Procedūra : 2012/2803(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0129/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0129/2013

Debates :

PV 13/03/2013 - 6
CRE 13/03/2013 - 6

Balsojumi :

PV 13/03/2013 - 8.1
CRE 13/03/2013 - 8.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0078

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 147kWORD 81k
8.3.2013
PE507.382v01-00
 
B7-0129/2013

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (2012/2803(RSP))


Joseph Daul PPE grupas vārdā
Hannes Swoboda S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt ALDE grupas vārdā
Rebecca Harms, Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā
Gabriele Zimmer GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (2012/2803(RSP))  
B7‑0129/2013

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310., 311., 312. un 323. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu par budžetu stratēģijai „Eiropa 2020” (COM(2011)0500),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2011)0403),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikumu un Komisijas 2012. gada 6. jūlija grozīto priekšlikumu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)0398 un COM(2012)0388),

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(1),,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā(3),

–   ņemot vērā 2013. gada 8. februārī pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

1.  pieņem zināšanai Eiropadomes secinājumus par DFS, kas nav nekas vairāk kā politiska vienošanās starp valstu un valdību vadītājiem; noraida šo vienošanās tās pašreizējā formā, jo tā neatspoguļo Eiropas Parlamenta prioritātes un bažas, kas paustas tā 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā, kā arī šī vienošanās neņem vērā Parlamenta lomu un pilnvaras, kas tam noteiktas Lisabonas līgumā; uzskata, ka šī vienošanās, kas Savienībai būs saistoša nākamos septiņus gadus, nav pieņemama, ja netiek izpildīti vairāki būtiski nosacījumi;

2.  uzsver savu vēlmi vest pilntiesīgas sarunas ar Padomi par visiem DFS regulas un Iestāžu nolīguma noteikumiem, lai nodrošinātu, ka Savienībai būs mūsdienīgs, tālredzīgs, elastīgs un pārredzams ES budžets, kas var nodrošināt izaugsmi un darbvietas un novērst neatbilstību starp ES politiskajām saistībām un budžeta līdzekļiem; uzsver, ka Parlaments par DFS regulu un Iestāžu nolīgumu balsos tikai pēc tam, kad būs sekmīgi pabeigtas būtiskās sarunas ar Padomi;

3.  pauž ciešu apņemšanos pilnībā izmantot likumdošanas prerogatīvas, kas tam noteiktas Lisabonas līgumā; atkārtoti norāda, ka sarunas par elementiem, kas ietilpst parastajā likumdošanas procedūrā, nedrīkst uzskatīt par noslēgtām līdz ar Eiropadomes secinājumiem par DFS, un šie secinājumi ir jāuzskata vienīgi par ieteikumiem Padomei;

4.  atkārtoti pauž uzskatu, ka ar DFS 2014.–2020. gadam ir jāpanāk stratēģijas „Eiropa 2020” sekmīga īstenošana un jānodrošina ES ar nepieciešamajiem līdzekļiem, ar kuriem atgūties no krīzes un kļūt stiprākai; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir būtiski palielināt ieguldījumus inovācijā, pētniecībā un izstrādē, infrastruktūrā un jaunatnē, sasniedzot ES mērķus klimata pārmaiņu novēršanā un enerģētikā, uzlabojot izglītības līmeņus un veicinot sociālo integrāciju, turklāt vienlaikus izpildot savas starptautiskās saistības;

5.  nosoda to, ka Eiropadomes panāktā politiskā vienošanās nebija pietiekami pārredzama gan attiecībā uz DFS izdevumiem, gan ieņēmumiem; prasa, lai tas saņemtu visu attiecīgo informāciju, kas ir Komisijas rīcībā par apstiprinātajiem dalībvalstu dotāciju līmeņiem saskaņā ar kohēzijas un lauksaimniecības politiku, ietverot atkāpes un īpašas dotācijas katrai dalībvalstij; pieprasa arī visu attiecīgo informāciju par katras dalībvalsts ietekmi uz pieņemtajiem lēmumiem par DFS ieņēmumu daļu;

6.  stingri iebilst pret pašreizējo atlikto maksājumu pieprasījumu uzkrāšanu un pārnešanu ES budžetā un kategoriski ir pret tādu finanšu shēmu, kas ES budžetā varētu radīt strukturālu deficītu, kas ir pretrunā Līgumam noteikumiem (LESD 310. un 323. pants);

7.  tāpēc ir apņēmies nepieļaut nekādus turpmākus maksājumu pārvietojumus no 2013. gada budžeta uz nākamo DFS; atgādina, ka ES 2013. gada budžetam ir pievienota deklarācija, ar ko Komisijai prasa jau 2013. gada sākumā iesniegt budžeta grozījuma projektu, kura vienīgais mērķis būtu norādīt visus 2012. gadā nesamaksāto maksājumu pieprasījumus; uzsver, ka Parlaments sarunas par DFS sāks tikai tad, kad Komisija saskaņā ar savām politiskajām saistībām būs iesniegusi budžeta grozījumu, un Parlaments šīs sarunas noslēgs tikai pēc tam, kad Padome un Parlaments šo budžeta grozījumu būs pieņēmuši galīgajā variantā; prasa arī Padomei uzņemties politiskas saistības līdz šā gada beigām izpildīt visas juridiskās saistības attiecībā uz 2013. gada maksājumiem;

