 52 atbildētājiem;
X. tā kā Ēģiptes policija Būrsaīdā, kā arī visā valstī pārāk ātri pievēršas (letālas) vardarbības metodēm un to var darīt arī bez pienācīgas izmeklēšanas par tās izmantošanu vai jebkādu atbildības veidu;
Y. tā kā sabiedriskā doma Ēģiptē ir ļoti kritiska pret vārda brīvības ierobežojumiem; tā kā kriminālkodekss un nesen pieņemtā konstitūcija varētu nopietni ierobežot vārda brīvību, aizliedzot citu cilvēku, Pravieša un prezidentūras aizvainošanu; tā kā turpinās kriminālvajāšanas, kas vērstas pret žurnālistiem un komiķiem, piemēram, Gamal Fahmy, Bassem Youssef un Okasha Tawfiq; tā kā ir reģistrēti 24 gadījumi saistībā ar prezidenta aizvainošanu; tā kā kopš prezidenta M. Morsi stāšanās amatā ir pieaudzis zaimošanas gadījumu skaits;
Z. tā kā 2013. gada 9. februārī Kairā Administratīvā tiesa piesprieda 30 dienu aizliegumu YouTube un vairākām citām tīmekļa vietnēm par filmu „Innocence of Muslims” („Musulmaņu nevainīgums”); tā kā Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija un Valsts telekomunikāciju regulatīvā iestāde sanāksmē nolēma, ka YouTube bloķēšana tehniski ietekmētu Google meklēšanas izmantošanu Ēģiptē un radītu ekonomiskas sekas valstī, un tāpēc nostājās pret tiesas rīkojumu; tā kā digitālā brīvība ir vispārējo cilvēktiesību veicinātājs un tā būtu jāatbalsta visos laikos, un ne tikai ekonomisko interešu vārdā;
AA. tā kā jauns likums par tiesību uz miermīlīgām demonstrācijām publiskās vietās aizsardzību var ierobežot vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, izmantojot neskaidru valodu, kuras problemātiskākais piemērs ir „iedzīvotāju intereses” kā pamats, lai aizliegtu demonstrācijas vai piespiedu kārtā izkliedētu protestētājus, un tajā nav atsauces uz Ēģiptes konstitūciju un starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem Ēģipte ir līgumslēdzēja puse;
BA. tā kā ir notikuši daudzi vardarbības akti pret sievietēm, it īpaši publisku demonstrāciju laikā; tā kā Ēģiptes Nacionālās sieviešu padomes (NCW) vadītāja Mervat al-Tallawi aicināja visas sievietes, kas cietušas no seksuālas vardarbības iesniegt sūdzības un pievienoties kopējā prāvā pret valsti;
CA. tā kā NCW un pilsoniskā sabiedrība pauž kritiku par iestāžu klusēšanu, jo tās nav nosodījušas vardarbību, no kuras cieš sievietes, dodot nepareizu signālu attiecībā uz sieviešu tiesību ievērošanu Ēģiptē,
1. pauž solidaritāti Ēģiptes iedzīvotājiem šajā izšķirošajā pārejas posmā uz demokrātiju valstī; aicina Ēģiptes varas iestādes nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda un biedrošanās brīvība, preses un mediju brīvība, sieviešu tiesības, reliģijas, apziņas un domas brīvība, mazākumtautību aizsardzība un cīņa pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, un nodrošināt tiesiskumu, varas dalīšanu, tiesu neatkarību un lietu pienācīgu izskatīšanu, jo tie ir brīvas un demokrātiskas sabiedrības būtiski elementi;
2. atzīst Ēģiptes varas iestāžu grūtības, vadot valsti pārejas laikos, tomēr uzskata, ka pamattiesību un brīvību ievērošana ir minimālais standarts, kas jāievēro visās to darbībās un politikās;
3. pauž dziļu nožēlu par daudzajiem upuriem un lielo ievainoto skaitu nesenajās sadursmēs un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par notikumiem, kuru rezultātā gāja bojā un tika savainoti cilvēki, un prasa veikt efektīvus un konkrētus pasākumus, lai vainīgos sauktu pie atbildības;
4. aicina Ēģiptes drošības spēkus, policiju un varas iestādes pārtraukt vardarbību, represijas un miermīlīgo demonstrantu aizturēšanu un, cenšoties kontrolēt protestus, izturēties iespējami savaldīgi; pieprasa varas iestādēm rīkoties stingri saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām; aicina protestētājus, aktīvistus un opozīcijas spēkus nodrošināt protestu miermīlīgumu;
5. pauž nožēlu par nāvessodiem civiliedzīvotājiem, kas bija iesaistīti Būrsaīdas futbola vardarbībā, principā nosoda nāvessodu un aicina Ēģiptes likumdevējam noteikt nāvessoda izpildes moratoriju;
6. pauž satraukumu par pieaugošo seksuālo vardarbību pret sievietēm, īpaši pret sievietēm protestētājām, un varas iestāžu nespēju novērst un nosodīt šo vardarbību vai saukt vainīgos pie atbildības; aicina prezidentu M. Morsi, kā arī valdošās un opozīcijas partiju līderus nodrošināt spēcīgu politisko vadību, lai risinātu ar dzimumu saistītas vardarbības problēmu, un nodrošināt, ka visi seksuālās vardarbības un uzmākšanās sievietēm incidenti tiek efektīvi izmeklēti, saucot vainīgos pie atbildības un nodrošinot, ka cietušie saņem pietiekamu kompensāciju; mudina prezidentu M. Morsi risināt šo hronisko vardarbību un sieviešu diskrimināciju, pieņemot sieviešu tiesību aktīvistu ierosinātos tiesību aktus pret uzmākšanos; aicina Ēģiptes varas iestādes nosodīt visa veida vardarbību un agresiju pret sievietēm;
7. aicina Ēģiptes varas iestādes reformēt policiju un drošības spēkus, atcelt visus likumus, kas ļauj policijai un drošības spēkiem neierobežoti izmantot vardarbību pret civiliedzīvotājiem, un pienācīgi izmeklēt visus iesniegumus par spīdzināšanu vai pārmērīga spēka lietošanu pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši bērniem un sievietēm, un nodrošināt, ka šādu aktu veicējiem ir pilna atbildība saskaņā ar cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām, kā arī starptautiskajiem līgumiem, kuriem Ēģipte ir līgumslēdzēja puse;
8. aicina Ēģiptes varas iestādes parakstīt un ratificēt Romas statūtus, ar kuriem izveidoja Starptautisko Krimināltiesu Hāgā, un atturēties no tādu valsts vadītāju uzaicināšanas, attiecībā uz kuriem Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi aresta orderus;
9. mudina Ēģiptes varas iestādes atturēties no tādu likumu un regulējumu priekšlikumiem, kas kavē un de facto apklusina jebkādu iestāžu kritiku, uzraugot visas nevalstiskās organizācijas un to finansējumu; mudina Ēģiptes varas iestādes atzīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo darbu un nodrošināt, ka jaunie likumi un regulējumi atbilst starptautiskajām tiesību normām;
10. pauž stingru atbalstu reformām, kas orientētas uz demokrātiju, tiesiskumu un sociālo taisnīgumu Ēģiptē atbilstoši valsts iedzīvotāju paustajam; atkārtoti aicina visā valstī pilnībā atcelt ārkārtas stāvokli; aicina nekavējoties izbeigt civiliedzīvotāju kriminālvajāšanu militārajās tiesās;
11. mudina Ēģiptes varas iestādes nodrošināt izsludināto parlamenta vēlēšanu brīvu un raitu norisi, izmeklējot nesenās opozīcijas aktīvistu un žurnālistu nolaupīšanas, pilnībā ievērot vārda brīvību gan reālajā pasaulē, gan tiešsaistē, lai varētu notikt sabiedrības politiskās debates un lai nodrošinātu to, ka drošības spēki neizkliedē miermīlīgas demonstrācijas un atturas no pārmērīgas vardarbības;
12. atzinīgi vērtē Ēģiptes varas iestāžu uzaicinājumu vairākām starptautiskām nevalstiskām organizācijām un starptautiskām organizācijām, tostarp ES, novērot gaidāmās parlamenta vēlēšanas; atkārtoti pauž piedāvājumu nosūtīt pilntiesīgu vēlēšanu novērošanas misiju ciešā sadarbībā un koordinācijā ar Ēģiptes varas iestādēm, lai nodrošinātu brīvu un godīgu vēlēšanu norisi;
