Procedūra : 2013/2543(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0125/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0125/2013

Debates :

PV 12/03/2013 - 6
CRE 12/03/2013 - 6

Balsojumi :

PV 14/03/2013 - 8.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0090

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 180kWORD 104k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0121/2013
6.3.2013
PE507.377v02-00
 
B7-0125/2013/rev.

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par cīņas pret rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, antičigānismu, homofobiju, transfobiju un naida noziegumu un naida runu citām formām pastiprināšanu (2013/2543(RSP))


Ulrike Lunacek, Nikos Chrysogelos, Carl Schlyter, Catherine Grèze, Jan Philipp Albrecht, Elisabeth Schroedter, Barbara Lochbihler, Franziska Keller, Raül Romeva i Rueda, Sandrine Bélier, Jean Lambert, Jean-Jacob Bicep, Nicole Kiil-Nielsen Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņas pret rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, antičigānismu, homofobiju, transfobiju un naida noziegumu un naida runu citām formām pastiprināšanu (2013/2543(RSP))  
B7‑0125/2013/rev.

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, ar kuriem aizliedz diskrimināciju, un jo īpaši ANO Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (UNCERD),

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši tās 14. pantu, kurā paredzēts „jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa” aizliegums, un tās grozījumu protokolu Nr. 12 par vispārēju diskriminācijas aizliegumu, kā arī saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, kurā ir „aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas” vai valstspiederības dēļ,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, kurā noteikts, ka „Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība”,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantu, kurā noteikts, ka „nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”,

–   ņemot vērā LESD 19. pantu, ar kuru ES tiek piešķirts politiskais mandāts „paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”,

–   ņemot vērā LESD 67. pantu, kurā norādīts, ka ES „cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar .. rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem”,

–   ņemot vērā LESD 83. panta 2. punktu, kas gadījumā „ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi,” nodrošina iespēju ES pieņemt direktīvas nolūkā „paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā”,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islāmofobiju, noliedzošu attieksmi pret romiem, homofobiju, transfobiju, diskrimināciju, aizspriedumu izraisītu vardarbību, ekstrēmismu un ES pieeju krimināltiesībām,

–   ņemot vērā Pamattiesību aģentūru (FRA) un tās darbu saistībā ar diskriminācijas novēršanu un rasismu, ksenofobiju un saistītiem neiecietības un aizspriedumu izraisītas vardarbības gadījumiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā rasisms, ksenofobija, antisemītisms, homofobija, transfobija, antičigānisms un ar tiem saistītā neiecietība ietver pārliecības, aizspriedumus un attieksmi, kas leģitimē diskrimināciju, vardarbību un naidu, pamatojoties uz noteiktiem iemesliem;

B.  tā kā, neraugoties uz to, ka visas dalībvalstis savās tiesību sistēmās ir ieviesušas diskriminācijas aizliegumu, lai veicinātu visu cilvēku līdztiesību, ES joprojām notiek diskriminācija un naida noziegumi, t. i., vardarbība un noziegumi, kuru motīvs ir rasisms, ksenofobija, antičigānisms, reliģiska neiecietība, antisemītisms, homofobija, transfobija vai piederība kādai minoritātei, ievērojot Pamattiesību hartā uzskaitītos iemeslus;

C. tā kā runās, kampaņās, publikācijās un programmās naidu un neiecietību sludina tādi ekstrēmistiski un populistiski līderi, kuru partijas ir iekļuvušas vairāku ES dalībvalstu parlamentos un pat pārstāvētas valdībās;

D. tā kā populistiskā labējā Austrijas Brīvības partija (FPÖ) pieļauj un pat mudina palielināt naida noziegumus un naida runas; tā kā Austrijas populistiskais FPÖ politiķis Heinz-Christian Strache ir ievietojis antisemītiskas karikatūras savā Facebook lapā; tā kā antisemītisku incidentu skaits Austrijā laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam ir divkāršojies no 71 līdz 135; tā kā Austrijas pretrasisma organizācija ZARA ziņoja par 706 rasisma izpausmēm 2011. gadā (tostarp slepkavībām, rasistiski motivētiem arestiem, diskrimināciju un naida runām), jo īpaši pret Āfrikas izcelsmes personām vai musulmaņiem; turklāt tā kā nesenie uzbrukumi jauniešiem gejiem parāda, ka arī Austrijas LGBT kopiena cieš no naida noziegumiem un naida runām;