8.  dod lielas pilnvaras savai sarunu grupai vest sarunas par kopējo budžeta paketi, kas ietver ne tikai DFS, bet arī pašu resursu obligātu un visaptverošu pārskatīšanu, maksimāli iespējamo kopējo elastīgumu un vienošanās panākšanu, un kas nodrošina ES budžeta vienotību; apstiprina, ka sarunas tiks balstītas uz visiem 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā izklāstītajiem elementiem, ietverot dalībvalstu kompetenci — kas tiktu atzīta pienācīgā politiskā līmenī, — ES līdzekļu pārvaldības jomā;

9.  ir pārliecināts, ka nolūkā nodrošināt pilnīgu demokrātisko leģitimitāti, nākamajam Parlamenta un Komisijas sastāvam — kas amata pienākumus sāks pildīt pēc Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanām, — būtu jāspēj atkārtoti apstiprināt Savienības budžeta prioritātes un veikt DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanu; tāpēc uzsver, ka Parlaments atbalsta obligātu un visaptverošu DFS pārskatīšanu vai, iespējams, turpināmības klauzulas piemērošanu; uzskata, ka pārskatīšanai ir jābūt juridiski saistošai, noteiktai DFS regulā un pieņemtai ar Padomes kvalificētu balsu vairākumu, pilnībā izmantojot LESD 312. panta 2. punktā ietverto pārejas klauzulu;

10. prasa, lai, veidojot ES gada budžetus, pilnībā tiktu izmantots DFS apstiprinātais saistību un maksājumu apropriāciju maksimāli pieļaujamais apmērs; tāpēc uzskata, ka maksimālā vispārējā elastība, kāda pieļaujama starp izdevumu kategorijām un to ietvaros, kā arī starp finanšu gadiem, ir jānodrošina nākamajā DFS un par to Padomē ir jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu; jo īpaši uzskata, ka ar šādu elastīgumu ir jāparedz iespēja pilnībā izmantot katrā izdevumu kategorijā pieejamo rezervi vienā finanšu gadā (saistību apropriācijām), kā arī automātiski pārnest pieejamo rezervi uz citu finanšu gadu (gan saistību, gan maksājumu apropriācijām); turklāt norāda, ka 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā Parlaments ir detalizēti izklāstījis savu nostāju par elastīgumu attiecībā uz neparedzēto izdevumu rezervi, ES budžeta pārpalikuma pārdalīšanu, likumdošanas elastību un individuāliem elastības mehānismiem ārpus DFS maksimālā apmēra;

11. uzsver, cik būtiski ir panākt vienošanos par pašu resursu sistēmas padziļinātu reformu; uzsver, ka ES budžets būtu jāfinansē no īsteniem pašu resursiem, kā to paredz Līgums; tāpēc pauž apņemšanos īstenot reformu, ar ko maksimāli līdz 40 % samazina NKI maksājumu daļu ES budžetā un pakāpeniski atceļ visus pašreizējos atlaižu un koriģēšanas mehānismus;

12. atkārtoti pauž atbalstu Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem par pašu reformu paketi, kas ietver arī saistošu plānu; turklāt uzskata, ka gadījumā, ja Padome šos priekšlikumus padara mazāk stingrus, lai tie būtiski nesamazinātu dalībvalstu NKI maksājumu daļu ES budžetā, Komisijai ir jāiesniedz papildu priekšlikumi par jaunu īsteni pašu resursu ieviešanu; prasa, lai finanšu darījumu nodokļa ieņēmumus vismaz daļēji ES budžetā iekļautu kā īstenus pašu resursus;

13. prasa, lai Iestāžu nolīgumā tiktu ņemts vērā un skaidri noteikts ES budžeta vienotības princips; uzskata, ka visi izdevumi un ieņēmumi, kas izriet no ES iestāžu vai ES iestāžu vārdā pieņemtiem lēmumiem, tostarp aizņemšanās, aizdošana un aizdevumu garantiju operācijas, ir jāapkopo dokumentā, ko katru gadu pievieno budžeta projektam, nodrošinot kopēju pārskatu pār Savienības darbību finansiālajām un budžeta sekām; cer, ka tādējādi tiks nodrošināta pilnīga iedzīvotāju informēšana un atbilstīga parlamentārā kontrole;

14. uzsver, ka līdztekus sarunām par DFS Parlamentam un Padomei ir jāpaātrina sarunas par konkrētu juridisko pamatu ES programmām un politikai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam; uzsver, ka sarunas par DFS/ Iestāžu nolīgumu un ES daudzgadu programmām veido vienu dokumentu paketi, un atkārtoti uzsver, ka ir jāievēro princips „nekas nav apstiprināts, kamēr viss nav apstiprināts”;

15. atgādina, ka gadījumā, ja līdz 2013. gada beigām DFS netiks pieņemta, līdz jaunas DFS pieņemšanai tiks pagarināti attiecīgie 2013. gada noteikumi par izdevumu maksimālo apmēru un citi noteikumi; norāda, ka šādā gadījumā Parlaments ir gatavs panākt drīzu vienošanos ar Padomi un Komisiju nolūkā pieņemt DFS iekšējo struktūru, kas atspoguļo Savienības politiskās prioritātes, un nodrošināt, ka visiem ES politikas virzieniem un programmās līdz 2014. gadam ir atbilstīgs juridiskais pamats;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī citām attiecīgajām institūcijām un struktūrām.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0245.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0360.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika