REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cīņas pastiprināšanu pret rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islāmfobiju, antičigānismu, homofobiju, transfobiju un cita veida aizspriedumu izraisītu vardarbību
6.3.2013 - (2013/2543(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Renate Weber, Sonia Alfano, Cecilia Wikström, Louis Michel, Sarah Ludford, Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Leonidas Donskis, Ramon Tremosa i Balcells, Frédérique Ries, Marielle de Sarnez ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0121/2013
B7‑0122/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņas pastiprināšanu pret rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islāmfobiju, antičigānismu, homofobiju, transfobiju un cita veida aizspriedumu izraisītu vardarbību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, ar kuriem aizliedz diskrimināciju, un jo īpaši ANO Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (UNCERD),
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši tās 14. pantu, kurā paredzēts „jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai minoritāti, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita stāvokļa” aizliegums, un tās grozījumu protokolu Nr. 12 par vispārēju diskriminācijas aizliegumu, kā arī saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, kurā ir aizliegta „jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas” vai valstspiederības dēļ,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, kurā noteikts, ka „Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība”,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantu, kurā noteikts, ka „nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”,
– ņemot vērā LESD 19. pantu, ar kuru ES tiek piešķirts politiskais mandāts „paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”,
– ņemot vērā LESD 67. pantu, kurā norādīts, ka ES „cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar .. rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem”,
– ņemot vērā LESD 83. panta 2. punktu, kas gadījumā „ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi,” nodrošina iespēju ES pieņemt direktīvas nolūkā „paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā”,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islāmfobiju, antičigānismu, homofobiju, transfobiju, diskrimināciju, aizspriedumu izraisītu vardarbību, ekstrēmismu un ES pieeju krimināltiesībām[1],
– ņemot vērā Pamattiesību aģentūru un tās darbu saistībā ar diskriminācijas novēršanu un rasismu, ksenofobiju un saistītiem neiecietības un aizspriedumu izraisītas vardarbības gadījumiem[2],
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā rasisms, ksenofobija, antisemītisms, islāmfobija, antičigānisms, homofobija, transfobija un ar tiem saistītā neiecietība ietver pārliecību, aizspriedumus un attieksmi, kas leģitimē diskrimināciju, aizspriedumu izraisītu vardarbību un naidu, pamatojoties uz noteiktiem iemesliem, tostarp īpašām iezīmēm un sociālo stāvokli;
B. tā kā, neraugoties uz to, ka visas dalībvalstis savās tiesību sistēmās ir ieviesušas diskriminācijas aizliegumu, lai veicinātu visu cilvēku līdztiesību, ES joprojām notiek diskriminācija un naida noziegumi, t. i., vardarbība un noziegumi, kuru motīvs ir rasisms, ksenofobija, antičigānisms, reliģiskā neiecietība, personas dzimumorientācija, dzimumidentitāte vai piederība kādai minoritātei, pamatojoties uz Pamattiesību hartas 21. pantā norādītajiem iemesliem, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs;
C. tā kā dažās dalībvalstīs tādi ekstrēmistiski un populistiski līderi, kuru partijas ir pārstāvētas parlamentā, savās runās, kampaņās, publikācijās un programmās sludina naidu un neiecietību;
D. tā kā ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis gan privātajā, gan publiskajā jomā īstenotu pasākumus šādas rīcības apkarošanai, novēršot to ar izglītojošiem pasākumiem, kas veicina cieņas, pieņemšanas un iecietības kultūru, un nodrošinot, ka cietušie ziņo par naida noziegumiem, tiesībaizsardzības iestādes tos izmeklē un tiesu sistēmā par tiem tiek noteiktas sankcijas;
E. tā kā ES ir pieņēmusi vairākus dokumentus par to, kā apkarot šādas darbības un diskrimināciju, jo īpaši šādus: Padomes Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu līdztiesības direktīva); Padomes Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Vienlīdzīgas attieksmes pret nodarbinātību direktīva); Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (Pamatlēmums par rasismu un ksenofobiju); un ES romu integrācijas pamatstratēģija;