E.  tā kā Grieķijas populistiskā neonacistu partija Chrisi Avgi („Zelta rītausma”) rosina veicināt naida noziegumus un naida runas, bet Grieķijas policija pieļauj nesodāmību par naida noziegumiem; tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja informāciju no janvāra līdz 2012. gada septembrim Grieķijā tika reģistrēti 87 rasistiski noziegumi, 15 no tiem saistībā ar policijas izraisītu rasistisku vardarbību un brutalitāti; tā kā saskaņā ar migrantu apvienību ziņām Grieķijā 2011. un 2012. gadā notika vairāk nekā 600 rasistisku noziegumu, jo īpaši pret cilvēkiem ar Pakistānas vai Afganistānas izcelsmi un musulmaņiem; tā kā jaunizveidotās naida noziegumu vienības Grieķijas policijā darbojas nepietiekami labi, kā rezultātā par daudziem naida noziegumiem netiek ziņots kā par tādiem, — šai ziņā kāda Pakistānas migranta (kurš brauca ar divriteni, kad viņu nodūra divi neonacisti) nesenā slepkavība ir visredzamākais gadījums; tā kā Grieķijas LGBT kopiena ziņo par homofobisku un transfobisku noziegumu un naida runu biežuma satraucošu pieaugumu; tā kā ir ziņas par to, ka Grieķijas policija neuzskata, ka transfobiski un homofobiski noziegumi būtu jauno naida noziegumu izmeklēšanas vienību kompetencē, atsakoties pieņemt sūdzības no šādos noziegumos cietušajiem un no nelegālajiem imigrantiem, kuri cietuši naida noziegumos;

F.  tā kā ievērojams konservatīvais komentētājs un viens no Ungārijas Fidesz partijas dibinātājiem Zsolt Bayer ir izraisījis sašutumu Ungārijā un ārvalstīs, salīdzinot romus ar dzīvniekiem un sakot, ka „viņiem nevajadzētu ļaut dzīvot” un ka „nozīmīga daļa romu nav piemēroti līdzāspastāvēšanai. Viņi nav piemēroti dzīvošanai starp cilvēkiem. Šie romi ir dzīvnieki, un viņi uzvedas kā dzīvnieki. Ja viņi saskaras ar pretestību, viņi izdara slepkavību. Viņi nav spējīgi uz cilvēcisku komunikāciju. No viņu dzīvnieciskajiem galvaskausiem nāk neartikulētas skaņas (..)”; tā kā turklāt ārpolitikas kritiķis no Ungārijas galēji labējās Jobbik partijas Márton Gyöngyösi ir prasījis izveidot „ebreju sarakstu”, apgalvojot, ka ebreji rada apdraudējumu drošībai;

G. tā kā Zviedrijā 2011. gadā antireliģisku iemeslu motivētu naida noziegumu kategorijas statistika liecina, ka islāmofobijas motivētu naida noziegumiem skaits samazinājās, savukārt antisemītisma motivētu naida noziegumiem skaits paaugstinājās; tā kā tomēr lielākā kategorija bija ksenofobiski/rasistiski noziegumi; tā kā policija sekmīgi izmeklē tikai 7 % no naida noziegumiem Zviedrijā, salīdzinot ar 17 % no noziegumiem kopumā; tā kā ir bijuši vairāki ziņojumi par antisemītisku vardarbību Malmē, uz ko citstarp norādīja arī ASV prezidents un ANO; tā kā 2012. gada septembrī pie Mosaic baznīcas Malmē tika uzspridzināts spridzeklis un tā kā aizdomās par šā nozieguma izdarīšanu tika apcietināti divi jauni vīrieši;

H. tā kā organizācijas Human Rights Watch veiktais pētījums par situāciju Vācijā, kas publicēts 2011. gada 9. decembrī, parādīja, ka naida noziegumos cietušie bieži saskaras ar neadekvātu attieksmi tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp policija neko nedara pret agresoru, atsakās meklēt lieciniekus vai fiksēt viņu liecību un dažos gadījumos pret faktisko cietušo izturas kā pret agresoru;

I.   tā kā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) 2011. gada ziņojumā par Spāniju pauž bažas par Konstitucionālās tiesas 2007. gada lēmumu par to, ka kriminālatbildība par holokausta noliegšanu ir antikonstitucionāla; tā kā šajā spriedumā teikts, ka vienkāršs, neitrāls dažu faktu noliegums bez nodoma attaisnot vai mudināt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju nav noziedzīgs nodarījums; tā kā 4 no 12 tiesnešiem balsoja pret šo nolēmumu; tā kā ECRI ir informēta par to, ka vietējais Tautas partijas līderis vairākus gadus ir veicinājis naida kurināšanu Badalonā, kas ir pilsēta netālu no Barselonas, apsūdzot rumāņu un romu imigrantus kā noziedzības cēloni pilsētā; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par rasisma un rasu diskriminācijas „neredzamību” Spānijā, kā arī par pasivitāti un gribas trūkumu atzīt un risināt problēmu zemākos pārvaldes līmeņos; tā kā tas, ka nav nekādu datu par rasismu vai rasu diskrimināciju, veicina iespaidu, ka rasisms nepastāv; tā kā Barselonas prokuratūrā 2009. gada oktobrī pēc divām plaši publiskotām prāvām pret Barselonas grāmatnīcu īpašniekiem, kas pārdeva publikācijas, kurās pamatots un atbalstīts genocīds, tika izveidots naida noziegumu un diskriminācijas apkarošanas dienests; tā kā saskaņā ar iestāžu ziņām pašlaik nav plānots šādu dienestu izveidot arī citās Spānijas pilsētās un ir pārāk agri novērtēt tā efektivitāti;

J.   tā kā Apvienotajā Karalistē ir ievērojami pieaudzis pret cilvēkiem ar invaliditāti vērstu naida noziegumu skaits;

K. tā kā ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis gan privātajā, gan publiskajā sfērā īstenotu pasākumus šādas uzvedības apkarošanai, novēršot to ar izglītošanas palīdzību, veicinot cieņas, iecietības un tolerances kultūru un nodrošinot, ka cietušie ziņo par šādiem noziegumiem, tiesībaizsardzības iestādes tos izmeklē un tiesu sistēmā par tiem tiek paredzētas sankcijas;

L.  tā kā ES ir pieņemta virkne dokumentu par to, kā apkarot šādas darbības un diskrimināciju, jo īpaši: Padomes Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu līdztiesības direktīva)(1); Padomes Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā)(2), ar ko aizliegta diskriminācija nodarbinātībā reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ; Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (Pamatlēmums par rasismu un ksenofobiju)(3) un ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām;

M. tā kā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus(4), dalībvalstīm tiek prasīts bez diskriminācijas aizsargāt un atbalstīt no aizspriedumu izraisītas vardarbības cietušos, tostarp attiecībā uz cietušo tiesisko statusu, un atzīts, ka personām, kas cietušas noziegumos, kas motivēti ar aizspriedumiem vai diskrimināciju, kas it īpaši var būt saistīta ar personīgām īpašībām, var būt nepieciešama īpaša aizsardzība, ņemot vērā nozieguma specifisko raksturu;

N. tā kā Padome pēc piecu gadu debatēm joprojām nav pieņēmusi Komisijas 2008. gada priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi ārpus nodarbinātības jomas, nepieļaujot personu diskrimināciju ticības vai reliģiskās pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ (Vienlīdzības direktīva) sakarā ar dažu dalībvalstu nepiekāpīgu pretestību;

O. tā kā Pamattiesību aģentūra ziņoja, ka oficiālie dati liecina, ka visbiežāk reģistrētie noziegumi ir saistīti ar rasismu/ksenofobiju (25 dalībvalstis), kam seko antisemītiski noziegumi (12), noziegumi, kuru motivācija saistīta ar personas seksuālo orientāciju (8), ekstrēmistu noziegumi (7), reliģiski motivēti noziegumi (6) un islāmofobiski noziegumi (6); tā kā četras dalībvalstis reģistrē oficiālus datus par noziegumiem, kuru motivācija ir saistīta ar personas dzimumidentitāti, piederību romu mazākumtautībai vai invaliditāti;

P.  tā kā Pamattiesību aģentūra ziņo, ka katra ceturtā persona, kas piederīga kādai minoritāšu grupai, ir saskārusies ar naida noziegumiem, turklāt policijai nav ziņots par vismaz 90 % no šiem gadījumiem, un tikai četras dalībvalstis apkopo vai publicē datus par noziegumiem, kas vērsti pret romiem, un tikai astoņas dalībvalstis reģistrē noziegumus, kas izdarīti cietušās personas (šķietamās) dzimumorientācijas dēļ;

Q. tā kā Pamattiesību aģentūra ziņo, ka katra ceturtā persona, kas piederīga kādai minoritāšu grupai, ir saskārusies ar rasistiskiem noziegumiem, turklāt policijai nav ziņots par vismaz 90 % uzbrukumu un draudu, ar ko saskārušies migranti un mazākumtautību pārstāvji;

R.  tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārtēji aicinājis Komisiju, Padomi un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret vardarbību un diskrimināciju, kas balstīta uz aizspriedumiem, piemēram, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islāmofobiju, homofobiju, transfobiju un antičigānismu;

S.  tā kā Parlaments jo īpaši ir aicinājis:

a)  pilnībā īstenot jau pieņemtās diskriminācijas apkarošanas direktīvas un Pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju;

b)  bez turpmākas kavēšanās pieņemt Vienlīdzības direktīvu;

c)  pārskatīt Pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju, lai paplašinātu tā darbības jomu, un uzlabot tā noteikumus un efektivitāti;

d)  gan valstu, gan Eiropas tiesību aktos atzīt naida noziegumus, šo noziegumu motīvus, kas pamatojas uz aizspriedumiem, un cietušajiem radītās sekas, kā arī vākt attiecīgos datus;

e)  izveidot ceļvedi par līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;

f)   veikt pasākumus, lai pastiprinātu cīņu pret antičigānismu, un nodrošināt romu pamattiesību pilnīgu īstenošanu saistībā ar vajāšanu, diskrimināciju un izraidīšanu;

g)  sabiedrībā pazīstamām personām atturēties sniegt paziņojumus, kuros tās pauž atbalstu naidīgai attieksmei vai mudina stigmatizēt cilvēku grupas, pamatojoties uz rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību;

T.  tā kā Īrijas prezidentūra neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē, kas notika 2013. gada 17. un 18. janvārī, uzsāka diskusijas par ES rīcību cīņai pret naida noziegumiem, rasismu, antisemītismu, ksenofobiju un homofobiju un uzsvēra, ka ir nepieciešama labāka aizsardzība un datu vākšana un ka līderiem ir vairāk jāiesaistās, lai „aktīvi aizstāvētu Eiropas vērtības un veicinātu savstarpējas cieņas un integrācijas klimatu personām ar atšķirīgu reliģisko piederību, etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju”;

U. tā kā iekšlietu komisāre Cecilia Malmström nesen brīdināja par to, ka galēji labējais politiskais diskurss vairo naidu visā ES un nievājoši vārdi par minoritāšu grupām, piemēram, romiem, musulmaņiem, ebrejiem un imigrantiem, kļūst aizvien izplatītāki; tā kā rasistiskas, ekstrēmistiskas un populistiskas politiskas runas var arī iedvesmot „vientuļos vilkus” veikt neselektīvas slepkavības, izplatoties vardarbīga ekstrēmisma draudiem;

V. tā kā kolektīvu, salīdzināmu un uzticamu neapkopotu datu vākšana ir nepieciešama, lai pierādītu diskrimināciju tiesvedībās, izmērītu nevienlīdzību un daudzveidību, novērtētu pretdiskriminācijas tiesību aktu efektivitāti un izstrādātu efektīvas publiskās rīcībpolitikas;

W. tā kā paredzams, ka gaidāmajā Pamattiesību aģentūras ziņojumā par pētījumu par LGBT personu diskrimināciju un viktimizāciju tiks norādīts homofobisku un transfobisku naida noziegumu un naida runu apmērs Eiropas Savienībā;

X. tā kā visas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis ir atzinušas, ka naida noziegumi, kurus definē kā aizspriedumu vadītus noziedzīgus nodarījumus, ir jāapkaro, izmantojot tiesību aktus krimināltiesību jomā un īpaši pielāgotas rīcībpolitikas,