13. aicina Ēģiptes varas iestādes un opozīcijas spēkus panākt kompromisa risinājumu, lai samazinātu vardarbības eskalāciju un šķelšanos, un uzsver, ka ir svarīga brīvu, godīgu un pārredzamu vēlēšanu norise, piedaloties visiem politiskajiem spēkiem, lai turpinātu pāreju uz patiesu demokrātiju Ēģiptē; mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk sniegt atbalstu un palīdzību Ēģiptes iestādēm, politiskajām partijām un pilsoniskajai sabiedrībai to centienos šo mērķi sasniegt;
14. atkārtoti uzsver, ka Ēģiptes konstitūcijai vajadzētu būt pēc iespējas iekļaujošākai un tai būtu jāsaņem sabiedrības plašs atbalsts, izslēdzot iespēju kādam tikt diskriminētam Ēģiptes sabiedrībā;
15. mudina Ēģiptes varas iestādes iesaistīties patiesā nacionālā dialogā, kura mērķis ir risināt un atrisināt problēmas, kas pašreiz kavē Ēģiptes pārmaiņu procesu un apdraud 25. janvāra revolūcijas solījumu, jo īpaši vērsties pret vardarbību, seksuālo vardarbību pret sievietēm un pārmērīga spēka pielietošanu, jo tās visas ir nesodītas un ierobežo pamatbrīvības un pilsoniskās brīvības, kā arī mudina novērst Ēģiptes ekonomikas nestabilitāti; šajā kontekstā aicina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, Komisiju un dalībvalstis uzņemties atbildību attiecībā pret vienu no svarīgākajām kaimiņvalstīm un tās jauno un ambiciozo iedzīvotāju nākotni;
16. uzskata, ka politiskā nestabilitāte ir cieši saistīta ar ekonomikas nestabilitāti, un aicina Ēģiptes varas un opozīcijas spēkus virzīties uz priekšu mierīgā un vienprātīgā atmosfērā, lai pārvarētu atšķirības; mudina attīstīt ekonomisko sadarbību starp ES un Ēģipti, ar ciešāku divpusējo dialogu par ekonomikas reformu, kas ir svarīgs solis, veidojot investoru uzticību, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda uzticību, jo fonda aizdevums ir būtisks Ēģiptes ekonomikas izdzīvošanai;
17. pauž nožēlu par to, ka augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece nenosodīja vai citādi publiski nereaģēja uz prezidenta M. Morsi veikto varas sagrābšanu tikai dažas dienas pēc ES un Ēģiptes darba grupas sanāksmes, apdraudot ES kā spēcīga demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas aizstāvja uzticamību;
18. pauž nožēlu par to, ka četras dienas pēc prezidenta M. Morsi deklarācijas, ar kuru viņš sev piešķīra vēl nepieredzētas un nekontrolētas pilnvaras, Padome paziņoja par atjaunotu apņemšanos atgūt un pārdalīt aktīvus Ēģiptes varas iestādēm;
19. mudina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, Komisiju un dalībvalstis skaidri atbalstīt Ēģiptes iedzīvotājus cīņā par brīvību, cieņu un pašnoteikšanos;
20. mudina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci un Komisiju izstrādāt „vairāk par vairāk” principu vienotākā un praktiskā veidā, lai tas būtu vairāk nekā jēdziens, kas tikai eksistē uz papīra, tostarp, iekļaujot skaidrus nosacījumus un kritērijus gadījumam, ja Ēģiptes valdība atsakās veikt demokrātiskās reformas un ievērot cilvēktiesības un brīvības;
21. mudina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci atgādināt Ēģiptes iestādēm un prezidentam M. Morsi to saistības ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības; aicina ES nepiešķirt budžeta atbalstu Ēģiptes iestādēm, ja netiek ievēroti tādi pamatnosacījumi kā cilvēktiesības un brīvības, demokrātiska pārvalde un tiesiskums;
22. pauž pilnīgu atbalstu plašākai ES un Ēģiptes sadarbībai kontekstā ar Asociācijas līgumu un tā rīcības plāniem, veiksmīgu ES un Ēģiptes darba grupas darba turpinājumu, regulāru cilvēktiesību dialogu, pastiprinātu uzņēmēju sadarbību, ēģiptiešu, jo īpaši studentu, uzlabotu iespēju doties uz ES un sarunām par padziļinātu un vispusīgu brīvās tirdzniecības līgumu vai nākotnes tirgu integrāciju;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes varas iestādēm.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0064.