F. tā kā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/12/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, dalībvalstīm tiek prasīts bez diskriminācijas aizsargāt un atbalstīt aizspriedumu izraisītā vardarbībā cietušās personas, un atzīts, ka personām, kas cietušas noziegumos, kuru izdarīšanas motīvs ir aizspriedumi vai diskriminācija, kas jo īpaši var būt saistīta ar personīgām īpašībām, var būt nepieciešama īpaša aizsardzība, ņemot vērā nozieguma specifisko raksturu;
G. tā kā dažu dalībvalstu nepiekāpīgās pretestības dēļ Padome pēc piecu gadu debatēm joprojām nav pieņēmusi Komisijas 2008. gada priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi ārpus nodarbinātības jomas, nepieļaujot personu diskrimināciju ticības vai reliģiskās pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ (Vienlīdzības direktīva);
H. tā kā Pamattiesību aģentūra ziņo, ka katra ceturtā persona, kas piederīga kādai minoritāšu grupai, ir saskārusies ar rasistiski motivētiem noziegumiem, un ka policijai nav ziņots par vismaz 90 % no visiem uzbrukumu vai draudēšanas gadījumiem, ar ko saskaras migranti vai etnisko minoritāšu grupu locekļi, turklāt tikai četras ES dalībvalstis apkopo vai publicē datus par noziegumiem, kas vērsti pret romiem, un tikai astoņas dalībvalstis reģistrē noziegumus, kuru motīvs ir cietušās personas (šķietamā) dzimumorientācija;
I. tā kā Parlaments vairākkārt ir aicinājis Komisiju, Padomi un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret vardarbību un diskrimināciju, kas balstīta uz aizspriedumiem, piemēram, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islāmfobiju, antičigānismu, homofobiju un transfobiju;
J. tā kā Parlaments jo īpaši ir aicinājis:
a) pilnībā īstenot jau pieņemtās direktīvas par diskriminācijas apkarošanu un pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju;
b) nekavējoties pieņemt Vienlīdzības direktīvu;
c) pārskatīt pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju, lai paplašinātu tā darbības jomu un uzlabotu tā noteikumus un efektivitāti;
d) gan valstu, gan Eiropas tiesību aktos atzīt naida noziegumus, šo noziegumu motīvus, kas pamatojas uz aizspriedumiem, un cietušajām personām radītās sekas, kā arī vākt attiecīgos datus;
e) izveidot ceļvedi par līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;
f) veikt pasākumus, lai pastiprinātu cīņu pret antičigānismu un nodrošinātu romu pamattiesību pilnīgu īstenošanu saistībā ar vajāšanu, diskrimināciju un izraidīšanu;
g) sabiedrībā pazīstamas personas atturēties sniegt publiskus paziņojumus, kuros tās atbalsta naidīgu attieksmi pret cilvēku grupām vai mudina stigmatizēt tās, pamatojoties uz Pamattiesību hartas 21. pantā norādītajiem iemesliem, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs;
K. tā kā Īrijas prezidentūra neformālā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notika 2013. gada 17. un 18. janvārī, sāka diskusiju par ES rīcību cīņai pret naida noziegumiem, rasismu, antisemītismu, ksenofobiju un homofobiju un uzsvēra, ka ir nepieciešama labāka aizsardzība un datu vākšana un ka līderiem ir vairāk jāiesaistās, lai „aktīvi uzturētu Eiropas vērtības un veicinātu savstarpējas cieņas un integrācijas klimatu personām ar atšķirīgu reliģisko piederību, etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju”;
L. tā kā Komisija nesen brīdināja, ka rasistiskas, ekstrēmistiskas un populistiskas politiskas runas var arī iedvesmot „vientuļos vilkus” veikt neselektīvas slepkavības, izplatoties vardarbīga ekstrēmisma draudiem;
M. tā kā kolektīvu, salīdzināmu un uzticamu neapkopotu datu vākšana ir nepieciešama, lai pierādītu diskrimināciju tiesas procesos, izmērītu nevienlīdzību un daudzveidību, novērtētu diskriminācijas novēršanas tiesību aktu efektivitāti un izveidotu efektīvu sabiedrisko kārtību;
N. tā kā ir paredzams, ka gaidāmajā Pamattiesību aģentūras ziņojumā par LGBT personu diskrimināciju un viktimizāciju tiks norādīts uz homofobisku un transfobisku naida noziegumu un naida runu izplatību Eiropas Savienībā;
O. tā kā visas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis ir atzinušas, ka naida noziegumi, kurus definē kā aizspriedumu motivētus noziedzīgus nodarījumus, ir jāapkaro, izmantojot tiesību aktus krimināltiesību jomā un īpaši pielāgotu politiku,
1. aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret aizspriedumu un naida izraisītu vardarbību un diskrimināciju:
a) ierosinot vērienīgi pārskatīt Pamatlēmumu 2008/913/TI saskaņā ar Parlamenta sniegtajām norādēm, nepārprotami iekļaujot noteiktas antisemītisma, islāmfobijas, homofobijas, transfobijas un antičigānisma formas un izpausmes;
b) nodrošinot, ka visi attiecīgie ES krimināltiesību instrumenti, tostarp pamatlēmums, pilnībā atbilst cilvēktiesību standartiem, tostarp vārda brīvības jomā, un iekļaujot plašāka spektra pakāpeniskas administratīvas sankcijas vai sodus, tostarp vajadzības gadījumā naudas sodus un alternatīvas sankcijas, piemēram, sabiedrisko darbu;
c) izveidojot vispusīgu stratēģiju naida noziegumu, aizspriedumu izraisītas vardarbības un diskriminācijas apkarošanai;
d) nekavējoties apstiprinot Vienlīdzīgas attieksmes direktīvu, kas ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, ar kuriem veicināt un nodrošināt patiesu vienlīdzību ES un cīnīties pret aizspriedumu motivētu vardarbību un diskrimināciju;
e) nodrošinot ES programmas par romu integrācijas valsts stratēģijām pilnīgu īstenošanu un nostiprinot to, jo īpaši atzīstot un nodrošinot ilgtermiņa atbalstu antičigānisma apkarošanai, tostarp ar mērķi mudināt vietējās un reģionālās pašvaldības izstrādāt un īstenot efektīvas cilvēktiesību atbilstības rīcībpolitikas, programmas un pasākumus attiecībā uz romu iekļaušanu, izmantojot pieejamo finansējumu, tostarp ES līdzekļus; stingri uzraugot pamattiesību ievērošanu un Brīvas pārvietošanās direktīvas īstenošanu;
f) sistemātiski novērtējot pieredzi, kas gūta saistībā ar dažādām attiecīgām ES programmām (Daphne, Pamattiesības un pilsonība 2007–2013, Tiesības un pilsonība 2014–2020 un Tieslietas 2014–2020), tostarp piedaloties attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
g) nodrošinot ticamu datu vākšanu par naida noziegumiem, t. i., apkopojot informāciju vismaz par to gadījumu skaitu, par kuriem ziņo sabiedrība un kurus reģistrējušas iestādes, kā arī par notiesājošo spriedumu skaitu, iemesliem, uz kuru pamata ir konstatēts, ka šie noziegumi izdarīti diskriminējošu apsvērumu dēļ, piespriestajiem sodiem, kā arī aptaujājot noziegumos cietušās personas par neziņoto noziegumu veidu, apmēru, viņu pieredzi attiecībā uz tiesībaizsardzību, neziņošanas iemesliem un par to, vai naida noziegumos cietušās personas ir informētas par savām tiesībām;
h) ieviešot mehānismus, ar kuriem aktualizēt naida noziegumu problēmu ES, liekot iestādēm naida noziegumus uztvert nopietni, mudinot naida noziegumos cietušās personas un lieciniekus ziņot par šiem noziegumiem un nodrošinot iespēju vērsties tiesā pret vainīgajiem;
i) izpildot Parlamenta atkārtoto prasību izveidot ceļvedi par līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;
j) panākot, ka ES paraksta UNCERD, ņemot vērā, ka visas dalībvalstis to jau ir ratificējušas;
k) īstenojot attiecīgās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās citos starptautiskos forumos, tostarp EDSO Ministru padomes Lēmumu Nr. 9/09 par naida noziegumu apkarošanu un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec(2010)5 par pasākumiem cīņā pret diskrimināciju uz dzimumorientācijas vai dzimuma identitātes pamata;
l) atbalstot un papildinot valstu politikas virzienus un programmas, jo īpaši ar mērķi izskaust vardarbību pret cilvēkiem ar invaliditāti, īstenojot Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2010–2020;
m) integrējot jautājumus, kas saistīti ar visa veida aizspriedumu motivētu vardarbību, ES aģentūru (piemēram, Pamattiesību aģentūras, Eurofound, Eiropas Policijas koledžas, Eurojust, Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja) darba programmās;
2. aicina tās dalībvalstis, kuras iebilst pret Vienlīdzības direktīvu un bloķē to, publiskot šādas rīcības iemeslus, lai varētu publiski tos apspriest;
3. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka līderi un iestādes visos līmeņos un visās jomās (valdība, valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes, politiskās partijas, politiskie un reliģiskie līderi u. c.) un to darbības un paziņojumi nemudina uz diskrimināciju, vardarbību un naidu un neattaisno to;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] D. De Jong ziņojums.
- [2] Piemēram, „Naida noziegumu problēmas aktualizācija Eiropas Savienībā: cietušo personu tiesību atzīšana”, http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2012_hate-crime.pdf.