1.  aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret aizspriedumu un naida izraisītu vardarbību un diskrimināciju dalībvalstīs:

a)   ierosināt vērienīgi pārskatīt Pamatlēmumu 2008/913/TI saskaņā ar Parlamenta sniegtajām norādēm, nepārprotami iekļaujot noteiktas antisemītisma, islāmofobijas, homofobijas, transfobijas un antičigānisma formas un izpausmes;

b)   nodrošināt, ka visi attiecīgie ES krimināltiesību instrumenti, tostarp Pamatlēmums, pilnībā atbilst cilvēktiesību standartiem, tostarp vārda brīvības jomā, aplūkot skaidri definētu un norobežotu rīcību, ko nevar efektīvi novērst ar mazāk smagiem pasākumiem, un iekļaut plašāka spektra pakāpeniskas sankcijas, tostarp vajadzības gadījumā alternatīvas sankcijas, piemēram, sabiedrisko darbu;

c)  izveidot vispusīgu stratēģiju naida noziegumu, aizspriedumu motivētas vardarbības un diskriminācijas apkarošanai;

d)  bez turpmākas kavēšanās apstiprināt Vienlīdzības direktīvu, kas ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, ar kuriem veicināt un nodrošināt patiesu vienlīdzību ES un cīnīties pret neobjektīvu attieksmi un vairākkārtēju diskrimināciju;

e)  nodrošināt ES programmas par romu integrācijas valsts stratēģijām pilnīgu īstenošanu un nostiprināt to, jo īpaši atzīt un nodrošināt ilgtermiņa atbalstu antičigānisma apkarošanai, tostarp ar mērķi mudināt vietējās un reģionālās pašvaldības izstrādāt un īstenot efektīvas cilvēktiesību atbilstības rīcībpolitikas, programmas un pasākumus attiecībā uz romu iekļaušanu, izmantojot pieejamo finansējumu, tostarp ES līdzekļus; stingri uzraudzīt pamattiesību ievērošanu un Brīvas pārvietošanās direktīvas īstenošanu;

f)   sistemātiski novērtēt pieredzi, kas gūta saistībā ar dažādām attiecīgām ES programmām (Daphne, Pamattiesības un pilsonība 2007.–2013., Tiesības un pilsonība 2014.–2020. un Tieslietas 2014.–2020.), tostarp piedaloties attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

g)  nodrošināt ticamu datu vākšanu par naida noziegumiem, t. i., apkopot informāciju vismaz par to gadījumu skaitu, par kuriem ziņo sabiedrība un kurus reģistrējušas iestādes, notiesājošo spriedumu skaitu, iemesliem, uz kuru pamata ir konstatēts, ka šie noziegumi izdarīti diskriminējošu apsvērumu dēļ, piespriestajiem sodiem, kā arī aptaujāt noziegumos cietušās personas par neziņoto noziegumu veidu, apmēru, viņu pieredzi attiecībā uz tiesībaizsardzību, neziņošanas iemesliem un par to, vai naida noziegumos cietušās personas ir informētas par savām tiesībām;

h)  ieviest mehānismus, ar kuriem padarīt redzamāku naida noziegumu problēmu ES, likt iestādēm naida noziegumus uztvert nopietni, mudināt naida noziegumos cietušās personas un lieciniekus ziņot par šiem noziegumiem un nodrošināt iespēju vērsties tiesā pret vainīgajiem;

i)   izpildīt Parlamenta atkārtoto prasību izveidot ceļvedi par līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;

j)   likt ES parakstīt UNCERD, ņemot vērā, ka visas dalībvalstis to jau ir ratificējušas;

k)  īstenot attiecīgās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās citos starptautiskos forumos, tostarp EDSO Ministru padomes Lēmumu Nr. 9/09 par naida noziegumu apkarošanu un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec(2010)5 par pasākumiem, ar kuriem apkarot diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

l)   atbalstīt un papildināt valstu rīcībpolitikas un programmas, jo īpaši ar mērķi izskaust vardarbību pret cilvēkiem ar invaliditāti, īstenojot Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2010.–2020.;

m) integrējot jautājumus, kas saistīti ar visa veida aizspriedumu motivētu vardarbību, ES aģentūru (piemēram, Pamattiesību aģentūras, Eurofound, Eiropas Policijas koledžas, Eirojusta, Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja) darba programmās;

2.  aicina tās dalībvalstis, kuras iebilst pret Vienlīdzības direktīvu un bloķē to, publiskot šādas rīcības iemeslus, lai varētu publiski un pārredzami tos apspriest;

3.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka līderi un iestādes visos līmeņos un visās jomās (valdība, valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes, politiskās partijas, politiskie un reliģiskie līderi u. c.) un to darbības un deklarācijas nemudina uz diskrimināciju, vardarbību un naidu un neattaisno to;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(2)

OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(3)

OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(4)

OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika